Atzinums

Pamatnostādņu projektā nav iekļauta informācija par to sasaisti ar 2021.gada 14.jūnijā ES padomes pieņemto ieteikumu par Eiropas Garantijas (ES) 2021/1004 (EGB) izveidi. Ņemot vērā, ka LM ir noteikta par EGB  Latvijā kontaktcentru un laikposmā līdz 2030.gadam tai ir jāīsteno šie ieteikumi, primāri sagatavojot valsts rīcības plānu un ikgadēji ziņojot ES par izmaiņām, lūdzam papildināt pamatnostādnes ar informāciju, kā piedāvātās Pamatnostādnes sasaistās ar EGB, kādus pasākumus plānots īstenot EGB ietvarā  un kā tiks veikta iespējamā finansējuma, ko paredz EGB, piesaiste.

-

2.pielikumā, sākot ar 3.lpp. iekļauti apraksti no dažādiem Latvijas politikas plānošanas dokumentiem. Ņemot vērā, ka izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem ir attiecināma plānošanas dokumentu hierarhija, aicinām 2.pielikuma sadaļu “Pamatnostādņu sasaiste ar nacionālā līmeņa ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem” veidot, balstoties uz nacionāla līmeņa politikas plānošanas hierarhijas principiem (lūdzu skatīt Politikas veidošanas rokasgrāmatas 3.nodaļu, elektroniski  pieejama:
https://pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/pkc_rokasgramata_090316_web.pdf.
 

-

Lūdzam labot informāciju Pamatnostādņu projekta 4.pielikumā iekļautā pamatnostādņu 2022.–2025. gadam īstenošanas plāna 1.1.rīcības virziena “Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai” tabulā atbilstoši PKC nosūtītajiem labojumiem.

-

Pamatnostādņu sadaļu “Izmantotie termini (šī dokumenta ietvarā) lūdzam papildināt ar jēdziena Agrīnās bērnības politika skaidrojumu šādā redakcijā:

“Agrīnās bērnības politika  - valsts attīstīti starpinstitucionāli pakalpojumi un definētas vajadzības agrīnā vecuma bērniem, noteiktas bērnu vecāku, pedagogu un citu iesaistīto speciālistu vajadzības viņus ietekmējošās politikas jomās un tādējādi radīti pamatnosacījumi, kas atbalsta pirmsskolas vecuma bērnu mācīšanās un attīstības procesus un ļauj viņiem augt droši un veselīgi, un veicina viņu saskaņotības sajūtu.”

e) iekļaut Pamatnostādnēs iepriekšējo teksta sadaļu par  “Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gada ex-post novērtējumā” norādīto šādā redakcijā

Ģimenes atbalsta politika kā sistēma ir cieši saistīta gan ar citu politikas jomu veiksmīgu attīstību, gan ar kopējo ekonomisko situāciju valstī. Ģimenes politikai vairāk nekā jebkurai citai politikas jomai piemīt pārnozaru raksturs (supra-disciplinaritāte), tā ietver tādus tematus kā demogrāfija, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, mājoklis, kas visi zināmā mērā ietekmē ģimeni, bet nav uzskatāmi par ģimenes politikas būtību. Latvijā līdz šim nav tikusi nošķirta ģimenes politikas eksplicītā un implicītā daļa, kā rezultātā faktiski visas jomas un pasākumi mēdz tikt attiecināti uz ģimenes politiku, jo īpaši tas novērojams attiecībā uz nabadzības politiku. Arī ģimenes politikas pamatnostādnēs un rīcības plānos ir konstatējama augsta ģimenes politikas implicitātes pakāpe.
Izvērtējuma ietvaros iegūtā informācija, rāda, ka būtisks šķērslis ģimenes politikas pilnvērtīgai īstenošanai ir nepilnības starpinstitucionālajā sadarbībā, vienotas izpratnes trūkums par ģimenes labklājības veicināšanu kā visas valsts un institūciju prioritāti.
Ģimenes politikas plānošanā un attīstībā nākotnē nebūtu saglabājama ģimenes dzīves cikla pieeja, galvenokārt, tās lineāruma dēļ. Primāri ir nepieciešams fokusēties uz ģimenes politikas kontekstā izvirzāmajiem mērķiem un motīviem, kā arī ģimenes politikas plānošanā izmantot eksplicītās un implicītās politikas dalījumu, tādā veidā ģimenes politika būtu strukturētāka un efektīvāk pārvaldāma. Šāda pieeja sniegtu skaidrāku priekšstatu par resorisko atbildību un starpresoriskajām attiecībām politikas plānošanā un īstenošanā, kas vienlaikus ļautu izvairīties no pārliekas dažādu politikas nozaru ietvaros īstenoto pasākumu kompilēšanas.
Ir būtiski akcentēt eksplicīto ģimenes politiku un attīstīt ģimenes perspektīvas integrēšanu citu nozaru politiku kontekstā. Starpsektoriālās sadarbības trūkums rezultēsies izteikti eksplicītā ģimenes politikā, t.i., neskatoties uz to, ka ģimenes politika ir visaptveroša, horizontāla rīcībpolitikas joma, tās mērķu sasniegšanai tiks izmantoti tikai LM rīcībā esošie instrumenti mērķgrupas atbalstam. Tādēļ jau politikas īstenošanas līmenī mērķgrupa nesaņems ārkārtīgi nozīmīgus atbalsta veidus, pakalpojumus u.tml., ko var sniegt tikai pilnvērtīgi funkcionējoša starpsektorālā sadarbība (piemēram, sadarbojoties sociālo sektoru pārstāvošam sociālajam darbiniekam, izglītības sektoru pārstāvošam skolas psihologam un sabiedrības veselības pārstāvošam ģimenes ārstam ir iespējams visefektīvāk identificēt kādus sociālos riskus skolēniem u.tml.). Lai realizētu plānotu, pēctecīgu politikas plānošanu un īstenošanu, ieteicams politikas plānošanas dokumenta izstrādes gaitā pēc iespējas pilnvērtīgāk diskutēt ar iesaistītajām institūcijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, turpināt arvien lielāku uzmanību politikas plānošanā pievērst pierādījumos balstītiem risinājumiem. Institūcijām ir jādefinē gan apakšjomas, kur to kompetences ir cieši savstarpēji saistītas vai, kur tās pārklājas, savukārt, īstenojot papildus aktivitātes, tās jāietver politikas dokumentā, kā arī jāsniedz to ietekmes izvērtējums[1].

[1] SIA “SAFEGE Baltija” (2018) Pētījums “Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gada ex-post novērtējums”, 243.lpp. https://www.lm.gov.lv/lv/gimene-un-berni-0


 

Atzinuma sniegšanai piedāvātajā Pamatnostādņu projektā nav ievēroti un vairs nav saglabāti tie jaunveidojamās bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatprincipi, kuriem ir sistēmveidojoša un stratēģiska nozīme, lai deklarētos politikas mērķus un uzdevumus varētu īstenot praktiski un kuri tika iekļauti sabiedriskajā apspriešanā nosūtītajā dokumenta redakcijā. Ņemot vērā minēto un lai bērnu visu tiesību nodrošināšana tiktu īstenota atbilstoši bērnu labākajām interesēm un bērnu labbūtībai, kā arī lai bērnu tiesību aizsardzība to aizskāruma situācijās tiktu īstenota praktiski efektīvi, aicinām iekļaut Pamatnostādnēs šādus politikas īstenošanas principus to iepriekšējā savstarpēji saskaņotajā redakcijā :

a) [2.] principa “Holistiska un visaptveroša pieeja bērnu un jauniešu attīstībai” esošai redakcijai pievienot, atjaunojot iepriekšējo tekstu šādā redakcijā: “Šī pieeja paredz izveidot atbilstošu valsts pārvaldes institucionālo mehānismu, kas sistēmiski koordinētu un pēc būtības praktiski risinātu kompleksos bērnu un jauniešu attīstībai un labbūtībai svarīgos horizontālos starpnozaru jautājumus.” ; 

b) Iepriekšējo [6.] principu “Sistēmiski koordinēta atbalsta pakalpojuma sistēma” šadā redakcijā: “Princips paredz starpinstitucionāli koordinētu un sistēmisku pieeju bērniem, jauniešiem un ģimenēm nepieciešamo pakalpojumu groza attīstībai, nodrošinot pāreju no bērnu politikas jomā darbojošos nozaru institucionāli profilēto atbalsta pakalpojumu sadrumstalotas sniegšanas uz bērna un ģimenes individuālo gadījumu vadības koordinētu pieeju, īstenojot starpinstitucionāli un starpnozariski integrētu atbalsta pakalpojumu kompleksu, vienlaicīgi monitorējot to rezultātus un mērot intervences efektivitāti. Pakalpojumu publiskā finansējuma efektīvas izmantošanas nolūkā uzsvars tiks likts uz pierādījumiem balstītu metodisko instrumentu un pierādītas efektivitātes atbalsta programmu attīstību.”;

c) Iepriekšējo [7.] principu “Daudzprofesionāli un starpdiciplināri sadarbības tīkli” šādā redakcijā: “ Bērnam, jaunietim un ģimenei nepieciešamo atbalsta pakalpojumu izstrāde, ieviešana un īstenošana tieši mērķa grupas specifikas dēļ noteikti ir balstāma uz daudzprofesionālu sadarbību un tās tīklos – valsts un pašvaldību dažādu institūciju, nevalstisko organizāciju praktiķu, zinātnes un profesionālo jomu dažādo biedrību – attīstītu starpnozaru sadarbību. Principa ieviešana paredz jaunu, efektīvu un elastīgu starpinstitucionālās sadarbības praktisko risinājumu un algoritmu ieviešanu. Sadarbības un tās tīklu attīstībai ir nepieciešama nacionālā līmeņa koordinācijas funkcijas ieviešana, lai atbalsta pakalpojumus prioritāri nostiprinātu pēc iespējas tuvāk bērniem, jauniešiem un ģimenēm – pašvaldībās un efektīvāk īstenotu pašu bērnu, jauniešu un ģimeņu iesaistīšanos un līdzdarbību.”;

d) Iepriekšējo [9.] principu “Pārmaiņu ilgtspējas virzītājspēks - mēs pieaugušie” šādā redakcijā: “Pienācis laiks uz pakalpojumiem skatīties caur rezultātu prizmu – kā pakalpojumi atbilst bērna kompleksajām attīstības vajadzībām. Atbalsta pakalpojumu bērnam, jaunietim un ģimenei piedāvājumorientētas pieejas ieviešanai ir nepieciešams tieši mūsu – pieaugušo profesionālisms un mērķtiecība spēt atrast un mazināt sistēmas ierobežojumus, atverot ceļu uz integrētu atbalsta pieejamības sistēmas izveidi visiem Latvijas bērniem. Tas paredz sistēmisku pieeju klientu vajadzību izzināšanai un speciālistu profesionālo kompetenču apzināšanu, lai izveidotu vienotu kopējās atbalsta infrastruktūras kartējumu Latvijā. Speciālistu profesionālajā pilnveidē tiks akcentēta trūkstošo speciālistu sagatavošana, esošā personāla kompetenču attīstība, īpaši uzsverot zināšanas par bērnu attīstības procesu un starpnozaru sadarbības kompetenču attīstību sistēmas daudzprofesionālajos tīklos.”;

Uzskatām, ka pamatnostādņu 4.3. Rīcības virzienā iekļautais 3.darbības rezultāts nesakrīt ar tālāk iekļautiem uzdevumiem šajā rīcības virzienā, tamdēļ aicinām 3.darbības rezultātu iekļaut pie Rīcības virziena 4.2., jo tam ir paredzēts attiecīgs uzdevums (Nr.1).

-

Uzskatām, ka pamatnostādņu projekta 4.1. Rīcības virziena 3. un 4. darbības rezultāts nav atrunāts šī rīcības virziena iekļautajā uzdevumu tabulā. Līdz ar to aicinām pārskatīt konkrētos darbības rezultātus un precizēt iekļautos uzdevumus.

-

Pamatnostādņu 4.mērķa “Tautas ataudze Latvijā” 72.lpp. otrās rindkopas beigās lūdzu atjaunot un iekļaut iepriekšējo skaidrojošo tekstu: “Konkrēti pasākumi šajās pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu uzdevumu īstenošanai nākamajos gados tiks iekļauti ilgtermiņa programmā tautas ataudzes nodrošināšanai – “Dzimstības stratēģijā / rīcības plānā 2021.-2027.gadam “Ģimene – Latvija – 2030”.

-

Pamatnostādņu projekta Rīcības virzienos 2.2., 3.1., 3.2., 3.3. aprakstītas plānotās aktivitātes jaunatnes politikas jomā, savukārt plāna projekts nesatur šo aktivitāšu izvērsumu (minēts viens uzdevums). Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi  Jaunatnes politikas valsts programmu 2022.-2024.gadam (apstiprināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu Nr.1-2e/22/16 (datums pieejams laika zīmogā, rīkojuma 1.pielikums pieejams: https://jaunatne.gov.lv/wp-content/uploads/2022/01/JPVP-2022-2024.pdf)), kas balstās uz pamatnostādņu projektā iekļauto informāciju, t.sk. satur atsauces uz vairākiem rīcības virzieniem. Papildus tam, pēc publiski pieejamas informācijas (https://www.izm.gov.lv/lv/planosanas-dokumenti), projekta stadijā ir Izglītības un zinātnes ministrijas gatavotais Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2021.-2023.gadam, kas arī balstās uz pamatnostādņu projekta tvērumu. Ņemot vērā, ka pamatnostādņu projektā nav iekļauta informācija par iepriekš minētajiem Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentiem un plāna projekts nav izvērsts jaunatnes politikas jautājumu risināšanā, aicinām skaidrot jaunatnes politikas vietu un lomu kontekstā ar pamatnostādņu projektu un plāna projektu, nepieciešamības gadījumā papildinot ar atbilstošu saturu.

-

Attiecībā uz 2. Mērķi:  “Vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmajām bērnu un jauniešu grupām” lūdzam veikt šādus labojumus:

a) lai gan Pamatnostādņu 2.mērķis paredz nodrošināt vienlīdzīgas iespējas dažādām īpaši atbalstāmām bērnu un jauniešu grupām, tostarp bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte, bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, mērķa apraksts ir veltīts tikai ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu situācijas un problēmu izvērtējumam.  Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt un papildināt 2.mērķa aprakstu, iekļaujot tajā kopsavilkumu par esošo situāciju un plānotām izmaiņām politikā attiecībā uz visām nodaļā tvertajām mērķa grupām;

b) 2.1. rīcības virzienā “Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē” attiecībā uz uzticības (piesaistes) personas institūta izveidi lūdzam norādīt Ministru kabinetā apstiprinātu dokumentu, kurā būtu analizēts uzticības (piesaistes) personas institūta izveides pamatojums, izvērtēts šāda institūta funkciju dublēšanās risks ar bāriņtiesas un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijas noteiktajām funkcijām, kā arī aprēķināti nepieciešamie cilvēkresursi un finanšu resursi šāda institūta ieviešanai un atbalstīta minētā institūta ieviešana, tai skaitā, arī šī Atzinuma 1.punkta kontekstā;

c) attiecībā uz 2.1. rīcības virziena 46.- 47. lpp. minēto par citos politikas plānošanas dokumentos ietvertajiem pasākumiem, lūdzam pārskatīt 2.1.rīcības virziena kopējo aprakstu un tajā norādīto informāciju par citiem attīstības plānošanas dokumentiem, to saīsinot vai svītrojot, lai Pamatnostādņu dokumentu veidotu stilistiski vienotu;

d) attiecībā uz 2.2. rīcības virziena “Bērnu un jauniešu ar invaliditāti, kā arī bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana”, lūdzam izvērtēt pamatojumu un lietderību divām tik atšķirīgām mērķa grupām - bērniem un jauniešiem ar invaliditāti un bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte - Pamatnostādņu dokumentā veltīt vienu kopīgu rīcības virzienu, ņemot vērā, ka šīm mērķu grupām prioritāri nepieciešamie atbalsta pakalpojumi būtiski atšķiras;

e) lai spriestu par to, vai samazinās bērnu skaits, kuriem, nav noteikta paternitāte, lūdzam 54. lpp. esošajā tabulā iekļautos datus pārrēķināt pret attiecīgā gadā dzimušo bērnu skaitu;

f) lūdzam 54.lpp. papildināt rindkopu ar datiem par nabadzības risku viena vecāka ģimenē un ģimenē, kur divi pieaugušie audzina vienu bērnu.
 

-

Attiecībā uz Pamatnostādņu 1.5. rīcības virzienu “Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem” vēršam uzmanību, ka:
a) Iekšlietu ministrijas (turpmāk IeM) vadībā šobrīd notiek darbs pie “Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plāna 2022.-2024. gadam”, kura izstrādes procesā PKC ir rosinājis vairākus pasākumus pārnest uz citiem politikas plānošanas dokumentiem, kas tieši risina identificētos problēmjautājumus, tai skaitā Rīcības plānu šo Pamatnostādņu īstenošanai, īpaši ņemot vērā to, ka šobrīd bērnu tiesību aizsardzības jautājumi tiek risināti vairākos politikas plānošanas dokumentus, kurus nākotnē būtu vēlams apvienot vienā dokumentā, lai tādējādi efektīvāk un mērķtiecīgāk sasniegu izstrādāto politiku mērķus un darbības rezultātus. Ņemot vērā minēto, Pamatnostādņu 1.5. rīcības virziena “Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem” ietvaros īstenojamo uzdevumu izpildē lūdzam sadarboties ar Iekšlietu ministriju, vienojoties par pasākumiem, kas būtu iekļaujami “Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānā”, un kas būtu pārnesami uz Rīcības plānu šo Pamatnostādņu īstenošanai, lai novērstu pasākumu dublēšanos, kā arī nodrošinātu, ka katrā politikas plānošanas dokumentā iekļautie pasākumi ir tieši vērsti uz attiecīgā plānošanas dokumenta mērķu un politikas rezultātu sasniegšanu;

b)attiecībā uz Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļu izveidi (38.lpp.), lūdzam norādīt Ministru kabinetā apstiprinātu dokumentu, kas pamato šāda institucionāla risinājuma izveidi. Lūdzam kontekstā ar šī Atzinuma 1.punktu skaidrot, kurā institūcijā šādas Jauniešu sociālās rehabilitācijas un atbalsta nodaļas tiks izveidotas, un kā tiks finansēta šādu nodaļu darbība. Vēršam uzmanību, ka starp indikatīvi atbalstāmajām darbībām NAP2027 tas nav paredzēts. Tāpat arī šādu nodaļu izveide nav paredzēta ne Deklarācijā par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, ne arī valdības rīcības plānā;

c)lai Pamatnostādņu dokumentu veidotu vienotā stilā, lūdzam 36.lpp. svītrot rindkopu par darba grupas izveidi, jo pēc būtības tā nepasaka neko vairāk, kā iepriekšējā rindkopa un vairāk būtu attiecināma uz uzdevumu izpildes mehānisma skaidrojumu;

d)attiecībā uz tabulas “Īstenojamie uzdevumi” 4.rindā minēto “Vienotu IT sistēmu attīstība, tostarp pilnveidojot un attīstot bāriņtiesu darbu, nodrošinot bāriņtiesu kvalifikāciju”, lūdzam skaidrot, kādi konkrēti veicamie pasākumi šeit ir paredzēti;

e)ņemot vērā, ka nav iespējams novērtēt kā tiks nodrošināta 1.5. Rīcības virziena 4.darbības rezultāta sasniegšana attiecībā uz atbildīgas rīcības nodrošināšanu, vecāku atbildības stiprināšanu un ģimenes sociālo prasmju paaugstināšanu, lūdzam skaidrot kā, veicot 1.5. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu kopu, tiks sasniegts iepriekš minētais darbības rezultāts.
 

-

1.4. rīcības virziena sadaļā “Īstenojamie uzdevumi” lūdzam precizēt šādus ierakstus:
tabulas 2.rindā lūdzam uzdevuma nosaukumu noformulēt tā, lai tas attiektos uz šo pamatnostādņu mērķa grupu un lasītājam būtu skaidrs, kurus sociālos pakalpojumus tas tver;
tabulas 3.rindā, ņemot vērā, ka iekavās minētās pieejas ģimenes strīdu risināšanai šobrīd jau tiek piedāvātas (kā noteiktas metodiskas programmas, metodikas u.tml.) un tās nekādi nav izstrādājamas no jauna, lūgums precizēt uzdevumā paredzēto darbību.

-

Pie 1.4. Rīcības virziena “Ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana krīzes situācijā” (32.lpp.), - neapšaubot mediācijas pakalpojuma būtisko nozīmi, lūdzam pārskatīt un saīsināt tekstu par mediāciju Latvijā, lai tādējādi vienādotu stilistisko pieeju dažādu mērķu dažādu rīcības virzienu aprakstos.

-

Aicinām 1.2. Rīcības virziena darbības rezultātu izteikt šādā redakcijā “Uzlabojas zināšanas (sabiedrībā) par nevardarbīgas uzvedības pazīmēm un to veidošanu”.

-

Pamatnostādņu projekta 1.mērķa esošās redakcijas teksta tabulas sadaļā: “Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji” lūdzam veikt šādas izmaiņas:  
6.1. tabulas 1.3.rindā  kolonu “Datu avots” izteikt šādā redakcijā: “SPKC”;
6.2. tabulas 4.2. rindā labot indikatora nosaukumu, izsakot to šādā redakcijā: “Speciālistu skaits, kuri pilnveidojuši zināšanas, prasmes, kompetences bērnu attīstības vajadzību identificēšanā un agrīnās intervences pakalpojumu nodrošināšanā”;
6.3. tabulas 6.1. rindā precizēt rezultatīvā rādītāja nosaukumu, lai būtu nepārprotami skaidrs, ko minētais rādītājs atspoguļo. Šobrīd nav skaidrs, vai rādītājs norāda sodu saņēmušo ģimeņu skaitu, kurās konstatēta bērna pamešana novārtā, gadījumu skaitu, kad kāds ir ziņojis par bērna pamešanu novārtā vai arī no ģimenēm izņemto bērnu skaitu

-

Sadaļā “Politikas rezultāts” atjaunot tekstu: “5.Politikas rezultāts: Izveidota starpsektoriāli koordinēta, efektīva un ilgtspējīga bērnu un ģimeņu atbalsta sistēmas pārvaldība”. Pamatnostādnēm ir jāiekļauj plānotie politikas rezultāti un tās praktiskās ieviešanas mērīšanai nepieciešamie rezultatīvie rādītāji atbilstoši veidojamās politikas principiem, mērķiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem. Nav pieļaujama augšminētā politikas un tā rezultāta svītrošana, apzināti izvairoties no pilnvērtīgas pieejas pašreizējo institucionālo ierobežojumu novēršanā un starpinstitucinālas, starpnozaru reāli praktiski īstenojamas pieejas ieviešanā. Bez šī uzdevuma un sistēmisku izmaiņu ieviešanas plāna Pamatnostādnes attiecībā uz vairāku mērķu rīcības virzienu īstenošanas iespējamību tiek pārvērstas par abstraktām deklarācijām. Nav pieļaujami, ka jaunu bērniem un ģimenēm akūti vajadzīgo atbalsta pakalpojumu praktiskai ieviešanai to īstenošanas mehānisma un pārvaldības institucionālā risinājuma modeļa izstrāde vairāku ministriju darbības politiku jomās tiek apzināti ignorēta kā tieši sistēmisks uzdevums.

-

esošās redakcijas 14.lpp. priekšpēdējo rindkopu izteikt šādā redakcijā:

“Lai to nodrošinātu, nepieciešama izpratnes veidošana par cieņpilnām attiecībām, bērnu un jauniešu savlaicīgu iesaisti lēmumu pieņemšanā, bērna labāko interešu ievērošanu, kā arī, - par prevenciju un agrīnā preventīvā atbalsta pieejamību, kā arī par vardarbības dažādiem veidiem un to pārvarēšanas pieejām. Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas 2022.-2027.gadam viens no caurviju uzdevumiem ir - izstrādāt starpnozaru un starpinstitūciju speciālistu elastīgus informācijas un lēmumu apmaiņas veidus, bērnu gadījumu multiprofesionālās koordinācijas vadības un sadarbības algoritmus, kuri būtu vienādi attiecināmi uz visu plašo bērnu tiesību nodrošināšanas jomu kopumā, sākot agrīnu (preventīvu) attīstības risku pamanīšanu, agrīno preventīvo atbalstu visiem bērniem, kā arī uz bērnu tiesību aizsardzības jomu, viņu tiesību aizskāruma situācijās, t.sk. attiecīgi atbilstoši pilnveidojot likumdošanu un, tai skaitā, atrisinot arī šobrīd akūto neieciešamību noteikt agrīnās bērnības politikas vietu un lomu kopējā valsts attīstībā un atbilstoši – arī normatīvajā regulējumā.”

esošās redakcijas 14.lpp. kā saturu dublējošu izslēgt 4.rindkopu.

-

esošās redakcijas 14.lpp. 3.rindkopā atjaunot tās priekšpēdējo teikumu:

“Vienlaikus jānorāda, ka Latvijā joprojām pastāv sadrumstalota un starp nozarēm nekoordinēta bērnu tiesību aizsardzības sistēma, netiek īstenota mērķtiecīga un uz bērna labākajām interesēm vērsta ilgtermiņa bērnu un ģimenes rīcībpolitika.“

esošās redakcijas 6.rindkopā (13.lpp.) atjaunot tās otro teikumu:

“Līdzšinējā rīcībpolitika ir vērtējama kā reaģējoša nevis proaktīva.” un papildināt ar tālāku skaidrojumu šādā redakcijā: “Valsts pienākums ir apsteidzoši reaģēt uz bērnu attīstības vajadzībām, izveidojot proaktīvu sistēmu, kura identificē, attīsta un piedāvā agrīnā atbalsta pakalpojumus bērniem un viņu ģimenēm visā Latvijas teritorijā, kā arī profesionālu, pierādījumos balstītu pakalpojumu finansēšanas principus.”

esošās redakcijas 4.rindkopas sākumā (12.lpp.) atjaunot tās pirmo teikumu:

“Ievērojot minēto, nepieciešams mainīt pastāvošo paradigmu bērnu politikas īstenošanā, ieviešot un prioritarizējot agrīnā preventīvā atbalsta nodrošināšanu.”

Lūdzam ņemt vērā Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” norādīto, ka esošās situācijas raksturojumam noteikti ir jābūt iekļautam pamatnostādņu dokumentā. Pamatnostādņu galvenais mērķis ir identificēt un raksturot tās problēmas, kuru turpmākai efektīvai risināšanai ir nepieciešama noteiktas politikas plānošana un mērķtiecīga īstenošana. Plānošanas dokumenta izstrādē ir svarīgi ievērot loģiskās argumentācijas ķēdi, kas pamato politikā iekļaujamās ieceres. Diemžēl, pamatojuma prasība īstenojamām iecerēm 1.mērķa apraksta tekstā nav vienmērīgi ieturēta, kā rezultātā 1.mērķa teksta satura loģiku ir grūti uztvert. Esošajā redakcijā tā lielā mērā veidota caur likumpārkāpumu (seku) novēršanas prizmu, kas nav visaptveroša, ja runā par bērnu tiesībām uz drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību, atbilstoši 1. mērķa saturiskajam tvērumam pilnībā. Tāpēc lūdzam nodaļā “1. Mērķis:  “Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību”:
5.1. atjaunot sadaļas 1.rindkopu šādā redakcijā: 

“Latvijā darbs ar ģimeni ar bērniem līdz šim prioritāri orientēts uz seku, kuras bērnam radījuši nelabvēlīgi attīstības apstākļi, novēršanu, nevis apstākļu un problemātikas agrīnu atpazīšanu, savlaicīga risinājuma un agrīnās intervences nodrošināšanu. Universālā profilakse, kā arī agrīnas intervences princips mūsu valstī nav prioritarizēts atbilstoši tā stratēģiskajai nozīmei bērnu pozitīvas attīstības procesa nodrošināšanā visā bērna izaugsmes ceļā.”
 

Tā kā Pamatnostādņu projekts jau sākotnēji definēts kā horizontāls attīstības plānošanas dokuments, kura izstrāde norit, sadarbojoties vairākām ministrijām un iestādēm, nav saprotams pamatojums Labklājības ministrijas veiktajiem būtiskiem satura labojumiem dokumentā īsi pirms dokumenta izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē, ignorējot citas pamatnostādņu projekta izstrādē iesaistītās puses. Labojumi, bez tam, tapuši jau pēc dokumenta sabiedriskās apspriedes, bet nav kontekstā ar apspriedes laikā izteiktiem iebildumiem un priekšlikumiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam Pamatnostādņu tekstā atjaunot šādu iepriekš iekļauto “1.1.Rīcības virziens: Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai” satura izklāstu šādā redakcijā:

1.1.Rīcības virziens: Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai
Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma bērnu attīstībai veido līdz šim iztrūkstošu, bet ļoti būtisku darbības jomu kopējā bērnu labbūtības sistēmā. Tā mērķēta primāri uz bērniem, kuriem dažādu riska faktoru dēļ draud nepietiekami vai slikti attīstības rezultāti. Ar efektīva agrīna preventīvā atbalsta palīdzību tiek mazinātas vai kompensētas bērna attīstības grūtības, traucējumi un nepietiekamības, kā arī to veidošanās riski, pastiprinot aizsargājošo faktoru nozīmi bērna dzīvē, tādējādi palīdzot attīstīt personības stipro pušu un prasmju kopumu un paaugstinot bērna attīstības un pozitīvas sociālās integrācijas potenciālu.[1]
Kritiski nozīmīgi ir bērna pirmie trīs dzīves gadi, kad bērna attīstība notiek visstraujāk. Tāpēc, sniedzot atbalstu šajā periodā, ar efektīvām intervencēm var līdzsvarot aizsargājošos un riska faktorus, palīdzēt bērnam adaptēties un attīstīties, tādā veidā sniedzot pozitīvu ietekmi uz visu turpmāko cilvēka mūžu.[2],[3] Taču vienlaikus pierādījumi liecina, ka efektīva agrīna intervence ir kritiski svarīga un var uzlabot bērna dzīves iespējas jebkurā bērnības vai pusaudža vecumā.[4]
Galvenie XXI. gs. jaunie riski, kas spēcīgi zīmogo dažādus bērnu attīstības negatīvus scenārijus  un neatbilstošas bērnu attīstības trajektorijas rašanos:
*) bērnības sociālās stratifikācijas riski, t.i., būtiski nozīmīgu atšķirību veidošanās bērnu attīstības trajektorijās bērniem no dažādām sociālām grupām, no dažādiem reģioniem, pilsētām un lauku apvidus, radot bērnu attīstības iespēju nevienlīdzību un izrietoši - dažādu bērnību tipu riskus;
*) ģimenes kā galvenā socializācijas institūta krīze. Tā izpaužas gan kā vecāku aizņemtība un nespēja kvalitatīvi un pilnvērtīgi iesaistīties bērnu un jauniešu emocionālajā attīstībā, gan kā ģimenes dezadaptācija (šķirtas, disfunkcionālas ģimenes, vecāki, kam raksturīga devianta uzvedība, vardarbība ģimenē u.tml.);
*) bērnu un pusaudžu psihiskās attīstības līmeņa polarizācija – līdzās bērnu grupām ar paātrinātu attīstību pieaug bērnu īpatsvars ar dažādas izcelsmes variablām attīstības problēmām, tai skaitā ar mācīšanās, uzvedības, psihoemocionālām un kognitīvās attīstības traucējumi;
*) pirmskolas vecuma bērnu intelektuālās attīstības forsēšanas riski (mākslīgā akcelerācija), t.i., nereti pirmsskolas izglītība pastiprināti tiek pielīdzināta skološanas pieejai, kas var radīt tālejošas destruktīvas sekas, jo pārlieki agrīna apmācība izspiež šim vecumposmam raksturīgo lomu rotaļu kā izzinoši pētniecisko prāta darbību, kā rezultātā var neizveidoties psiholoģiskie priekšnoteikumi tālākajai bērna veiksmīgai mācību darbības attīstībai;
*) zems bērnu un pusaudžu informatīvās vides drošības līmenis –  negatīvu un deviantu paraugu plašā pieejamība, kas dezorientē sociālās integrācijas procesā; pozitīvu vērtīborientāciju deficīts; stereotipiskās uztveres veidošanās par sociālo agresiju un vardarbību kā pieņemamu izturēšanos, “savējie – svešie” nostādnes agresīva aizstāvēšana u.tml.
*) socializācijas grūtību un desocializācijas vai alternatīvās socializācijas riski – prosociālu bērnu un jauniešu grupu trūkuma gadījumā tās tiek aizstātas ar alternatīvām grupām, kas var būt asociālas, ekstrēmiskas, deviantas, sektantiskas u.tml.;
*) vecuma robežu izplūšana deviantās uzvedības risku gadījumos – arvien jaunākiem bērniem iestājas agrīnais alkoholisms, toksikomānija, narkomānija, apreibinošo vielu lietošanas pieradums;
*) interneta vides riski – internets ietver gan augstus “digitālās infantilizācijas” riskus, aizstājot dabisko pasaules izziņas procesu ar viedierīču piedāvātajām ērtībām un formātiem, gan arī riskus asociālu identifikācijas orientieru izvēlei (atkarība, aiziešana no reālas saskarsmes un pazušana virtuālajā pasaulē, asociālu atdarināšanas modeļu izvēle personības pašnoteikšanās vajadzībām u.c. personības attīstības traucējumi).
Par bērnu un jauniešu politikām atbildīgās nozaru ministrijas iespēju robežās šobrīd plāno un īsteno atsevišķus bērnu un jauniešu preventīvā atbalsta pasākumus, taču kopumā pašreizējo institucionālo kārtību preventīvā atbalsta nodrošināšanā raksturo:
*) sniegto atbalsta pakalpojumu fragmentētība un sadrumstalotība to mērķos, saturā, pieejamībā un rezultātos;
*) pakalpojumu masā – lielākais īpatsvars ir novēlota reaģēšana, kad jau iestājusies krīzes situācija;
*) agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu epizodiskums;
*) nesabalansētība resursu plānošanā, finansēšanā un ieguldījumu efektivitātes novērtēšanā;
*) nozaru fragmentētais skatījums prevalē un sašķeļ bērna attīstības trajektorijas īstenošanas komplekso vienotību, kā rezultātā bērna attīstības vajadzības kā kompleksa vērtība valstiski netiek atzīta;
*) pakalpojumu kvalitātes līmeņa un pieejamības krasas reģionālās atšķirības;
*) nav vienota praktiskās sadarbības mehānisma klientu un gadījumu vadībā;
*) akūts pakalpojumu un speciālistu trūkums un nepieejamība agrīnā vecuma bērniem;
*) starpinstitūciju sadarbības pilnvaru, tiesību, atbildību regulējuma trūkums u.c.
Minēto problēmu esamību pamato 2019.gada 3.septembrī Ministru kabinetā apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai”, kā arī 2022.gadā veiktais pētījums agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas, profilakses un agrīnās intervences pakalpojumu groza izveidei Latvijā[5]. Pētījuma ietvaros intervētie eksperti uzsver, ka ierobežotu resursu neefektīvs izlietojums ir viens no galvenajiem zaudējumiem, ko radījis starpsektoru sadarbības trūkums. Bērnu attīstības agrīna atbalsta jomā, kas ir horizontāla, Latvijai raksturīgajā sektorāli nošķirtā darbības modelī, kad resursu sadalījums netiek koordinēts starp nozarēm un vienīgais nozares vienojošais elements ir indivīds, nav iespējams nodrošināt pārdomātu resursu izlietojumu.
Šobrīd Latvijā agrīnā preventīvā atbalsta sistēma nav nostiprināta normatīvajos aktos un agrīnās bērnības politika līdz šim vispār nav nostiprināta kā horizontāla politika, pretēji ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendācijām. Tāpat nav izstrādāti un ieviesti vienoti, integrēti, regulējoši risinājumi, kas nodrošinātu agrīnā  preventīvā  atbalsta  pakalpojumu sniegšanu pēc vienotiem principiem un metodoloģijas visā valsts teritorijā, tādējādi mazinot reģionālās atšķirības atbalsta saturā un pieejamībā.
Balstoties uz citu valstu pieredzi agrīnā preventīvā atbalsta kā sistēmas nostiprināšanā, visbiežāk šo mērķu sasniegšanu kavē vairāki izaicinājumi – pretestība līdzšinējo valstisko struktūru maiņai, starpdisciplināras sistēmas finansēšanas sarežģījumi, problemātiski vienoties par interesēm un pakalpojumiem, kas var būt savstarpēji konkurējoši, izaicinoša daudzlīmeņu pārvaldības efektīva koordinēšana.[6] Tomēr veiktie salīdzinošie pētījumi liecina, ka valstis, kuras ir izveidojušas vienotu administratīvu vienību/ institūciju agrīna preventīva atbalsta koordinācijai, bijušas efektīvākas tā aktivitāšu īstenošanā, tām raksturīgāka lielāka politikas saskaņotība, augstākas kvalitātes efektīvāki pakalpojumi, konsekvence dažādu nozaru sadarbības īstenošanā, efektīvāka sistēmas pārvaldība un investīcijas bērnu un ģimeņu labbūtībā.[7], [8]
Ņemot vērā minēto, būtisks turpmākās rīcības virziens Latvijā ir agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas starpsektoriālā institucionālā un juridiskā ietvara radīšana sistēmiskai starpnozaru jautājumu koordinēšanai un īstenošanai. Starpsektorāla pieeja jautājumu risināšanā iespējama, iesaistot valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās un zinātniskās institūcijas un nodrošinot pierādījumos balstītu pasākumu ieviešanu un savstarpēju koordināciju, kā arī vienotu kritēriju izvirzīšana preventīvam darbam bērnu attīstības jomā. Ārvalstu pieredze pēdējo 30 gadu laikā apliecinājusi, ka agrīnā preventīvā atbalsta un agrīnās intervences optimāls tvērums iespējams, iesaistot veselības, izglītības un sociālās aizsardzības nozares, kā arī psiholoģijas zinātni.[9] Atbilstoši pierādījumos balstītiem secinājumiem, integrēta sistēma vienkāršo pārvaldības sadrumstalotību un sarežģītību, paaugstina līdzšinējo agrīnās intervences pakalpojumu izmaksu efektivitāti, kā arī palīdz nozaru kopīgās prioritātes sasniegt efektīvāk.[10]
Apsverot optimālāko versiju starpsektoru daudzlīmeņu sadarbībai, pētījumā[11], apkopojot ekspertu pausto, piedāvāts šāds uzdevumu sadalījums atbilstoši sadarbības vertikālās perspektīvas līmenim:
- Valsts līmenī – agrīna preventīva atbalsta sistēmas izveidošana, likumdošanas un politikas dokumentu izstrāde, pamata finansējuma nodrošināšana līdzvērtīga agrīnā preventīvā atbalsta īstenošanai pašvaldībās, vienotu vadlīniju un metodiskā atbalsta sniegšana, kā arī uzraudzība un novērtējums
- Pašvaldības uzņemas galveno lomu agrīnā preventīvā atbalsta aktivitāšu īstenošanā – tiek precīzi identificētas lokālās vajadzības un īstenotas aktivitātes atbilstoši pieejamajam valsts bāzes finansējumam, to papildinot ar pašvaldības finansējumu nepieciešamības gadījumā. Tiek veikts arī aktivitāšu pašnovērtējums.
- Nevalstiskais sektors ir aktīvi iesaistīts gan interešu aizstāvībā un politikas veidošanā, gan arī pakalpojumu sniegšanā mērķgrupām.

Agrīna atbalsta pakalpojumu pieejamība dažādās pašvaldībās ir ārkārtīgi atšķirīga.[12] No dažādām vecāku mērķauditorijām visbiežāk atbalsts pašvaldībās tiek sniegts vecākiem ar vāju izpratni par bērna vajadzībām un audzināšanu, kā arī ģimenēm, kurās pastāv augsts risks bērnu izņemšanai no ģimenes. Savukārt visretāk atbalsta saņemšanas iespējas ir mātēm ar pēcdzemdību depresiju un topošajiem vecākiem ar vielu atkarībām. Savukārt no dažādām bērnu grupām salīdzinoši augstākā pakalpojumu pieejamība Latvijā ir bērniem ar mācīšanās traucējumiem, valodas un runas attīstības traucējumiem, kā arī bērniem ar intelektuālās/garīgās attīstības traucējumiem, bet nepieejamākais atbalsts ir bērniem, kuri iesaistīti vienaudžu pāridarījumos, kā arī bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Jāatzīmē gan, ka piedāvātais atbalsta pakalpojumu klāsts vecākiem nav daudzveidīgs un parasti ietver vien sociālā darbinieka konsultāciju, psihologa konsultāciju vai arī ģimenes asistenta pakalpojumu.
Pašvaldību atbalsta pakalpojumi ģimenēm ar bērniem
(attēls, tiks nosūtīts atsevišķi) 


Lai stiprinātu Latvijas bērnu attīstības potenciālu un  attīstītu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu Latvijā līdz 2027.gadam paredzēts radīt un nodrošināt visaptverošu preventīvā atbalsta pakalpojumu klāstu. Tas paredz agrīnās bērnības vecāku prasmju programmu ieviešanu, tostarp sniedzot atbalstu arī topošajiem vecākiem un prioritāri orientējoties uz ļoti jauniem vecākiem bez ģimenes atbalsta, kā arī atbalstot māmiņas, kurām pēc bērna piedzimšanas vērojama pēcdzemdību depresija vai arī grūtības veidot emocionālo piesaisti bērnam. Tāpat paredzēta pierādījumos balstītu multimodālo intervences programmu ieviešana dažāda vecuma bērniem ar attīstības grūtībām un nepietiekamībām, kā arī vecāku universālo izglītojošo programmu ieviešana ģimenes pratības paaugstināšanai. Veidojot agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu, paredzēts adaptēt un Latvijā ieviest vairākas pasaules praksē jau pārbaudītas profilakses un agrīnās intervences programmas ar augstu efektivitāti un ietekmi uz rezultātu sasniegšanu, piemēram, Incredible Years, Nurse-Family Partnership, Early Birds, KiVa, Cool Kids.
Vienlaikus būtisks stūrakmens darbā ar bērniem un jauniešiem ir agrīnā preventīvā atbalsta daudzprofesionālajos tīklos iesaistīto dažādo speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošana bērnu un jauniešu attīstības vajadzību jautājumos, kā arī starpnozaru sadarbības kompetenču apguvē.
Lai agrīnā preventīvā atbalsta pasākumi tiktu īstenoti mērķtiecīgi un sasniegtu tos bērnus un ģimenes, kuriem tie nepieciešami, būtiski izstrādāt un ieviest vienotu bērnu agrīnās attīstības risku novērtēšanas instrumentu sistēmu, kā arī rīku risku analīzei un vadībai, ar kura palīdzību, iespējams jau savlaicīgi sistēmā ieraudzīt bērnus, kuriem nepieciešams atbalsts, lai novērstu attīstības riskus, kas var negatīvi ietekmēt tālāko dzīves ceļu.
DARBĪBAS REZULTĀTS:
1. Izveidots normatīvais ietvars agrīnai preventīvā atbalsta sistēmai un agrīnai bērnības politikai kā vienotai valsts pārvaldē horizontāli organizētai politikai;
2. Izveidota pierādījumos balstīta agrīna vecuma bērnu attīstību ietekmējošo risku agrīnās atpazīšanas un novērtēšanas sistēma;
3. Uzlabota bērnu attīstības traucējumu, grūtību un nepietiekamību savlaicīga atpazīšana;
4. Paaugstināta atbalsta pakalpojumu pieejamība ģimenēm un bērniem ar attīstības traucējumiem, grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku;
5. Pieaudzis bērnu un jauniešu skaits ar speciālām vajadzībām, kuri turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas;
6. Pilnveidotas speciālistu zināšanas, prasmes un kompetences bērnu un jauniešu attīstības vajadzību identificēšanā un nodrošināšanā.


[1] Early Intervention Foundation, UK.

[2] Shonkoff and Phillips, 2000.

[3] https://www.centreforsocialjustice.org.uk/wp-content/uploads/2008/09/EarlyInterventionFirstEdition.pdf

[4] https://www.eif.org.uk/why-it-matters/what-is-early-intervention#:~:text=Early%20intervention%20can%20take%20different%20forms%2C%20from%20home,people%20who%20are%20vulnerable%20to%20involvement%20in%20crime.

[5] Skubiņa, I. (2022) Pētījums agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas, profilakses un agrīnās intervences pakalpojumu groza izveidei Latvijā. Rīga: PKC. 189 lpp.

[6] https://dera.ioe.ac.uk//32917/1/Integrated-Early-Years-Systems.pdf

[7] https://dera.ioe.ac.uk//32917/1/Integrated-Early-Years-Systems.pdf; Bertram, T., and Pascal, C. (2016) Early Childhood Policies and Systems in Eight Countries: Findings from IEA’s Early Childhood Education Study, The International Association for the Evaluation of Educational Achievement: Hamburg. Retrieved from: https://www.iea.nl/fileadmin/user_upload/Publications/Electronic_versions/ECESpolicies_and_systems-report.pdf?cv=1

[8] http://puckett.org/presentations/pdf-paradigm-shifts-early-childhood-intervention-implications-of-practice-oct-2018.pdf

[9] Peterander et al, 1999; Blackman, 2003.

[10] https://dera.ioe.ac.uk//32917/1/Integrated-Early-Years-Systems.pdf

[11] Skubiņa, I. (2022) Pētījums agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas, profilakses un agrīnās intervences pakalpojumu groza izveidei Latvijā. Rīga: PKC. 189 lpp.

[12] turpat
 

Pamatnostādņu projektā nav ievērota tās mērķu, rīcības virzienu tekstu nodaļu (apakšnodaļu) izklāsta saturiskās, apjoma un stilistiskās organizācijas līdzsvarotība un sabalansētība. Svītrojot vai samazinot izklāstu vienos un ievērojami palielinot teksta apjomu citu mērķu, rīcības virzienu teksta organizācijā, tikusi ieviesta nepamatota saturiska disproporcija mērķu, risināmās problemātikas un rīcības virzienu tekstu izklāstā un pamatojumā. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt visu Pamatnostādņu projektu, mērķu un rīcības virzienu aprakstus veidojot atbilstoši vienotai satura loģikas, redakcionālai un stilistiskai pieejai. Lūdzam arī pārskatīt pamatojumu pamatnostādņu projekta rīcības virzienu aprakstos iekļaut apjomīgus esošās situācijas un paveikto darbu aprakstus, kas tādējādi traucē uztvert nākotnē plānoto īstenojamo darbu saturu.

-

Pamatnostādņu projektā nav ievērotas konsekvences starp tajā iekļautajām nodaļām (apakšnodaļām), piemēram, dažos rīcības virzienos pirms plānotajiem uzdevumiem ir iekļauti konkrēti darbības rezultāti, savukārt citos rīcības virzienos tie izpaliek. Aicinām izskatīt rīcības virzienos iekļauto saturu un veidot to, balstoties uz skaidri noteiktiem darbības rezultātiem un secīgi plānotiem, atbilstošiem, uzdevumiem.

-

Pamatnostādņu projektā un plāna projektā nav iekļauta informācija par plānotajiem, t.sk. papildu nepieciešamajiem finanšu resursiem  bērnu, jaunatnes, ģimenes politikas īstenošanai laika posmā no 2022.līdz 2027.gadam. Aicinām, saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” papildināt pamatnostādņu projektu un plāna projektu ar atbilstošu ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem, projektā salāgojot plānotos pasākumus ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam un publisko resursu fiskālām iespējām.

-