Atzinums

1. Lūdzam papildināt Ziņojuma mērķi ar šādu punktu:
 "1. Aprakstīt Tesla ieviestās vadītāja palīgsistēmas un to atšķirības;"

2. Attiecīgi, pirms esošās Informatīvā ziņojuma 2.nodaļas ietvert jaunu 2.nodaļu, kurā noteikt sekojošo:
"2. Tesla vadītāja palīgsistēmas un to atšķirības
            Kopš 2024. gada 22. septembra spēkā ir ANO noteikumi Nr. 171 par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz vadītāja palīgsistēmām jeb DCAS. Tesla izstrādātajām vadītāja palīgsistēmām vienlaikus ir spēkā divi savstarpēji nesaistīti tipa apstiprinājumi. Tesla jau 2026. gada 25. februārī ir saņēmusi ANO tipa apstiprinājumu Nr. E4*171R00/02*0001*00, kas piešķirts 2. līmeņa vadītāja palīgsistēmai un ir spēkā visā Eiropas Savienībā. Attiecīgi šādu Tesla izstrādātu 2. līmeņa vadītāja palīgsistēmu ieviešana Eiropas Savienībā, t.sk. Latvijā nekādā veidā netiek kavēta vai ierobežota.
            Vienlaikus šobrīd izstrādātā jaunākā Tesla vadītāja palīgsistēma FSD (Supervised) ir saņēmusi tikai provizorisko tipa apstiprinājumu nr. e4*2019/2144*171R01/00*00001*00, jo tā nav izpildījusi vairākus ANO noteikumu Nr. 171 drošības nosacījumus un tāpēc tās izmantošana sākotnēji ir ierobežota tikai noteiktā teritorijā. Atbilstoši RDW sniegtajai informācijai, FSD (Supervised) sistēmā ar provizorisko apstiprinājumu ir pieļautas šādas atkāpes:
      - sistēma nosaka pieļaujamo ātrumu no konteksta (pieļaujama ātruma pārsniegšana);
      - sistēma veic manevru pie neaktīva HOR brīdinājuma (hands on request jeb pieprasījums turēt rokas uz stūres);
      - sistēma neaptur manevru, ja tā konstatē vadītāja neuzmanību;
      - nav ievērotas noteiktās šķērspaātrinājuma robežvērtības braukšanai līkumos.
       Tādējādi provizoriskais apstiprinājums ir pamatots ar specifiskiem drošības riskiem, kurus piešķīrēja dalībvalsts savā teritorijā ir uzņēmusies, un kas pārējām dalībvalstīm ir jānovērtē pašām, pirms provizoriskā apstiprinājuma atzīšanas savā teritorijā. Vienlaikus izvērtējums par to, vai šādi drošības riski ir pieņemami visā Eiropas Savienības mērogā, būs atkarīgs no Eiropas Komisijas lēmuma un dalībvalstu balsojuma Tehniskajā komitejā “Mehāniskie transportlīdzekļi” (Technical Committee on Motor Vehicles (TCMV)), kuras sēde notiks 2026.gada 6.oktobrī, darba kartībā tiks iekļauts jautājums par Tesla FSD sistēma provizorisko apstiprinājumu atbilstoši Regulas (ES) 2018/858 39. pantam.
       RDW minētie drošības riski, kas izriet no piešķirtajām atkāpēm, ir saistīti ar ātruma pārsniegšanu, vadītāja neuzmanību un transportlīdzekļa dinamiku līkumos. Pieņemot lēmumu par provizoriskā apstiprinājuma atzīšanu Latvijas teritorijā, būtu jāņem vērā gan tehnoloģiskās attīstības ieguvumi, gan konkrētie apdraudējumi ceļu satiksmes drošībai. Šajā gadījumā Tesla piedāvātā jaunākā sistēma faktiski ir 2. līmeņa vadītāja palīgsistēma ar paaugstinātu autonomiju, kas tiek sasniegta uz drošības prasību samazināšanas rēķina.
          Jāatzīmē arī, ka augstākas automatizācijas sistēmām Eiropas Savienībā jau ir spēkā stingrāks regulējums — ANO noteikumi Nr. 157 par automatizētām joslas saglabāšanas sistēmām (ALKS) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1426 par pilnībā automatizētu transportlīdzekļu automatizētas vadīšanas sistēmu (ADS) apstiprināšanu. Tesla šo ceļu nav izvēlējusies: sistēma apstiprināta kā vadītāja palīgsistēma, savukārt tieši tās funkcijas, kas pārsniedz palīgsistēmas ietvaru, ir noformētas kā atkāpes, nevis vērtētas pēc augstākas automatizācijas sistēmām piemērojamiem kritērijiem.

3. Dzēst Informatīvā ziņojuma 4.1.punktā Funkciju matricu un paskaidrojošo tekstu, kas sniedz nekorektu salīdzinājumu. Uzskaitītās funkcijas jau šobrīd ir pieejamas lielākajā daļā transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma ietvaros, tādēļ to uzskaitījums nesniedz informāciju par izlemjamo jautājumu. Funkciju skaits nav drošības rādītājs un tabulā salīdzinātās sistēmas ir apstiprinātas pēc atšķirīgiem juridiskiem pamatiem, kas tabulā nav atspoguļoti. Tās ir nevis funkcijas no Teslas piedāvātās palīgsistēmas, bet gan obligātas, regulējumā noteiktas sistēmas, bez kurām tipa apstiprinājums visiem jauniem transportlīdzekļiem nav iespējams.

4. Nav izprotama 4.2.punktā pievienotā tabula, kas rada maldīgu priekšstatu par attiecīgo sistēmu atzīšanu vai neatzīšanu dalībvalstīs. 
Šīs sistēmas tabulā nevar atspoguļot kā atsevišķās ES dalībvalstīs neatbalstītas sistēmas, jo abām ir piešķirti derīgi tipa apstiprinājumi, kas ir spēkā visā ES, tostarp Latvijā. Tas, ka šīs sistēmas atsevišķās dalībvalstīs nav pieejamas, ir skaidrojams vienīgi ar ražotāja komercdarbības lēmumiem - sistēmu darbībai nepieciešamā ceļu un ielu kartēšana attiecīgajās valstīs nav veikta, un ražotāji sistēmas šajos tirgos vēl nepiedāvā.
Uzskatām, ka tabulai sekojošie konstatējumi (2 rindkopas) ir nekorekti un ir dzēšami.
Vēlamies uzsvērt, ka jautājuma būtība ir nevis inovāciju veicināšana vai kavēšana, bet gan jau izgatavotu (izgudrotu) un atsevišķu valstu tirgos esošu produktu piedāvāšanu lietošanā patērētājiem Latvijā. Līdz ar to aicinām precizēt minēto secinājumu, jo ar šo lēmumu inovācijas netiek ne veicinātas, ne arī kavētas. 

5. Informatīvā ziņojuma 5.2.punkā saglabājama atsauce, kas ietverta tabulas pirmajā punktā. Parējās atsauces neatbilst risināmam jautājumam.
Tur minēti M, N, O kategoriju transportlīdzekļu tipa apstiprinājumi. Minētais Tesla FSD (Supervised) ir provizoriskais sistēmas, nevis transportlīdzekļa tipa apstiprinājums. Sistēmu apstiprinājumi nav atsevišķi jāatzīst un jāreģistrē, tāpēc arī zemāk minētie punkti nav piemērojami sistēmas apstiprinājuma gadījumā un ir jādzēš.

6. Izslēgt 6.2.punktā rindkopu:  "Vienlaikus jāatzīmē, ka, piemēram, 2023.gadā Latvijā reģistrēti 18 948 negadījumi, vienlaikus izmantojot FSD palīgsistēmu, negadījumu skaits samazinās 3-4 reizes."

7. Izteikt ziņojuma pēdējo rinkopu šādā redakcijā:
"Nīderlandes transportlīdzekļu apstiprinātāja iestāde RDW pēc vairāk nekā 18 mēnešus ilgas sistēmas izvērtēšanas 2026. gada 10. aprīlī izsniedza FSD (Supervised) provizorisko ES tipa apstiprinājumu, kas ir spēkā Nīderlandes teritorijā. Latvijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 39. panta 5. punktu ir tiesības šo apstiprinājumu rakstveidā atzīt savā teritorijā. Tāpēc Latvijas kompetentajām iestādēm nav jāizsniedz jauns provizoriskais ES tipa apstiprinājums, bet jāpieņem lēmums par RDW jau izsniegtā apstiprinājuma atzīšanu Latvijā, izvērtējot FSD drošības riskus."

8. Ministru kabinetam jāpieņem lēmums, ka Latvija atbalsta Tesla FSD sistēmas provizorisko apstiprinājumu atbilstoši Regulas (ES) 2018/858 39. pantam Eiropas Komisijas Tehniskajā komitejā mehāniskajiem transportlīdzekļiem (Technical Committee on Motor Vehicles (TCMV)).
 

-

Lūdzu informatīvā ziņojuma 5.5. punktā svītrot rindkopu: "Tādējādi CSDD, pieņemot lēmumu par RDW izdotā provizoriskā ES tipa apstiprinājuma atzīšanu, pilda deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu un šā uzdevuma izpildē atrodas Satiksmes ministrijas funkcionālajā pakļautībā. Satiksmes ministrijai ir tiesības dot CSDD rīkojumu pabeigt iesnieguma izskatīšanu un pieņemt lēmumu, savukārt CSDD saglabā atbildību par lēmuma tiesiskumu, faktisko pamatojumu, iesniegto dokumentu atbilstību un ar tehnoloģijas drošību saistīto nosacījumu izvērtējumu." 
Skatīt iebildumu pie MK protokollēmuma 2.punkta.

-

izteikt 2.punktu šādā redakcijā
 

-

Lūdzam svītrot vai precizēt MK protokollēmuma 2.punktu, jo tas neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Ceļu satiksmes likuma 4. panta piektā daļa CSDD piešķir kompetenci veikt likumā noteiktās ar ceļu satiksmes drošību saistītās darbības un savas kompetences ietvaros izdot ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Savukārt transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas jomā Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" paredz CSDD konkrētu lēmumu pieņemšanas kompetenci.
Minēto noteikumu 43. punkts paredz, ka CSDD izskata iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par transportlīdzekļa tipa vai individuālā ES vai nacionālā apstiprinājuma reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu. Savukārt šo noteikumu 44. un 45. punkts paredz konkrētus gadījumus, kuros CSDD pieņem lēmumu par apstiprinājuma neatzīšanu vai nereģistrēšanu.
Tādējādi lēmuma pieņemšanas kompetence nav piešķirta Satiksmes ministrijai kā iestādei, kas konkrētajā administratīvajā procesā pieņem sākotnējo lēmumu. Šī kompetence ir piešķirta CSDD. Līdz ar to, ievērojot tiesību principus: iestāde, kurai likumdevējs uz likuma pamata ir piešķīris konkrētu administratīvā lēmuma pieņemšanas kompetenci, nevar šo kompetenci pēc būtības nodot citai iestādei ar iekšēju rīkojumu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. pants neparedz tiesības Satiksmes ministrijai noteikt CSDD pieņemamā lēmuma saturu.
Ir jānošķir divi jautājumi: 1) CSDD kā pilnvarotās personas funkcionālā padotība attiecībā uz deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi; un 2) CSDD kompetence patstāvīgi pieņemt konkrētu administratīvo lēmumu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. pants paredz, ka, deleģējot pārvaldes uzdevumu ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, tiek noteikta iestāde, kuras padotībā pilnvarotā persona atrodas attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi. Vienlaikus likums paredz, ka konkrēto padotības formu un tās saturu nosaka, ņemot vērā deleģētā pārvaldes uzdevuma saturu. Ja pilnvarotajai personai ir deleģētas tiesības izdot administratīvos aktus, tā atrodas funkcionālā padotībā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
Funkcionālā padotība dod iespēju nodrošināt deleģētā uzdevuma tiesisku un efektīvu izpildi, taču tā nevar nozīmēt, ka Satiksmes ministrija pati pēc saviem ieskatiem var noteikt, kādu konkrētu administratīvo lēmumu CSDD ir jāpieņem konkrētā individuālā lietā.
Pretēja interpretācija faktiski padarītu CSDD likumā noteikto lēmuma pieņemšanas kompetenci par formālu un radītu situāciju, kurā administratīvā akta faktiskais lēmējs būtu nevis CSDD, bet Satiksmes ministrija, lai gan administratīvo aktu formāli izdotu CSDD.
Satiksmes ministrijas rīkojums nevar aizstāt CSDD administratīvā procesa ietvaros veicamo izvērtējumu. Administratīvā procesa likuma 7. pants nosaka tiesiskuma principu: iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām, iestāde darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
Savukārt Administratīvā procesa likuma 9. pants nostiprina patvaļas aizlieguma principu, nosakot, ka administratīvo aktu var pamatot ar lēmuma pieņemšanai nepieciešamajiem faktiem un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.
No minētajām normām izriet, ka CSDD lēmuma tiesiskuma pamats nevar būt vienīgi Satiksmes ministrijas norādījums. CSDD lēmumam ir jābūt balstītam uz konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem un piemērojamām tiesību normām.
Ja Satiksmes ministrijas rīkojums faktiski paredz CSDD pienākumu atzīt RDW izdotu apstiprinājumu, neņemot vērā CSDD patstāvīgi veicamā tiesiskā, faktiskā un tehniskā izvērtējuma rezultātu, šāds rīkojums pēc būtības kļūst par norādījumu par administratīvā akta saturu. Šāda pieeja ir nošķirama no likumīgas uzraudzības pār deleģētā uzdevuma izpildi.

-