Projekta ID
25-TA-2782Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
12.01.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
1. Dokumentā nav analizēta situācija un izteikti priekšlikumi saistībā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.4 panta ceturtās daļas tvēruma neatbilstību Darba likuma 134.panta otrajā daļā ietverto regulējumu, kā rezultātā Darba likuma 134.panta otrajā daļā minētajām sociālajām grupām ir augstāka barjera iekļūšanai darba tirgū (regulējums ir pretējs iekļaujošai nodarbinātībai. .
2. Rīcības virziens: “Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību”
Tabulā “Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji” apakšp[ozīcijās 1.1. un 1.2. Sociālo transfertu ietekmes uz nabadzības riska mazināšanu vērtēšanai, kā arī sadaļas"Statistikas dati" 1., 2., 5. un 12.attēlā tiek izmantots t.s. OECD modificētā ekvivalences skala, kas neatbilst Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūrai, it īpaši bērniem piemērotais ekvivalences koeficients – 18% no mediānas, kas nav bērna nabadzības riska robeža, bet gan dziļa nabadzība, par ko nepārprotami liecina Labklājības ministrijas pasūtītā 2019.-2021. pētījuma, kas veikts projekta “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija” rezultātā izstrādātais "Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets". Uz OECD modificētās ekvivalences skalas balstītos rezultātus var izmantot salīdzināmās statistikas vajadzībām, bet tie nav izmantojami sociālās politikas veidošanai. Savukārt, ja šos datus tomēr ietver politikas veidošanas dokumentos, tad paralēli ar tiem ir jābūt arī datiem, kas balstīti Latvijas reālajai situācijai atbilstīgajā pētījumā ""Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets" ar attiecīgu inflācijas indeksu.
3. Rindkopa par Ģimenes valsts pabalsta reformu ir jāpapildina ar inflācijas ietekmi, kas kopš 2022. gada reformas ir būtiski mainījusi ģimenes valsts pabalsta pirktspēju.
4. Rindkopā par piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām, vārds “atsākta” [PL2] ir aizvietojams ar vārdu “uzsākta”.
5. Rindkopā par pasākumu kopumu ar minimālo ienākumu reformu nesaistītas izmaiņas pabalstos, nepamatoti ir ietverta vārdkopa “universālie pabalsti, nav tieši vērsti uz konkrētām mērķgrupām[PL3] .” Universālie pabalsti ir tieši vērsti uz konkrētām mērķgrupām pēc sociālās grupas pazīmes.
6. Rindkopā par pasākumiem pensijas adekvātuma palielināšanai attiecībā uz indeksāciju ir jānorāda, ka netiek nodrošināta visu pensiju pirktspējas uzturēšana uz darba devēju un darba ņēmēju veiktajām iemaksām balstītajā līmenī.
2. Rīcības virziens: “Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību”
Tabulā “Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji” apakšp[ozīcijās 1.1. un 1.2. Sociālo transfertu ietekmes uz nabadzības riska mazināšanu vērtēšanai, kā arī sadaļas"Statistikas dati" 1., 2., 5. un 12.attēlā tiek izmantots t.s. OECD modificētā ekvivalences skala, kas neatbilst Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūrai, it īpaši bērniem piemērotais ekvivalences koeficients – 18% no mediānas, kas nav bērna nabadzības riska robeža, bet gan dziļa nabadzība, par ko nepārprotami liecina Labklājības ministrijas pasūtītā 2019.-2021. pētījuma, kas veikts projekta “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija” rezultātā izstrādātais "Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets". Uz OECD modificētās ekvivalences skalas balstītos rezultātus var izmantot salīdzināmās statistikas vajadzībām, bet tie nav izmantojami sociālās politikas veidošanai. Savukārt, ja šos datus tomēr ietver politikas veidošanas dokumentos, tad paralēli ar tiem ir jābūt arī datiem, kas balstīti Latvijas reālajai situācijai atbilstīgajā pētījumā ""Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets" ar attiecīgu inflācijas indeksu.
3. Rindkopa par Ģimenes valsts pabalsta reformu ir jāpapildina ar inflācijas ietekmi, kas kopš 2022. gada reformas ir būtiski mainījusi ģimenes valsts pabalsta pirktspēju.
4. Rindkopā par piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām, vārds “atsākta” [PL2] ir aizvietojams ar vārdu “uzsākta”.
5. Rindkopā par pasākumu kopumu ar minimālo ienākumu reformu nesaistītas izmaiņas pabalstos, nepamatoti ir ietverta vārdkopa “universālie pabalsti, nav tieši vērsti uz konkrētām mērķgrupām[PL3] .” Universālie pabalsti ir tieši vērsti uz konkrētām mērķgrupām pēc sociālās grupas pazīmes.
6. Rindkopā par pasākumiem pensijas adekvātuma palielināšanai attiecībā uz indeksāciju ir jānorāda, ka netiek nodrošināta visu pensiju pirktspējas uzturēšana uz darba devēju un darba ņēmēju veiktajām iemaksām balstītajā līmenī.
Piedāvātā redakcija
-
