Atzinums

Iekšlietu ministrija uztur savā 2024.gada 08.oktobra atzinumā ietverto iebildumu, kas paredz precizēt projektu, norādot, kuri dati tiek iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs”.
Vēršam uzmanību, ka izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem Satiksmes ministrija ir norādījusi, ka Iekšlietu ministrijas iebildums ņemts vērā. Norādām, ka kaut arī projekts ir precizēts, norādot valsts informācijas sistēmas (Fizisko personu reģistrs, Uzņēmumu reģistrs, Sodu reģistrs, Komercķīlu reģistrs, Laulāto mantisko attiecību reģistrs), kas sniedz ziņas valsts informācijas sistēmai “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”, taču nav norādīts, kādas ziņas katra no minētajām valsts informācijas sistēmām sniedz valsts informācijas sistēmai “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršam uzmanību, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” pārzinis un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” pārzinis ir atbildīgi par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apjomam, kuru būs jāsniedz valsts informācijas sistēmai “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projektu, precīzi norādot, kādi dati tiks iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” un kādi dati tiks iegūti no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētās valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”.

-

Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā norādīts, ka:

“lai veiktu personas atbilstības pārbaudi Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 858 “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība” 39. un 46.  punktā noteiktajiem kritērijiem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” iegūst šādu informāciju: personas pamatdati (personas kods, personas koda maiņas datums, ja ir mainīts personas kods; uzvārds, vārds (vārdi); statusa maiņas datums, ja ir ziņas par statusu fizisko personu reģistrā “pasīvs”; miršanas datums, ja ir ziņas par miršanu); personas pamatdati (ar rīcībspēju); personas pamatdati (ar dzimšanas datumu); bērni (līdz 18 gadu vecumam); bērni; laulība; iepriekšējais personas kods.”

Lūdzam precizēt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā norādītos no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” iegūstamos datus atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 9.panta pirmajā daļā un 11.panta pirmajā daļā noteiktās datu grupas formulējumam, piemēram, personas kods, uzvārds, vārds (vārdi), statuss Fizisko personu reģistrā “pasīvs” vai “aktīvs”; ziņas par miršanu (miršanas datums un laiks); ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu; ziņas par dzimšanu (dzimšanas datums); ziņas par bērniem; iepriekšējais personas kods; ziņas par laulību.

-

No projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā norādītā izriet, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” iegūst informāciju par personas statusa maiņas datumu, ja ir ziņas par statusu fizisko personu reģistrā “pasīvs” (dati par statusu Fizisko personu reģistrā “pasīvs” vai “aktīvs”), kā arī informāciju par personas bērniem, laulību, tēvu un māti.
Ņemot vērā, ka projektā nav norādīts, ka Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā tiek iekļauta šāda informācija, precizēt projektu vai projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļu, salāgojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iekļaujamo informācijas apjomu.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību projektā paredzēt, ka Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā tiek iekļauta (tostarp apstrādāta) un glabāta informācija par Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuriem dalība ceļu satiksmē Latvijā ir aizliegta. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma pārejas noteikumu 69.punkta regulējumam Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijā ir pieļaujama, ja ar šo transportlīdzekli šķērso Latvijas teritoriju ne vairāk kā vienu reizi tranzītā un ja, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus, Ceļu satiksmes drošības direkcijai ir iesniegta šāda informācija: 1) transportlīdzekļa marka un modelis; 2) transportlīdzekļa reģistrācijas valsts; 3) transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs; 4) transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds, dzimšanas datums un elektroniskā pasta adrese; 5) laika periods, kurā transportlīdzeklis piedalīsies ceļu satiksmē Latvijā, kas nav ilgāks par 24 stundām. Līdz ar to aicinām izvērtēt, vai projektā nebūtu nostiprināms tiesiskais ietvars minētās informācijas apstrādei Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Pretējā gadījumā nav saprotams, kāda tiesiskā regulējuma ietvarā tiks nodrošināta kompetento institūciju piekļuve informācijai par Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuriem tiks pieteikta Latvijas teritorijas šķērsošana tranzītā.
Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību projektā paredzēt, ka Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā tiek iekļauta (tostarp apstrādāta) un glabāta arī informācija par ārvalstīs, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācija, reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuru izmantošana ceļu satiksmē Latvijā ir deklarējama. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 9.¹panta ceturtās un piektās daļas regulējumam minēto transportlīdzekļu izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā deklarēšanai izmanto Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus. Deklarējot minēto transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, norāda šādas ziņas: 1) transportlīdzekļa marka un modelis; 2) transportlīdzekļa reģistrācijas valsts; 3) transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs; 4) transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds un personas kods (ārzemniekam — dzimšanas datums), juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs, kā arī kontaktinformācija (elektroniskā pasta adrese); 5) laikposms, kurā transportlīdzeklis tiks izmantots ceļu satiksmē Latvijā. Līdz ar to aicinām izvērtēt, vai projektā nebūtu nostiprināms tiesiskais ietvars arī šādas informācijas apstrādei Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Pretējā gadījumā nav saprotams, kāda tiesiskā regulējuma ietvarā tiks nodrošināta kompetento institūciju piekļuve informācijai par šī deklarēšanas pienākuma izpildi.

-