Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).
Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 169) ir izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktu, kas noteic, ka likuma izpildei Ministru kabinets izdod būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus, kuros nosaka:
a) nosacījumus, ar kādiem fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras, būvniecības un elektroenerģētikas jomā, kā arī sertifikāta izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību,
b) cik ilga praktiskā darba pieredze arhitektūras un būvniecības jomā nepieciešama, lai pretendētu uz sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā,
c) kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu,
d) patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību,
e) maksas pakalpojumu apmēru, maksāšanas kārtību un saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību,
f) kompetences pārbaudes iestādes pilnvaras,
g) būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un pārbaudes kārtību.
Savukārt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 499 "Noteikumi par būvinspektoriem" (turpmāk – noteikumi Nr. 499) ir izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 5. punktu, kas noteic, ka likuma izpildei Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka:
a) būvinspektoriem izvirzāmās prasības, būvinspektoru reģistrācijas kārtību un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no reģistra,
b) būvinspektoru reģistra datu saturu,
c) būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzības kārtību.
No noteikumu Nr. 499 4. punktā minētā izriet, ka, lai persona pretendētu uz būvinspektora tiesību iegūšanu, tai jābūt būvspeciālistam (proti, jābūt patstāvīgās prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā (turpmāk – būvspeciālista sertifikāts)). Līdz ar to būvinspektoram ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas būvspeciālistiem noteikumos Nr. 169. Turklāt no noteikumu Nr. 499 12.2. apakšpunktā minētā izriet, ka būvinspektoru izslēdz no reģistra, ja būvinspektoram apturēts vai anulēts būvspeciālista sertifikāts (izņemot gadījumu, ja būvinspektora sertifikāta darbība apturēta, pamatojoties uz būvinspektora iesniegumu). Līdz ar to secināms, ka būvspeciālistam, kas pilda būvinspektora pienākumus, var tikt apturēts vai anulēts būvspeciālista sertifikāts atbilstoši noteikumos Nr. 169 noteiktajai kārtībai, veicot attiecīgo būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzību.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka būvinspektora profesionālās darbības uzraudzību veic atbilstoši noteikumu Nr. 499 V nodaļā noteiktajai kārtībai. Savukārt būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību veic atbilstoši noteikumu Nr. 169 VI nodaļā noteiktajai kārtībai. Līdz ar to nav skaidrs, no kuras Būvniecības likuma tiesību normas izriet, ka būvinspektoru darbības uzraudzību veiks arī atbilstoši noteikumos Nr. 169 noteiktajai kārtībai.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt projektā paredzēto grozījumu atbilstību Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un precizēt projektu.
 

-