Atzinums

Projekta 1.3. apakšpunkts atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk – likums) 10.¹ panta piektās daļas 3. punktā esošajam pilnvarojumam paredz – ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietas, pirms kuru šķērsošanas transportlīdzekļa vadītājs, īpašnieks vai turētājs reģistrējas elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, kā arī kārtību, kādā ārējo sauszemes robežu var šķērsot ārpus kārtas, un gadījumus, kādos atbrīvo no reģistrēšanās maksas. Vēršam uzmanību, ka projektā nav noteiktas konkrētas robežšķērsošanas vietas, kurās būs elektroniskā rindas rezervācijas sistēma, kā arī netiek noteikta kārtība, kā ārējo sauszemes robežu var šķērsot ārpus kārtas. Ievērojot minēto, projektu nepieciešams atbilstoši papildināt, proti, projektu papildināt ar punktu, kurā līdzīgi Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumu Nr.704 “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm” 2. punktam jāuzskaita robežšķērsošanas vietas, kurās būs elektroniskā rindas rezervācijas sistēma.
Tāpat arī projektā nepieciešams regulējums par ārējās sauszemes robežas šķērsošanu ārpus kārtas. Tieslietu ministrija atbilstošu normu veidošanā var pieļaut ārējo atsauču izmantošanu, bet tiesiskais regulējums jāveido nepārprotami.
 

-

Projekta 1.5. apakšpunktu nepieciešams precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100.2. apakšpunktā paredzētajam, proti, precīzi norādīt likuma 10.¹ panta piektās daļas 5. punktā esošo pilnvarojumu. Vēršam uzmanību, ka projektā vārdi “sistēmā esošie dati” nav pilnā mērā interpretējams atbilstoši likumā noteiktajam “sistēmas dati”.
 

-

Atkārtoti norādām, ka projekta 3. punkta (iepriekš 4.punkta) ievaddaļu nepieciešams sadalīt divos atsevišķos punktos, proti, kā atsevišķu punktu izteikt regulējumu par reģistrēšanos robežšķērsošanas vietā, bet otru atsevišķu punktu ar apakšpunktiem par rindu veidiem. Vēršam uzmanību, ka normatīvo aktu izstrādes juridiskā tehnikas nosacījumi paredz, ka dažādus uzvedības noteikumus raksta atsevišķos punktos.
 

-

Projekta 18. punktā paredzēto par maksas par pakalpojumu atgriešanu un projekta 19. punktā paredzēto par maksas atgriešanas kārtību nepieciešams izvērtēt un minētās normas precizēt. Šobrīd projekta 18. punktā noteiktie gadījumi, kad elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas darbība ir tehniski traucēta, vai ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vieta ir slēgta, nepārprotami norāda uz valsts atbildību par nespēju izpildīt noteiktos pienākumus. Vēršam uzmanību, ka transportlīdzekļiem primāra būs robežas šķērsošana, nevis veiktās maksas atgūšana. Tādējādi projektā valsts pārvaldes nepilnību gadījumā ir nepieciešams regulējums par robežas šķērsošanas iespējām esošās reģistrācijas un maksājuma ietvaros, un tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, kad robežas šķērsošana ir zaudējusi aktualitāti, projektā noteiktā procedūrā būtu jāparedz veiktā maksājuma atmaksa. Turklāt projektā minētajos gadījumos, kad valsts nespēj nodrošināt pakalpojumu, valstij informācijas sistēmas pārziņa personā nepieciešams segt visas maksātāja izmaksas, proti, nav pieļaujama naudas pārskaitījuma komisijas maksas ieturēšana.  
 

-

Likuma 10.¹ panta otrajā daļā ir noteiktas konkrētas un izsmeļošas apstrādājamo personas datu kategorijas. Atbilstoši minētajai tiesību normai likumdevējs nav paredzējis apstrādāt informāciju par transportlīdzekļa vadītāja valstspiederību, kā arī par personas apliecinošo dokumentu. Līdz ar to lūdzam svītrot projekta 22.2. apakšpunkta e) un f) apakšpunktus vai arī anotācijā sniegt skaidrojumu par šo personas datu apstrādes tiesisko pamatu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 22.2. apakšpunkta d) apakšpunkts dublē c) apakšpunktu.

-

Atkārtoti lūdzam izvērtēt noteiktā datu glabāšanas termiņa atbilstību personas datu apstrādes nolūkam.Vēršam uzmanību, ka likuma 10.¹ panta otrajā daļā ir skaidri noteikts personas datu apstrādes nolūks – rindas organizācija. Projekta anotācijā norādīts, ka papildu šim nolūkam personas dati varētu būt noderīgi arī citām iestādēm, kā arī robežšķērsošanas tendenču analīzei. Tomēr jāņem vērā, ka šādas analīzes veikšanai ir iespējams izmantot arī anonimizētus datus. Savukārt tikai teorētiska iespēja, ka minētie dati nākotnē varētu būt noderīgi citām iestādēm, nevar tikt uzskatīta par likumīgu pamatu personas datu glabāšanai. Līdz ar to lūdzam atkārtoti izvērtēt projektā noteikto glabāšanas termiņu vai anotācijā sniegt atbilstošu pamatojumu.

-