Atzinums

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt likumprojektu vai anotācijā sniegt skaidrojumu attiecībā uz atkārtotajā saskaņošanā nodotajā likumprojekta 1. panta ietvertajā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma (turpmāk - likums) 1. panta 17. punktā ietverto papildinājumu (proti, iekavas: "(reģionālas nozīmes autobusā, vilcienā, pilsētas nozīmes maršrutu tīklā esošajos transporta veidos – autobusā, tramvajā vai trolejbusā)"). No pašreizējās normas redakcijas varētu nebūt viennozīmīgi skaidrs, kādas tieši iekavā uzskaitīto pārvadājuma veidu kombinācijas ir uzskatāmas par vairākiem pārvadājuma veidiem likuma 1. panta 17. punkta izpratnē (proti, vai ar vairākiem pārvadājuma veidiem saprotama arī tāda kombinācija kā dažādi pilsētas nozīmes maršrutu tīklā esošie transporta veidi (piemēram, autobuss un tramvajs), vai tikai tādas kombinācijas kā, piemēram: 1) reģionālas nozīmes autobuss un vilciens; 2) reģionālas nozīmes vilciens un pilsētas nozīmes maršrutu tīklā esošs transporta veids u.tml.).
Papildus aicinām neizmantot pieturzīmi iekavas un tās aizstāt ar pieturzīmi domuzīme vai citādi atbilstoši precizēt likumprojektu. Norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu. 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 12. pantā jaunā redakcijā izteiktā likuma pārejas noteikumu 32. punkta otrajā teikumā, šķiet, iztrūkst kāda teikuma daļa, līdz ar ko pārejas noteikums nav loģiski un skaidri formulēts ("Šā likuma 14.¹ panta 2.² daļu reģionālās nozīmes maršrutos piemēro no 2025. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim pasažieri, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta un kuri vēl nav saņēmuši personas apliecību, kura papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni), ir tiesīgi izmantot braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportlīdzeklī, neidentificējoties ar personas apliecību."). Attiecīgi lūdzam precizēt pārejas noteikumu, nodrošinot nepārprotamu un skaidru tiesību normu. Atkārtoti arī vēršam uzmanību, ka likuma 14.¹ panta 2.² daļa stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, tādēļ atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 12. pantu, paredzot, ka grozījumi, kas paredz izteikt jaunā redakcijā šī likuma 14.¹ panta 2.² daļas pirmo teikumu (nevis  likuma 14.¹ panta 2.² daļa), piemērojami attiecīgajā laikposmā vai no attiecīgā datuma.
Papildus lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 12. pantā jaunā redakcijā izteiktā likuma pārejas noteikumu 32. punkta trešajā teikumā ietverto pārejas noteikumu atkarībā no tā mērķa. Proti, ja paredzēts regulēt attiecīgās likuma vienības piemērošanu laikā, aicinām normu formulēt līdzīgi kā otro teikumu (proti, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām izmantojot vārdu "piemēro"). Alternatīvi lūdzam precizēt tiesību normu, lietojot vienkāršo tagadni, norādot normas subjektu, kā arī konkretizējot, ko tieši ievieš (proti, kas ko ievieš), jo pašreiz nav nepārprotami izsecināms konkrēts pienākums un konkrēts tiesību subjekts, uz ko attiecīgais pienākums attiecināms.
Turklāt norādām, ka anotācijā nepieciešams pamatot visus grozījumus, kas likumprojektā ietverti. Attiecīgi lūdzam anotācijā pamatot pārejas noteikuma (aktuālajā redakcijā), tostarp arī trešā teikuma nepieciešamību, kā arī skaidrot, kādēļ paredzēts atšķirīgs regulējums attiecībā uz reģionālās nozīmes maršrutiem un pilsētas nozīmes maršrutiem.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā nepieciešams pamatot visus grozījumus, kas likumprojektā ietverti. Attiecīgi lūdzam anotācijā pamatot likumprojekta 14. pantā ietvertā likuma pārejas noteikumu 36. punkta nepieciešamību, ņemot vērā, ka attiecīgs skaidrojums, šķiet, anotācijā nav ietverts. Īpaši lūdzam skaidrot pārejas noteikuma beigu daļas "bet ne ilgāk kā līdz 2025.gada 31.decembrim" nepieciešamību, ņemot vērā, ka, kā izriet no pārejas noteikuma, attiecīgās informācijas iekļaušanu informācijas sistēmā no Fizisko personu reģistra, izmantojot datu izplatīšanas un pārvaldības platformu, ir atkarīga no attiecīga tehniskā risinājuma izveides.
Tāpat arī aicinām izvērtēt, vai iepriekš minētā teikuma beigu daļa atkarībā no normas mērķa nav precizējama (piemēram, "bet ne vēlāk kā no 2025. gada 31. decembra" v.tml.). Aicinām arī noformulēt pārejas noteikumu atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, izmantojot vienkāršo tagadni (proti, nevis "tiks nodrošināta", bet "nodrošina"). Attiecīgi aicinām precizēt pārejas noteikumu, kā arī sniegt skaidrojumu anotācijā.

-

Saistībā ar likumprojekta 8. pantā ietverto regulējumu anotācijas 1.3. sadaļā minēts: "Paredzētā progresīvā līgumsodu noteikšanas kārtība ir samērojama ar tām sekām, kas rodas, ja tiek pārkāpti līgumu izpildes vai sabiedriskā transporta pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi (piemēram, netiek izsniegta braukšanas biļete, netiek nodrošināta reisa izpilde, netiek ievērots autobusu kustības saraksts utt.). Līdz ar to uzskatāms, ka līgumsodi ir samērojami ar tām sekām, ko izraisa pārkāpuma izdarītājs -  piemēram ar tiem zaudējumiem, kas tiek radīti valsts budžetam vai sabiedrības interesēm."

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka anotācijā minētajā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 15. janvāra spriedumā lietā Nr. SKA-149/2021 arī norādīts, ka "Līgumsoda piemērošana papildus pienākumam atmaksāt saņemto publisko finansējumu, novestu pie tā, ka valsts situācijā, kad finansējuma saņēmējs nepilda līguma saistības, atgūst ne tikai izmaksāto finansējumu, bet arī papildu finanšu līdzekļus (līgumsoda summu). Turklāt šāda līgumsoda samaksa nav uzskatāma par atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas, iespējams, radīti ar līguma saistību neizpildi, jo iestādei līguma neizpildes gadījumā ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzinājumu neatkarīgi no tā, vai līgumā ir paredzēts līgumsods. Juridiskajā literatūrā ir atzīts, ka publisko tiesību līgumos nevar paredzēt līgumsodu vai citus saistību pastiprināšanas līdzekļus, ja vien normatīvajā aktā, kas regulē konkrēto publisko tiesību līgumu veidu, nav noteikts citādi, jo ideja, ka viena puse varētu gūt labumu no tā, ka publisko tiesību līgums netiek pildīts, neatbilst publisko tiesību līguma institūta jēgai (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 113. lpp.).

Attiecīgi secināms, ka anotācijā ietvertā norāde, ka grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām, nav precīza, jo regulējums, kas paredz līgumsodus noteikt sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumā, ir pretējs Valsts pārvaldes iekārtas likumā regulētā publisko tiesību līguma institūta jēgai. Attiecīgi atkārtoti aicinām precizēt anotācijā ietverto norādi. Papildus atkārtoti norādām, ka anotācijā nepieciešams skaidrot, kādēļ līgumsoda noteikšana minētajā līgumā ir samērīga, tostarp kādēļ izvirzītā mērķa sasniegšanai nepietiek ar jau šobrīd pieejamajiem līdzekļiem, piemēram, tiesiskām iespējām komersantam izmaksāto finansējumu atgūt, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzinājumu. Attiecīgi lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.

-

Atkārtoti aicinām likumprojekta 2. pantā izslēgt pieturzīmi iekavas, jo tās nav nepieciešamas.

-

Aicinām tehniski precizēt likumprojekta 5. pantā ietverto likuma 12. panta ceturto daļu, aizstājot vārdu "izdevumus" ar vārdu "izdevumu" (proti, "[..] pārvadātājs ir tiesīgs saņemt no valsts izdevumu, kas saistīti ar šo pasažieru pārvadāšanu, kompensāciju [..]").
 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt, ievērojot juridiskās tehnikas prasības.

"35. Šā likuma 17. panta trešo daļu piemēro līgumiem, kas noslēgti starp pasūtītāju un pārvadātāju pēc šīs normas spēkā stāšanās, ja kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmums, ar kuru pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, ir stājies spēkā pēc šīs normas spēkā stāšanās un ja kopš attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājis vairāk kā viens gads."

Anotācijas 1.3. sadaļā, skaidrojot vairāku likumprojektā ietverto tiesību normu nepieciešamību, minēts: "Ņemot vērā Eiropas Savienības un nacionālo tiesisko regulējumu dzelzceļa jomā, tam acīmredzami neatbilst spēkā esošais Likuma regulējums, kas nosaka Autotransporta direkcijas iesaisti komerciālā maršruta izveidē un šīs iestādes izsniegtas maršruta atļaujas nepieciešamību komerciālajiem maršrutiem, ja šis Likuma regulējums tiktu piemērots arī uz ikvienu dzelzceļa pasažieru pārvadātāju, kurš pieteiktos sniegt pakalpojumus uz komerciāliem pamatiem." Skaidrojumā papildus minēti arī Eiropas Savienības tiesību akti un dokumenti (sk. anotācijas 1.3. sadaļas pēdējo problēmas aprakstu). Attiecīgi aicinām izvērtēt un, ja kādās likumprojekta vienībās ir pārņemtas vai ieviestas kādas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, aizpildīt anotācijas 5.1. apakšsadaļu, kā arī 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, norādot informāciju par Eiropas Savienības tiesību aktu prasību pārņemšanu vai ieviešanu attiecīgās likumprojekta vienībās.

-