Atzinums

Priekšlikums noteikt obligātu SAT testa rezultātu (vismaz 1200 punktu) ārvalstu reflektantiem, kuri vidējo izglītību ieguvuši ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas, nav uzskatāms par samērīgu risinājumu un var radīt būtiskas negatīvas sekas Latvijas augstākās izglītības sistēmas starptautiskajai konkurētspējai. Šāda prasība ievērojami sašaurinātu potenciālo reflektantu loku, radot papildu šķēršļus studiju uzsākšanai Latvijā un samazinot Latvijas augstskolu pievilcību salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.
SAT tests nav starptautiski vispārpieņemts vai plaši izmantots uzņemšanas kritērijs. Lielākajā daļā pasaules valstu tas netiek prasīts, un daudzviet tā pieejamība joprojām ir ierobežota. Līdz ar to obligāta prasība to nokārtot nozīmētu papildu finansiālu slogu, laika izmaksas un administratīvu apgrūtinājumu potenciālajiem reflektantiem. Pastāv augsts risks, ka ievērojami liela daļa kvalificētu studentu, izvērtējot šos papildu šķēršļus, priekšroku dos studijām citās Eiropas valstīs, kur uzņemšanas nosacījumi ir elastīgāki un samērīgāki.
Tiktu vājināta Latvijas augstskolu internacionalizācija un tiktu negatīvi ietekmēta arī Latvijas tautsaimniecība kopumā. Ārvalstu studenti sniedz būtisku pienesumu valsts ekonomikai, veicot izdevumus par mājokli, transportu, ēdināšanu, veselības aprūpi un citiem pakalpojumiem, kā arī veicinot nodokļu ieņēmumus un vietējo uzņēmumu attīstību - līdz ar to jebkurš regulējums, kas nepamatoti samazina Latvijas pievilcību starptautiskajā izglītības tirgū, rada plašāku negatīvu ietekmi, nekā tas sākotnēji varētu šķist.
Vienlaikus nav sniegts pietiekams un uz pierādījumiem balstīts pamatojums tam, ka tieši SAT rezultāts ar noteikto 1200 punktu slieksni ir objektīvākais un efektīvākais akadēmiskās sagatavotības novērtēšanas instruments reflektantiem no atšķirīgām izglītības sistēmām. Nav arī izvērtētas alternatīvas vai pamatots, kādēļ tieši šāds rezultāts nodrošinātu studiju kvalitātes uzlabošanos.
Turklāt arī Eiropas vadošo augstskolu prakse neliecina par šādas pieejas nepieciešamību. No Eiropas TOP 500 universitātēm vien sešas paredz SAT rezultātu iesniegšanu, turklāt arī šajās augstskolās tiek piedāvātas alternatīvas. Plaši tiek izmantoti alternatīvi akadēmiskās sagatavotības novērtēšanas instrumenti, piemēram, OMPT, ACT (īpaši reflektantiem no Amerikas Savienotajām Valstīm) vai pašu augstskolu izstrādāti iestājpārbaudījumi, piemēram, TOL, ko izmanto Milānas Politehniskā universitāte. Tas apliecina, ka starptautiskā prakse balstās uz elastību un dažādu līdzvērtīgu instrumentu izmantošanu, nevis viena universāla testa obligātu piemērošanu.
Ņemot vērā minēto, aicinām saglabāt augstskolām tiesības pašām noteikt piemērotākos akadēmiskās sagatavotības izvērtēšanas instrumentus vai paredzēt SAT testu kā vienu no iespējamām alternatīvām, nevis obligātu uzņemšanas priekšnoteikumu. Papildus aicinām izvērtēt iespēju šādu prasību attiecināt tikai uz reflektantiem no valstīm, kuru pilsoņiem vīzu vai uzturēšanās atļauju izsniegšanas procesā jau tiek piemērotas padziļinātas drošības pārbaudes. Šāda uz risku balstīta pieeja būtu samērīgāka, atbilstu labas pārvaldības principiem un ļautu sasniegt regulējuma mērķi.
Vienlaikus uzskatām, ka studiju kvalitātes nodrošināšanai ievērojami piemērotāks un mērķim atbilstošāks risinājums būtu prasība iesniegt starptautiski atzītu angļu valodas prasmi apliecinošu dokumentu. Pietiekamas valodas zināšanas ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem sekmīgām studijām, jo tās tieši ietekmē studenta spēju izprast studiju saturu, patstāvīgi apgūt mācību materiālus, iesaistīties akadēmiskajā darbā un izpildīt studiju programmas prasības. Savukārt SAT tests vērtē vispārējas akadēmiskās prasmes un pats par sevi nesniedz pārliecinošu apliecinājumu studenta spējai sekmīgi studēt konkrētās studiju programmas īstenošanas valodā. Līdz ar to starptautiski atzīts angļu valodas prasmes apliecinājums būtu gan mērķtiecīgāks, gan samērīgāks instruments studiju kvalitātes nodrošināšanai.
 

-