Projekta ID
24-TA-1827Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
12.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Liepājas valstspilsētas pašvaldība, iepazīstoties ar Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām” (redakcijā uz 11.02.2025.) nevar atbalstīt reformas iniciatīvas, kas pasliktina to komercsabiedrību tiesisko stāvokli, kuras uzsākušas savu darbību Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – LSEZ) teritorijā.
2024. gadā LSEZ pārvalde ir piesaistījusi un noslēgusi teritorijas rezervācijas līgumus par vairāku lielu nacionāla mēroga investīciju projektu realizāciju ilgtspējīgo industriju jomā, kas piesaistīs vairākus miljardus eiro privātās investīcijas un radīs vairāk kā 1000 jaunas darba vietas. Tiek turpināta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas transformācija par zaļu un mūsdienīgu industriālo parku. Investoru uzticību LSEZ pārvaldes modelim apliecina arī pēdējo astoņu gadu laikā uzbūvētās 26 jaunas rūpnīcas. Investīcijas rūpniecības attīstībā Liepājā tikai 2024. gadā vien pārsniedza 135 miljonus eiro.
Vēlamies norādīt, ka lēmums nemainīt LSEZ statusu līdz 2035.gadam ir pieņemts Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2021. gada 13. aprīļa sēdē (protokols Nr.33 16.punkts). Ar šādu MK lēmumu rēķinās ne vien LSEZ valde un pārvalde, bet arī ārvalstu investori, kuru ieguldījumi un darbība ir ļoti nozīmīga LSEZ attīstībā. Uzskatām, ka šāda tiesiskās paļāvības sagraušana ostu reformas ietvaros nav pieļaujama.
Nav atbalstāma šobrīd paredzētā LSEZ valdes sastāva maiņa, izslēdzot no valdes trīs uzņēmēju deleģētus pārstāvjus (informatīvā ziņojuma 4. lp.). Minētais var negatīvi ietekmēt LSEZ pārvaldes darbu, jo esošā LSEZ valde uzņēmēju pārstāvju iesaisti valdes darbā vērtē kā vienu no panākumu atslēgām harmoniskai un koordinētai ostas attīstībai, nodrošinot mijiedarbību starp valsts, pašvaldības un biznesa pārstāvjiem kopēja mērķa – ostas attīstības – sasniegšanai. Nav saprotams informatīvajā ziņojumā norādītais arguments par uzņēmēju pārstāvju iespējamo interešu konfliktu, ja turpretī attiecībā uz mazajām ostām uzņēmēju pārstāvība joprojām ir atļauta (informatīvā ziņojuma 19. lp,).
No informatīvā ziņojuma nav saprotams ostu reformas mērķis un turpmākie ieguvumi un piedāvātajām izmaiņām ostu pārvaldības modelī. Nav sniegta izsvērta datos balstīta analīze, kas apstiprinātu esošā pārvaldības modeļa neefektivitāti.
Uzskatām, ka izmaiņu veikšana labi funkcionējošas ostas valdes darbībā, kas pierādījusi sevi kā veiksmīgi strādājošs modelis, neliecina par labu pārvaldību.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, bez papildu ietekmes izvērtējuma, aicinām nemainīt LSEZ darbības nosacījumus līdz 2035. gadam, ostu reformas ietvaros negrozot LSEZ likumu.
2024. gadā LSEZ pārvalde ir piesaistījusi un noslēgusi teritorijas rezervācijas līgumus par vairāku lielu nacionāla mēroga investīciju projektu realizāciju ilgtspējīgo industriju jomā, kas piesaistīs vairākus miljardus eiro privātās investīcijas un radīs vairāk kā 1000 jaunas darba vietas. Tiek turpināta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas transformācija par zaļu un mūsdienīgu industriālo parku. Investoru uzticību LSEZ pārvaldes modelim apliecina arī pēdējo astoņu gadu laikā uzbūvētās 26 jaunas rūpnīcas. Investīcijas rūpniecības attīstībā Liepājā tikai 2024. gadā vien pārsniedza 135 miljonus eiro.
Vēlamies norādīt, ka lēmums nemainīt LSEZ statusu līdz 2035.gadam ir pieņemts Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2021. gada 13. aprīļa sēdē (protokols Nr.33 16.punkts). Ar šādu MK lēmumu rēķinās ne vien LSEZ valde un pārvalde, bet arī ārvalstu investori, kuru ieguldījumi un darbība ir ļoti nozīmīga LSEZ attīstībā. Uzskatām, ka šāda tiesiskās paļāvības sagraušana ostu reformas ietvaros nav pieļaujama.
Nav atbalstāma šobrīd paredzētā LSEZ valdes sastāva maiņa, izslēdzot no valdes trīs uzņēmēju deleģētus pārstāvjus (informatīvā ziņojuma 4. lp.). Minētais var negatīvi ietekmēt LSEZ pārvaldes darbu, jo esošā LSEZ valde uzņēmēju pārstāvju iesaisti valdes darbā vērtē kā vienu no panākumu atslēgām harmoniskai un koordinētai ostas attīstībai, nodrošinot mijiedarbību starp valsts, pašvaldības un biznesa pārstāvjiem kopēja mērķa – ostas attīstības – sasniegšanai. Nav saprotams informatīvajā ziņojumā norādītais arguments par uzņēmēju pārstāvju iespējamo interešu konfliktu, ja turpretī attiecībā uz mazajām ostām uzņēmēju pārstāvība joprojām ir atļauta (informatīvā ziņojuma 19. lp,).
No informatīvā ziņojuma nav saprotams ostu reformas mērķis un turpmākie ieguvumi un piedāvātajām izmaiņām ostu pārvaldības modelī. Nav sniegta izsvērta datos balstīta analīze, kas apstiprinātu esošā pārvaldības modeļa neefektivitāti.
Uzskatām, ka izmaiņu veikšana labi funkcionējošas ostas valdes darbībā, kas pierādījusi sevi kā veiksmīgi strādājošs modelis, neliecina par labu pārvaldību.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, bez papildu ietekmes izvērtējuma, aicinām nemainīt LSEZ darbības nosacījumus līdz 2035. gadam, ostu reformas ietvaros negrozot LSEZ likumu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par:
2. Ostas teritorija un industriālo teritoriju pārvaldība
Svarīgs reformas elements ir ostas operatīvo darbību teritorijas atdalīšana no speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijas. Tiek plānots, ka ostas pamatfunkciju veikšanai nepieciešamā teritorija jeb pamatteritorija tiks samazināta, atstājot tikai tās platības, kas nepieciešamas primārajām ostas darbībām, piemēram, kuģošanas, termināļu un kravu pārkraušanas nodrošināšanai. Savukārt SEZ teritorija, kas nodalīta no ostas operatīvās darbības zonas, būs paredzēta komercdarbībai, ražošanai un investīciju piesaistei, ļaujot brīvāk rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem. Tas nodrošinās lielāku elastību nekustamo īpašumu pārvaldībā SEZ teritorijās, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un ilgtermiņa attīstības iespējas ostas teritorijās. Lai veiktu teritoriju nodalīšanu, būs nepieciešama ostu robežu pārskatīšana un attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos. Šī robežu pārskatīšana ir būtiska, lai skaidri nošķirtu ostas pamatfunkcijām nepieciešamās teritorijas no SEZ teritorijām, tādējādi nodrošinot efektīvāku zemes izmantošanu un veicinot attīstību atbilstoši katras teritorijas funkcijām. Ņemot vērā plānoto ostu robežu pārskatīšanu un operatīvās zonas atdalīšanu no SEZ teritorijas, joprojām ir svarīgi uzsvērt, ka osta kā tāda saglabās vienotu un nedalītu funkcionalitāti. Neskatoties uz šo teritoriju nodalīšanu, osta darbosies kā viens kopīgs elements, kurā visa operacionālā darbība un stratēģiskā attīstība būs cieši saistītas. Par šo vienoto darbības nodrošināšanu rūpēsies ostas pārvaldnieks ar administratīvo izpildaparātu, kurš organizēs gan ostas pamatteritorijas, gan SEZ teritoriju pārvaldību. Pārvaldības procesi tiks nodrošināti caur ostas padomi kā augstākās uzraudzības institūciju, kas sniegs vadlīnijas un nodrošinās pārraudzību, lai abas zonas funkcionētu saskaņoti un atbalstītu viena otru ilgtermiņa attīstības un investīciju piesaistes kontekstā. Šāda pieeja nodrošinās efektīvu pārvaldību un veicinās konkurētspēju, saglabājot ostas kā vienota elementa nozīmi.
Ostas kā vienota funkcionējoša elementa saglabāšana, pat ar funkcionāli atšķirīgām teritorijām, sniedz būtiskas priekšrocības. Pārvaldība tiks nodrošināta no ostas pārvaldnieka puses, kas uzņemsies visu operatīvo darbību koordinēšanu, savukārt Ostas padome kalpos par uzraudzības institūciju, kas nodrošinās stratēģiskās vadlīnijas un kontroli. Šāds risinājums novērš nepieciešamību pārdalīt atbildības jomas starp dažādām pārvaldības struktūrām, kas ievērojami vienkāršo procesu un saglabā nodokļu atvieglojumu piemērošanas sistēmu uz investīciju pamata. Tāpat, atšķirībā no iepriekšējiem priekšlikumiem par jaunu SEZ pārvalžu izveidi katrā ostas teritorijā, šāds variants neveicinās papildu normatīvo aktu izstrādi vai birokrātiskā sloga palielināšanu. Tādējādi tiek nodrošināta caurspīdīga un vienkārša pārvaldības sistēma, kas ilgtermiņā būs daudz efektīvāka un saņēmusi nozares atbalstu. Tas novērsīs jebkādas neskaidrības un garantēs vienotu, skaidru pieeju ostas un SEZ teritorijas pārvaldībai bez liekiem juridiskiem un administratīviem sarežģījumiem.
Iebildums:
1. Pēc būtības konceptuāls lēmums ziņojumā, kas paredz ostas operatīvo darbību teritorijas atdalīšanu no speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijas, joprojām nav pamatots. Pašvaldībām joprojām nav objektīvi saprotams, kā notiks šo abu teritoriju atbildīga pārvaldība (atbilstoši ziņojumam “kā viens kopīgs elements”), nodrošinot ostas pārvaldes padomes, pārvaldnieka, administratīvā izpildaparāta un pašvaldības domes sinerģiju lēmumu pieņemšanā, katram nodrošinot atbildīgu rīcību par funkciju izpildi un par savu īpašumu labu pārvaldību. Tādēļ uzskatām, ka pirms konceptuāla lēmuma pieņemšanas par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas ir nepieciešama atbildīga esošo ostas pārvaldes saistību un to satura izpēte, izvērtējot arī ārvalstu pieredzi, jo reformā iesaistītajām pašvaldībām par to joprojām nav nekādas objektīvas informācijas. Tāpēc šobrīd nav racionāli veikt jebkādas tālākās darbības, kas aprakstītas ziņojumā, pirms ir veikta visaptveroša juridiska un finanšu analīze saistībā, tostarp, ar ostas un SEZ funkciju nodalīšanu, ja netiek ņemti vērā turpmāk (skat. šīs izziņas sadaļas 3. punktu) minēto piedāvājumu par Latvijas Lielo ostu pārvaldības modeli.
2. Lūdzam ņemt vērā, ka, piemēram, Ventspils pašvaldībai kopš 2019. gada nav pieejama pilnīga un detalizēta informācija par ostas finansiālo situāciju – kārtējā gada budžetu, iepriekšējo gadu ieņēmumu un izdevumu izpildēm, investīcijām, uzņemtajām dažāda veida saistībām (kredītsaistībām, līgumsaistībām, saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības projektu realizācijas u.t.t.), un cita finansiālā informācija, kas Ventspils pašvaldībai dotu iespēju veikt pamatotu un izsvērtu piedāvājuma izvērtējumu. Līdz ar to, piemēram, Ventspils pašvaldībai šāda priekšlikuma par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas atbildīgam izvērtējumam būtu nepieciešama:
1) informācija par visiem pašvaldības brīvostas pārvaldes pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodīsies potenciāli iespējamā SEZ, īpaši norādot:
a) katra nekustamā īpašuma adresi, kadastra numuru un apzīmējumu, kā arī citu būtisku informāciju, lai īpašumu varētu identificēt;
b) katra nekustamā īpašuma īpašumtiesības (Ventspils brīvostas pārvalde, valsts, Ventspils pašvaldības īpašumi);
c) katra nekustamā īpašuma nomas un apbūves tiesību saistības – informāciju par nomnieku (apbūves tiesīgo), nomas (apbūves tiesības) maksas apmēru un tās veidošanas nosacījumiem, nomas (apbūves) tiesību termiņu; būtiskākajiem nomas (apbūves tiesības) maksas pārskatīšanas nosacījumiem;
d) informāciju par iznomāto objektu/piešķirto apbūves tiesību un iznomāto platību vai platību, uz ko piešķirtas apbūves tiesības;
e) informāciju par kredītsaistībām (par aizņēmuma sniedzēju, aizņēmuma izsniegšanas mērķi, kopējo un atlikušo (nesegto) aizņēmuma daļu, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem, termiņiem, hipotēkas līgumiem);
f) informāciju par līgumsaistībām un citām saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijas;
g) informāciju par uzturēšanas izdevumiem, kurus veica Ventspils brīvostas pārvalde no 2019. – 2024. gadam (izdevumus norādot par katru gadu atsevišķi);
2) pašvaldību brīvostas pārvaldes 2025. gada (šāda informācija tika pieprasīta, bet netika saņemta arī par 2024. gadu) budžeta plānu (izvērstu ieņēmumu un izdevumu tāmes, investīciju plānus un citu informāciju, kas saistīta ar budžeta plāna pilnvērtīgu izskatīšanu), kā arī vidējā termiņa stratēģiju 2025. – 2027. gadam.
3. Ja ziņojums tomēr tiek virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā, tad būtu jāparedz šāds Latvijas Lielo ostu pārvaldības modelis:
1) Ministru kabinets ostas robežās nodala teritoriju, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai (piemēram, kuģu apkalpošanai un kravu un pasažieru operācijām), ko pārvaldīs ostas pārvalde, no rūpnieciskās izmantošanas teritorijas, kas ir pašvaldības atbildības objekts;
2) rūpnieciskās izmantošanas teritorijas pārvaldība notiek saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nodrošinot šīs teritorijas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, tostarp arī piesaistot investīcijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju katrā konkrētā pašvaldībā ciešā sadarbībā ar ostu;
3) gan teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, gan rūpnieciskās izmantošanas teritorijā īpašnieki pastāvīgi pārvalda savus īpašuma objektus un var nodot tos valdījumā ostas pārvaldei vai pašvaldībai, ja par to lemj attiecīgā lēmējinstitūcija;
4) gan Rīgas, gan Ventspils (tāpat kā ziņojumā minētajā Liepājas ostas pārvaldības gadījumā) ostu pārvaldēs valde ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauta administrācija, kuru vada ostas pārvaldnieks, nesaskatot objektīvo nepieciešamību paredzēt atšķirīgus pārvaldības principus divām no trijām Latvijas Lielajām ostām. Pretējā gadījumā Liepājas ostas pārvaldi nodrošinās valde, bet Rīgas un Ventspils ostas vienpersoniski pārvaldīs pārvaldnieki, objektīvi neizprotot šādu atšķirīgu pieeju ostu pārvaldības piedāvājumam;
5) ostas pārvaldes valdē saskaņā ar paritātes principu strādā ekonomikas ministra, finanšu ministra un satiksmes ministra izvirzītiem pārstāvjiem, kā arī attiecīgās pašvaldības domes izvirzītie pārstāvjiem;
6) ostas pārvaldes valdes locekļu kandidātu atlase notiek atklātos konkursos;
7) lēmuma pieņemšanai ostas pārvaldes valdē ir nepieciešams vismaz piecu valdes locekļu kvorums un vismaz četru locekļu atbalsts no pieciem, no ziņojuma svītrojot priekšlikumu, ka strīdus gadījumā, ja lēmums divreiz netiek pieņemts, par to lemj Satiksmes ministrijas, kas neatbilst atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas institūcijas būtībai;
8) ostas pārvaldes valdes locekļu amatu savienošanas ierobežojumi izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, neparedzot valdēs vēl papildus speciālus amatu ierobežojumus;
9) ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, kas ir pamatota ar Ostu likumā noteikto funkciju izpildi;
10) ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finanšu līdzekļiem piedalīties komercsabiedrību darbībā ārpus ostas teritorijas.
2. Ostas teritorija un industriālo teritoriju pārvaldība
Svarīgs reformas elements ir ostas operatīvo darbību teritorijas atdalīšana no speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijas. Tiek plānots, ka ostas pamatfunkciju veikšanai nepieciešamā teritorija jeb pamatteritorija tiks samazināta, atstājot tikai tās platības, kas nepieciešamas primārajām ostas darbībām, piemēram, kuģošanas, termināļu un kravu pārkraušanas nodrošināšanai. Savukārt SEZ teritorija, kas nodalīta no ostas operatīvās darbības zonas, būs paredzēta komercdarbībai, ražošanai un investīciju piesaistei, ļaujot brīvāk rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem. Tas nodrošinās lielāku elastību nekustamo īpašumu pārvaldībā SEZ teritorijās, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un ilgtermiņa attīstības iespējas ostas teritorijās. Lai veiktu teritoriju nodalīšanu, būs nepieciešama ostu robežu pārskatīšana un attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos. Šī robežu pārskatīšana ir būtiska, lai skaidri nošķirtu ostas pamatfunkcijām nepieciešamās teritorijas no SEZ teritorijām, tādējādi nodrošinot efektīvāku zemes izmantošanu un veicinot attīstību atbilstoši katras teritorijas funkcijām. Ņemot vērā plānoto ostu robežu pārskatīšanu un operatīvās zonas atdalīšanu no SEZ teritorijas, joprojām ir svarīgi uzsvērt, ka osta kā tāda saglabās vienotu un nedalītu funkcionalitāti. Neskatoties uz šo teritoriju nodalīšanu, osta darbosies kā viens kopīgs elements, kurā visa operacionālā darbība un stratēģiskā attīstība būs cieši saistītas. Par šo vienoto darbības nodrošināšanu rūpēsies ostas pārvaldnieks ar administratīvo izpildaparātu, kurš organizēs gan ostas pamatteritorijas, gan SEZ teritoriju pārvaldību. Pārvaldības procesi tiks nodrošināti caur ostas padomi kā augstākās uzraudzības institūciju, kas sniegs vadlīnijas un nodrošinās pārraudzību, lai abas zonas funkcionētu saskaņoti un atbalstītu viena otru ilgtermiņa attīstības un investīciju piesaistes kontekstā. Šāda pieeja nodrošinās efektīvu pārvaldību un veicinās konkurētspēju, saglabājot ostas kā vienota elementa nozīmi.
Ostas kā vienota funkcionējoša elementa saglabāšana, pat ar funkcionāli atšķirīgām teritorijām, sniedz būtiskas priekšrocības. Pārvaldība tiks nodrošināta no ostas pārvaldnieka puses, kas uzņemsies visu operatīvo darbību koordinēšanu, savukārt Ostas padome kalpos par uzraudzības institūciju, kas nodrošinās stratēģiskās vadlīnijas un kontroli. Šāds risinājums novērš nepieciešamību pārdalīt atbildības jomas starp dažādām pārvaldības struktūrām, kas ievērojami vienkāršo procesu un saglabā nodokļu atvieglojumu piemērošanas sistēmu uz investīciju pamata. Tāpat, atšķirībā no iepriekšējiem priekšlikumiem par jaunu SEZ pārvalžu izveidi katrā ostas teritorijā, šāds variants neveicinās papildu normatīvo aktu izstrādi vai birokrātiskā sloga palielināšanu. Tādējādi tiek nodrošināta caurspīdīga un vienkārša pārvaldības sistēma, kas ilgtermiņā būs daudz efektīvāka un saņēmusi nozares atbalstu. Tas novērsīs jebkādas neskaidrības un garantēs vienotu, skaidru pieeju ostas un SEZ teritorijas pārvaldībai bez liekiem juridiskiem un administratīviem sarežģījumiem.
Iebildums:
1. Pēc būtības konceptuāls lēmums ziņojumā, kas paredz ostas operatīvo darbību teritorijas atdalīšanu no speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijas, joprojām nav pamatots. Pašvaldībām joprojām nav objektīvi saprotams, kā notiks šo abu teritoriju atbildīga pārvaldība (atbilstoši ziņojumam “kā viens kopīgs elements”), nodrošinot ostas pārvaldes padomes, pārvaldnieka, administratīvā izpildaparāta un pašvaldības domes sinerģiju lēmumu pieņemšanā, katram nodrošinot atbildīgu rīcību par funkciju izpildi un par savu īpašumu labu pārvaldību. Tādēļ uzskatām, ka pirms konceptuāla lēmuma pieņemšanas par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas ir nepieciešama atbildīga esošo ostas pārvaldes saistību un to satura izpēte, izvērtējot arī ārvalstu pieredzi, jo reformā iesaistītajām pašvaldībām par to joprojām nav nekādas objektīvas informācijas. Tāpēc šobrīd nav racionāli veikt jebkādas tālākās darbības, kas aprakstītas ziņojumā, pirms ir veikta visaptveroša juridiska un finanšu analīze saistībā, tostarp, ar ostas un SEZ funkciju nodalīšanu, ja netiek ņemti vērā turpmāk (skat. šīs izziņas sadaļas 3. punktu) minēto piedāvājumu par Latvijas Lielo ostu pārvaldības modeli.
2. Lūdzam ņemt vērā, ka, piemēram, Ventspils pašvaldībai kopš 2019. gada nav pieejama pilnīga un detalizēta informācija par ostas finansiālo situāciju – kārtējā gada budžetu, iepriekšējo gadu ieņēmumu un izdevumu izpildēm, investīcijām, uzņemtajām dažāda veida saistībām (kredītsaistībām, līgumsaistībām, saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības projektu realizācijas u.t.t.), un cita finansiālā informācija, kas Ventspils pašvaldībai dotu iespēju veikt pamatotu un izsvērtu piedāvājuma izvērtējumu. Līdz ar to, piemēram, Ventspils pašvaldībai šāda priekšlikuma par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas atbildīgam izvērtējumam būtu nepieciešama:
1) informācija par visiem pašvaldības brīvostas pārvaldes pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodīsies potenciāli iespējamā SEZ, īpaši norādot:
a) katra nekustamā īpašuma adresi, kadastra numuru un apzīmējumu, kā arī citu būtisku informāciju, lai īpašumu varētu identificēt;
b) katra nekustamā īpašuma īpašumtiesības (Ventspils brīvostas pārvalde, valsts, Ventspils pašvaldības īpašumi);
c) katra nekustamā īpašuma nomas un apbūves tiesību saistības – informāciju par nomnieku (apbūves tiesīgo), nomas (apbūves tiesības) maksas apmēru un tās veidošanas nosacījumiem, nomas (apbūves) tiesību termiņu; būtiskākajiem nomas (apbūves tiesības) maksas pārskatīšanas nosacījumiem;
d) informāciju par iznomāto objektu/piešķirto apbūves tiesību un iznomāto platību vai platību, uz ko piešķirtas apbūves tiesības;
e) informāciju par kredītsaistībām (par aizņēmuma sniedzēju, aizņēmuma izsniegšanas mērķi, kopējo un atlikušo (nesegto) aizņēmuma daļu, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem, termiņiem, hipotēkas līgumiem);
f) informāciju par līgumsaistībām un citām saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijas;
g) informāciju par uzturēšanas izdevumiem, kurus veica Ventspils brīvostas pārvalde no 2019. – 2024. gadam (izdevumus norādot par katru gadu atsevišķi);
2) pašvaldību brīvostas pārvaldes 2025. gada (šāda informācija tika pieprasīta, bet netika saņemta arī par 2024. gadu) budžeta plānu (izvērstu ieņēmumu un izdevumu tāmes, investīciju plānus un citu informāciju, kas saistīta ar budžeta plāna pilnvērtīgu izskatīšanu), kā arī vidējā termiņa stratēģiju 2025. – 2027. gadam.
3. Ja ziņojums tomēr tiek virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā, tad būtu jāparedz šāds Latvijas Lielo ostu pārvaldības modelis:
1) Ministru kabinets ostas robežās nodala teritoriju, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai (piemēram, kuģu apkalpošanai un kravu un pasažieru operācijām), ko pārvaldīs ostas pārvalde, no rūpnieciskās izmantošanas teritorijas, kas ir pašvaldības atbildības objekts;
2) rūpnieciskās izmantošanas teritorijas pārvaldība notiek saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nodrošinot šīs teritorijas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu, tostarp arī piesaistot investīcijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju katrā konkrētā pašvaldībā ciešā sadarbībā ar ostu;
3) gan teritorijā, kas ir nepieciešama ostas pamatfunkciju veikšanai, gan rūpnieciskās izmantošanas teritorijā īpašnieki pastāvīgi pārvalda savus īpašuma objektus un var nodot tos valdījumā ostas pārvaldei vai pašvaldībai, ja par to lemj attiecīgā lēmējinstitūcija;
4) gan Rīgas, gan Ventspils (tāpat kā ziņojumā minētajā Liepājas ostas pārvaldības gadījumā) ostu pārvaldēs valde ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauta administrācija, kuru vada ostas pārvaldnieks, nesaskatot objektīvo nepieciešamību paredzēt atšķirīgus pārvaldības principus divām no trijām Latvijas Lielajām ostām. Pretējā gadījumā Liepājas ostas pārvaldi nodrošinās valde, bet Rīgas un Ventspils ostas vienpersoniski pārvaldīs pārvaldnieki, objektīvi neizprotot šādu atšķirīgu pieeju ostu pārvaldības piedāvājumam;
5) ostas pārvaldes valdē saskaņā ar paritātes principu strādā ekonomikas ministra, finanšu ministra un satiksmes ministra izvirzītiem pārstāvjiem, kā arī attiecīgās pašvaldības domes izvirzītie pārstāvjiem;
6) ostas pārvaldes valdes locekļu kandidātu atlase notiek atklātos konkursos;
7) lēmuma pieņemšanai ostas pārvaldes valdē ir nepieciešams vismaz piecu valdes locekļu kvorums un vismaz četru locekļu atbalsts no pieciem, no ziņojuma svītrojot priekšlikumu, ka strīdus gadījumā, ja lēmums divreiz netiek pieņemts, par to lemj Satiksmes ministrijas, kas neatbilst atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas institūcijas būtībai;
8) ostas pārvaldes valdes locekļu amatu savienošanas ierobežojumi izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, neparedzot valdēs vēl papildus speciālus amatu ierobežojumus;
9) ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, kas ir pamatota ar Ostu likumā noteikto funkciju izpildi;
10) ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finanšu līdzekļiem piedalīties komercsabiedrību darbībā ārpus ostas teritorijas.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par: 11.lpp.
Papildināt Ostu likumu ar 7.2 pantu šādā redakcijā:
7.2 pants Prasības un atlases kārtība padomes locekļiem un ostas pārvaldniekam
(1) Padomes locekļu un ostas pārvaldnieka nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu atlasi, lai izveidotu profesionālu un kompetentu pārvaldes institūciju.
(2) Kandidātu nomināciju padomes locekļu amatiem nodrošina attiecīgā ministrija, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru.
Iebildums:
Nepieciešams papildināt piedāvātajā 7.2 panta otrās daļas redakcijā aiz vārda “ministrija” ar vārdiem “un pašvaldība”.
Tālāk informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka Pašvaldība savu pārstāvi padomē nominētu, ievērojot atklātu konkursa procedūru, kurā tiks piemērotas tās pašas prasības, kas attiecināmas uz valsts pārstāvjiem, nodrošinot profesionālu un caurskatāmu atlases procesu.
Attiecīgi šī kārtība ir jānostiprina likumā līdzīgi kā ministriju gadījumā atsevišķā normā (iekļaujot atsevišķi daļu) vai arī papildinot šo daļu ar atsauci uz pašvaldību, novēršot neskaidrības normas piemērošanā.
Papildināt Ostu likumu ar 7.2 pantu šādā redakcijā:
7.2 pants Prasības un atlases kārtība padomes locekļiem un ostas pārvaldniekam
(1) Padomes locekļu un ostas pārvaldnieka nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu atlasi, lai izveidotu profesionālu un kompetentu pārvaldes institūciju.
(2) Kandidātu nomināciju padomes locekļu amatiem nodrošina attiecīgā ministrija, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru.
Iebildums:
Nepieciešams papildināt piedāvātajā 7.2 panta otrās daļas redakcijā aiz vārda “ministrija” ar vārdiem “un pašvaldība”.
Tālāk informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka Pašvaldība savu pārstāvi padomē nominētu, ievērojot atklātu konkursa procedūru, kurā tiks piemērotas tās pašas prasības, kas attiecināmas uz valsts pārstāvjiem, nodrošinot profesionālu un caurskatāmu atlases procesu.
Attiecīgi šī kārtība ir jānostiprina likumā līdzīgi kā ministriju gadījumā atsevišķā normā (iekļaujot atsevišķi daļu) vai arī papildinot šo daļu ar atsauci uz pašvaldību, novēršot neskaidrības normas piemērošanā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par:
4.lpp. Pārejas noteikumi
Izslēgt 15., 16., 17., 18., 19., 20. , 21. un 25. punktu.
Iebildums:
Vienlaikus ir nepieciešams izslēgt arī Pārejas noteikumu 27. un 28.punktu.
27. No 2024. gada 15. februāra Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde turpina darboties tādā pašā statusā, kāds tām bija līdz 2024. gada 14. februārim.
(25.01.2024. (https://likumi.lv/ta/id/349484-grozijums-ostu-likuma) likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2024.(https://likumi.lv/ta/id/57435-likums-par-ostam/redakcijas-datums/2024/02/15) )
28. Līdz Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijai to valdē ir četri valdes locekļi — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets, un tās darbojas saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 15. punkta 2. apakšpunktā noteikto kārtību. Līdz 2024. gada 14. februārim valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.
(25.01.2024. (https://likumi.lv/ta/id/349484-grozijums-ostu-likuma) likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2024. (https://likumi.lv/ta/id/57435-likums-par-ostam/redakcijas-datums/2024/02/15) )
4.lpp. Pārejas noteikumi
Izslēgt 15., 16., 17., 18., 19., 20. , 21. un 25. punktu.
Iebildums:
Vienlaikus ir nepieciešams izslēgt arī Pārejas noteikumu 27. un 28.punktu.
27. No 2024. gada 15. februāra Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde turpina darboties tādā pašā statusā, kāds tām bija līdz 2024. gada 14. februārim.
(25.01.2024. (https://likumi.lv/ta/id/349484-grozijums-ostu-likuma) likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2024.(https://likumi.lv/ta/id/57435-likums-par-ostam/redakcijas-datums/2024/02/15) )
28. Līdz Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijai to valdē ir četri valdes locekļi — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets, un tās darbojas saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 15. punkta 2. apakšpunktā noteikto kārtību. Līdz 2024. gada 14. februārim valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.
(25.01.2024. (https://likumi.lv/ta/id/349484-grozijums-ostu-likuma) likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2024. (https://likumi.lv/ta/id/57435-likums-par-ostam/redakcijas-datums/2024/02/15) )
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par:
2.lpp. Latvijas transporta nozares ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīgi ir rast risinājumus, kas atbilst katras ostas specifikai un ilgtermiņa attīstības vajadzībām. Ņemot vērā ilgstošas diskusijas ar nozares ekspertiem un citiem iesaistītajiem partneriem, kā kompromisa risinājums ir ostu pārvaldības reformu attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt Liepājas speciālā ekonomiskā zonas (turpmāk - SEZ) pārvaldi šī reforma skartu tikai daļēji, uzlabojot tās pārvaldības neatkarību un novēršot iespējamo interešu konflikta situāciju, kad esošo uzņēmēju pārstāvjiem ir tieša ietekme par potenciālo konkurentu (jaunpienācēju) darbības nosacījumiem. Šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās Liepājas SEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību daļēji saglabāt to Liepājas SEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu.
Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņa, vienlaikus saglabājot Liepājas SEZ neatkarību, ļauj pielāgoties katras ostas vajadzībām. Šis solis veicinās precīzāku un efektīvāku resursu izmantošanu, nodrošinot, ka gan Rīgas, gan Ventspils ostu pārvaldība būs saskaņota un caurspīdīga, ar mērķi veicināt ostu ilgtermiņa attīstību un starptautisko konkurētspēju. Turpretī Liepājas SEZ spēs turpināt darbu pēc sava pārvaldības modeļa ar nepieciešamajiem uzlabojumiem attiecībā uz caurspīdīgumu un neitralitāti, kas ļaus tai saglabāt līdzšinējo dinamiku un veicināt reģionālo izaugsmi. Šāds diferencēts piegājiens nodrošina lielāku pārvaldības pielāgojamību, saglabājot Latvijas ostu sektora daudzveidību un spēju reaģēt uz konkrētām attīstības vajadzībām.
Iebildums:
No Informatīvā ziņojuma par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām (turpmāk – ziņojums) izriet, ka tiek plānots “saglabāt Liepājas SEZ neatkarību”, jo “šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās Liepājas SEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību daļēji saglabāt to Liepājas SEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu”. Ievērojot minēto un izvērtējot ziņojuma tekstu, nesaskatām objektīvus ierobežojumus Liepājas SEZ pārvaldības modeli attiecināt arī uz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību.
2.lpp. Latvijas transporta nozares ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīgi ir rast risinājumus, kas atbilst katras ostas specifikai un ilgtermiņa attīstības vajadzībām. Ņemot vērā ilgstošas diskusijas ar nozares ekspertiem un citiem iesaistītajiem partneriem, kā kompromisa risinājums ir ostu pārvaldības reformu attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt Liepājas speciālā ekonomiskā zonas (turpmāk - SEZ) pārvaldi šī reforma skartu tikai daļēji, uzlabojot tās pārvaldības neatkarību un novēršot iespējamo interešu konflikta situāciju, kad esošo uzņēmēju pārstāvjiem ir tieša ietekme par potenciālo konkurentu (jaunpienācēju) darbības nosacījumiem. Šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās Liepājas SEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību daļēji saglabāt to Liepājas SEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu.
Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņa, vienlaikus saglabājot Liepājas SEZ neatkarību, ļauj pielāgoties katras ostas vajadzībām. Šis solis veicinās precīzāku un efektīvāku resursu izmantošanu, nodrošinot, ka gan Rīgas, gan Ventspils ostu pārvaldība būs saskaņota un caurspīdīga, ar mērķi veicināt ostu ilgtermiņa attīstību un starptautisko konkurētspēju. Turpretī Liepājas SEZ spēs turpināt darbu pēc sava pārvaldības modeļa ar nepieciešamajiem uzlabojumiem attiecībā uz caurspīdīgumu un neitralitāti, kas ļaus tai saglabāt līdzšinējo dinamiku un veicināt reģionālo izaugsmi. Šāds diferencēts piegājiens nodrošina lielāku pārvaldības pielāgojamību, saglabājot Latvijas ostu sektora daudzveidību un spēju reaģēt uz konkrētām attīstības vajadzībām.
Iebildums:
No Informatīvā ziņojuma par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām (turpmāk – ziņojums) izriet, ka tiek plānots “saglabāt Liepājas SEZ neatkarību”, jo “šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās Liepājas SEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību daļēji saglabāt to Liepājas SEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu”. Ievērojot minēto un izvērtējot ziņojuma tekstu, nesaskatām objektīvus ierobežojumus Liepājas SEZ pārvaldības modeli attiecināt arī uz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību.
Piedāvātā redakcija
-