Atzinums

Noteikumu projekta izstrādes sākumposmā tika plānots, ka tajā tiks ietverts nosacījums, ka vienas studiju programmas ietvaros atbilstoši Augstskolu likuma (turpmāk – AL) 55. pantam, kurš jau pieļauj iespēju studiju programmas ietvaros izveidot studiju programmas apakšprogrammu (apakšprogrammas), kas ir studiju programmas sastāvdaļa un atbilst konkrētai zinātnes nozarei, tautsaimniecības nozarei vai iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai, varēs ietvert gan akadēmisko, gan profesionālo studiju apakšprogrammu, t.i., vienas studiju programmas ietvaros studentiem būtu divi “izejas ceļi” vai nu iegūt bakalaura/maģistra grādu vai bakalaura/maģistra grādu un atbilstošā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
Priekšlikums:
Tā kā šobrīd noteikumu projekts to neparedz, Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) uzskata, ka šādas normas iekļaušana projektā ir stratēģiski nepieciešama, jo veicinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un resursu koplietošanu.
 

-

Noteikumu projekta 28.1.3. punkts [valsts pārbaudījums – ne mazāk kā septiņi kredītpunkti, bet nepārsniedzot astoņus procentus no studiju programmas kopējā apjoma] nav korekts saistībā ar 25.3. punktā noteikto […ne mazāk kā 60 kredītpunkti ar nosacījumu…], t.i., prasība nav atbilstoša studiju programmām ar 60 KP apjomu, jo 8 % no 60 KP = 4,8 KP jeb apaļojot uz augšu tie būtu 5 KP, līdz ar to amplitūda, kas norādīta šajā punktā “valsts pārbaudījumam likumprojektā ir noteikts “…ne mazāk kā septiņi kredītpunkti…” ir pretrunā ar norādīto minimālo apjomu procentos.


 

Priekšlikums: 
Noteikumu projekta 28., 36. un 41. punktu apakšpunktos norādītos satura apjomus neattiecināt uz kopīgām studiju programmām ar ārvalstu partneriem.

Pirmā cikla augstākās izglītības programmas obligātajā saturā jāietver arī Vides aizsardzības likumā  un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā  noteiktās studiju kursu prasības.

 

Priekšlikums:
Noteikumu projekta 29.punkts ir izsakāms šādā redakcijā: “Pirmā cikla augstākās izglītības programmas obligātajā saturā ietver arī Vides aizsardzības likumā  un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā  noteiktās studiju kursu prasības, izņemot pirmā cikla studiju programmās, kuras īstenojamas pēc īsā cikla profesionālās augstākās izglītības vai pirmā cikla augstākās izglītības ieguves. Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā  noteiktās prasības nav apguvis iepriekšējā cikla augstākās izglītības programmā, tad viņš tās papildus apgūst pirmā cikla augstākās izglītības programmā.”

Šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos (13.06.2023.) Nr. 305 Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu 33.punkta 33.3. apakšpunktā ir noteikts [prakse vismaz 39 kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta akadēmiskās izglītības bakalaura studiju programmas beidzējiem, vai vismaz deviņu kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta profesionālās izglītības bakalaura studiju programmas beidzējiem…], savukārt noteikumu projekta 36.punkta 36.1.2. apakšpunktā noteikts [prakse (ja attiecināms) – ne mazāk kā 9 kredītpunkti]. Līdz ar to ir nepieciešams iedibināt tiesisko skaidrību, vai akadēmiskās izglītības bakalaura studiju programmu beidzējiem, studējot otrā līmeņa studiju programmā, kurā pēc studiju programmas apguves tiks piešķirts maģistra grāds un septītā līmeņa profesionālā kvalifikācija vai septītā līmeņa profesionālā kvalifikācija, nebūs jāpiemēro konkrēts prakses (KP) apjoms.

 

-

Atbilstoši Zalcburgas rekomendācijām, doktorantūras mērķis ir attīstīt pētniecisko domāšanu, veicināt domāšanas elastību, radošumu un intelektuālo autonomiju, īstenojot oriģinālu, konkrētu pētniecības projektu. Doktorantūras pētījumi notiek pētnieciskā vidē, kur doktoranti darbojas kā universitātes nodarbinātie; tas nozīmē, ka augstskolām ir jāspēj radīt iekļaujošu vidi, kas ļauj doktorantiem aktīvi piedalīties notiekošajā pētniecībā. Tādēļ ir būtiski, lai doktorantūras izglītības attīstībā netiktu   izmantoti tie paši instrumenti kā pirmajā un otrajā ciklā. Doktorantūra ir individualizēts studiju un pētniecības process,  kas paredz atbalstu individuālai attīstībai, nevis jāveicina vienveidība vai paredzamība. Ņemot vērā, ka doktora studiju programmās lielākā daļa studiju kredītpunktu tiek iegūta par pētniecību (publikācijas, prezentācijas zinātniskās konferencēs, pētnieciskais darbs u.c.) vērtējums ieskaitīts/ neieskaitīts ir uzskatāms par atbilstošāku. Tāpat caurviju kompetenču apguvi programmas ievaros nav iespējams novērtēt ar atzīmi, jo tās nav precīzi novērtējamas zināšanas. Tādējādi LU uzskata, ka doktorants studijās piedalās zināšanu radīšanā un teorētiskie kursi ir plānojami un organizējami atbilstoši doktoranta pētniecības vajadzībām un profesionālās attīstības vajadzībām, kas novērtējami ar “ieskaitīts/neieskaitīts”.
 

Priekšlikums:
Noteikumu projekta 48.punktā noteikt atrunu, ka doktorantūras studiju programmās īstenoto kursos vērtējums var būt gan ballu skalā, gan ieskaitīts/neieskaitīts bez kredītpunktu ierobežojuma, kā arī papildināt ar izņēmumu: “Doktora studiju programmās augstskola var noteikt sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošāko studiju kursa vērtējuma  formu bez kredītpunktu apjoma ierobežojuma”.

 

Noteikumu projekta 54. punkta 54.2.punkta [valsts pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu] un 54.3. punkta [valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt] saturiskā dispozīcija rada neviennozīmīgu izpratni par to vai no šiem punktiem izriet, ka valsts pārbaudījums sastāv no profesionālā kvalifikācijas eksāmena un viena no pārbaudījumiem, kurš noteikts projekta 54.3.1., 54.3.2., 54.3.3. un 54.3.4.punktos. Vienlaicīgi nav saprotams ar ko atšķiras 54.punkta 54.2. apakšpunktā norādītais profesionālās kvalifikācijas eksāmens no 54.3.4. apakšpunktā norādītā valsts eksāmena, ja abi ir attiecināmi uz valsts pārbaudījumu.

 

Lai iedibinātu tiesisko skaidrību, LU ierosina noteikumu projekta 54.punktu izteikt šādā redakcijā: “Pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmas apguves beigās kārto vienu no šādiem studiju programmas noslēguma pārbaudījumiem:
54.1.gala pārbaudījumu – bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana;
54.2.valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt:
54.3.1.diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana;
54.3.2.bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana;
54.3.3.valsts eksāmens.”
Skaidrojums: Ja 54.2.punkts tiek šādi uzrakstīts, tad var veidot kombinācijas – studiju noslēguma pārbaudījums būt:
1.variants – tikai un vienīgi diplomdarbs
2.variants – diplomdarbs un bakalaura (maģistra) darbs
3.variants – diplomdarbs un valsts eksāmens
4.variants – diplomdarbs, bakalaura (maģistra) darbs un valsts eksāmens
5.variants – tikai bakalaura (maģistra) darbs
6.variants – bakalaura (maģistra) darbs un valsts eksāmens
7.variants – tikai valsts eksāmens.