Atzinums

AS "Sadales tīkls" ir izskatījusi Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.-2032. gadam un atzinīgi novērtē aktivitāšu uzsvaru uz enerģētiskās nabadzības mazināšanu. Papildinot plānā rakstīto jāuzsver, ka enerģētiskā nabadzība ir mazināma ne tikai ar ēku siltināšanu, bet arī veicinot strukturālas izmaiņas energoapgādē. Īpaši daudzdzīvokļu ēku gadījumā būtisks risināmais jautājums ir par paralēlās infrastruktūras optimizāciju, proti - mērķtiecīgu atteikšanos no gāzes infrastruktūras un vienlaicīgu elektroapgādes infrastruktūras pastiprināšanu ēkas ietvaros. Proti, praksē ir konstatējamas situācijās, kurās iedzīvotāji dzīvokļos vēlas lielākas elektroenerģijas pieslēguma jaudas, piemēram 3F25A, lai uzstādītu 3F indukcijas plīti, gaisa dzesēšanas iekārtas vai elektriskus papildus apkures risinājumus, tomēr iedzīvotāji saskaras ar novecojušas ēkas iekšējās elektrības infrastruktūras ierobežojumiem. Šie daudzīvokļu ēku iekšēji koplietošanas elektrotīkli (stāvvadi līdz dzīvokļiem, iekšējā elektroinstalācija koplietošanas telpās) ir ēku sastāvdaļa un ēkas īpašnieku pārvaldībā, to ekspluatācijas uzraudzību un apkalpošanu parasti nodrošina ēkas apsaimniekotājs. Individuālu dzīvokļu gadījumā vienpusēji šādi jautājumi praktiski nav risināmi, jo daudzdzīvokļu ēkas iekšējo koplietošanas elektrotīklu pārbūves ir relatīvi dārgas, savukārt kopīgi lēmumi visas ēkas ietvaros ir apgrūtinoši. Situācija ir līdzīga kā ēku siltināšanas gadījumos.
Tāpēc rosinām šīs problemātikas risināšanai veidot atsevišķu apakšaktivitāti Latvijas Sociālā klimata fonda plānā. Tās ietvaros atbalsts būtu paredzams pie nosacījuma, ka daudzdzīvokļu ēkā vismaz daļa iedzīvotāju atsakās no gāzes izmantošanas (fosilais resurss, CO2 emisijas), un paredzētu ēkas iekšējo tīklu atjaunošanu/ jaudas palielināšanu, kā arī varētu paredzēt elektrisku plīšu un gaiss-gaiss tipa siltumsūkņu iegādes daļēju atbalstu. Nepieciešamības gadījumā kā atbalstāmā darbība varētu būt arī pieslēguma jaudas palielināšanas izmaksu segšana.
Šāds risinājums ne tikai mazinātu CO2 emisijas, bet arī mazinātu iedzīvotāju izmaksas ilgtermiņā. Nav noliedzams, ka turpinot Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, gāzes izmantošana dzīvokļos kļūs arvien dārgāka. Ir paredzams, ka pati gāze kļūs dārgāka, kā arī līdz ar kopējo gāzes patēriņa samazinājumu Latvijā, dārgāka kļūs arī infrastruktūras uzturēšana. Savukārt papildus elektrības patēriņš dzīvokļos ļautu efektīvāk izmantot elektrības infrastruktūru gan valstiskā, gan konkrētā dzīvokļa ietvaros.
Savukārt nerisinot šo jautājumu proaktīvi, lielākie cietēji būs tieši enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības, kuriem nebūs resursu izvēlēties citus energoresursus un viņi būs spiesti apmaksāt arvien mazefektīvākās gāzes infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šāda aktivitāte arī veicinātu centralizētās siltumapgādes sistēmas noslodzi pilsētās un ēkās, kurās daļa iedzīvotāju izmanto autonomās gāzes apkures iekārtas.

-