Atzinums

Aizsardzības ministrija savas kompetences ietvaros ir izskatījusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu” un atbalsta tā tālāko virzību.

Vienlaikus, saistībā ar to, ka Latvijas drošības situācija ir fundamentāli mainījusies kopš NIP pamatnostādnes ir bijušas izstrādātas, drošības un aizsardzības rūpniecības un tehnoloģiskās bāzes segments ir kļuvis stratēģiski nozīmīgs vispārējā nacionālās industrijas attīstības kontekstā. Aizsardzības ministrijas ieskatā ir jāveicina pasākumu ieviešana, kas stiprinātu šo tirgus segmentu kā prioritāti NIP horizontālajos rīcības virzienos, izmantojot jau pamatnostādnēs noteiktos pasākumus vai plānojot jaunus.

Aizsardzības ministrija ir izvērtējusi informatīvajā ziņojumā par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu iekļautos instrumentus un identificējusi būtiskas atbalsta vajadzības, ko  būtu ieteicams ņemt vērā atlikušajā NIP pamatnostādņu darbības periodā šādos rīcības virzenos – cilvēkkapitāls, uzņēmējdarbības vide eksportspējai, inovācijas, finanšu pieejamība:

1) Cilvēkkapitāls: 

Rosinām īpašu uzmanību pievērst aizsardzības kompeteņču un prasmju (defence skills) stiprināšanai aizsardzības un drošības industrijas un inovāciju kapacitātes sekmēšanai kontekstā ar divējāda pielietojamības produktu attīstību.

2) Uzņēmējdarbības vide eksportspējai:

Kontekstā ar investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinošu projektu apkalpošanu prioritārā kārtībā (“zaļais koridors”) AM ieskatā ir būtiski  radīt priekšnoteikumus “zaļajam koridoram” visiem ar būvniecību saistītajiem procesiem, kā, piemēram, būvatļauju izsniegšanu u.c. Šādu nosacījumu iekļaušana “zaļo koridoru” regulējumā ir ļoti nozīmīga, jo, komersantam nolemjot uzsākt ražotņu izbūvi Latvijas teritorijā, paātrināti procesi un birokrātiskā sloga samazināšana nodrošinātu ātrāku ražošanas uzsākšanu. Tas ir būtiski valsts aizsardzībā, kā arī vietējās industrijas ražošanas apjomu celšanā. Šādi atvieglotie procesi ražotņu būvniecības uzsākšanai jau ir ieviesti Lietuvā.

3) Inovācijas:

a) Ir atbalstāmas Ekonomikas ministrijas uzsāktās iniciatīvas sekmēt divējādas pielietojamības produktu inovācijas un uzņēmumu produktivitāti, vienlaikus rosinām vērtēt plašākas iespējas NIP plānoto instrumentu attiecināšanai uz divējādas pielietojamības produktu inovāciju sekmēšanu, kas būtu specifiski vērsti uz tehnoloģiju pārnesi un komercializāciju, īpaši pievēršot uzmanību atbalsta veidiem, kas nebūtu balstīti tikai aizdevumu politikā. Piemēram, rekomendējam vērtēt vaučeru programmas potenciālu (Pielikuma nr.2 punktā 4.4.7.3.) vai citus atbalsta veidus, gadījumā ja tas ir praktiski iespējams atlikušajā NIP periodā; 

b) būtu vērtīgi operacionalizēt tālāko redzējumu valsts inovatīvo kapitālsabiedrību attīstībai NIP pamatnostādņu atlikušajā periodā.

4) Finanšu pieejamība:

Piekrītam Ekonomikas ministrijas identificētajiem izaicinājumiem un risināmajiem jautājumiem banku kreditēšanas jomā. Ir nepieciešams sekmēt un atvieglot industrijas piekļuvi finansējumam, ko sniedz privātās finanšu iestādes. AM ieskatā nepieciešams turpināt dialogu ar Latvijas finanšu nozari, Latvijas Banku un citām institūcijām, un iesakām noteikt tālāko rīcībpolitiku šajā jomā, it īpaši:
-  banku procentlikmju un banku prasību pret komersantiem mīkstināšanas jomā;
-  sekmēt finanšu risinājumus specifiski adresējot jaunuzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un vidējās kapitalizācijas uzņēmumu finanšu piesaistes iespējas. Kā iepriekš minēts, šai jautājumā redzam vajadzību vērtēt arī valsts atbalsta  modeļus, kas nav balstīti aizdevumos;
- veicināt publiskā un finanšu sektora sinerģijas un sadarbību, lai sekmētu finanšu sektora uzticību aizsardzības industrijai, t.sk, vērtējot reputācijas, labas pārvaldības un vai citus riskus, kas saistās ar saimnieciskās darbības specifiku.

Kopsavelkot aicinām  Ekonomikas ministriju iespēju robežās izvērtēt  papildus darbības iepriekšminētajās jomās aizsardzības un drošības industrijas vajadzību prioritizēšanai, kā arī Aizsardzības ministrija pauž gatavību vajadzības gadījumā integrēt attiecīgas iniciatīvas izstrādājamajā Aizsardzības industrijas un inovāciju stratēģijā.


 

-