Atzinums

Veselības ministrija uztur 2025.gada 24.aprīļa atzinumā izteikto iebildumu, kurā lūdzam papildināt Noteikumu projektu ar rezidentūras izglītības programmu, jo rezidentūras izglītības programma ir trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programma astotā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Izziņā noradīts: “Šobrīd ministrija virza  grozījumus Augstskolu likumā, Tiesību aktu lietas ID 24-TA-1542, precizējot Augstskolu likuma  59.pantā pirmās daļas 4.punktu. Pēc grozījumu spēkā stāšanās tiks grozīti noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu.”. Likumprojekta virzība ir aizkavējusies (precizētais likumprojekts vēl nav nodots saskaņošanai ministrijām), turklāt rezidentūras programmas, kas ir trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programma, ietveršana valsts augstākās izglītības standartā ir ļoti būtiska ņemot vērā reglamentētās profesijas un specialitāšu statusu. Ja rezidentūras programma netiek iekļauta Noteikumu projektā tas var ietekmēt profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

Attiecīgi lūdzam papildināt Noteikumu projektu ar rezidentūras izglītības programmu un attiecīgi precizēt Noteikumu projektā arī citas normas, kas attiecas uz rezidentūras izglītības dokumentu un kvalifikācijas iegūšanu. Ņemot vērā izziņā minēto, ka vispirms ir jāveic grozījumi Augstskolu likuma 59.panta pirmās daļas 4.punktā, ierosinām noteikt, ka tiesību normas attiecībā uz rezidentūras programmu stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likuma  59.pantā pirmās daļas 4.punktā.
 

-

Veselības ministrija atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes iesniegtajam viedoklim vērš uzmanību, ka atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 1. panta 11.¹ punktā ietvertajai definīcijai ir noteikts, ka trešā cikla profesionālā augstākā izglītība ir augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Attiecīgi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 1. pielikuma 1. tabulā paredzēta trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas astotā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei (otrajā klasifikācijas līmenī pirmais un otrais koda cipars 50). Rīgas Stradiņa universitātē šāda trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programma ir studiju programma “Rezidentūra medicīnā” kvalifikācijas ieguvei ārsta specialitātēs un zobārsta apakšspecialitātēs. Pēc tās apguves piešķir astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju atbilstoši ārsta specialitātēm un zobārsta apakšspecialitātēm. Specialitāšu veidi noteikti, kā arī programmas saturs katrai ārsta specialitātei un zobārsta apakšspecialitātei organizēts atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”. Tomēr trūkst normatīvā regulējuma par šīs izglītības programmas apjoma iedalījumam obligātās un izvēles daļas kursos, valsts pārbaudījuma organizēšanu un citiem jautājumiem. Šādu regulējumu var ietvert Noteikumu projektā uz Profesionālās izglītības likuma 23. panta otrās daļas deleģējuma pamata. Tāpēc būtu nepieciešams papildināt Noteikumu projektu ar regulējumu par valsts augstākās izglītības standartu trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām.
Lūdzam papildināt Noteikumu projektu ar regulējumu par trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu.

1. Noteikumi nosaka valsts augstākās izglītības standartu, kā arī profesionālā doktora grāda mākslās un astotā līmeņa profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas kārtību.
 

Saistībā ar iebildumu par Noteikumu projekta 1. punktu, lūdzam izskatīt un attiecīgi precizēt Noteikumu projektu atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājumam - papildināt Noteikumu projektu ar jaunu trešā cikla izglītības veidu un papildināt ar jaunu 5. 3. apakšpunktu.

5.3. augstākās profesionālās izglītības programmu, kas nodrošina astotā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

Saistībā ar iebildumu par Noteikumu projekta 1. punktu  ierosinām izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes lūgumu papildināt Noteikumu projektu ar regulējumu par trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas saturu.

40. Trešā cikla augstākās izglītības programmas saturu veido atbilstoši ietvarstruktūras astotajam līmenim sasniedzamajiem studiju rezultātiem, ietverot sagatavošanu zinātniskajai darbībai vai zinātniskajai darbībai un mākslinieciskajai jaunradei, vai zinātniskajai darbībai un profesionālajai darbībai, tostarp risinot nozīmīgus zinātniskās darbības vai zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades,  vai zinātniskās darbības un profesionālās darbības uzdevumus zinātnē un augstākajā izglītībā, mākslinieciskajā jaunradē un citās profesionālās darbības jomās.
 

Saistībā ar iebildumu par Noteikumu projekta 1. punktu, aicinām izvērtēt un attiecīgi papildināt Noteikumu projektu atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājumam - papildināt Noteikumu projektu ar regulējumu par trešā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas apjomu. 

 

41.3. trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas - ne mazāk kā 60 kredītpunkti;

Saistībā ar iebildumu par Noteikumu projekta 1. punktu aicinām izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājumu papildināt Noteikumu projektu ar prakses un valsts pārbaudījuma regulējumu attiecībā uz trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām un izteikt 42.2. un 42.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
42.2. prakse vai darba vidē balstīta apmācība (ja attiecināms);
42.3. promocijas darbs vai valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļas ir doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšana un aizstāvēšana mākslinieciskās darbības jomā, vai valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir pētnieciskā projekta izstrādāšana un aizstāvēšana profesionālās darbības jomā.

42.2. prakse vai darba vidē balstīta apmācība (ja attiecināms);
42.3. promocijas darbs vai valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļas ir doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšana un aizstāvēšana mākslinieciskās darbības jomā, vai valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir pētnieciskā projekta izstrādāšana un aizstāvēšana profesionālās darbības jomā.

Lūdzam izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes lūgumu skaidrības labad precizēt Noteikumu projekta 44.1. un 44.2. apakšpunktu, kā arī saistībā ar priekšlikumu par 1. punktu papildināt ar regulējumu par trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām.

44. Trešā cikla augstākās izglītības programmu apjomu veido:
44.1. akadēmiskajās doktora studiju programmās ne vairāk kā 80 procentus no studiju programmas apjoma veido promocijas darba izstrāde, ar promocijas darba izstrādi saistīto pētījumu veikšana un rezultātu publiskošana, tai skaitā gatavojot starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas, un ne mazāk kā 20 procentus no studiju programmas apjoma veido studiju kursu vai moduļu apguve;
44.2. profesionālās doktora studiju programmās mākslās ne vairāk kā 80 procentus no studiju programmas apjoma veido doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde, ar mākslinieciskās jaunrades izstrādi saistītās mākslinieciskās prakses, tai skaitā starptautiskas mākslinieciskās prakses, īstenošana un ne mazāk kā 20 procentus no studiju programmas apjoma veido studiju kursu vai moduļu apguve, tai skaitā prakses apguve;
44.3. trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās ne vairāk kā 20 procentus no studiju programmas apjoma veido pētnieciskā projekta izstrāde, un ne mazāk kā 20 procentus no studiju programmas apjoma veido studiju kursu vai moduļu apguve, tajā skaitā prakses apguve vai kā darba vidē balstītas mācības.
 

Saistībā ar iebildumu par Noteikumu projekta 1. punktu lūdzam izvērtēt un attiecīgi precizēt Noteikumu projektu saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājumu - papildināt Noteikumu projektu ar regulējumu par trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguves rezultātā piešķiramo kvalifikāciju un papildināt ar 46.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
46.3. astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
 

46.3. astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Saistībā ar iebildumu par Noteikumu projekta 1. punktu, lūdzam izskatīt un precizēt Noteikumu projektu atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājumam - papildināt ar jaunu regulējumu par valsts pārbaudījumu trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, papildinot ar jaunu 57. punktu (attiecīgi grozot pašreizējā 57. punkta un turpmāko punktu numerāciju) šādā redakcijā:
57. Trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguves beigās kārto valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir pētnieciskā projekta izstrādāšana un aizstāvēšana.
 

57. Trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguves beigās kārto valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir pētnieciskā projekta izstrādāšana un aizstāvēšana.

Lūdzam izskatīt un attiecīgi precizēt Noteikumu projektu saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājumu, kas ir saistīts ar iebildumu par Noteikumu projekta 1. punktu – papildināt Noteikumu projektu ar regulējumu par astotā līmeņa profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas kārtību, papildinot ar jaunu IX. nodaļu (attiecīgi grozot pašreizējo iedalījumu nodaļās un punktu numerāciju).

IX. Astotā līmeņa profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas kārtība 68. Augstskola veido valsts pārbaudījumu komisiju, kura vērtē valsts pārbaudījumus un piešķir astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Katrā profesionālās specialitātes jomā veido atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju.69. Valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs un vismaz četri komisijas locekļi.70. Valsts pārbaudījumu komisiju vada priekšsēdētājs, kuram ir astotā līmeņa profesionālā kvalifikācija attiecīgajā nozarē vai specialitātē. Komisijas sastāvu veido komisijas locekļi ar astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā nozarē vai specialitātē, kā arī profesionālo institūciju pārstāvji, kuri veic mūsdienu līmenim atbilstošu profesionālo darbību. 71. Valsts pārbaudījumu komisijā papildus var piesaistīt ārvalstīs atzītu augstskolu atbilstošās studiju programmas profesorus, kā arī Latvijas un ārvalstu ekspertus atbilstoši profesionālās darbības jomai.72. Valsts pārbaudījumu komisija visus lēmumus, tostarp lēmumu par astotā līmeņa profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu, pieņem ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.73. Valsts pārbaudījumu komisijas darbu nodrošina augstskola. Valsts pārbaudījumu procesa īstenošanas izmaksas sedz studiju programmas īstenotāja augstskola no studiju programmas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem.74. Valsts pārbaudījumu komisijas darbības organizēšanas un norises kārtību, kā arī citus ar valsts pārbaudījumu komisijas darbību saistītus jautājumus nosaka augstskolas izstrādātā un ar augstskolas dibinātāju saskaņotā nolikumā.75. Ja studiju programmu kopīgi īsteno vairākas augstskolas, tās var izveidot atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju katrā profesionālās darbības jomā.

Noteikumu projekta 68. un 69.punkts paredz, ka studiju programmas augstskolas un koledžas ir tiesīgas īstenot līdz lēmumā par studiju virzienu akreditāciju noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. jūlijam. Anotācijā ir norādīts: “Lai neuzliktu papildus slogu augstskolām un koledžām un lai tās varētu sagatavot studiju programmas atbilstoši standarta noteiktajam prasībām, tiesību akta projektā ir paredzēts pārejas periods, kas nosaka ka ja īstenojamās studiju programmas ir iekļautas akreditētajos studiju virzienos, kas ir akreditēti līdz 2025.gada 31.jūlijam, tad augstskolas un koledžas turpina tās īstenot līdz lēmumā par studiju virzienu akreditāciju noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31.jūlijam. Pārejas periods palīdzēs augstākās izglītības iestādēm pielāgot studiju programmas jaunajam regulējumam saprātīgā termiņā, neradot lieku administratīvo slogu.”
Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 68. un 69.punktu nosakot, ka līdz 2025.gada 31.jūlijam akreditētajiem studiju virzieniem atbilstošās studiju programmas augstskolas un koledžas ir tiesīgas īstenot līdz lēmumā par studiju virzienu akreditāciju noteiktajam termiņam.
Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža (turpmāk – koledža) ir saņēmusi AIKA akreditāciju savam studiju virzienam līdz 2029. gada 12.janvārim. Procesa izmaksu ziņā tas ir nesamērīgi, jo principā, divas reizes ir jāmaksā par vienu periodu, koledžas gadījumā, par šo pusgadu no 2028.gada 31.jūlija līdz 12.01.2029.
 Lai varētu sagatavot studiju programmas atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam prasībām, dokumentus AIKA būs jāsniedz jau ne vēlāk kā 2027. gada vidū (ņemot vērā, ka izskatīšanas process ir ne mazāk kā 10 mēneši). Koledžas gadījumā tas būs jau līdz 1,5 gadus pirms akreditācijas termiņa beigām. Tas ir administratīvs slogs, atrasties nemitīgās akreditācijās un tērēt tam finansējumu. Bez tam koledža norāda, iezīmējot termiņu 2028 gada 31.jūlijs – tas ietekmēs uzņemšanas procesu, kas tiek organizēts jūlijā. Koledža lūdz skaidrot, vai tas nozīmēs, ka spēkā esošas akreditācijas ietvaros (kā koledžas gadījumā līdz 12.01.2029) uzņemšanas procesa vidū, uzņemšanu nedrīkstēs īstenot, jo ar Noteikumu projektu būs atcelta spēkā esošā akreditācijā.
 

-

Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes izteikto priekšlikumu aicinām izvērtēt iespēju papildināt Noteikumu projektu ar iespēju iegūt grādu.

3.4. pēc īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas vai pirmā cikla augstākās izglītības ieguves īstenojamu studiju programmu, kas nodrošina grāda un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
 

Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumu, ierosinām izvērtēt iespēju papildināt Noteikumu projektu ar jaunu 4.5. apakšpunktu. Noteikumu projekta 4. punktā uzskaitīti otrā cikla studiju programmu veidi, kuru apguves rezultātā iegūst noteiktu grādu vai kvalifikāciju. Praksē var būt tādas īsās otrā cikla studiju programmas, kuras apgūst pēc otrā cikla (maģistra) profesionālās augstākās izglītības programmas ieguves. Šādā gadījumā papildus kvalifikācijas ieguvei pietiekams studiju ilgums ir 1 gads jeb 60 kredītpunkti salīdzinājumā ar pilnvērtīgu maģistra studiju programmu, kurā studiju ilgums pēc pirmā cikla (bakalaura) programmas apguves ir vismaz 1 gads un 6 mēneši jeb 90 kredītpunkti. Analoģiskas īsās pirmā cikla studiju programmas paredzētas Noteikumu projekta 3.4. apakšpunktā (pēc pirmā cikla augstākās izglītības ieguves īstenojama studiju programma, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi).

4.5. pēc otrā cikla augstākās izglītības ieguves īstenojamu studiju programmu, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
 

Noteikumu projekta 8. punktam paredzēts, ka augstskola vai koledža, prakses vietas nodrošinātājs un studējošais slēdz trīspusēju prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu. Atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes viedoklim vēršam uzmanību, ka tikai trīspusēja prakses līguma slēgšana, neparedzot iespēju slēgt divpusēju prakses līgumu starp augstskolu (koledžu) un prakses vietu var radīt būtisku papildu administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm. Tāpat Noteikumu projekta 8. punktā ir paredzēta prakses vieta vienīgi ārpus augstskolas. Būtu nepieciešams paredzēt iespēju nosūtīt studējošo praksē ar augstskolas (koledžas) rīkojumu uz augstskolas (koledžas) struktūrvienībām, kas paplašinātu prakses vietu nodrošināšanas iespējas. Šāda iespēja jau ir paredzēta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu studentiem u.c. saskaņā ar Noteikumu projekta 9. punktu.

8. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas satura obligātā daļā paredzēto praksi  īsteno saskaņā ar trīspusēju prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu. Augstskola vai koledža slēdz prakses līgumu ar prakses vietas nodrošinātāju un studējošo par prakses vietas nodrošināšanu, vai divpusēju līgumu ar prakses vietas nodrošinātāju, vai nosūta studējošo praksē ar rīkojumu uz atbilstošu augstskolas vai koledžas struktūrvienību. Prakses līgumā par prakses vietas nodrošināšanu vai rīkojumā par nosūtīšanu praksē iekļauj prakses mērķi, uzdevumus, prakses norises plānojumu, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtību, kā arī pušu tiesības, pienākumus un atbildību. Studējošais sasniedz prakses mērķi, saskaņā ar sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā un prakses izvērtēšanā piedalās arī prakses vietas nodrošinātāja pārstāvis.
 

Atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumam, ierosinām izvērtēt iespēju papildināt Noteikumu projektu ar bakalaura darba (diplomdarba) apjomu, pārskatīt kredītpunktu robežvērtības.

28.1.3. valsts pārbaudījums – ne mazāk kā 7 kredītpunkti, bet nepārsniedzot ... procentus no studiju programmas kopējā apjoma;
28.1.4. bakalaura darbs (diplomdarbs, diplomprojekts), ja tas ir valsts pārbaudījuma sastāvdaļa, – ne mazāk kā ... kredītpunkti;.
 

Saistībā ar priekšlikumu par jauno 4.5. apakšpunktu, aicinām izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājumu - papildināt Noteikumu projektu ar regulējumu par šāda veida programmas apjomu, papildinot ar jaunu 33.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
33.5. pēc otrā cikla augstākās izglītības ieguves īstenojama studiju programma, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi – ne mazāk kā 60 kredītpunkti ar nosacījumu, ka kopējais pirmā cikla un otrā cikla augstākās izglītības programmu apjoms nav mazāks par  300 kredītpunktiem un ir iegūta profesionālā kvalifikācija.
 

33.5. pēc otrā cikla augstākās izglītības ieguves īstenojama studiju programma, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi – ne mazāk kā 60 kredītpunkti ar nosacījumu, ka kopējais pirmā cikla un otrā cikla augstākās izglītības programmu apjoms nav mazāks par  300 kredītpunktiem un ir iegūta profesionālā kvalifikācija.

Aicinām izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumu  – papildināt Noteikumu projektu ar maģistra darba (diplomdarba) apjomu, pārskatīt kredītpunktu robežvērtības un izteikt attiecīgos apakšpunktus šādi:
36.1.3. valsts pārbaudījums - ne mazāk kā 7 kredītpunkti, bet nepārsniedzot ... procentus no studiju programmas kopējā apjoma;
36.1.4. maģistra darbs (diplomdarbs, diplomprojekts), ja tas ir valsts pārbaudījuma sastāvdaļa, - ne mazāk kā ... kredītpunkti.

36.1.3. valsts pārbaudījums - ne mazāk kā 7 kredītpunkti, bet nepārsniedzot ... procentus no studiju programmas kopējā apjoma;
36.1.4. maģistra darbs (diplomdarbs, diplomprojekts), ja tas ir valsts pārbaudījuma sastāvdaļa, - ne mazāk kā ... kredītpunkti.

Lūdzam izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumu par Noteikumu projekta 52. punktu, kas paredz kredītpunktu ieskaitīšanu par sekmīgi apgūtu studiju kursu un praksi. Tomēr kredītpunktus piešķir arī par valsts pārbaudījuma sekmīgu nokārošanu (bakalaura, maģistra darba aizstāvēšanu, valsts eksāmenu). Priekšlikums – papildināt 52. punktu un izteikt šādi:
52. Par sekmīgiem uzskata vērtējumus no "izcili" (10) līdz "gandrīz viduvēji" (4) un vērtējumu "ieskaitīts". Par katru sekmīgi apgūto studiju kursu un praksi, kā arī par nokārtotu valsts pārbaudījumu, ieskaita kredītpunktus.
 

52. Par sekmīgiem uzskata vērtējumus no "izcili" (10) līdz "gandrīz viduvēji" (4) un vērtējumu "ieskaitīts". Par katru sekmīgi apgūto studiju kursu un praksi, kā arī par nokārtotu valsts pārbaudījumu, ieskaita kredītpunktus.
 

Lūdzam izskatīt un precizēt Noteikumu projektu atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumam - Noteikumu projekta 58. punktā nav noteikts, ka komisijas priekšsēdētājam ir jābūt ārējam novērtētājam, kā arī nav paredzēta iespēja iekļaut komisijas sastāvā darba devēju pārstāvjus, kā tas ir līdz šim. Nav skaidrs, kāds izņēmums ir domāts punkta pēdējā teikumā.

58. Valsts un gala pārbaudījuma komisijas sastāvā, profesionālās kvalifikācijas vai grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai, komisijas priekšsēdētājs un ne mazāk kā puse no valsts pārbaudījuma komisijas sastāva ir nozares darba devēju, asociāciju pārstāvji vai nozares eksperti. Izņemot citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.