Atzinums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) savas kompetences ietvaros izvērtēja Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2022.gada 23.septembrī saskaņošanai pieteikto likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (22-TA-2813) (turpmāk – likumprojekts), tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un izsaka šādu iebildumu:
Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
"7².pants. Regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifu noteikšana atbalsta sniegšanas periodā
(1) Lai nodrošinātu samērīgu tarifu sloga pieaugumu visām sabiedrības grupām, regulators līdz 2022.gada 31.oktobrim apstiprina regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifu projektus, kas iesniegti un par kuriem nav pieņemts regulatora lēmums līdz 2022.gada 30.septembrim. Šos tarifu projektus regulators apstiprina atbilstoši tarifu projektā ietvertajām tarifu vērtībām, nevērtējot tarifu veidojošo izmaksu pamatojumu un pamatojošos dokumentus pēc būtības.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstiprinātie tarifi stājas spēkā nākamajā dienā pēc regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un ir piemērojami līdz 2023.gada 30.aprīlim un uz tiem nav attiecināms likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 21.panta piektajā daļā noteiktais termiņš. 
(3) Regulators līdz 2022.gada 1.decembrim regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas šā panta pirmajā daļā minētais, nosūta pieprasījumu par jauna tarifu projekta iesniegšanu. Regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot jaunu tarifu projektu, ņem vērā informāciju, uz kuras pamata tika izstrādāts šā panta pirmajā daļā minētais tarifu projekts. Regulators iesniegto tarifu projektu izvērtē saskaņā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto kārtību.
(4) No 2023.gada 1.maija ir spēkā tādi regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju, uz kuriem attiecas šā panta pirmajā daļā minētais, siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi, kādi ir bijuši spēkā līdz 2022.gada 30.septembrim, ja regulators nav lēmis citādi.".

Minētie grozījumi nepieciešami saskaņā ar turpmāk minētajiem apsvērumiem:
Ievērojot, ka līdz 2022.gada 23.septembrim Regulatorā ir iesniegti 29 centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju tarifu projekti un, ievērojot aktuālo situāciju enerģētikas nozarē, ir paredzams, ka ik mēnesi tiks iesniegti 10-15 pieteikumi izmaiņām siltumenerģijas komersantu pašu noteiktajiem tarifiem, ir būtiski izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu līdzvērtīgu iespēju saņemt valsts atbalstu maksājumu par siltumenerģiju segšanai visiem lietotājiem, neatkarīgi no tā, kurš sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs nodrošina centralizētā siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu attiecīgajai lietotāju grupai.

Šobrīd tarifu pieaugums centralizētās siltumapgādes pakalpojumu komersantiem primāri saistāms ar kurināmā cenas ārkārtīgi straujajām izmaiņām:
1) komersantiem, kas primāri izmanto šķeldu, pakalpojuma izmaksas pieaug līdz pat divām reizēm (spēkā esošo tarifu robežvērtības svārstās no 40-50 EUR/MWh, kamēr saskaņā ar tarifu projektiem, kas iesniegti pēdējā mēneša laikā, par pamatotām ir uzskatāmas tarifu vērtības, kas ir robežās no 70-90 EUR/MWh);
2) komersantiem, kas primāri izmanto dabasgāzi, tarifu vērtības pieaugums var būt pat četras un vairāk reizes lielāks (pirms straujā dabasgāzes cenu lēciena tarifu vērtības bija vidēji 60-80 EUR/MWh savukārt šobrīd apstiprinātie tarifi ir intervālā starp 200-250 EUR/MWh apmērā, atsevišķos gadījumos tā pārsniedz pat 300 EUR/MWh).

Lai gan kurināmā cenu pieauguma radītās papildu izmaksas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Regulatora 2010.gada 14.aprīļa lēmuma Nr.1/7 “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” 26.punktu ir tiesības iekļaut nākamajā tarifu projekta aprēķinā, tomēr, ievērojot to, ka valsts atbalsts tiek piemērots tikai noteiktu laika periodu, bez iecerētajiem likuma grozījumiem rastos nevienlīdzīga situācija starp dažādām lietotāju grupām. Proti, administratīvajās teritorijās, kurās centralizētās siltumapgādes pakalpojumu komersants būs iesniedzis jaunu tarifu projektu un jaunie tarifi stātos spēkā līdz valsts atbalsta uzsākšanai, lietotāji saņemtu lielāku valsts atbalstu pretstatā tiem lietotājiem, kuru administratīvajās teritorijās minētā pakalpojuma sniedzēji jaunu tarifu projektu iesnieguši vēlāk.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu valsts atbalsta īstenošanu atbilstoši likumdevēja gribai un izmaksas par saņemtajiem siltumapgādes pakalpojumiem būtu proporcionāli samazinātas visiem lietotājiem, ir nosakāms likumprojektā iekļautais speciāls (no likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” IV nodaļā atšķirīgs) regulējums tarifu projektu izvērtēšanai un apstiprināšanai. Minētais regulējums ir sabiedrības interesēs, jo, novēršot nevienlīdzīgus apstākļus, kuros lietotāji varētu atrasties, ievērojot iepriekš izklāstīto problemātiku, finansiālas slogs, ko  centralizētās siltumapgādes komersantiem un lietotājiem rada energoresursu cenu straujš pieaugums, tiks mazināts, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, tādējādi sasniedzot likumdevēja mērķi.

Tiesiskais regulējums paredz, ka Regulators līdz 2022.gada 30.septembrim saņemtos tarifu projektus ar to precizējumiem apstiprinās (t.i., izdos centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem labvēlīgus administratīvos aktus), ņemot vērā tajā norādītās skaitliskās vērtības, taču nevērtējot ar tarifu projektu saistītos pamatojošos dokumentus pēc būtības (līgumus, prognozes u.tml.). Vienlaikus, lai ilgtermiņā nodrošinātu tarifu vērtību atbilstību faktiskajai situācijai,  likumprojekts paredz pielietot tā saucamo ex-post tarifu vērtēšanas pieeju – proti, neraugoties uz to, ka komersants aprēķinātos un apstiprinātos tarifus jau piemēro, šā perioda pilnās izmaksas tiek izvērtētas papildus (ar nobīdi laikā). Pēc izvērtēšanas, nepieciešamības gadījumā nākamajā tarifu periodā tiks piemērota speciāla komponente, kas lietotājiem (vai komersantam) kompensē tarifu periodā radušos izmaksu starpību starp piemēroto tarifu un pēc pilnas izvērtēšanas aprēķināto tarifu. Līdzīga ex-post pieeja atsevišķos gadījumos tiek piemērota arī citur Eiropā kā standarta siltumapgādes tarifu uzraudzības kārtība (piemēram, Čehijā). Attiecīgi ar likumprojekta papildinājumu tiek nodrošināts, ka attiecībā uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem tiks piemērots samērīgs, taisnīgs un labvēlīgs risinājums, kas paredz vienlīdzīgas iespējas lietotājiem saņemt valsts nodrošinātos atvieglojumus enerģijas cenu mazināšanai, vienlaikus ex-post izvērtējot katra attiecīgā komersanta izmaksas valsts atbalsta piemērošanas periodā un nodrošinot tiesisko noteiktību un tarifu ekonomisko pamatotību ilgtermiņā.

Vienlaikus ar likumprojektu nav iecerēts mainīt šobrīd spēkā esošo kārtību attiecībā uz to, ka Regulatora administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā (likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 11.panta ceturtā daļa) un to, ka pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, kuru izdevis Regulators un ar kuru apstiprināts tarifs, iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību (minētā likuma 21.panta sestā daļa).

Likumprojekts paredz, ka šāda tarifu piemērošana iespējama tikai līdz valsts atbalsta piemērošanas beigām, kā arī to, ka līdz ar attiecīgā komersanta tarifu apstiprināšanu saskaņā ar standarta kārtību, kas noteikta likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” IV nodaļā, tiks aprēķināta atšķirība starp piemēroto tarifu un to, kādu tarifu lietotājiem būtu vajadzējis piemērot, tādējādi nodrošinot, ka lietotāju maksājumi un, attiecīgi arī valsts atbalsta apmērs atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām attiecīgajā laika periodā.
 

-