Atzinums

“Lūdzam Darba likuma (turpmāk – DL) 110.panta pirmās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā “(1) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam — arodbiedrības biedram — bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47. panta pirmajā daļā un 101. panta pirmās daļas 4., 8., 9. un 10. punktā.”
Pamatojums:
DL 101.panta pirmās daļas 9.punktā kā darba attiecību izbeigšanas pamats minēts “tiek samazināts darbinieku skaits”. Savukārt, DL104.pants paskaidro DL 101.panta pirmās daļas 9.punkta saturu, t.i., darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
DL 110.panta pirmās daļas spēkā esošā redakcija  noteic tos gadījumus, kad darba devējam ir jāsaņem iepriekšēja arodbiedrības piekrišana, lai izbeigti darba attiecības ar darbinieku, kurš ir arodbiedrības biedrs. Ja arodbiedrība nepiekrīt darba attiecību izbeigšanai ar arodbiedrības biedru, darba devējs darba attiecības var izbeigt tikai tiesas ceļā, t.i., visu tiesvedības procesa laiku darba devējam ir pienākums  šim darbiniekam maksāt mēneša atlīdzību, kas faktiski liedz darba devējam īstenot neatliekamus pasākumus finanšu līdzekļu ekonomijai jeb faktiski šajā gadījumā DL104.punktu nav iespējams īstenot. Turklāt, tāpat DL neregulē zaudējumu atlīdzības pienākumu darba devējam, ja tiesas spriedums par darba attiecību izbeigšanu ir tiesisks, t.i., arodbiedrībai nav pienākuma segt darba devējam radušās izmaksas tiesvedības laikā darbiniekam izmaksātās atlīdzības apmērā.
Turklāt atbilstoši DL 2020.gada komentāriem (skatīt tīmekļvietnē: chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://arodbiedribas.lv/wp-content/uploads/2020/02/new_dl_ar_kom.pdf   par DL 110.pantu), kas balstīti tiesu praksē: “Tomēr, atbildot uz darba devēja pieprasījumu, arodbiedrībai nav paredzēts pienākums motivēt savu lēmumu. Proti, arodbiedrība var vienkārši piekrist vai nepiekrist darba devēja uzteikumam, nepaskaidrojot konkrēta lēmuma pieņemšanas apsvērumus.[…] “.  Fakts, ka arodbiedrība bez pamatojuma sniegšanas var nepiekrist darba attiecību izbeigšanai, darba devējam nesniedz  nekādu argumentāciju darba attiecību organizatorisko jautājumu pilnveidošanā uzņēmumā. Veidojas situācija, ka arodbiedrības nepiekrišana ir formāla bez pamatojuma.  To apliecina arī minētajos DL komentāros norādītais: “Proti, ņemot vērā, ka likums neuzliek arodbiedrībai pienākumu motivēt savu lēmumu, var veidoties situācija, ka darba devējam vispār nav zināmi arodbiedrības lēmuma motīvi savu pretargumentu sniegšanai.”

-