Atzinums

AS "Sadales tīkls" neatbalsta likumprojektā piedāvāto risinājumu, ka koku un krūmu audzēšana elektrisko tīklu aizsargjoslā būtu pieļaujama bez  saskaņošanas ar elektrisko tīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Elektriskie tīkli un to aizsargjoslas ir paaugstinātas bīstamības objekti, kuros nesaskaņota koku un krūmu audzēšana var radīt elektrobīstamības riskus un apdraudēt elektroapgādes tīklu darbības nepārtrauktību. Līdz šim AS "Sadales tīkls" jau esošā regulējuma ietvaros (Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 13) punkts) ir spējusi veiksmīgi sadarboties ar zemju īpašniekiem un pēc zemes īpašnieku pieprasījuma ir slēgusi vienošanās par koku un krūmu audzēšanu elektrisko tīklu aizsargjoslās, ja tas tehniski ir bijis pieļaujams.
Saskaņošana (rakstveida vienošanās slēgšana) ir process, kas:
1) ļauj elektrisko tīklu valdītājam identificēt konkrētos kokus un krūmus vai elektrolīniju posmus, kuros ir atļauta koku audzēšana un to ņemt vērā savos turpmākajos elektrisko tīklu uzturēšanas procesos (t.i. uzdot darbu izpildītājam saglabāt šos krūmus/kokus elektrolīnijas trašu tīrīšanas laikā). Jāuzsver, ka elektrolīniju trase (Aizsargjoslu likuma 1.panta 19) punkts) vispārējā gadījumā ir uzturama brīva no kokiem un krūmiem un AS "Sadales tīkls" regulāri un periodiski veic elektrolīniju trašu apsekošanu un attīrīšanu no kokiem un krūmiem;
2) nodrošina iespēju izvērtēt konkrētos apstākļus un ņemt vērā elektrisko tīklu valdītāja jau ieplānoto darbu saskaņotību ar zemes īpašnieka plānotajām koku stādīšanas darbībām (t.i. novērst to, ka jau ieplānotu objekta pārbūves darbu dēļ tikko ieaudzēto koku/krūmu jau tuvākajā laikā var nākties pārvietot vai nozāģēt);
3) rakstveida vienošanās ļauj nodalīt atbildības starp zemes īpašnieku un elektrisko tīklu īpašnieku atbildību attiecībā pret trešajām pusēm un ļauj pusēm vienoties par nosacījumiem, kas ievērojami, lai nodrošinātu audzējamo koku un elektrisko tīklu drošu līdzās pastāvēšanu, neradot apdraudējumu trešajām personām;
4) nodrošina iespēju pusēm vienoties par kārtību un nosacījumiem, kādā nepieciešamības gadījumā audzējamais koks var tikt pārvietos vai nocirsts, ja tas nepieciešams objekta pārbūves darbu vai avārijas novēršanas darbu veikšanai. 

Ir būtiski ņemt vērā arī to, ka standarts LVS 1094 "Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē" 12.3.punktā paredz sagatavot iesaistīto pušu vienošanās dokumentu, kurās puses vienojas par būtiskajiem nosacījumiem koku audzēšanai inženiertīklu aizsargjoslā.
Lūdzam ņemt vērā šos iepriekšminētos apsvērumus un paredzēt to, ka koku un krūmu stādīšana aizsargjoslā ir pieļaujama tikai gadījumā, ja tas ir saskaņots ar objekta īpašnieku (noslēgta rakstveida vienošanās). Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 13) punkts līdz šim ir efektīvi pielietots un strādājis.

"35.¹ pants. Apzaļumošana pilsētu un ciemu teritorijā esošās ārējo inženiertīklu aizsargjoslās
Pilsētu un ciemu teritorijā ārējo pazemes inženiertīklu aizsargjoslās koku un krūmu audzēšana ir pieļaujama, saskaņojot ar inženiertīkla īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja koku un krūmu stādīšana un audzēšana notiek atbilstoši standartiem par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās. 

AS "Sadales tīkls" iebilst Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 13) punkta grozīšanai piedāvātā redakcijā, jo uzskatām, ka tas nav nepieciešams tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ likums tiek papildināts ar jaunu 35.¹ pantu, un šāds papildinājums radītu lielāku tiesisko neskaidrību attiecībā elektrotīklu darbības drošumu kopumā. Ar standarta LVS 1094 "Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē" izstrādi bija uzdevums atrast risinājumus koku un inženiertīklu drošai līdzāspastāvēšanai blīvi apdzīvotās pilsētvides teritorijās, kur pazemes inženiertīklu esamība ierobežo "zaļākas" vides veidošanu. Standartā ir rasti koku un inženiertīklu pieļaujamie satuvinājumu standarta risinājumi. Savukārt piedāvātais grozījums Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 13) punktā izjauktu pastāvošo kārtību attiecībā uz pilnīgi visām elektrisko tīklu aizsargjoslām, t.sk. gaisvadu elektriskajiem tīkliem un jebkura veida elektriskajiem tīkliem ārpus blīvi apbūvētajām pilsētvides zonām. Tātad piedāvātais grozījums pēc mēroga skar būtiski lielāku aizsargjoslu apjomu attiecībā pret uzdevumu, kas tika risināts ar standarta izstrādi. 
Nesaskatām vajadzību veikt jebkādus precizējumus Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 13) punktā, jo tas jau līdz šim ir paredzējis tiesības noteiktās teritorijās elektrisko tīklu aizsargjoslās audzēt kokus, vienlaikus iezīmējot kārtību, kādā šādas darbības organizējamas (noslēdzot rakstveida vienošanos). Punkts līdz šim ir efektīvi strādājis. Un tā ir arī būtiska Aizsargjoslu likuma 45.panta atšķirība no šā likuma 56. un 57.panta, kuros nav paredzētas tiesības un kārtība koku audzēšanai aizsargjoslā.
AS "Sadales tīkls" iebilst arī pret vienveidīgo pieeju visu iepriekšminēto Aizsargjoslu likuma pantu (45., 56., 57.) normu grozīšanā, neņemot vērā jau pastāvošo šo normu saturisko būtību, kā arī neņemot vērā katra inženiertīkla izbūves specifiku, kā arī faktiskos aizsargjoslu platumus. Dažādi inženiertīkli tiek ieguldīti dažādos dziļumos gruntī un tiem ir arī dažāda platuma aizsargjoslas. Rūpīgi iepazīstoties ar standarta LVS 1094 "Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē" saturu ir redzams, ka arī standartā dažādiem inženiertīklu veidiem, ņemot vērā to izbūves un darbības specifiku, ir paredzēti dažādi tehniskie satuvinājuma standarta risinājumi. Pazemes sadales elektriskie tīkli (kabeļtīkli) tiek ieguldīti aptuveni 0,7m dziļumā un to aizsargjoslas platums pilsētās un ciemu teritorijās ir tikai 2m (1 metrs uz katru pusi no kabeļlīnijas ass).Tā ir pilnīgi atšķirīga situācija, piemēram, no cita veida inženiertīkliem, kas tiek iebūvēti 2m un lielākā dziļumā ar aizsargjoslas platumu 6m vai pat 30m. Tomēr iepazīstoties ar standartā paredzētajiem risinājumiem ir redzams, ka nav paredzēta koku un krūmu stādīšana tieši virs inženiertīkliem, bet ir paredzēti satuvinājuma risinājumi līdz noteiktam attālumam starp inženiertīklu un koku/krūmu. Ņemot vērā pazemes kabeļtīklu seklo ieguldīšanas dziļumu pilsētvidē un jau tā ļoti šauro aizsargjoslas platumu, kā arī to, ka nereti krūmu stādīšanai ieteicamais augsnes uzlabošanas dziļums var sasniegt pat 1m dziļumu, drošības apsvērumu dēļ praktiski nav pieļaujams tieši virs tiem (kas praktiski nozīmē - aizsargjoslas platumā) veikt koku un nozīmīgāka izmēra krūmu audzēšanu, tāpēc šādi risinājumi nav paredzēti standartā LVS 1094 un  nav nepieciešami arī piedāvātie grozījumi Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 13) punktā. 

Lūdzam svītrot grozījumu likumprojekta 3.pantu.

-