Atzinums

Noteikumu projekta 7.1. apakšpunkts paredz, ka personas identificēšanas un lēmuma par sniegtā pakalpojuma izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā fonds pēc šo noteikumu 5. punktā minētās informācijas saņemšanas par kriminālprocesu iegūst personas datus no Kriminālprocesa informācijas sistēmas.
Norādāms, ka Kriminālprocesa informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumi Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi". Tādējādi noteikumu projektā nav iekļaujams regulējums par Latvijas Bērnu fonda piekļuvi Kriminālprocesa informācijas sistēmā iekļautajām ziņām.
Ņemot vērā minēto, svītrot noteikumu projekta 7.1. apakšpunktu.

-

Noteikumu projekta 7.2. apakšpunkts paredz, ka personas identificēšanas un lēmuma par sniegtā pakalpojuma izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā fonds pēc šo noteikumu 5. punktā minētās informācijas saņemšanas par kriminālprocesu iegūst personas datus no Sodu reģistra par kriminālprocesu, kurā persona ir atzīta par vainīgu.
Norādāms, ka saskaņā ar Sodu reģistra likumu valsts informācijas sistēma "Sodu reģistrs" nodrošina vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām. Tādējādi minētajā sistēmā tiek uzkrāta informācija par personām, nevis kriminālprocesiem.
Ņemot vērā minēto, precizēt noteikumu projekta 7.2. apakšpunktu, lai tas atbilst Sodu reģistra likumā noteiktajam regulējumam, atbilstoši nosakot no Sodu reģistra iegūstamās informācijas apjomu.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu projekta 8. punktā ietverto datu apjomu attiecībā uz fiziskām personām, papildinot to ar statusu Fizisko personu reģistrā “aktīvs/pasīvs”.
Vēršama uzmanība, ka Fizisko personu reģistra likuma 9. pantā noteikts, ka Fizisko personu reģistrā personai norāda statusu “aktīvs” vai “pasīvs”. Fizisko personu reģistra likuma 9. panta pirmās daļas 2. punktā ir noteikti tie subjekti un gadījumi, kad personai Fizisko personu reģistrā tiek norādīts statuss “pasīvs”. Statuss “pasīvs” tiek norādīts Fizisko personu reģistrā ne tikai personām, kurām ir zudis tiesiskais statuss Latvijas Republikā un jauns statuss nav noteikts, bet arī tiek norādīts:
- Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta “b”, “c”, “d”, “e”, “f” un “h” apakšpunktā minētajām personām;
- ja persona atbilstoši Fizisko personu reģistra ziņām ir sasniegusi 105 gadu vecumu, izņemot gadījumu, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde) ir guvusi apstiprinājumu, ka persona ir dzīva;
- ja personai, kura nav Latvijas pilsonis, pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas vairāk nekā piecus gadus nav derīga personu apliecinoša dokumenta, izņemot gadījumu, kad Pārvalde guvusi apstiprinājumu, ka persona dzīvo Latvijā, vai kad Latvijas nepilsonis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz dokumentus, kas pamato viņa uzturēšanos ārvalstī, un dokumentu, kas apliecina, ka viņš nav un nav bijis citas valsts pilsonis;
- ja personai mainīts vārds, uzvārds vai personas kods pēc adopcijas vai tās atcelšanas.
Statuss “aktīvs” Fizisko personu reģistrā tiek norādīts Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas “a”, “g” un “i” apakšpunktā minētajām personām un gadījumā, ja minētajām personām zūd tiesiskais statuss Latvijas Republikā, tad personām tiek norādīts statuss “pasīvs”.
Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta septīto un astoto daļu, ja dzīvesvietas deklarētājs zaudējis Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusu un divu mēnešu laikā viņam nav noteikts cits tiesiskais statuss Latvijas Republikā vai dzīvesvietas deklarētājs nav saņēmis reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, ziņas par viņa deklarēto dzīvesvietu un norādīto papildu adresi uzskatāmas par anulētām ar attiecīgā statusa zaudēšanas dienu. Ja dzīvesvietas deklarētājam anulēta izsniegtā reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība vai uzturēšanās atļauja vai beidzies tās derīguma termiņš un mēneša laikā viņam nav noteikts cits tiesiskais statuss Latvijas Republikā vai dzīvesvietas deklarētājs nav saņēmis reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, ziņas par viņa deklarēto dzīvesvietu un norādīto papildu adresi uzskatāmas par anulētām ar reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas vai derīguma termiņa beigšanās dienu.
Ievērojot minēto, ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis zaudējis tiesisko statusu Latvijas Republikā un jauns statuss nav noteikts un personai ir norādīts statuss “pasīvs” Fizisko personu reģistrā, tad ziņas par deklarētās dzīvesvietas adresi ir uzskatāmas par anulētām. Tāpat, ja personai, kurai anulēta izsniegtā reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība vai uzturēšanās atļauja vai beidzies tās derīguma termiņš un mēneša laikā viņai nav noteikts cits tiesiskais statuss Latvijas Republikā, tad personai tiek norādīts statuss “pasīvs” Fizisko personu reģistrā un ziņas par deklarētās dzīvesvietas adresi ir uzskatāmās par anulētām.

-

Ministru kabineta 2021.gada 15.jūnija noteikumu Nr.372 “Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu” 2.13. apakšpunkts paredz, ka Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas par deklarētās, reģistrētās, norādītās dzīvesvietas adresi vai papildu adresi.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt noteikumu projekta 8.3. apakšpunktu.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta  2021. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 372 "Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu" 2.23. apakšpunktu ziņas par personas miršanu satur ziņas par miršanas datumu un laiku, miršanas vietu, nāves cēloni, ziņas par miršanas reģistrāciju, ziņas par miršanu apliecinošu dokumentu u.c.
Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta “c” apakšpunktā noteikto, ka apstrādājot datus ir jānodrošina, ka personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”), precizēt noteikumu projekta 8.5. apakšpunktu un noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu, nosakot precīzu un samērīgu ziņu apjomu, kādu nepieciešams apstrādāt par personas miršanu.

-