Atzinums

Aicinām svītrot anotācijas 1.3. sadaļā šādus teikumus: "Iespējams, būtu jāvērtē vai likuma spēkā esamība nav jāpagarina līdz 2027.gada 31.decembrim. Kā papildu pasākums ražošanas izmaksu sloga mazināšanai būtu jāvērtē iespēja arī uz noteiktu laiku ieviest samazinātu PVN likmi degvielai.".
Vēlamies atzīmēt, ka Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likuma darbība jau sākotnēji tika noteikta ierobežotā laika termiņā, kurš tika pagarināts līdz 2026. gada 31. decembrim, ar Saeimā 2026. gada 18. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem. Minētā likuma darbības pagarināšanai vēl par vienu kalendāro gadu būs negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa.
Savukārt attiecībā uz PVN likmes terminētu sazināšanu degvielai Finanšu ministrija norāda, ka PVN ir harmonizēts nodoklis Eiropas Savienībā un to piemērošanu nosaka PVN Direktīva. Saskaņā ar PVN Direktīvas regulējumu attiecībā uz PVN likmēm, dalībvalstis piemēro standartlikmi, kura nav mazāka par 15% un ne vairāk kā divas samazinātās likmes, kuras nevar būt mazākas par 5%. Tāpat PVN Direktīva paredz, ka papildus divām samazinātajām likmēm dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 %, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā septiņos punktos tās III pielikumā. Turklāt PVN Direktīva nosaka, ka dalībvalstīm ir iespēja izvēlēties piemērot PVN samazinātas likmes atsevišķām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kas uzskaitīti  PVN Direktīvas III pielikumā.
Tādējādi PVN Direktīvā ir noteikts to preču piegādes un to pakalpojumu sniegšanas saraksts, kam var piemērot PVN samazināto likmi un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN. PVN Direktīva neparedz naftas produktiem piemērot PVN samazināto likmi, līdz ar to  priekšlikums nav atbilstošs PVN Direktīvas regulējumam.
 

-

Aicinām rīkojuma projekta 3.punktā paredzētajiem uzdevumiem noteikt izpildes termiņu.

-

Anotācijas 1.3. sadaļā ietvertā informācija par nepieciešamību vērtēt valsts budžeta iespējas 2027. gadā nodrošināt papildu valsts atbalstu 59 milj. euro apmērā lauksaimniecības nozarei nav saistīta ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu, attiecīgi šī informācija no anotācijas būtu svītrojama.
Vienlaikus attiecībā uz valsts budžeta iespējām vēršam uzmanību, ka atbilstoši š.g. 30. jūnijā aktualizētai informācijai par makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm indikatīvā fiskālā telpa vidējā termiņā, t.i., 2027. – 2030. gadā, ir negatīva, un, lai arī minētās prognozes tiks aktualizētas š.g. novembrī, nav pamata sagaidīt, ka fiskālās telpas apmērs saistībā ar prognožu pārskatīšanu tuvāko valsts budžeta likumprojektu sagatavošanai ievērojami uzlabosies. Tas nozīmē, ka finansējums jaunām prioritātēm bez kompensējušiem pasākumiem, kas primāri nosegtu negatīvo fiskālo telpu, nebūs pieejams.  Attiecīgi, lai nodrošinātu atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, visām ministrijām valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā ir jārisina jautājums par kompensējošu pasākumu (izdevumu samazinoši vai ieņēmumu palielinoši) nodrošināšanu, lai ar tiem primāri nosegtu negatīvo fiskālo telpu.

-

     Anotācijā norādīts, ka attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot nokavējuma naudu par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko  apstākļu dēļ.
Anotācijā tiek norādīts, lai risinātu iespējamās grūtības, kurās nonākuši cietušie lauksaimnieki, viņiem jau šobrīd ir dota iespēja ar motivētu rakstveida iesniegumu vērsties Valsts ieņēmumu dienestā  un atkarībā no konkrētās situācijas izmantot vienu no likumā paredzētajām iespējām. Kā iespējas tiek norādīts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmās daļas 1.punkts un 26.panta 11.daļa.
Informējam, ka abos šajos nodokļu samaksas termiņu pagarinājuma gadījumos, nokavējuma nauda tiek aprēķināta (dažādos gan apmēros).

Vēršam uzmanību, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmās daļas 4.punkts paredz iespēju sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā. Tieši šī ir tā norma, kas ir izmantojama nepārvaramas varas apstākļos. Šādā gadījumā nokavējuma nauda netiek rēķināta.
  Savukārt atkārtota nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršana nodokļu maksātājam dēļ nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītajām sekām ir noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” likuma 24. panta 1.⁷ daļā. Šādā gadījumā tiks aprēķināta nokavējuma nauda samazinātā apmērā, proti, vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas (0,05%) par katru dienu visā kavējuma periodā.
   Ņemot vērā minēto, VID varēs nepiemērot nokavējuma naudu (vai arī piemērot to samazinātā apmērā) tikai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos, tādējādi  lūdzam atbilstoši precizēt anotācijā iekļauto informāciju.


 

-

Aicinām precizēt anotācijas 1.3.sadaļā datumu, kurā tika pieņemti grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā. Minētie grozījumi tika pieņemti 2026. gada 24. septembrī.

-