Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība konceptuāli un juridiski nepiekrīt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) skaidrojumam, kas sniegts saistībā ar LPS priekšlikumu papildināt Ilgtspējīgas ekonomikas likumu.
KEM norāde, ka projekta iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks noteikti Ministru kabineta izdotos konkursa nolikumos, neatrisina LPS pausto problēmu pēc būtības. 
LPS uzskata, ka tik būtiski nosacījumi kā projekta ietekme uz sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, pieejamību, enerģētisko un transporta nabadzību, uzņēmējdarbību un SEG emisiju samazinājumu nedrīkst tikt atstāti tikai uz zemāka līmeņa normatīvo aktu, konkursa nolikumu, jo pastāv risks, ka dažādu konkursu ietvaros tiks piemēroti atšķirīgi kritēriji, un tie nebūs projekti ar augstāku sociālo ieguvumu (piemēram, tarifu samazinājums, piekļuve pakalpojumiem, ierobežota piekļuve pieejamai un drošai enerģijai, iedzīvotāju pakļaušana augošām komunālo pakalpojumu izmaksām, augsts izdevumu īpatsvars par energoresursiem mājsaimniecībām un uzņēmējiem, enerģētiskās nabadzības mazināšana) ja netiks prioritizēti, tad tas novedīs pie tā ka vairākas pašvaldības paliks ārpus investīciju saņēmēju loka. Tāpat  valsts kapitālsabiedrības un nozaru ministrijas, kas darbojas centralizēti, ar tiešu pieeju valsts budžetam, starptautiskiem finanšu tirgiem, būtiski pārsniedz pašvaldību kapacitāti gan investīciju plānošanā, gan finansējuma piesaistē. Piemēram, valsts kapitālsabiedrībām (piemēram, "Latvenergo", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Valsts ceļi") ir spēja emitēt obligācijas, īstenot kapitāla piesaisti finanšu tirgos, kā arī piesaistīt privātos investorus, tostarp veikt projektus publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļos ar komerciālu atdevi. Savukārt nozaru ministrijām savukārt ir regulatīvā kontrole pār nozari, kas ļauj saskaņot investīciju programmas ar nozares politiku un standartiem, kamēr pašvaldībām šāda iespēja nepastāv.
LPS ieskatā šīs priekšrocības ļauj valsts institūcijām strukturāli dominēt investīciju projektu konkursos, pat ja to projekti mazāk tieši ietekmē vietējo iedzīvotāju labklājību.
Ņemot vērā šo kontekstu, ir īpaši būtiski, lai investīciju projektu vērtēšanā tiktu iekļauti sabiedriskās pieejamības, tarifu un sociālās ietekmes kritēriji, kas līdzsvaro konkurenci starp lielajiem valstiskajiem projektiem un pašvaldību iniciatīvām, kuras bieži vien ir sociāli nozīmīgākas, bet ekonomiski mazāk "redzamas" makro līmenī.
 

-