Atzinums

Ziņojumā 1.tabulā norādītās aktivitātes tādā detalizācijā tieši neizriet no Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojuma Nr. 467  “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu” punktos paredzētā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minētā Ministru kabineta rīkojuma Nr.467 anotācijā attiecībā uz ietekmi uz valsts budžetu bija norādīts, ka projekts šo jomu neskar. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt.

-

Ņemot vērā ziņojumā norādīto papildinājumu, ka līdzšinēji, izskatot ar Rail Baltica starptautisko staciju būvniecību saistītos jautājumus, MK nevērtēja staciju ēku un ar tām saistīto dzelzceļa trases posmu būvapjomus, kā arī neskatīja jautājumu par attiecīgo būvdarbu līgumu slēgšanu vai šo līgumu galvenajiem nosacījumiem, lūdzam pārskatīt un precizēt ziņojuma 6.lpp. norādīto informāciju, ka “Pamatojoties uz MK lēmumiem un apstiprinātajiem CEF pieteikumiem un noslēgtajiem CEF līgumiem, ir noslēgti un tiek īstenoti RIX un RCS būvniecības līgumi”, ievērojot, ka šobrīd faktiski ir izveidojusies situācija, ka ir uzņemtas saistības bez finansiāla seguma, kas nozīmē, ka attiecīgie līgumi netiek īstenoti saskaņā ar MK lēmumiem un apstiprinātajiem CEF pieteikumiem.

-

Izvērtējot ziņojuma 18.lpp. norādīto informāciju, ka 2022.gada 6.septembra sēdē MK skatīja informatīvo ziņojumu "Par Rail Baltica projekta ieviešanas progresu Latvijā 2022. gada 2. ceturksnī", kurā SM bija norādījusi: “projekta noslēgto būvdarbu līgumos ir iestrādāta BII un neliela rezerve, kas pamazām tiek izsmelta. Ja situācija neizmainās, minētās rezerves varētu tikt izmantotas līdz vasaras beigām.”, ir secināms, ka SM risku par finansējuma nepietiekamību bija apzinājusi, bet, tam iestājoties jau 2022.gadā, nebija pienācīgi reaģējusi un virzījusi uz MK piedāvājumu ar nepieciešamo risinājumu. Attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt norādīto informāciju, jo nav skaidrs šīs informācijas sniegšanas mērķis, ņemot vērā, ka MK nebija iespējas pieņemt lēmumu, ja SM nebija iesniegusi problēmas izklāstu un piedāvājumu situācijas risinājumam.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma 18.lpp. norādīto informāciju, ka informatīvā ziņojuma “Par Rail Baltica projektam nepieciešamo finansējumu” (23-TA-1600) versija 2023.gadā, kurā bija iekļauta arī vajadzība līdzekļiem būvdarbu izmaksu indeksācijai aptuveni 15 miljonu euro apmērā, bija tehniski saskaņota ar FM, ievērojot, ka 2023.gadā FM sniegtajos atzinumos par minēto ziņojumu tika norādīts, ka nav skaidrs, kāpēc ir noslēgti līgumi ar nosacījumiem par būvdarbu izmaksu indeksāciju bez finansiāla seguma šādas izmaksu indeksācijas segšanai, ka ziņojumā norādīts, ka attiecīgā kompensācija par izmaksu indeksāciju jau ir veikta 2022.gadā, attiecīgi secināms, ka izmaksa jau ir veikta pirms ir pieņemts lēmums par papildu finansējuma nodrošināšanu šādu papildu saistību segšanai, kā arī norādīts, ka saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām (FM 13.07.2023. atzinums), un arī norādīts, ka Ministru kabineta lēmums par finansējuma nodrošināšanu saistībām ir jāsaņem pirms tiek noslēgts līgums vai veikta finansējuma izmaksa saistību segšanai (FM 27.07.2023. atzinums).

-

Norādām, ka ziņojumā joprojām nav sniegta informācija, vai un kāda būs SM rīcība saistībā ar to, ka no ziņojumā sniegtās informācijas ir secināms, ka RCS un RIX līgumu ietvaros ir uzņemtas saistības bez finansiāla seguma, attiecīgi lūdzam papildināt ar informāciju par SM konkrētu rīcību saistībā ar šo aspektu.
Vienlaikus lūdzam ziņojumu papildināt ar informāciju par priekšlikumiem uzraudzības uzlabošanai, lai līdzvērtīga situācija turpmāk neatkārtotos.

-

Ziņojuma 19.lpp. norādīts, ka par izpildītiem un pieņemtiem darbiem ir iestājies pienākums veikt maksājumu rēķinā noteiktajā termiņā, kā arī norādīts uz tiesvedības riskiem, kurā būvnieki tiesas procesa rezultātā saņems sev labvēlīgu tiesas spriedumu, tāpēc rēķini un attiecīgi arī kavējuma naudas būs jāapmaksā no valsts līdzekļiem. Šāds apgalvojums nav saprotams, ņemot vērā, ka valsts attiecīgās saistības pret būvniekiem nav uzņēmusies, ievērojot, ka saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta ceturto daļu, saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām.

-

Atkārtoti norādām, ka attiecībā uz ziņojumā 19.-20.lpp. sadaļā “Iespējamie papildu finansējuma avoti” norādīto informāciju ir jāsniedz pilnīga un korekta informācija, proti:
   - par pārdali no SM budžeta programma 49.00.00 “Rail Baltica projekta infrastruktūras pārvaldības funkcijas nodrošināšana” uz budžeta apakšprogrammu 60.07.00 “Eiropas transporta infrastruktūras projekti (Rail Baltica)” jānorāda, ka SM piedāvā pārdalīt finansējumu, kas tika piešķirts prioritārajam pasākumam “Rail Baltica projekta ieviešana (nacionālās aktivitātes)”, attiecīgi saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 54.pantu šādai pārdalei ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums, tāpēc  SM ir jāsagatavo un jāiesniedz MK attiecīgs rīkojuma projekts par apropriācijas pārdali;
  - par EDZL apsaimniekošanas budžeta pārdalēm jāsniedz precīza informācija, kā ir izveidojies ietaupījums, kā arī, ievērojot, ka finansējums Rail Baltica projekta vajadzībām iegūto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai tika piešķirts ar MK 17.01.2023. sēdes protokola Nr.3 56.§ lēmumu, tad attiecīgi jāparedz sasaiste ar minēto MK lēmumu.

Ņemot vērā minēto, lūdzam ziņojuma 19.-20.lpp. sadaļā “Iespējamie papildu finansējuma avoti”  veikt precizējumus un attiecīgi arī precizēt MK protokollēmuma projektu.
 

-

Ziņojumā pirms 4.tabulas norādīts, ka 4. un 5.tabulā norādītais apmērs līdzekļiem līdz aktivitātes pabeigšanai (4. un 5.tabulā ailes nosaukums ir “Nepieciešamie līdzekļi aktivitātes pabeigšanai (EUR bez PVN)”) izriet no EDZL prognozes par attiecīgajās aktivitātēs sagaidāmajiem rēķiniem līdz aktivitātes beigām, kur negatīvās vērtības iezīmē attiecīgo līdzekļu iztrūkumu problemātiku, kas detalizēti aprakstīta un skaidrota šajā ziņojumā. Ņemot vērā minēto, būtu sagaidāms, ka attiecīgajai informācijai vajadzētu sakrist ar ziņojuma 9.tabulā norādīto informāciju par nepieciešamo finansējumu, tomēr 4. un 5.tabulā norādītie apmēri nepieciešamajiem līdzekļiem ne atsevišķi, ne kopā (38 960 726 euro apmērā) tālāk ziņojumā neparādās, attiecīgi nav skaidrs, kādam nolūkam ziņojuma 4. un 5.tabulā norādītā informācija tiek sniegta. Lūdzam precizēt.

Kopumā vēršam uzmanību, ka ziņojuma vairākās tabulās par RCS un RIX izmaksām un rēķiniem sniegtā informācija nav savstarpēji salīdzināma un pārbaudāma un nav skaidrs, kāpēc tiek norādīta informācija, kas lēmuma pieņemšanai nav saistoša.
 

-

Norādām, ka ziņojuma 9.tabulā, saskaitot kopā pozīcijā “Trūkstošais finansējums (CEF līgumu ietvaros attiecināmās izmaksas)” norādītos 36 282 161 euro, pozīcijā “Iespējamās papildus izmaksas (t.sk. papildus inflācija, līgumsods par maksājumu kavējumiem*)” norādītos 2 813 298 euro un pozīcijā “Papildus PVN finansēšanai ( CEF līgumu ietvaros neattiecināmas izmaksas)” norādītos 7 619 254 euro, kopsumma veidojas 46 714 713 euro nevis kā norādīts 9.tabulas pozīcijā “Kopējais papildus nepieciešamais finansējums” 47 305 505 euro. Lūdzam pārskatīt un precizēt.
Vienlaikus no sniegtās informācijas secināms, ka norādītais PVN apmērs 7 619 254 euro apmērā aprēķināts no pozīcijā “Trūkstošais finansējums  (CEF līgumu ietvaros attiecināmās izmaksas)” norādītās vērtības 36 282 161 euro, tomēr lūdzam izvērtēt pozīcijā “Iespējamās papildus izmaksas (t.sk. papildus inflācija, līgumsods par maksājumu kavējumiem*)” izmaksu ekonomisko būtību, vai arī tām nav piemērojams PVN, attiecīgi nepieciešamības gadījumā precizējot 9.tabulā pozīcijā “Papildus PVN finansēšanai ( CEF līgumu ietvaros neattiecināmas izmaksas)” norādīto PVN apmēru.

-

Lai arī izziņas 11.punktā norādīts, ka izsvītrots teksts par neapmaksātiem rēķiniem, norādām, ka ziņojuma 19.lpp. pirmajā rindkopā joprojām ir norādīts teksts par neapmaksātiem rēķiniem, kas nesakrīt ar ziņojuma 9.tabulā sniegto informāciju, līdz ar to atkārtoti lūdzam attiecīgi pārskatīt un precizēt.

-

Lūdzam ziņojumā 22.lpp. sniegt detalizētāku informāciju par RCS posma 2B nepieciešamo finansējumu 131 milj. euro, kā šāds apmērs noteikts.

-

Atkārtoti norādām, ka ziņojuma 1.pielikumā attiecībā uz 1. un 2.tabulā norādītajām pozīcijām, kurām vēl tikai nepieciešams lēmums par CEF finansējumu vai valsts budžetu, nav korekti norādīt apmēru ailē “Pieejamais budžets”, attiecīgi lūdzam precizēt. Vienlaikus norādām, ka ziņojumā ir norādīts, ka RCS posma 2B darbiem nepieciešamais finansējums ir 131 milj. euro, tomēr ziņojuma 1.pielikuma 1.tabulā  šāds finansējums netiek uzrādīts.

-

Gan ziņojuma 1.pielikuma 1. un 2. tabulā, gan ziņojuma 2. un 3.tabulā,  sniegta informācija par RCS un RIX izmaksām, tomēr informācija šajās tabulās nesakrīt, attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt.

-

Lai nodrošinātu nepieciešamo analīzi un skaidrus argumentus informēta lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā par Satiksmes ministrijas analizēto iespēju Rīgas centrālās stacijas būvniecības darbiem piesaistīt finansējumu no Atveseļošanas fonda (turpmāk - AF), uzskatām, ka informatīvajā ziņojumā ir jābūt iekļautai izvērstai informācijai par konkrēto finansēšanas priekšlikumu. Nav atbalstāms Satiksmes ministrijas piedāvātais risinājums nepieciešamo analīzi iesniegt atsevišķi tikai Finanšu ministrijai pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā. Ņemot vērā minēto, lūdzam informatīvā ziņojuma projektu papildināt ar detalizētu informāciju par Satiksmes ministrijas analizēto iespēju Rīgas centrālās stacijas būvniecības darbiem piesaistīt AF finansējumu, t.sk. papildinot ar izvērstu vērtējumu šādiem aspektiem:
1. Lūdzam norādīt konkrēti, tieši kādus darbus plānots attiecināt AF plāna ietvaros, t.sk. pamatojot atbilstību AF plāna tvērumam, norādot iespējamās izmaksu pozīcijas, to apjomus  un iezīmējot mērķus/rādītājus, ko ar plānotajām darbībām, izmaksām paredzēts sasniegt. Tāpat lūdzam papildināt ar informāciju par plānoto laika grafiku/ potenciāliem riskiem būvdarbus pabeigt AF attiecināmības termiņā;
2. Lūdzam pamatot priekšlikumu no iespējama dubultfinansējuma riska aspekta, proti, analizējot  dubultfinansējuma riskus AF ietvaros plānotajiem darbiem/ sniedzot informāciju, kādā veidā šos riskus  plānots uzraudzīt, ņemot vērā, ka daļa Rail Baltica ietvaros veicamo darbu tiek finansēta cita finanšu instrumenta ietvaros;
3. Lūdzam papildināt ar analīzi par konkrēto būvdarbu attiecināmību AF ietvaros no komercdarbības atbalsta viedokļa, t.sk. projekta iesniedzēja potenciālo atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmēja statusam.

-

Atkārtoti uzturam iebildumu.
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam jauni likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” neieplānoti budžeta izdevumi ir pieļaujami tikai nodrošinot kompensējošos pasākumus, t.i. palielinot ieņēmumus vai samazinot citus izdevumus. 
Attiecīgi, lai nodrošinātu finansējumu ziņojumā norādīto saistību apmaksai, Satiksmes ministrijai ir jāpiedāvā konkrēti finansēšanas avoti, kas pamatā ir rasti Satiksmes ministrijas nozarē, papildinot ziņojumu ar priekšlikumu attiecīgajām pārdalēm, izvērtējot, kādus pasākumus vai projektus ir iespējams neīstenot, kādu īstenošanas termiņus var pagarināt vai atlikt uz turpmākiem gadiem.
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši aktuālajām Latvijas Stabilitātes programmas 2024.-2028. gadam prognozēm, vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā prognozēts 2.9% no IKP apmērā, kas ir ļoti tuvu Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktai budžeta deficīta atsauces vērtībai. Pārkāpjot budžeta deficīta atsauces vērtību, pret valsti var tikt ierosināta Pārmērīga budžeta deficīta procedūra, kuras rezultātā valstij būtu būtiski jāsamazina budžeta izdevumi.
Papildus Finanšu ministrija norāda, ka līdz ar Eiropas Savienības vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no Eiropas Savienības Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi. 2024. gada 30. aprīlī ir stājušies spēkā Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie Eiropas Savienības fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

-

Informatīvā ziņojuma 4. tabulā ailē “Uzņemtās līgumsaistības par kurām būs jāveic apmaksa aktivitātes pabeigšanai prognoze uz 20. jūniju (EUR bez PVN)” kopsumma veidojas “170 939 531” nevis “174 770 870”, kā arī ailē “Nepieciešamie līdzekļi aktivitātes pabeigšanai (EUR bez PVN)” rindā “CEF6W” nepieciešamo līdzekļu iztrūkumam jābūt “-450 074” nevis “-450 134”, attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt, vai pozīcijai “RIX 1. posms Tunelis” nav jāprecizē ailē “Apgūtais finansējums (20.jūnijs 2024.g.)
(EUR bez PVN)” norādītais apmērs un pozīcijai “RIX 3. posms C daļa” nav jāprecizē ailē “Uzņemtās līgumsaistības  par kurām būs jāveic apmaksa aktivitātes pabeigšanai prognoze uz 20.jūniju) ( EUR bez PVN)” norādītais apmērs.
 

-

Ievērojot ziņojuma 9.tabulā norādīto informāciju, ka nepieciešams papildu finansējums arī PVN izmaksām, lūdzam precizēt protokollēmuma projekta 2.punktā norādīto papildu finansējuma apmēru kopā ar PVN un attiecīgi svītrot protokollēmuma projekta 6.punktu.

-

Lūdzam precizēt protokollēmuma projekta 3.punktu, paredzot noteikt, ka 2.punktā minētās saistības ir nodrošināmas ar attiecīgiem risinājumiem, paredzot attiecīgus apakšpunktus:
   - finansējums 261 000 euro apmērā tiks nodrošināts no finansēšanas līguma INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990 (CEF1) ietaupījumiem;
   - finansējums 2 995 179 euro būtu pārdalāms no budžeta programmas 49.00.00 “Rail Baltica projekta infrastruktūras pārvaldības funkciju nodrošināšana” paredzot uzdevumu SM sagatavot un iesniegt MK rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali;
   - finansējums 2 532 802 euro apmērā ir nodrošināms to saistību ietvaros, kas tika apstiprinātas ar MK 17.01.2023. sēdes protokola Nr.3 56.§ lēmumu, attiecīgi par šo summu samazinot Rail Baltica projekta vajadzībām iegūto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai pieejamo finansējumu;
   - finansējums (atlikušais apmērs) euro apmērā nodrošināms ... (SM jāpiedāvā attiecīgs risinājums, kuram nav negatīva ietekme uz budžetu, kā tas norādīts iebildumā pie ziņojuma).

Vienlaikus 3.punktā jāsvītro norādi, ka tiek mazināts valsts budžeta saistību apmērs, kas, ievērojot, piedāvātos risinājumus, nav korekts apgalvojums.

Ievērojot veicamos precizējumus, jāsvītro protokollēmuma projekta 4., 5. un 6.punkts.

-