Atzinums

Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja" (LOK), pildot tai “Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam” noteikto uzdevumu piedalīties jauna, pilnveidota Sporta likuma izstrādē, iesniedz vienotu un sistēmisku priekšlikumu kopumu.
Tā mērķis ir novērst pašreizējā likumprojekta redakcijas (nodota saskaņošanai 2025. gada 28. maijā) būtisku trūkumu – jaunas, nozares attīstībai fundamentālas un tiesiski pamatotas koncepcijas neesamību attiecībā uz augstu sasniegumu sporta lomu un tā atbalsta mehānismiem.
Šī brīža projekts lielā mērā pārstrukturē esošās normas, bet neievieš jaunu finansēšanas vai administratīvās pārvaldības modeli, kas atbilstu mūsdienu izaicinājumiem un skaidri pamatotu valsts ieguldījumus augstu sasniegumu sportā.
Mūsu priekšlikumi ir vērsti uz divu stratēģisku jautājumu atrisināšanu:
1) augstu sasniegumu sportista koncepta definēšanu, kas pamato valsts atbalstu;
2) LOK funkciju un to izpildes kārtības precizēšanu.
Jānorāda, ka LOK NEVAR SASKAŅOT projektu, ja iesniegtie priekšlikumi netiek ņemti vērā t.i. lai arī LOK rosinātie uzlabojumi TAP noteiktajā formātā, nevēloties bez nepieciešamības kavēt visai izvērsto likumrades procesu, tiek iesniegti kā "priekšlikumi" nevis "iebildumi", LOK saskaņo likumprojektu tikai gadījumā, ja minētie priekšlikumi tajā tiek pienācīgi atspoguļoti.

-

1. priekšlikums - 1. panta 14. punkts papildināms ar c) apakšpunktu, kas izsakāms sekojošā redakcijā: “c) augstu sasniegumu sportists — fiziskā persona, kas individuāli vai komandas sastāvā gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās ar mērķi sasniegt augstus sportiskos rezultātus, pildot sabiedriski nozīmīgu funkciju — pārstāvot valsti un ar savu piemēru iedvesmojot, izglītojot un vienojot Latvijas sabiedrību;”

Jauns koncepts: “Augstu sasniegumu sportists” kā sabiedriski nozīmīgas funkcijas pildītājs (LOK 1., 2., 3. un 6. priekšlikums)

1. Pašreizējā problēma un tās risinājuma nepieciešamība
Pašreizējā Sporta likuma projekta 1. panta 14. punkta b) apakšpunkts definē “profesionālu sportistu” kā “fizisku personu, kas par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās”. Šī definīcija, koncentrējoties uz saimniecisku kritēriju – materiālu labumu gūšanu – rada būtisku juridisku un ētisku dilemmu attiecībā uz valsts atbalsta sniegšanu. Ja sportists tiek primāri uztverts kā uzņēmējs, jebkurš tiešs valsts atbalsts viņa darbībai var tikt interpretēts kā potenciāla konkurences kropļošana un subsīdija konkrētam saimnieciskās darbības veidam. Šādā tiesiskajā ietvarā valsts atbalsts kļūst par voluntāru (pēc labās gribas piešķirtu), grūti pamatojamu un juridiski apstrīdamu rīcību, jo valstij nav vispārēja pienākuma un pilnvarojuma atbalstīt vienu konkrētu uzņēmējdarbības nozari pār citām.
Šī problēma ir īpaši aktuāla augstu sasniegumu sporta kontekstā, kur sportistu darbība bieži vien sniedzas pāri individuālu ekonomisko interešu rāmjiem un nes nepārprotamu labumu visai sabiedrībai. Lai gan intuitīvi tiek saprasts, ka augstu sasniegumu sportisti pilda nozīmīgas sabiedriskas funkcijas, pašreizējais likumprojekts nesniedz pietiekami stabilu tiesisko pamatu šo funkciju atzīšanai un attiecīgi – valsts atbalsta leģitimizēšanai.

2. Piedāvātais risinājums: “Augstu sasniegumu sportista” definīcijas ieviešana
Lai risinātu šo problemātiku, Latvijas Olimpiskā komiteja ierosina ieviest jaunu, paralēlu konceptu – “augstu sasniegumu sportists”. Šī sportista statuss nebūtu primāri atkarīgs no gūtajiem ienākumiem, bet gan no viņa/ viņas pildītās sabiedriski nozīmīgās funkcijas. Mūsu piedāvātā “augstu sasniegumu sportista” definīcija (1. priekšlikums) un ar to saskaņotā “augstu sasniegumu sporta” definīcija (2. priekšlikums) skaidri artikulē šo funkciju, kas sastāv no trīs nedalāmām un savstarpēji papildinošām daļām:
Valsts pārstāvēšana: Šī ir sportista tiešākā un acīmredzamākā sabiedriskā funkcija. Sportists ar valsts vārdu un identitāti uz krūtīm kļūst par Latvijas vēstnesi starptautiskajā arēnā. Katrs starts nozīmīgās starptautiskās sacensībās, katra uzvara un pat cienījama dalība ceļ valsts prestižu, vairo tās atpazīstamību un veido pozitīvu tēlu pasaulē. Šī funkcija ir skaidri atspoguļota gan “Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam”, kur viens no mērķiem ir “radīt konkurētspējīgu vidi augstas klases sasniegumu sporta attīstībai” un tiek paredzēts finansiāls atbalsts dalībai nozīmīgās starptautiskās sacensībās, gan jaunā Sporta likuma projekta 6. panta 1. punktā, kas definē augstu sasniegumu sportu kā darbību, lai “pārstāvētu valsti nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās, ar mērķi sasniegt augstus sportiskos rezultātus”. Šis ir nenovērtējams “mīkstās varas” resurss, kas veicina valsts starptautisko ietekmi un sadarbības iespējas. Valsts atbalsts šajā kontekstā ir tiešs ieguldījums šajā nozīmīgajā publiskajā labumā.
Sabiedrības iedvesmošana un izglītošana ar savu piemēru: Augstu sasniegumu sportistu sasniegumi, mērķtiecība, neatlaidība un disciplīna kalpo par spēcīgu paraugu, īpaši jaunajai paaudzei. Sportisti ar savu piemēru iedvesmo tūkstošiem bērnu un jauniešu pievērsties aktīvam un veselīgam dzīvesveidam, tiekties uz augstiem mērķiem un pārvarēt grūtības. Šo sportistu lomu sabiedrības iedvesmošanā un pozitīva piemēra rādīšanā apstiprina arī publiski pieejamā informācija, piemēram, par Olimpiešu sasniegumu ietekmi uz jauniešu iesaisti sportā. Arī “Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam” tiek uzsvērta sporta loma sabiedrības veselības veicināšanā un bērnu un jauniešu attīstībā, ko augstu sasniegumu sportisti ar savu piemēru var būtiski sekmēt. Jaunā Sporta likuma projekta 2. pants kā likuma mērķi min sporta atbalstīšanu kā sabiedrības attīstības un labklājības veicinātāju. Turklāt, sportisti izglīto sabiedrību par tādām universālām vērtībām kā godīga cīņa, cieņa pret pretinieku, komandas darbs un tiekšanās pēc izcilības, kas ir būtiski sabiedrības vērtību sistēmas stiprināšanā.
Sabiedrības vienošana: Augstu sasniegumu sports ir unikāls sociāls fenomens, kas spēj pārvarēt politiskās, sociālās, etniskās un paaudžu atšķirības. Lielu sporta notikumu laikā, kad Latvijas sportisti cīnās par augstiem rezultātiem, visa nācija apvienojas kopīgā līdzjušanā un lepnumā. Šie emocionāli piesātinātie mirkļi stiprina pilsonisko apziņu, piederības sajūtu valstij un veicina sociālo kohēziju. Šī vienojošā funkcija ir īpaši svarīga mūsdienu fragmentētajā un polarizētajā sabiedrībā, kalpojot kā spēcīgs saliedējošs faktors.
Ieviešot “augstu sasniegumu sportista” definīciju (1. priekšlikums), kas balstīta uz šo sabiedriski nozīmīgo funkciju pildīšanu, un attiecīgi papildinot “augstu sasniegumu sporta” jēdzienu (2. priekšlikums), mēs skaidri pasakām, ka valsts nevis atbalsta sportistu kā individuālu uzņēmēju, bet gan iegulda līdzekļus sabiedriski nozīmīgas funkcijas izpildē, kas nes labumu visai Latvijas sabiedrībai.
 

c) augstu sasniegumu sportists — fiziskā persona, kas individuāli vai komandas sastāvā gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās ar mērķi sasniegt augstus sportiskos rezultātus, pildot sabiedriski nozīmīgu funkciju — pārstāvot valsti un ar savu piemēru iedvesmojot, izglītojot un vienojot Latvijas sabiedrību;

2. priekšlikums - 6. panta 1. punkts izsakāms sekojošā redakcijā: “1) augstu sasniegumu sports - augsta līmeņa sportistu un valsts izlases komandu sagatavošanās, lai pārstāvētu valsti nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās, ar mērķi sasniegt augstus sportiskos rezultātus, kā arī dalība šādās sacensībās, pildot sabiedriski nozīmīgu funkciju — ar savu piemēru iedvesmojot, izglītojot un vienojot Latvijas sabiedrību;” (Redakcija saskaņota ar 1. priekšlikumu.)
 

1) augstu sasniegumu sports - augsta līmeņa sportistu un valsts izlases komandu sagatavošanās, lai pārstāvētu valsti nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās, ar mērķi sasniegt augstus sportiskos rezultātus, kā arī dalība šādās sacensībās, pildot sabiedriski nozīmīgu funkciju — ar savu piemēru iedvesmojot, izglītojot un vienojot Latvijas sabiedrību

4. priekšlikums - 7. panta 2. daļas 8. punkts izsakāms papildinātā un koriģētā redakcijā: “8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas nosacījumus un kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.”

4. priekšlikums paredz papildināt un koriģēt Sporta likuma projekta 7. panta 2. daļas 8. punktu, attiecinot Ministru kabineta kompetenci uz “augstu sasniegumu sportistu un komandu” sagatavošanās un dalības finansēšanas nosacījumu un kārtības noteikšanu, tostarp detalizējot izdevumu sadaļas, kā nodrošina lielāku skaidrību un saskaņotību ar ieviesto “augstu sasniegumu sportista” konceptu, tā novērš šobrīd konstatējamo šim nolūkam izmantojamā normatīvā regulējuma sadrumstalotību un nepārskatāmību. Tas ļautu valdībai efektīvāk plānot un administrēt valsts atbalstu, balstoties uz skaidri definētu mērķgrupu un tās vajadzībām.
Vienlaikus norādām, ka vienotā normatīvā aktā - Ministru kabineta noteikumos - būtu jāiekļauj kā šī - 8. punktā noteiktā - apjoma regulējums, tā arī no šīs pašas daļas 6., 7. un 9. punkta izrietošie nosacījumi, veidojot vienotu, pārskatāmu finansējuma attiecināmības un piešķiršanas kārtību.   

8) augstu sasniegumu sportistu un komandu sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās finansēšanas nosacījumus un kārtību, tai skaitā sporta darba, organizatorisko pasākumu un tehnisko izdevumu sadaļās.

5. priekšlikums - 19. pants (“Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja””) papildināms ar 3. daļu:
“(3) Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” šī panta otrajā daļā noteikto programmu īstenošanā var iesaistīt arī tās dibinātas vai ar to saistītas organizācijas, kuru darbības mērķi, citu starpā, ir:
- valsts labāko sportistu Olimpiskajos sporta veidos sagatavošanās dalībai Olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās, atbalstot augstu sasniegumu sportistus;
- Latvijas Olimpiešu, izcilu bijušo sportistu un sporta darbinieku sociālā atbalsta nodrošināšana;
- sporta infrastruktūras ilgtspējīga attīstība un sporta bāzu pieejamības veicināšana reģionos.”

B. LOK funkciju un darbības mehānismu precizēšana (4. un 5. priekšlikums)

1. Pašreizējā situācija un nepieciešamība pēc precizējumiem
Sporta likuma projekta 19. pants nosaka LOK vispārējo lomu un īstenojamās programmas, piemēram, olimpiskās izglītības programmu, jaunatnes programmu, reģionālās attīstības programmu, olimpisko sporta veidu attīstības programmu un valsts labāko sportistu sagatavošanu dalībai nozīmīgās sacensībās. Tomēr, lai gan LOK vēsturiski un faktiski pilda daudzas funkcijas, kas ir būtiskas valsts sporta dzīvei un Olimpiskās kustības attīstībai, pašreizējā likumprojekta redakcija pietiekami detalizēti nereglamentē šo funkciju izpildes praktisko kārtību, īpaši attiecībā uz LOK iespējām efektīvi piesaistīt tās dibinātās vai ar to saistītās specializētās organizācijas.
Ņemot vērā, ka pašreizējā likuma redakcija tieši neparedz valsts pārvaldes funkciju deleģēšanu LOK plašākā apmērā, ir būtiski nodrošināt LOK tiesisko ietvaru, kas ļautu tai maksimāli efektīvi izmantot savus resursus un struktūras, lai īstenotu tai Olimpiskajā hartā un nacionālajos tiesību aktos noteiktos mērķus un uzdevumus.

2. Piedāvātais risinājums: LOK darbības efektivitātes un caurskatāmības veicināšana
Mūsu 5. priekšlikums – papildināt Sporta likuma projekta 19. pantu ar jaunu 3. daļu – ir vērsts uz LOK darbības efektivitātes un specializācijas nodrošināšanu. Piedāvātā redakcija:
“(3) Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” šī panta otrajā daļā noteikto programmu īstenošanā var iesaistīt arī tās dibinātas vai ar to saistītas organizācijas, kuru darbības mērķi, citu starpā, ir:
- valsts labāko sportistu olimpiskajos sporta veidos sagatavošanās dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās, atbalstot augstu sasniegumu sportistus;
- Latvijas Olimpiešu, izcilu bijušo sportistu un sporta darbinieku sociālā atbalsta nodrošināšana;
- sporta infrastruktūras ilgtspējīga attīstība un sporta bāzu pieejamības veicināšana reģionos.”
Šis papildinājums ir būtisks, jo tas:
- Nodrošina tiesisko skaidrību: Tas sniegtu skaidru tiesisku pamatu LOK jau vēsturiski īstenotai praksei, kurā specifisku uzdevumu veikšanai (piemēram, augstas klases sportistu sagatavošanai, Olimpiešu sociālajam atbalstam, sporta infrastruktūras projektu vadībai) tiek piesaistītas LOK dibinātas vai ar to cieši saistītas organizācijas ar specializētu kompetenci (piemēram, SIA “Latvijas Olimpiskā vienība”, Latvijas Olimpiešu sociālais fonds). Tas ļautu LOK efektīvāk īstenot 19. panta otrajā daļā minētās plašās programmas.
- Veicina efektivitāti un specializāciju: LOK kā jumta organizācijai var nebūt lietderīgi vai pat iespējams tieši nodarbināt visus nepieciešamos šaurās jomas speciālistus vai tieši pārvaldīt visu specifisko infrastruktūru. Iespēja piesaistīt specializētas struktūras ļauj koncentrēt zināšanas, pieredzi un resursus, tādējādi nodrošinot augstāku kvalitāti un efektivitāti konkrētu uzdevumu izpildē.
- Uzlabo caurskatāmību un atskaitspēju: Skaidri definējot šādu sadarbības modeli likumā, tiek veicināta LOK darbības caurskatāmība un atskaitspēja par uzticēto uzdevumu izpildi un resursu izlietojumu. LOK saglabā koordinējošo un uzraugošo lomu, nodrošinot, ka piesaistītās organizācijas darbojas saskaņā ar LOK mērķiem un sabiedrības interesēm.
- Atbilst starptautiskajai praksei: Daudzas Nacionālās Olimpiskās komitejas pasaulē darbojas kā koordinējošas institūcijas, kas savu plašo funkciju īstenošanai sadarbojas ar dažādām saistītām un specializētām struktūrām. Šāds modelis ir atzīts par efektīvu veidu, kā pārvaldīt daudzveidīgos Olimpiskās kustības uzdevumus.
 

(3) Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” šī panta otrajā daļā noteikto programmu īstenošanā var iesaistīt arī tās dibinātas vai ar to saistītas organizācijas, kuru darbības mērķi, citu starpā, ir:
- valsts labāko sportistu Olimpiskajos sporta veidos sagatavošanās dalībai Olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās, atbalstot augstu sasniegumu sportistus;
- Latvijas Olimpiešu, izcilu bijušo sportistu un sporta darbinieku sociālā atbalsta nodrošināšana;
- sporta infrastruktūras ilgtspējīga attīstība un sporta bāzu pieejamības veicināšana reģionos.

3. priekšlikums - 21. pants (“Sporta finansējums”) papildināms ar jaunu 4. daļu: “(4) Finansējuma piešķiršana augstu sasniegumu sportistiem un to sagatavošanas programmām atbilstoši šā likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunktā un 6. panta 1. punktā noteiktajai sabiedriski nozīmīgajai funkcijai nav uzskatāma par atbalstu saimnieciskajai darbībai."

3. Juridiskā pamatojuma nostiprināšana valsts atbalstam
Lai šo konceptuālo risinājumu juridiski nostiprinātu un novērstu jebkādas pārinterpretācijas iespējas, kritiski svarīgs ir mūsu 3. priekšlikums – papildināt Sporta likuma projekta 21. pantu (“Sporta finansējums”) ar jaunu 4. daļu, kas tieši nosaka: "(4) Finansējuma piešķiršana augstu sasniegumu sportistiem un to sagatavošanas programmām atbilstoši šā likuma 1. panta 14. punkta "c" apakšpunktā un 6. panta 1. punktā noteiktajai sabiedriski nozīmīgajai funkcijai nav uzskatāma par atbalstu saimnieciskajai darbībai."
Šis papildinājums ir būtisks, jo tas:
- Tieši risina LOK paustās bažas par valsts atbalsta potenciālo pielīdzināšanu saimnieciskās darbības subsidēšanai un iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem.
- Nodrošina skaidru juridisku nošķīrumu starp atbalstu, kas tiek sniegts par sabiedriski nozīmīgu funkciju pildīšanu, un atbalstu, kas varētu tikt klasificēts kā valsts atbalsts komercdarbībai.
- Rada stabilu un tiesiski neapstrīdamu pamatu valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanai augstu sasniegumu sportā, definējot to kā ieguldījumu publiskā labuma nodrošināšanā.
Šāda pieeja, kas valsts atbalstu saista ar sabiedriski nozīmīgām funkcijām, nevis tikai ar sportista profesionālo darbību kā ienākumu gūšanas veidu, ir saskaņā ar starptautisko praksi. Piemēram, Somijā valsts atbalsts tiek saistīts ar mērķi sasniegt starptautiskus panākumus un attīstīt “augstas veiktspējas sporta vidi”. Lietuvā valsts mērķis ir radīt apstākļus augstas veiktspējas sportistiem sagatavoties sacensībām un piedalīties tajās, nodrošinot finansējumu un sociālās garantijas. Arī Igaunijas Sporta likums paredz valsts stipendijas un līgumus ar sportistiem, kas sasniedz augstus rezultātus.
 

(4) Finansējuma piešķiršana augstu sasniegumu sportistiem un to sagatavošanas programmām atbilstoši šā likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunktā un 6. panta 1. punktā noteiktajai sabiedriski nozīmīgajai funkcijai nav uzskatāma par atbalstu saimnieciskajai darbībai.

6. priekšlikums - 36. panta 2. daļa papildināma ar jaunu 9. punktu: - “9) saņemot atbalstu kā augstu sasniegumu sportistam, pildīt šāda atbalsta saņemšanai noteiktos nosacījumus un no tiem izrietošos pienākumus kā pret valsti, tā tiešo atbalsta sniedzēju.”

6. priekšlikums paredz papildināt Sporta likuma projekta 36. panta 2. daļu ar jaunu 9. punktu: “9) saņemot atbalstu kā augstu sasniegumu sportistam, pildīt šāda atbalsta saņemšanai noteiktos nosacījumus un no tiem izrietošos pienākumus kā pret valsti, tā tiešo atbalsta sniedzēju”, rada loģisku un tiesisku saikni starp atbalsta saņemšanu un sportista atbildību.
Šis punkts nostiprina savstarpīguma principu: ja valsts (tieši vai ar pilnvarotu institūciju starpniecību) sniedz atbalstu, pamatojoties uz “augstu sasniegumu sportista” statusu un viņa pildītajām sabiedriskajām funkcijām, tad sportistam ir atbilstošs pienākums apzinīgi pildīt ar šo atbalstu saistītos nosacījumus. Šie nosacījumi var ietvert gan pienākumus pret valsti (piemēram, godprātīga valsts pārstāvēšana, ētikas normu ievērošana, dalība sabiedrību iedvesmojošos pasākumos), gan pret tiešo atbalsta sniedzēju (piemēram, LOV, attiecīgo sporta federāciju), kas varētu būt detalizēti līgumos vai citos dokumentos. Tas veido caurspīdīgu un abpusēji atbildīgu attiecību modeli, nodrošinot, ka publiskie līdzekļi tiek izmantoti mērķtiecīgi un efektīvi.
 

9) saņemot atbalstu kā augstu sasniegumu sportistam, pildīt šāda atbalsta saņemšanai noteiktos nosacījumus un no tiem izrietošos pienākumus kā pret valsti, tā tiešo atbalsta sniedzēju.