Atzinums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, turpmāk – Ministrija, ir sagatavojusi tiesību akta projektu “Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem””, lietas ID 22-TA-2199, turpmāk – Projekts. Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, reģistrācijas Nr.40008013925, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar Projektu un izsaka turpmāk norādīto iebildumu par to.

Ar Projektu ir paredzēts izteikt Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 480, turpmāk – Noteikumi, 1. pielikumu jaunā redakcijā. Kā izriet no Projekta anotācijas, tad Projekts ir nepieciešams, lai palielinātu izlietotā plastmasas iepakojuma pārstrādes apjomu, jo saskaņā ar Padomes Lēmumu 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, 2021. gadā par nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu Latvija veica iemaksas aptuveni 14 milj. apmērā.

LASUA jau iepriekš ir paudusi savu nostāju attiecībā uz nepārstrādājamās izlietotās plastmasas iepakojuma apsaimniekošanu, tas ir, lai nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzums samazinātos un arvien lielāks īpatsvars no izlietotā plastmasas iepakojuma tiktu pārstrādāts, ir nevis bez racionāla pamata jāpaaugstina pārstrādes apjomi, bet gan jāveic darbības un pasākumi, kas vērsti uz to, lai plastmasas iepakojuma ražotāji izmantotu tādus izejmateriālus, kurus pēc tam būtu iespējams pārstrādāt. Proti, konkrētajā gadījumā, veicot izmaiņas un paaugstinot tikai nosacījumus attiecībā uz plastmasas iepakojuma pārstrādes apjomiem, var veidoties situācija, ka, lai arī izlietotā iepakojuma apsaimniekotāji/pārstrādes veicēji gribētu sasniegt noteikto plastmasas pārstrādes īpatsvaru, tas nevarētu tikt īstenots tādēļ, ka tirgū vienkārši nebūtu tik daudz tādu plastmasas iepakojumu, kurus reāli varētu pārstrādāt. Lai arī sabiedrība arvien vairāk mēģina rast risinājumus, lai pēc produkta izlietošanas attiecīgais iepakojums būtu izmantojams citā veidā, tomēr vēl joprojām ekonomisko iemeslu dēļ daudzi iepakojumi tiek ražoti ar tādu sastāvu, kas faktiski padara tos nederīgus pārstrādei. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ieskatā, nav pietiekami tikai ar to, ka tiek paaugstināti izlietotās plastmasas pārstrādes apjomi, būtiskāk un svarīgāk būtu paralēli arī risināt to, lai tirgū un secīgi pēc tam atkritumu apsaimniekošanas ciklā nonāktu pēc iespējas vairāk tādu izlietoto plastmasas iepakojumu, kurus ir iespējams pārstrādāt.

Pastāvot iepriekš minētajai situācijai, LASUA uzskata un ierosina, ka Projektā paredzētie izlietotā plastmasas iepakojuma pārstrādes apjomi ir jāpaaugstina samērīgāk un pakāpeniskāk, proti, sākot ar 2023. gadu līdz 2025. gadam palielinot tos ne vairāk kā par 5 %, tas ir 2023. gadā no 40 % uz 45 %; 2024. gadā no 45 % uz 50 %; 2025. gadā no 50 % uz 51 %.
LASUA iepriekš piedāvātais pārstrādes apjoma sadalījums atbilstu arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu 5. panta prasībām, kurā citastarp noteikts, ka ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim pārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma minimālajam mērķrādītājam jābūt 50 %.

Tajā pašā laikā attiecībā uz Projekta anotācijā norādīto, ka paaugstinot pārstrādes apjomus ir paredzēts samazināt Latvijas maksājuma apmēru par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2020/2053, LASUA uzskata, ka šo aspektu var realizēt nevis neracionāli paaugstinot tikai pārstrādes apjomus, bet gan sabalansējot pārstrādes un reģenerācijas apjomu kāpumu. Proti, gadījumā, ja Ministrijas ieskatā LASUA šajā iebildumā norādītais pārstrādes apjoma palielinājums nav pietiekams, lai sekmētu un samazinātu Latvijas iemaksas par nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, tad reālai situācijai atbilstošāk un korektāk būtu paaugstināt arī plastmasas reģenerācijas apjomus. LASUA atkārtoti vērš uzmanību, ka paaugstinot plastmasas pārstrādes apjomus, automātiski netiks atrisināta izlietotās plastmasas mērķrādītāju problēma un līdz ar to nesamazināsies Latvijas maksājumu apmērs par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu, jo pašreiz tirgū lielu procentuālo apjomu no izlietotā plastmasas nav iespējams pārstrādāt tā neatbilstoša sastāva dēļ. Lai veicinātu Eiropas Savienības mērķu izpildi, tajā pašā laikā neveidojot absurdu situāciju izlietotā iepakojuma pārstrādes jomā, būtiski ir līdzsvarot gan izlietotā plastmasas pārstrādes, gan reģenerācijas īpatsvaru, nevis visu finansiālo slogu pārnest tikai uz plastmasas pārstrādi.

Aicinām ņemt vērā šajā vēstulē minēto LASUA iebildumu un ierosinājumu. Vienlaikus darām zināmu, ka šajā vēstulē pausto iebildumu apjoms nav izsmeļošs un tas var tikt papildināts Projekta turpmākās saskaņošanas procesā.
 

1. pielikuma 2. tabulas 2. rinda (attiecībā uz izlietotā plastmasas iepakojuma materiāla veidu pārstrādes apjomiem (īpatsvars %) no 2023. gada 1. janvāra)

1) no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ne vairāk kā 45%;

2) no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ne vairāk kā 50%;

3) no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim –  ne vairāk kā 51%;