Atzinums

Anotācijā uzskaitīti atsavināmā nekustamā īpašuma apgrūtinājumi, kas ierakstīti zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NVĪKS), norādot, ka nesakritība starp NĪVKIS reģistrētiem apgrūtinājumiem un Aizkraukles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000202236 reģistrētajiem apgrūtinājumiem tiks novērsta vienlaikus ar valsts zemes vienības ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

No pievienotās NVĪKS (TAP paskaidrojošie dokumenti 2.lapa) datiem un zemesgrāmatas (TAP paskaidrojošie dokumenti 6-7.lapa) ierakstiem redzams, ka analogi ieraksti ir par ceļa servitūtiem, bet NVĪKS datos papildus ir ieraksts par aizsargjoslas teritoriju, kas no zemesgrāmatas ierakstiem dzēsts, pamatojoties uz Zemesgrāmatu likuma Pārejas noteikumu 19.punktu.

Minētie apgrūtinājumi attiecībā par aizsargjoslas teritoriju Zemesgrāmatā no jauna vairs netiek nostiprināti, savukārt NVĪKS datos, tos nav paredzēts dzēst. Ievērojot minēto, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām papildināt anotāciju, norādot, kuri apgrūtinājumi nesakrīt un ar kādām veicamām darbībām šis nesakritības tiks novērstas, proti, izmaiņas tiks veiktas NVĪKS datos vai zemesgrāmatā.
 

-

Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka atsavināmais nekustamais īpašums (turpmāk – Zemes vienība), kadastra numurs 3244 006 0241, tiek virzīts atsavināšanai kā zemes starpgabals, jo servitūta ceļš nokļūšanai uz un no valsts Zemes vienības reģistrēts zemesgrāmatā atzīmes veidā, līdz ar to neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu un nav uzskatāms kā piekļuves nodrošinājums.

No Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 1.panta 11.punkta a) un b) apakšpunkta izriet, ka par zemes starpgabalu atzīstami tādi publiskai personai piederoši zemesgabali, kuriem nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.

Tieslietu ministrijas ieskatā minētā norma nav gramatiski pietiekami skaidri formulēta, jo kritērijs ,,nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai” var būt attiecināms gan uz faktiskajiem apstākļiem, gan uz juridiskajiem apstākļiem. Konkrētajā gadījumā Aizkraukles novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) 2023.gada 14.jūnija vēstulē Nr.5.10/N/23/1190 (TAP paskaidrojošie dokumenti 13.lapa) norādījusi, ka Zemes vienībai nav nosakāms starpgabala statuss, jo piekļuve visām mājsaimniecībām, tai skaitā Zemes vienībai notiek pa servitūta ceļu (izveidojies vēsturiski), kas atzīmes veidā ierakstīts zemesgrāmatā, turklāt izstrādes procesā atrodas jaunais Aizkraukles novada teritorijas plānojums, kurā ir iekļauts jautājums par ielas statusa noteikšanu esošajam servitūta ceļam.

Ievērojot minēto un aplūkojot telpiskos datus (kadastrs.lv) secināms, ka no Zemes vienības līdz koplietošanas ielai stiepjas vēsturiski izveidojies ,,servitūta” ceļš, kuru izmantošanu neviens neierobežo, t.i., ceļa īpašnieki neiebilst, ka to izmanto vairākas mājsaimniecības, līdz ar to faktiski Zemes vienībai ir nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai. Anotācijā ir izdarīta atsauce uz iepriekšminēto Pašvaldības vēstuli, papildus ietverot informāciju, ka nav zināms termiņš, kādā Aizkraukles novada teritorija plānojums varētu tikt izstrādāts un pieņemts, taču anotācijā iztrūkst vērtējums attiecībā uz lietderīgāko rīcību ar valsts mantu, proti, vai nav lietderīgāk situāciju ar piekļuvi atrisināt un atsavināt īpašumu jau ,,sakārtotu”. Taču primāri ir vērtējams jautājums par Zemes vienību ar faktisko piekļuvi koplietošanas ceļam atbilstīgumu Atsavināšanas likuma regulējumam par to, kādi zemesgabali atzīstami par starpgabaliem. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā nepieciešams papildu pamatojums Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta piemērošanai konkrētajos apstākļos un tas būtu ietverams anotācijā.

-