Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā ir noteikta šaura Valsts policijas kompetence, proti, Valsts policija
atbilstoši minētā likuma 18.panta ceturtajai daļai sadarbojas ar Valsts drošības dienestu, lai Valsts drošības dienests sagatavotu un publicētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 29.aprīļa regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (turpmāk - regula Nr.  2021/784) 8. panta 1. punktā noteikto ziņojumu, kā arī apkopo un nosūta Eiropas Komisijai regulas Nr.  2021/784 21. panta 1. punktā, 22. un 23. pantā noteikto informāciju, ja nepieciešams, lūdzot mitināšanas pakalpojumu sniedzējus iesūtīt regulas Nr.  2021/784 7. pantā noteiktos pārredzamības ziņojumus. Vienlaikus Valsts policija, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju, veic administratīvā pārkāpuma procesu par administratīvajiem pārkāpumiem teroristiskā satura izplatīšanas novēršanas jomā atbilstoši Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 20. un 21.pantam.
Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 9.panta pirmajai daļai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir, piemēram, tādas funkcijas kā veikt elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu un analīzi, izskatīt pārrobežu strīdus, sadarboties ar citu valstu regulatoriem, Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Elektronisko sakaru regulatora iestādi (turpmāk — BEREC), citām starptautiskajām elektronisko sakaru nozares institūcijām un organizācijām. Vienlaikus atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 9.panta ceturtajai daļai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas nodrošina, ka pieprasītā informācija, kas ir tā rīcībā, ir pieejama Eiropas Komisijai, BEREC un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem. Tāpat Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija informē elektronisko sakaru komersantu par tā norādītās informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai.
Vienlaikus Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmās daļas 31.punkts paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Ņemot vērā minēto un Iekšlietu ministrijas iebildumu par ar likumprojektu saistītā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (25-TA-2555) 7.pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 918.panta otro daļu, kā arī ievērojot, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmajai daļai Ģenerālprokuratūra nav tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija būtu nosakāma par kompetento iestādi, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu par likumprojekta 2.pantā ietverto Informācijas sabiedrības pakalpojuma likuma 20.¹pantā ietverto administratīvo pārkāpumu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi.
Līdz ar to nepieciešams izslēgt likumprojekta 3.pantu, kas paredz izdarīt grozījumu Informācijas sabiedrības pakalpojuma 21.pantā par skaitļa un vārda “20.pantā” aizstāšānu ar skaitļiem un vārdu “20. un 20.¹ pantā”, vienlaikus nepieciešams papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredzētu izdarīt attiecīgus grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, nosakot, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir kompetentā iestāde, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi.

-

Likumprojekta 4.pantā ietvertā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 21.panta piektā daļa paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par likumprojekta 2.pantā ietverto Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 20.²pantā minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Datu valsts inspekcija, savukārt administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts policija.
Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 3.panta pirmo daļu Datu valsts inspekcija ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas ir datu uzraudzības iestāde datu regulas izpratnē un pilda datu regulā un šajā likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā. Datu valsts inspekcija atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 4.panta pirmajai daļai pilda Vispārīgās datu aizsardzības regulas 57.pantā noteiktos uzdevumus, kā arī, piemēram, uzrauga datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to Datu valsts inspekcija ir kompetentā iestāde, kas var izvērtēt un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar datu apstrādes pārkāpumiem, tostarp par informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pārkāpumiem saistībā ar datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nodrošināšanu.
Atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktam un Administratīvās atbildības likuma pirmās daļas 4.punktam Datu valsts inspekcijas ir tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcijai ir kompetence ne tikai veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz lietas izskatīšanai, bet arī izskatīt administratīvā pārkāpuma procesu.
Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta 4.pantā ietverto Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 21.panta otro daļu, paredzot, ka Datu valsts inspekcija arī izskata administratīvā pārkāpuma procesu par likumprojekta 2.pantā ietverto Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 20.² pantā minēto pārkāpumu. 

-

Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas iebildumu par ar likumprojektu saistītā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (25-TA-2555) 7.pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 918.panta otro daļu, ka par izpildes iestādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 12.jūlija regulas (ES) 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa  3.panta 17.punkta izpratnē ir nosakāma nevis Valsts policija, bet Ģenerālprokuratūra, kā arī, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas iebildumus par likumprojekta 3. un 4.pantu, nepieciešams attiecīgi precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3.punktā norādīto informāciju.

-

Likumprojekta anotācijas 7.1.apakšpunktā ir norādīts, ka viena no likumprojekta izpildē iesaistītajām institūcijām ir Iekšlietu ministrija. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumu Nr.589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1.apakšpunktam Iekšlietu ministrija izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tādās jomās kā sabiedriskā kārtība un drošība, valsts robežas drošība, noziedzības novēršana un apkarošana, civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana, pilsonība, iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana, migrācija. Tāpat, ņemot vērā minēto un likumprojektā noteikto, Iekšlietu ministrija nav iesaistīta nevienā no likumprojektā ietverto tiesību normu praktiskajā īstenošanā. nesatur nevienu tiesību normu, kuras izpildē varētu būt iesaistīta Iekšlietu ministrija. Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta anotācijas 7.1.apakšpunktā norādīto institūciju uzskaitījuma izslēgt vārdus "Iekšlietu ministrija". Tāpat, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas iebildumus par likumprojekta likumprojekta 3. un 4.pantu, nepieciešams no likumprojekta anotācijas 7.1.apakšpunktā norādīto institūciju uzskaitījuma izslēgt vārdus "Valsts policija".

-

Likumprojektā ietvertais Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka grozījums Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 21.pantā par administratīvās atbildības noteikšanu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi stāsies spēkā 2026.gada 18.augustā. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 4.pants paredz papildināt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 21.pantu ar otro daļu, kas paredz administratīvās atbildības noteikšanu par likumprojekta 2.pantā ietverto Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā 20.²pantā ietverto administratīvo pārkāpumu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nenodrošināšanu.
Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai likumprojektā ietvertajā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 2.punktā nav nepieciešams noteikt, ka arī likumprojekta 4.pantā ietvertā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 21.pantu ar otrā daļa stājas spēkā 2026.gada 18.augustā. Nepieciešamības gadījumā attiecīgi aicinām precizēt likumprojektā ietvertā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 2.punktu.
 

-