Atzinums

Lūgums padziļināti skaidrot teikumu “Latvijas mediju vide ir daļa no Latvijas informatīvās telpas, kas bez medijiem ietver arī to informācijas daļu, kas cirkulē sabiedrībā bez mediju starpniecības, tostarp, visas runātās un rakstītās valodas izpausmes.”
Aicinām skaidrot to, kādi informatīvās telpas pasākumi, kas cirkulē sabiedrībā bez mediju starpniecības ir iekļauti mediju politikas pamatnostādnēs, un kādi tiek skatīti citos plānošanas dokumentos, nosaucot arī attiecīgos dokumentus (MK 737.not.18.3. p.).
 

-

Pamatojoties uz NAP2027 indikatīvo finanšu pielikumu, 410. uzdevuma “Sabiedrisko mediju patstāvības nodrošināšana, tehnoloģiju, infrastruktūras un satura modernizēšana; atbalsta pasākumi nacionālās informatīvās telpas daudzveidības (plurālisma) nodrošināšanai, kvalitatīva mediju satura ražošanai un satura pieejamības nodrošināšanai tā lietotājiem reģionos, pierobežā un cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem” ietvaros mediju attīstībai ir bijis plānots piesaistīt ES kohēzijas politikas finansējumu, analogi NAP2027 409. uzdevuma “Latviešu valodas lietojuma palielināšana ikdienas saziņā, tostarp digitālajā un sabiedrisko mediju vidē, paplašinot valodas apguves pieejamību, un uzlabojot kvalitāti” ietvaros ir bijis plānots piesaistīt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot, vai un kādā apmērā no minētajiem instrumentiem tiks piesaistīts finansējums, kā arī nepieciešamības gadījumā ar attiecīgo informāciju papildināt pamatnostādnes.
 

-

Finansējuma īpatsvara no IKP noteikšana, izņemot aizsardzības un drošības jomās, joprojām nav uzskatāma par pieņemamu praksi un nav tikusi ievērota, pat tad, ja tas ir ticis noteikts tiesību aktos. Ekskluzīvas tiesības pieņemt lēmumus par finansējuma  piešķiršanu kā īpatsvaru no IKP ir Ministru kabinetam un Saeimai budžeta pieņemšanas procesā, ņemot vērā aktuālos apstākļus un sabalansējot dažādu sektoru vajadzības, īpašu uzsvaru liekot uz drošību. Turklāt šāda finansējuma modeļa uzturēšana neveicina sabiedrisko mediju snieguma efektivitāti un pieejamie dati (EBU, NEPLP, KM) norāda ne tikai sabiedrisko mediju finansējuma īpatsvara no IKP noturīgumu, bet arī uz izaicinājumiem definēt snieguma rādītājus.

Finansējuma īpatsvara no IKP vietā kā snieguma rādītājus iekļaut, piemēram, auditoriju un tirgus daļu, uzticamību, informatīvo neatkarību, u.c.

Nepieciešams papildināt politikas rezultātus ar tādiem ietekmes rādītājiem, kas liecinātu par sabiedrisko mediju apvienošanas ietekmi uz sabiedrību (vienlaikus paplašinot snieguma rādītāju tvērumu).

-