Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrāciju un rindas organizēšanu valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanai” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus un priekšlikumus.
Projekta 1. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100.2. apakšpunktā paredzētajam, proti, precīzi norādīt visus Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk – likums) 10.¹ panta piektajā daļā esošos pilnvarojumus. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, likumā vārdus “reģistrēšanās un rindas organizēšanas kārtību elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā” var interpretēt atšķirīgi no projektā paredzētā “kārtību, kādā tiek organizēta transportlīdzekļu rinda, kurā transportlīdzekļus reģistrē …”. Ievērojot minēto, piedāvājam projekta 1. punkta apakšpunktus izteikt precīzi atbilstoši likuma normām. Vienlaikus Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka šobrīd projektā pilnā apjomā nav izpildīts likuma 10.¹ panta piektās daļas 3. punktā esošais pilnvarojums noteikt ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietas, pirms kuru šķērsošanas transportlīdzekļa vadītājs, īpašnieks vai turētājs reģistrējas elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, kā arī kārtību, kādā ārējo sauszemes robežu var šķērsot ārpus kārtas, un gadījumus, kādos atbrīvo no reģistrēšanās maksas. Projektā nav noteiktas konkrētas robežšķērsošanas vietas, kurās būs elektroniskā rindas rezervācijas sistēma, kā arī netiek noteikta kārtība, kā ārējo sauszemes robežu var šķērsot ārpus kārtas. Ievērojot minēto, projektu nepieciešams atbilstoši papildināt un projekta 4. punktā esoša formāla atsauce uz citiem normatīvajiem nav uzskatāma par likuma pilnvarojuma korektu izpildi.
 

-

Projekta 2. punktu nepieciešams svītrot, jo likuma pilnvarojums neparedz Ministru kabineta noteikumos iekļaut normas par informācijas sistēmas pārzini, tās izveidotāju un šo personu finansēšanas nosacījumiem. Turklāt sistēmas pārzini un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" pienākumus jau noteic likuma 10.¹ panta ceturtā daļa un atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka juridiskā spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Projekta 3. punktu nepieciešams svītrot, jo Ministru kabineta noteikumus sagatavo precīzi atbilstoši likuma pilnvarojumam, un tajos neiekļauj vispārīgas informatīvas normas par to, kādu tiesisko regulējumu Ministru kabineta noteikumi neparedz. Turklāt projektā nav jāsniedz skaidrojums par tieši piemērojamām likuma normām. Ja Ministru kabineta noteikumos ir saistīts regulējums, kuram nepieciešams papildu skaidrojums, to var darīt pie konkrētām normām ar atsaucēm.

-

Projekta 4. punkta ievaddaļu nepieciešams sadalīt divos atsevišķos punktos, proti, kā atsevišķu punktu izteikt regulējumu par robežšķērsošanas vietām, bet otru atsevišķu punktu ar apakšpunktiem par rindu veidiem. Vēršam uzmanību, ka normatīvo aktu izstrādes juridiskā tehnikas nosacījumi paredz, ka dažādus uzvedības noteikumus raksta atsevišķos punktos.

-

Projekta 6. punktu par reģistrācijas veidiem piedāvājam saskaņot ar projekta 7. punktu, kas paredz “iepriekšējo reģistrāciju”, proti, tā būs projekta 6.1. apakšpunktā paredzētā reģistrācija vai arī jauns (trešais) reģistrācijas veids. Vienlaikus piedāvājam informāciju par dažādiem reģistrācijas veidiem un to atšķirībām iekļaut projekta anotācijā.
 

-

Projekta 7. punkta otro teikumu, kas ar konkrētiem datumiem paredz reģistrāciju uzsākšanu, nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka šādi tiek izteikts pārejas regulējums, ko parasti paredz Ministru kabineta noteikumu pēdējos punktos, šai gadījumā nepieciešamais regulējums jāparedz nodaļā “Noslēguma jautājumi”.

-

Projekta 8. punktu par reģistrācijas labojumiem, kas paredz atsauci uz projekta 20. punktu, piedāvājam izteikt kā projekta 20. punktam sekojošu punktu, jo šādi secīgi Ministru kabineta noteikumi būs pārskatāmāki.

-

Projekta 12. punktā paredzēto regulējumu par elektroniskās rindas rezervācijas atcelšanu un projekta 13. punktā paredzēto tās izņēmumu piedāvājam izvērtēt un minētās normas precizēt. Vēršam uzmanību, ka šādu gadījumu izskatīšana būs Administratīvā procesa likumā noteiktā iestādes faktiskā rīcība, kuru personai būs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt. Ievērojot minēto, projekta 13. punkts ir jāizsaka precīzi, lai nepārprotami tiktu noteikti izņēmuma piemērošanas gadījumi. Tieslietu ministrija piedāvā šādu izņēmumu neveidot, bet ja tāds nepieciešams, par to jāsniedz izvērsts skaidrojums projekta anotācijā.

-

Ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta 1. punktā nostiprināto nolūka ierobežojuma principu, lūdzam papildināt normu ar personas datu apstrādes nolūku. 

-

Aicinām atkārtoti izvērtēt un anotācijas 8.1.13. apakšsadaļā sniegt pamatotu skaidrojumu par sistēmā noteikto personas datu glabāšanas termiņu. Pirmšķietami, ņemot vērā norādīto datu apstrādes nolūku – efektīvas rindas pārvaldības nodrošināšana, nav konstatējama objektīva nepieciešamība saglabāt personas datus pēc attiecīga pakalpojuma sniegšanas, jo īpaši tik ilgā laika periodā kā 12 mēneši.

-