Atzinums

Likuma 4. pantā noteikts, ka interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicē ziņas par notikušām tikšanās reizēm un sanāksmēm (piemēram, darba grupām, komisiju un komiteju sēdēm). 
Lūdzam papildināt noteikumus ar jaunu punktu, ka interešu pārstāvība var notikt arī citos veidos, piemēram, saziņa pa telefonu, e-pasts, vēstule vai informatīvu materiālu iesniegšana, īsziņa vai cita saziņas forma.

-

Noteikumu projekta 7. punktā ietverts, ka Deklarēšanās sistēmā papildus Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta otrajā daļā uzskaitītajām ziņām būs nepieciešams publicēt ziņas par grupu, kuras intereses pārstāv interešu pārstāvis.
No noteikumu projekta 7. punkta formulējuma izriet, ka Deklarēšanās sistēmā būtu iekļaujamas ziņas gan par privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, gan par grupu, kuras intereses pārstāv interešu pārstāvis.
Vienlaikus noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka "ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, publicējamas gadījumos, ja nav iespējams identificēt konkrētu privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, kā tas izriet no Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punkta."
Līdz ar to lūdzam precizēt noteikumu projekta 7. punktu, norādot, kādos gadījumos Deklarēšanās sistēmā iekļaujamas ziņas par grupu, kuras intereses pārstāv interešu pārstāvis, jo vienlaicīgi nav iespējams publicēt ziņas gan par privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, gan par grupu, kuras intereses pārstāv interešu pārstāvis.
Lūdzam precizēt noteikumu projektu, nosakot, ka, kur attiecināms, ziņās par grupu iekļauj pārstāvēto uzņēmumu vai cita veida organizāciju nosaukumus, kuri veido šo grupu.

-

Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā ietverts apjomīgs ziņu daudzums, kas jānorāda interešu pārstāvim reģistrējoties Interešu pārstāvības reģistrā. Vienlaikus šā paša panta trešajā daļā norādīts, ka reģistrācijas pieteikumā neiekļauj ziņas, kas jau ir reģistrētas kādā no reģistra iestādes vestajiem reģistriem. 
No noteikumu projekta 12. punkta izriet, ka interešu pārstāvim, kas interešu pārstāvību neveic sistemātiski (vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā), nepieciešams norādīt tādu pašu ziņu apjomu kā reģistrējoties Pārstāvības reģistrā. 
Jāņem vērā, ka ziņas par interešu pārstāvi, kas nav ierakstīts Pārstāvības reģistrā, tiks publicētas Deklarēšanās sistēmā, līdz ar to tās būs jāpieprasa publiskās varas pārstāvim, kuram nebūs iespēja daļu ziņu, kas reģistrētas kādā no reģistra iestādes vestajiem reģistriem, nepieprasīt, jo publiskās varas pārstāvim nav pieeju šādai informācijai. Tādējādi tiek radīts papildu slogs interešu pārstāvim, kurš interešu pārstāvību neveic sistemātiski, jo šādam interešu pārstāvim jāsniedz arī tādas ziņas, kas jau var būt reģistrētas citos reģistra iestādes vestajos reģistros. Tāpat tas rada arī papildu slogu publiskās varas pārstāvim, kuram būs nepieciešams noskaidrot visas Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā minētās ziņas, lai tās ierakstītu Deklarēšanās sistēmā. 
Līdz ar to, lai gan noteikumu projekta anotācijā ietvertais mērķis šādas normas paredzēšanai noteikumu projektā ir pamatots, tomēr šādas prasības ir nesamērīgas, tostarp arī tāpēc, ka noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka ziņas par katru interešu pārstāvības gadījumu ir pieejamas un tiek glabātas 10 gadus no to publicēšanas dienas. Ievērojot iepriekš minēto, aicinām pārskatīt piedāvāto redakciju. 

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts satur informācijas sniegšanas (reģistrācijas) pienākumus, lūdzu atbilstoši Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā veikt administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu (katrai mērķa grupai atsevišķi). Ja kopējais mērķa grupas lielums nav nosakāms, vadlīnijas kā izņēmumu pieļauj administratīvās izmaksas aprēķināt vienam katras mērķa grupas subjektam. 

-

Aicinām papildus anotācijā skaidrot, kāds ir pamatojums personas koda iekļaušanai Pārstāvības reģistra nepubliskajā daļā, it īpaši ņemot vērā, ka citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros informācija par personas kodu ir publiski pieejama. Piemēram, komercreģistrā ir pieejama informācija par kapitālsabiedrības dalībnieku, amatpersonu un patiesā labuma guvēju personas kodiem. 

-