Atzinums

Anotācijā nav ietverts argumentēts pamatojums 8.¹ punkta ietveršanai Ministru kabineta noteikumos. 

Anotācijā ir norādīts, ka "noteikumus nepieciešams papildināt ar jaunu 8.¹ punktu, paredzot, ka transportlīdzekļa faktiskās masas un ass slodzes kontroli veic arī, izmantojot tehniskos līdzekļus – automātiskos autosvarus, neapturot transportlīdzekli. Valsts policija ir tiesīga izmantot šo sistēmu fiksētos datus autopārvadājumu kontroles nodrošināšanai. Šāds regulējums nodrošina efektīvāku autopārvadājumu kontroli, samazina administratīvo slogu uz ceļa un ļauj ātri konstatēt iespējamos pārkāpumus, neietekmējot satiksmes plūsmu [..]". Pirmais skaidrojuma teikums faktiski ir pārrakstīts jaunais 8.¹ punkts. Savukārt otrajā teikumā nav ietvers argumentēts un pilnvērtīgs  pamatojums regulējuma ietveršanai Ministru kabineta noteikumos. 

-

Precīzi norobežojama sodīšanas un kontroles (uzraudzības) funkcija. Ja ir pamats uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, par to pašu pārkāpumu vairs nav pieļaujamas kontroles darbības.

1. Projektā paredzēts, ka "pārbaudes veic arī tad, ja autopārvadājumu kontroles laikā tiek atklāts, ka nopietni pārkāpta Regula (EK) 561/2006, Regula (ES) 165/2014, normatīvie akti par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti, kā arī normatīvie akti par ceļu satiksmi attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika ilgumu, vai ir konstatēts vissmagākais pārkāpums (MSI) vai vairāki mazāk smagi pārkāpumi (SI, VSI), kuri summāri pielīdzināmi vissmagākajam pārkāpumam, kā noteikts Regulā (ES) 2016/403".

Tiklīdz ir iegūtas ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu, tā vairs nav pieļaujams turpināt iegūt pierādījumus, izmantojot kontroles pasākumus (resp., ārpus administratīvā pārkāpuma procesa). Nav pieļaujama situācija, ka amatpersona izmanto nozares likumā piešķirtās pilnvaras, lai izmeklētu un pierādītu administratīvo pārkāpumu, un process tiek uzsākts tikai tad, kad lieta faktiski jau ir izmeklēta (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 382. lpp.).

2. No projekta anotācijas izriet, ka pārbaudes tomēr varētu nebūt saistītas ar konkrētu pārkāpumu. Anotācijā ir skaidrots, ka "plānojot uzņēmumu pārbaudes, tiek ņemtas vērā pārkāpumu, kas konstatēti autopārvadājumu kontroles laikā, smaguma pakāpes, un paredzēta mērķtiecīga uzņēmumu pārbaužu veikšana tiem pārvadātājiem, kuriem ir konstatēts vissmagākais pārkāpums (MSI) vai vairāki mazāk smagi pārkāpumi (SI, VSI), kuri summāri pielīdzināmi vissmagākajam pārkāpumam".

Vispārīgi kontroles pasākumu sasaiste ar personas iepriekšējo rīcību, tostarp iepriekš izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem, ir pieļaujama. Tomēr, ja tas ir administratīvais pārkāpums, tā esību konstatē nevis kontroles laikā, bet jau administratīvā pārkāpuma procesā. Tāpat nozīme varētu būt personas sodāmības esībai. Pēc attiecīgā perioda faktu, ka persona iepriekš ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, vairs nav pieļaujams izmantot.

3. Ievērojot minēto, ja saglabā šādu pārbaužu kritēriju, tad projekts precizējams, lai izslēgtu situācijas, ka pārbaudes izmanto, lai jau izmeklētu administratīvo pārkāpumu. Tam ir paredzētas izmeklēšanas darbības administratīvā pārkāpuma procesā. Izņemot Administratīvās atbildības likumu, neviens cits likums, nemaz nerunājot par Ministru kabineta noteikumiem, nevar noteikt šādas izmeklēšanas darbības.
 

-

Tieslietu ministrija neatbalsta punktu pēc būtības. No punkta un anotācijas nevar viennozīmīgi secināt, ka automātisko autosvaru fiksētos datus izmanto tikai kontroles funkciju veikšanai. Tehnisko līdzekļu izmantošana pārkāpumu fiksēšanai Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļas kontekstā ir likumdevēja kompetencē esošs jautājums.

1. Nav precīzi norādīts, vai automātiskie autosvari būtībā atbilst Administratīvās atbildības likuma 162. pantā minētajiem tehniskajiem līdzekļiem. Šā panta pirmā daļa noteic, ka sodu par pārkāpumu piemēro transportlīdzekļa īpašniekam, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Termina "tehniskais līdzeklis" izpratne nav tiešā tekstā normatīvi noteikta Administratīvās atbildības likumā, tā ir saistīta ar uzraudzības (kontroles) regulējumu attiecīgajā jomā. Iespējamā pārkāpuma fiksēšana būtībā nav administratīvā pārkāpuma procesa (Administratīvās atbildības likuma) jautājums. Tā noris vēl pirms administratīvā pārkāpuma procesa. Ar tehniskā līdzekļa palīdzību iegūst vien ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, kas, savukārt, jau var būt pamats uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.

Pirmšķietami automātisko autosvaru fiksētos datus cita starpā varētu būt paredzēts izmantot kā pierādījumus administratīvā pārkāpuma procesā. Attiecīgi nav izslēgts, ka šīs normas mērķis ir noteikt jaunu tehnisko līdzekļu veidu, saistībā ar kuru fiksētajiem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma procesu veiktu Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļā noteiktajā kārtībā. Vismaz no regulējuma un anotācijas neizriet, ka šos datus izmantos tikai un vienīgi kontroles funkciju veikšanai un kā tas varētu izpausties.

2. Tikai likumdevējs var izlemt, kurus pārkāpumus vai pārkāpumu grupas pieļaujams fiksēt ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Tam atbilstošs pamatregulējums ietverams likumā (sal. Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ pantu un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. pantu).

Papildus vēršam uzmanību, ka nav pieļaujama situācija, ka ar sodīšanas (pat tad, ja tas nav tieši norādīts noteikumu projektā, bet vedina domāt, ka regulējums varētu būt saistīts ar sodīšanas jautājumiem), tostarp pierādījumu pieļaujamības administratīvā pārkāpuma procesā, jautājumiem būtībā nodarbojas Ministru kabinets. 

3. Projektā iekļautā punkta redakcija pati par sevi nav pietiekami precīza, skaidra un saprotama. Nav tieši norādīts, kura institūcija kontrolē transportlīdzekļa faktiskās masas vai ass slodzes atbilstību. Nav arī saprotama otrā teikuma – Valsts policija ir tiesīga izmantot šo sistēmu fiksētos datus autopārvadājumu kontrolei – jēga (piem., kāda rīcība, ja ne kontrole, ir ietverta jau normas pirmajā teikumā).

-

Aicinām aktualizēt anotāciju atbilstoši projektā veiktajām izmaiņām saskaņošanas laikā (sk., piemēram, skaidrojumu par projekta 1.3. apakšpunktu).

-