Atzinums

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kas ir domāts ar "nacionālu nozaru nolīgumu par energoefektivitāti" (sk. projekta 2. pantā jaunā redakcijā izteiktās Ēku energoefektivitātes likuma (turpmāk - likums) 3. panta otrās daļas 5. punktu).

-

Vēršam uzmanību, ka norāde uz "zemākām prasībām" varētu būt subjektīvi interpretējama un piemērojama. Aicinām izvērtēt iespēju precizēt projektu vai sniegt skaidrojumu, ja tas nav nepieciešams. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu (turpmāk - Direktīva 2024/1275) 5. panta 2. punkta izriet, ka ir runa par 5. panta 1. punktā minēto minimālo prasību pielāgošanu attiecīgajām ēkām, savukārt minētās direktīvas 9. panta 6. punktā ir runa par 1. un 2. punktā minēto minimālos energosnieguma standartu nepiemērošanu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams projektu precizēt. 

-

Vēršam uzmanību, ka publiskas personas iestādes manta atrodas publiskas personas īpašumā, proti, iestādes manta atrodas nevis iestādes īpašumā, bet gan iestādes valdījumā vai turējumā (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 91. pantu, kā arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. pantu, 6. panta pirmo daļu u.c.). Attiecīgi lūdzam atkarībā no normas mērķa precizēt projektu (salīdzinājumam sk., piemēram, likuma 7. panta pirmās daļas 7. un 8. punktu). Aicinām papildus izvērtēt un skaidrot, vai un kā korekti pārņemta direktīvas prasība, ņemot vērā Direktīvā 2024/1275 izmantoto terminu "publiska struktūra", kas direktīvas 2. panta 5. punktā skaidrots kā: ""publiska struktūra", kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 12) punktā" (""publiskas struktūras” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura")". Attiecīgi, precizējot projektu, aicinām izvērtēt, vai nacionāli izmantotā terminoloģija ir atbilstoša un aptver nepieciešamo normas adresātu loku.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 3. pantā ietvertā likuma 3.¹ panta ceturtās daļas sistēmisko iederīgumu, ņemot vērā, ka pilnvarojums attiecas uz likuma 3. panta trešajā daļā minēto izņēmumu piemērošanas kārtību, un vai nu pārvietot daļu uz likuma 3. pantu, vai arī precizēt pilnvarojumu. Ņemot vērā normas novietojumu un iekšējo atsauci, nav arī viennozīmīgi skaidrs, par kādiem izņēmumiem ir runa. Vienlaikus aicinām skaidrot, kādēļ ietverta norāde uz "publiskām personu iestādēm", nepieciešamības gadījumā redakcionāli precizējot pilnvarojumu ("publisko personu iestādēm").

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par pilnvarojuma nepieciešamību un saturisko tvērumu (sk. arī iebildumu attiecībā uz anotācijas 4. sadaļu). Turklāt vēršam uzmanību, ka regulējums attiecībā uz bezemisiju ēkām, tostarp pilnvarojums, anotācijā vispār nav pamatots, tādēļ anotāciju nepieciešams attiecīgi papildināt. Papildus aicinām izvērtēt, vai šis pilnvarojuma aspekts, proti, "prasības bezemisiju ēkām nosaka Ministru kabinets", drīzāk nebūtu ietverams likuma 9. panta trešajā daļā, jo likuma 8. pants regulē ēkas energosertifikātā un ēkas pagaidu energosertifikātā iekļaujamās ziņas un energosertifikāta derīguma termiņu.

-

Lūdzam izvērtēt un izvērstāk pamatot grozījumus likuma 12. pantā:
pirmkārt, aicinām skaidrot, kādēļ vairs nav norāde uz to, ka sertificēts neatkarīgs eksperts veic "[ē]kas vai tās daļas energoefektivitātes novērtēšanu" (sk. normu likuma pašreiz spēkā esošajā redakcijā). Citastarp vēršam uzmanību, ka arī likuma 1. panta 5. punktā ir noteikts, ko dara neatkarīgs eksperts. Aicinām salāgot normas, kā arī novērst dublēšanos;
otrkārt, aicinām izvērtēt un sniegt skaidrojumu, vai pirmās daļas izteikšana jaunā redakcijā ir vairāk tehniskas dabas (proti, vai "neatkarīgs sertificēts eksperts" faktiski ir tas pats, kas jau šobrīd likumā apzīmēts kā "neatkarīgs eksperts" un tiek veikta terminoloģijas pielāgošana (sk. arī direktīvā izmantoto terminoloģiju "neatkarīgi, kvalificēti vai sertificēti eksperti" (angļu val.: "in an independent manner by qualified or certified experts"), vai arī paredzēts grozījums pēc būtības, paredzot jaunu statusu "neatkarīgs sertificēts eksperts" papildus likumā jau paredzētajam "neatkarīga eksperta" statusam;
treškārt, lūdzam izvērtēt un skaidrot regulējuma, tostarp 1.¹ daļas un 1.² daļas, mijiedarbību ar likumā jau šobrīd ietverto regulējumu, tostarp neatkarīga eksperta reģistrēšanos (sk., piemēram, 12. panta ceturto, piekto un sesto daļu).

-

Aicinām izvērtēt un precizēt projektu, skaidrojot terminu "viedgatavība", vai sniegt skaidrojumu anotācijā.

-

Lūdzam anotācijā izvērstāk pamatot projekta 7. pantā paredzēto grozījumu, īpaši ņemot vērā, ka mainās normas tvērums. Turklāt, ņemot vērā Direktīvas 2024/1275 21. panta 1. un 2. punktā paredzēto, nav viennozīmīgi skaidrs, vai ar šādu normas grozījumu (vārdu aizvietošanu) ir korekti pārņemtas abas minētās direktīvas vienības ("1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ēkā, par ko ir izdots energosnieguma sertifikāts saskaņā ar 20. panta 1. punktu un ko izmanto publiskās struktūras, un kas ir sabiedrības bieži apmeklēta ēka, sabiedrībai skaidri redzamā vietā tiktu novietots energosnieguma sertifikāts. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai nedzīvojamā ēkā, par kuru izsniegts energosnieguma sertifikāts saskaņā ar 20. panta 1. punktu, energosnieguma sertifikātu novieto uzskatāmā un skaidri redzamā vietā."). Norādām, ka pirmšķietami minētajās direktīvas normās paredzētās prasības ar projekta 7. pantu tiek pārņemtas tikai daļēji. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt projektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par direktīvas prasību pilnīgu pārņemšanu.

-

Lūdzam sniegt izvērstāku pamatojumu par projekta 7. pantā paredzēto likuma 7. panta pirmās daļas 1. punkta papildinājumu pēc vārda "ēkai" ar vārdiem "vai ēkas daļai", ņemot vērā, ka arī jau šobrīd likumā ir norādes uz to, ka energosertifikāciju attiecīgos gadījumos veic arī ēkas daļai (sk. likuma 7. panta pirmo daļu). Turklāt projektā ietvertais regulējums ir pat pretrunīgs ar veikto grozījumu (piemēram, sk. likuma 12. panta pirmo daļu (projekta 6. pants), kur ir norāde tikai uz ēkas energosertifikāciju). Vienlaikus norādām, ka ar šādu precizējumu likuma 7. panta pirmās daļas 1. punkts daļēji dublēs 2. punktu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt papildinājuma nepieciešamību un vai nu precizēt projektu, vai sniegt izvērstāku skaidrojumu projekta anotācijā. Vienlaikus atgādinām par nepieciešamību pilnībā un pienācīgi pārņemt Direktīvas 2024/1275 nosacījumus attiecībā uz to, kādos gadījumos izsniedzams energosnieguma sertifikāts (sk. 20. panta 1. punktu).
Kā arī lūdzam pārskatīt arī citus anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertos skaidrojumus. Vēršam uzmanību, ka tie vairumā gadījumu nesniedz skaidrojumu pēc būtības, kāda ir problemātika, kas pamato veikt konkrēto grozījumu, un pamatojumu, kādēļ tieši izraudzītais risinājums ir nepieciešams, kā arī neskaidro grozījumu ietekmi uz personu tiesībām un pienākumiem. 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 4.1. apakšsadaļu, norādot informāciju par likuma 3.¹ panta ceturtajā daļā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā publiskām personu iestādēm piemēro 3. panta trešajā daļā minētos izņēmumus. Lūdzam arī projekta anotācijas 4. sadaļā neaprobežoties ar projektā ietvertā likumdevēja pilnvarojuma Ministru kabinetam pārrakstīšanu, bet tā vietā lūdzam skaidrot attiecīgā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam projekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz pilnvarojuma saturiskais tvērums, kā arī pilnvarojumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
Papildus, pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt projektā paredzēto pilnvarojumu atbilstību tiesību aktu saturam, kuru paredzēts izdot uz šo pilnvarojumu pamata, nepieciešamības gadījumā pilnvarojumus precizējot. Tai skaitā vēršam uzmanību, ka 3.¹ panta ceturtajā daļā minētais pilnvarojums paredz noteikt “kārtību, kādā publiskām personu iestādēm piemēro 3. panta trešajā daļā minētos izņēmumus”, kas nesniedz tiesisko noteiktību par Ministru kabineta noteikumos nepieciešamo regulējumu. Līdzīgs pilnvarojums ietverts 8. panta devītajā daļā. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[²] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[³] 
Papildus lūdzam arī skaidrot, kādi grozījumi paredzēti 4.1.2. un 4.1.3. apakšsadaļā minētajos Ministru kabineta noteikumos, tostarp skaidrojot, kādu projektā paredzēto pilnvarojumu paredzēts izpildīt vai kādēļ tie ir norādīti kā saistītie grozījumi. Pašreiz ietvertā informācija ir ļoti vispārīga.

^{[1] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.} 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt tabulu vai sniegt skaidrojumu par Direktīvas 2024/1275 prasību pārņemšanu:
1) norādām, ka direktīvas 2. panta 3.-5., 7.-8. punkts nav pārņemts projekta 1. pantā;
2) direktīvas 2. panta 6. punkts nav pārņemts projekta 1. pantā, bet ir pārņemts likuma spēkā esošās redakcijas 1. panta 3. punktā, savukārt 2. panta 49. punkts - 1. panta 7. punktā;
3) direktīva nošķir 2. panta 24. punktā terminu "visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas” un terminu "dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls”, savukārt projekta 1. pantā abu terminu skaidrojums apvienots (sk. likuma 1. panta 13. punktu). Aicinām izvērtēt, vai ar šādu apvienošanu netiek ietekmēta direktīvā paredzēto prasību izpratne un korekta mērķu sasniegšana un, ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu;
4) direktīvas 2. panta 56. punkts paredz, ka "“ēku energosnieguma pakalpojumi” jeb “ĒES pakalpojumi” ir tādi pakalpojumi kā siltumapgāde, aukstumapgāde, ventilācija, mājsaimniecības karstais ūdens un apgaismojums, kā arī citi pakalpojumi, kuru enerģijas izmantojums tiek ņemts vērā ēku energosnieguma aprēķināšanā". Attiecīgi aicinām izvērtēt, vai termina skaidrojums korekti pārņemts projekta 1. pantā (likuma 1. panta 16. punktā). Papildus aicinām izvērtēt un skaidrot, vai un kā pienācīgi projekta 1. pantā pārņemts direktīvas 2. panta 57. un 58. punkts. Ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu;
5) direktīvas 2. panta 2. punkts paredz, ka "“bezemisiju ēka” ir ļoti augsta energosnieguma ēka, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un tai nav nepieciešams piegādāt enerģiju vai nepieciešams ļoti neliels enerģijas daudzums, tā nerada oglekļa emisijas uz vietas no fosilajiem kurināmajiem un nerada vispār vai rada ļoti nelielu daudzumu ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju saskaņā ar 11. pantu". Aicinām izvērtēt skaidrojuma pilnīgu pārņemšanu un precizēt projekta 1. pantu (likuma 1. panta 10. punktu) vai sniegt skaidrojumu, kā iecerēts nodrošināt atbilstību direktīvas prasībām;
6) no projekta 5. panta pirmšķietami izriet, ka paredzēts Direktīvas 2024/1275 III pielikumu pārņemt ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri tiks izdoti uz likuma 8. panta devītās daļas pilnvarojuma pamata (projekta 5. punkts). Attiecīgi aicinām to norādīt tabulā. Vienlaikus arī norādām, ka direktīvas 7. panta 2. punkts ir pārņemts arī projekta 8. pantā;
7) ņemot vērā tabulā ietverto informāciju, aicinām izvērstāk skaidrot direktīvas 5. panta 3. punkta un 9. panta 6. punktā paredzētās rīcības brīvības korektu izmantošanu. Proti, direktīva paredz, ka "[d]alībvalstis var nolemt nenoteikt vai nepiemērot 1. punktā minētās prasības [konkrētām] ēku kategorijām" (5. panta 3. punkts) un ka "[d]alībvalstis var nolemt 1. un 2. punktā minētos minimālos energosnieguma standartus nepiemērot [konkrētām] ēku kategorijām" (9. panta 6. punkts). Proti, attiecīgajās normās direktīva norāda uz iespēju dalībvalstij nepiemērot vai nenoteikt direktīvā paredzētās attiecīgās minimālās energosnieguma prasības vai minimālos energosnieguma standartus. Vēršam uzmanību, ka projekta 2. pants (likuma 3. panta otrā daļa) norāda uz likuma (kopumā) prasību nepiemērošanu attiecīgajām ēku kategorijām, tādēļ lūdzam skaidrot, vai nav kādas likumā paredzētās prasības, kas attiecīgajām ēku kategorijām būtu jānosaka, nepieciešamības gadījumā precizējot projektu. Vienlaikus norādām, ka projekta 2. pantā paredzētās izmaiņas likuma 3. pantā anotācijas 1.3. apakšsadaļā ir skaidrotas ļoti vispārīgi un nepilnīgi (tikai attiecībā uz trešo daļu), turklāt dažviet arī neatbilstoši projektā ietvertajam regulējumam ("Vienlaikus likumprojektā paredzēta iespēja piemērot zemākas energosnieguma prasības noteiktām ēku grupām, tostarp kultūras pieminekļiem un ēkām ar kultūrvēsturisko vērtību, valsts aizsardzības vajadzībām izmantotām ēkām un kulta ēkām, ja pilna prasību izpilde nav pamatota. Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt izņēmumu piemērošanas kārtību.").  Attiecīgi lūdzam pārskatīt anotācijas 1.3. apakšsadaļu un sniegt projektā ietvertajam regulējumam atbilstošu pamatojumu, ņemot vērā, ka projektā paredzētās būtiskās izmaiņas likumā ir nepieciešams attiecīgi pamatot (tostarp, piemēram, bet ne tikai, likuma 3. panta otrās daļas 1. punkts vairs nav paredzēts kā likuma piemērošanas izņēmums);
8) aicinām skaidrot, kā tieši direktīvas 11. panta 1. punkts pārņemts projekta 5. punktā un Ministru kabineta 2021.gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi", norādot konkrētu vienību vai vienības. Ja normu iecerēts pārņemt ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izdoti uz likuma 8. panta devītās daļas pilnvarojuma pamata (projekta 5. pants), tad aicinām to norādīt tabulā.
Papildus  lūdzam korekti tabulā skaidrot, kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas (sk., piemēram, bet ne tikai, 5. panta 2. punktu, 7. panta 4. punktu, 12. panta 2. punkta otro un trešo daļu).
Visbeidzot, aicinām papildināt tabulu, norādot, kur un kā pārņemtas vai paredzēts pārņemt citas tabulā neminētas direktīvas vienības (piemēram, bet ne tikai, direktīvas 7. panta, 11. panta,  12. panta tabulā), kā arī III un VIII pielikumu, vai - kur šī pārņemšana skaidrota.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt projektu vai sniegt izvērstāku skaidrojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti (turpmāk - Direktīva 2023/1791) 6. pantā paredzēto prasību pilnīgu un pienācīgu pārņemšanu projekta 3. pantā, tostarp, vai korekti izmantota dalībvalsts rīcības brīvība. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Arī no ES Tiesas judikatūras izriet, lai ieviestu ES tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Pietiek, ja tiek ievērots vispārīgais juridiskais konteksts, lai pietiekami skaidri un precīzi varētu piemērot Eiropas Savienības tiesības (sk. spriedumu lietā C-428/04 Commission v Austria, 99. §.). Paužam bažas, ka minētās direktīvas  6. pantā paredzētais regulējums, tostarp iespējamie izņēmumi no 1. punkta pirmajā daļā paredzētā pamatpienākuma, ir daudz detalizētāks un niansētāks, nekā projekta 3. pants, kā arī atsevišķos aspektos, iespējams, neatbilst direktīvā paredzētajam. Piemēram, bet ne tikai, Direktīvas 2023/1791 6. panta 1. punkta pirmā daļa paredz: "Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, katra dalībvalsts nodrošina, lai katru gadu tiktu renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu." Savukārt 6. panta 4. punkts paredz: "Dalībvalstis var ēku ikgadējā renovācijas normā ieskaitīt jaunas ēkas, kas ir to īpašumā, aizstājot publisko struktūru konkrētas ēkas, kuras ir nojauktas divu iepriekšējo gadu laikā. Tas ir pieļaujami tikai tad, ja tas ir izmaksu ziņā lietderīgāk un ilgtspējīgāk panākto enerģijas ietaupījumu un dzīvescikla CO2 emisiju samazinājumu ziņā salīdzinājumā ar šādu ēku renovāciju. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārīgos kritērijus, metodiku un procedūras, ko izmanto, lai noteiktu šādus izņēmuma gadījumus."
Papildus vēršam uzmanību, ka Direktīvas 2023/1791 6. pantam ir seši punkti, kuros ir arī apakšvienības (daļas). Attiecīgi lūdzam skaidrojumu tabulā sniegt detalizētākā veidā, nodrošinot, ka katram minētās direktīvas pantam vai panta daļai un apakšpunktam korespondē nacionāla normatīvā akta pants, panta daļa vai punkts, tādējādi nodrošinot, ka kāda no direktīvas prasībām nejaušības pēc nav palikusi nepārņemta vai veids, kādā to plāno pārņemt, nav neatbilstošs. Papildus lūdzam korekti tabulā skaidrot, kā ir izmantota  rīcības brīvība (sk., piem., bet ne tikai, 6. panta 1. punkta otro un trešo daļu, 2. punkta pirmo un otro daļu).
Visbeidzot, aicinām arī papildināt tabulu, norādot, kur un kā pārņemtas vai paredzēts pārņemt citas direktīvas vienības. Alternatīvi aicinām sniegt skaidrojumu, kur norādīta informācija par citu direktīvas prasību pārņemšanu.

-

No tabulā ietvertā skaidrojuma par abās minētajās direktīvās paredzēto rīcības brīvību izmantošanu viennozīmīgi neizriet, par kuru direktīvās paredzēto dalībvalsts rīcības brīvību (kurā direktīvas vienībā) ir runa un kurā projekta vienībā tā ir izmantota. Pirmšķietami sniegtais skaidrojums nav saistāms ar projektā paredzētajām izmaiņām likumā. Lūdzam precizēt vai sniegt izvērstāku skaidrojumu, sasaistot konkrētas direktīvās paredzētās rīcības brīvības dalībvalstij ar konkrētām projekta vienībām, skaidrojot, kā un kādēļ rīcības brīvība izmantota, vai, ja rīcības brīvība nav izmantota, sniegt konkrētu pamatojumu. Papildus norādām, ka attiecībā uz abām anotācijas 5.1. apakšsadaļā minētajām direktīvām skaidrojums ir identisks, kaut gan direktīvā paredzētās prasības un rīcības brīvības ir dažādas. Attiecīgi lūdzam precizēt tabulu.

-

Aicinām precizēt pantu, jo projekta 1. pants paredz papildināt likuma 1. pantu ar 8.-17. punktu. 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē tāda paša spēka normatīvajā aktā ietvertās tiesību normās. Ievērojot minēto, un ar mērķi izvairīties no būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos lietotā termina atšķirīgiem tvērumiem, lūdzam izvērtēt iespēju precizēt Būvniecības likuma 11. panta otrajā daļā ietvertā termina "ēka" skaidrojumu, attiecīgi nepapildinot likuma 1. pantu ar 8. punktu.

-

Aicinām projekta 1. pantā (likuma 1. panta 14. punkts) precizēt atsauci uz "normatīvajiem aktiem", atsaucoties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 137. punktam.
 

-

Izsakām priekšlikumu projektā paredzēto jauno likuma 3.¹ pantu papildus izvērtēt. Vēršam uzmanību, ka panta otrajā daļā piedāvātais regulējums par atjaunošanas ikgadējo apjomu no normatīvo aktu izstrādes viedokļa ir pārejas regulējums un tādēļ piedāvājam šo normu pārcelt uz likuma pārejas noteikumiem. Vienlaikus norādām, ka panta ceturtajā daļā piedāvātais regulējums – pilnvarojums Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu nesniedz tiesisko noteiktību par Ministru kabineta noteikumos nepieciešamo regulējumu – “kārtībai, kādā publiskām personu iestādēm piemēro 3. panta trešajā daļā minētos izņēmumus”, turklāt projekta anotācijas 4. sadaļā skaidrojums par minēto pilnvarojumu un tā izpildes būtību netiek sniegts. Piedāvājam projektā izvērstāk atspoguļot likumā nepieciešamo regulējumu un arī redakcionāli precizēt pilnvarojuma normu.

-

Aicinām izvērtēt un skaidrot, vai projekta 3. pantā ietvertais likuma 3.¹ panta otrajā daļā paredzētais regulējums ir izpildāms attiecībā uz atjaunojamo ēku kopējās platības noteikšanu (proti, to nosaka pēc publisko personu iestāžu īpašumā esošo ēku kopējās izmantojamās grīdas platības 2024. gada 1. janvārī). Vienlaikus, izprotot, ka šāds datums ir noteikts direktīvā, tomēr, ņemot vērā, ka direktīvas transponēšana ir kavēta, aicinām skaidrot, vai šādi dati ir pieejami un norma attiecīgi ir izpildāma.

-

Aicinām izmantot vienveidīgu terminoloģiju, piemēram, lietots gan termins "renovēts", gan "atjaunots", "renovācijas pase" (anotācijā), gan "atjaunošanas pase" (projektā).

-

Aicinām izmantot vienveidīgu terminoloģiju (proti, likuma 11. pantā izmantots termins "pārbaude", nevis "inspicēšana").

-

Projektā paredzēto likuma 12. panta 1.² daļu piedāvājam papildus izvērtēt un šādu regulējumu neveidot. Par pirmo teikumu vēlamies norādīt, ka gadījumos, kad tiesības ir beztermiņa, normatīvajā aktā šādu regulējumu nebūtu jāiekļauj, jo šāda likuma norma no normu hierarhijas viedokļa var nonākt pretrunā ar jebkuru Ministru kabineta normu, kura paredzēs termiņu. Par otro teikumu vienlaikus norādām, ka tas ir pretrunā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 62. punktā noteikto, ka likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu. Tieslietu ministrijas ieskatā Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumu Nr.531 “Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā” ir tieši piemērojami. Turklāt projekta anotācijā skaidrojums par minēto noteikumu piemērošanu, tai skaitā cik lielā mērā tas atbilst direktīvā noteiktajam, netiek sniegts.
 

-

Aicinām izvērtēt, vai normu nav nepieciešams precizēt. Vēršam uzmanību, ka norma varētu būt subjektīvi interpretējama. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.

-

Ņemot vērā projektā ietvertās prasības, lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešami vēl kādi pārejas noteikumi. Vienlaikus, izprotot nepieciešamību noteiktajā termiņā transponēt direktīvu prasības, aicinām izvērtēt, vai projektā ietverto prasību, kurām pašreiz nav paredzēts pārejas regulējums, tūlītēja izpilde ir iespējama un samērīga. Ja nepieciešams, aicinām papildināt projektu.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību un iespēju skaidrot termina "lietderīgā grīdas platība" izpratni, pārņemot arī Direktīvas 2024/1275 2. panta 51. punktu.

-

Aicinām precizēt iekšējo atsauci (domāta likuma 8. panta devītā daļa, nevis 8.¹ daļa).

-

Aicinām izslēgt vārdus "attiecībā uz ēku dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāla aprēķināšanas kārtību", ņemot vērā, ka pilnvarojuma saturs ir paredzēts pilnvarojošā normā, turklāt pilnvarojums tiek citēts tikai daļēji. 
Papildus aicinām paredzēt pārejas noteikumu attiecībā uz Ministru kabineta noteikumu, kuru izdošanai pilnvarojums paredzēts citviet projektā, izdošanas termiņu.

-

Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētais likuma spēkā stāšanās termiņš ir 2026. gada 30. maijs, nevis 29. jūnijs (sk. anotācijas 1.2. apakšsadaļu). Attiecīgi aicinām precizēt spēkā stāšanās datumu. Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību noteikt likuma spēkā stāšanās datumu, ņemot vērā, ka Direktīvas 2024/1275 35. panta 1. punkta pirmā daļa paredz, ka: "Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1., 2. un 3. panta, 5.–29. panta, 32. un 35. panta, un I, II un III un V–X pielikuma prasības, līdz 2026. gada 29. maijam." Proti, prasības var tikt transponētas arī agrākā datumā.

-