Atzinums

Projekta ID
21-TA-1775
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
14.01.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
10.1 pantā:
aizstāt ievaddaļā vārdu “kalendāra” ar vārdu “darba”;

papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3)  personai, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta). Pabalstu piešķir vienai personai.”
Iebildums
Likumprojekta 1. pantā ietvertais likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.1 panta 3. punkts paredz norādi uz personu, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta). Ņemot vērā, ka paternitāte atbilstoši Civillikumam var tikt atzīta vai noteikta, lūdzam minētajā punktā aiz vārda "atzīta" papildināt ar saikli "vai", nelietojot šajā punktā pieturzīmi iekavas. Tai skaitā norādām, ka pretējā gadījumā nav skaidri saprotams, vai, piemēram, likumprojekta 3. pantā ietvertais likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta 4.1 daļas 2. punkts attiecināms arī uz gadījumiem, ja bērna paternitāte nav atzīta. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt arī 10.4 panta 4.1 daļas 2. punktu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
10.4 pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo  pabalsta saņemšanas periodu, ko veido vecāku pabalsts un katram vecākam pienākošā divus kalendāra mēnešus ilgā vecāku pabalsta nenododamā daļa, uz vienu no šādiem laikposmiem:
1) uz 18 mēnešiem, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet divus kalendāra mēnešus ilgo vienam vecākam pienākošos nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam;
2) uz 12 mēnešiem, no kuriem 8 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet divus kalendāra mēnešus ilgo vienam vecākam pienākošos nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam.”;

papildināt pantu ar 4.1 un 4.2 daļu šādā redakcijā:
„(41) Ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, šā panta ceturtās daļas pirmajā un otrajā punktā minētais periods tiek samazināts par maternitātes pabalsta izmaksas periodu.
(42) Izvēloties šā panta ceturtajā daļā noteikto kopējo pabalsta periodu, ņem vērā šādus nosacījumus:
1) katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus (8 nedēļas) ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu no šā panta ceturtajā daļā minētā perioda, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Minētais laika periods var sakrist abiem vecākiem. Šādā gadījumā abi vecāki saņem vecāku pabalstu vienlaicīgi;
2) ja bērnam nav noteikta paternitāte, otrs vecāks ir miris, otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības,  vecākam, kurš bērnu audzina un kopj, ir tiesības izmantot otram vecākam domāto nenododamo pabalsta daļu divus kalendāros mēnešus (8 nedēļas) līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ja šī pabalsta daļa nav jau piešķirta citai personai un izmantota;
3) šīs daļas 1. punktā minētie nosacījumi piemērojami arī vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina;
4) šīs daļas 1.,  2. un 3. punktā minētajām personām vecāku pabalsta nenododamās daļas laikā ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.”
Iebildums
Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ likumprojekta 3. pantā paredzētais termiņš pabalsta izmaksas ilgumam vecāku pabalsta nenododamai daļai tiek izteikts kalendāra mēnešos. Tai skaitā norādām, ka no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas Nr. 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES prasības (turpmāk – direktīva Nr. 2019/1158) 5. panta un 8. panta 1. un 3. punkta pirmšķietami neizriet, ka pabalsta saņemšanas ilgums par vecāku atvaļinājumu ir izsakāms kalendāra mēnešos. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
10.4 pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo  pabalsta saņemšanas periodu, ko veido vecāku pabalsts un katram vecākam pienākošā divus kalendāra mēnešus ilgā vecāku pabalsta nenododamā daļa, uz vienu no šādiem laikposmiem:
1) uz 18 mēnešiem, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet divus kalendāra mēnešus ilgo vienam vecākam pienākošos nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam;
2) uz 12 mēnešiem, no kuriem 8 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet divus kalendāra mēnešus ilgo vienam vecākam pienākošos nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam.”;

papildināt pantu ar 4.1 un 4.2 daļu šādā redakcijā:
„(41) Ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, šā panta ceturtās daļas pirmajā un otrajā punktā minētais periods tiek samazināts par maternitātes pabalsta izmaksas periodu.
(42) Izvēloties šā panta ceturtajā daļā noteikto kopējo pabalsta periodu, ņem vērā šādus nosacījumus:
1) katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus (8 nedēļas) ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu no šā panta ceturtajā daļā minētā perioda, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Minētais laika periods var sakrist abiem vecākiem. Šādā gadījumā abi vecāki saņem vecāku pabalstu vienlaicīgi;
2) ja bērnam nav noteikta paternitāte, otrs vecāks ir miris, otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības,  vecākam, kurš bērnu audzina un kopj, ir tiesības izmantot otram vecākam domāto nenododamo pabalsta daļu divus kalendāros mēnešus (8 nedēļas) līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ja šī pabalsta daļa nav jau piešķirta citai personai un izmantota;
3) šīs daļas 1. punktā minētie nosacījumi piemērojami arī vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina;
4) šīs daļas 1.,  2. un 3. punktā minētajām personām vecāku pabalsta nenododamās daļas laikā ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.”
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta ceturtā daļa šobrīd paredz pabalsta piešķiršanas mērķi - bērna kopšana. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un ar attiecīgu norādi par mērķi papildināt arī likumprojekta 3. pantā izteikto likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta ceturto daļu vai alternatīvi saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1. apakšpunktu lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Iebildums
Lūdzam salāgot likumprojekta anotāciju ar likumprojektu, nodrošinot, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 162.-169. punktu likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (kurš satur arī citas attiecīgo direktīvu pārņemošās normas) tiek papildināts ar informatīvo atsauci uz direktīvu Nr. 2019/1158, paredzot atbilstošu grozījumu minētajā likumā (šobrīd informatīvā atsauce attiecas uz grozījumu likumprojektu).
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Iebildums
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekta spēkā stāšanās termiņš 2022. gada 2. augusts noteikts, jo līdz minētajam termiņam jāpārņem direktīvas Nr. 2019/1158 prasības. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta anotācijai likumprojekta mērķis ir cita starpā arī izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam". Savukārt atbilstoši minētā sprieduma nolēmumu daļas 1. punktam Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt (diferencēt) likumprojekta normu spēkā stāšanās kārtību vai alternatīvi sniegt atbilstošu skaidrojumu par iepriekš minētā sprieduma izpildi likumprojekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Iebildums
Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, nodrošinot, ka informācija ir precīzi, detalizēti un pilnīgi sniegta par visām direktīvas Nr. 2019/1158 vienībām, kuru prasības ir nepieciešams pārņemt, tādējādi novēršot, ka kāda no minētās direktīvas prasībām nepaliek nepārņemta vai veids, kādā to paredzēts pārņemt, nav neatbilstošs. Norādām, ka šobrīd:
pirmkārt, vairākos gadījumos nav sniegts pamatojums, kādēļ noteiktas direktīvas Nr. 2019/1158 prasības nav jāpārņem, proti, minētās direktīvas 1., 2., 3. un 13.–22. pants;
otrkārt, skaidrojums par direktīvām vairākos gadījumos sniegts vienīgi direktīvas Nr. 2019/1158 pantu līmenī, bet ne punktu līmenī (sk. jo īpaši direktīvas Nr. 2019/1158 4.-5. punktu), tomēr attiecīgajos gadījumos direktīvas Nr. 2019/1158 punkti paredz atšķirīgu tiesisko regulējumu (kuru paredzēts pārņemt arī ar grozījumiem cita starpā Darba likumā);
treškārt, visos gadījumos, kad direktīvu prasības tiek pārņemtas daļēji, nav sniegts atbilstošs skaidrojums, kad attiecīgās prasības tiks atbilstoši pārņemtas pilnībā un nav norādīta atbildīgā institūcija par pārņemšanu;
visbeidzot, ņemot vērā vērā, ka cita starpā ne vien direktīvas Nr. 2019/1158 8. panta 2. un 3. punkts, bet arī 16. panta 1. punkts un 20. panta 7. un 8. punkts paredz dalībvalstu rīcības brīvību, lūdzam sniegt attiecīgu pamatojumu par dalībvalsts rīcības brīvības neizmantošanu.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4. nr.; 1998, 15. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 2. nr.; 2007, 24. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 201. nr.; 2011, 99., 202. nr.; 2012, 192. nr.; 2013, 191., 228. nr.; 2014, 225. nr.; 2015, 56., 248. nr.; 2016, 241., 255. nr.; 2017, 231. nr.; 2019, 123., 255.A nr.; 2020, 57.B, 67.B, 93.B, 221.A, 230.A, 240.A, 244. nr.; 2021, 215.A, 234.A nr.) šādus grozījumus:
Priekšlikums
Lūdzam tehniski precizēt norādi, kādā likumā tiek izdarīti grozījumi, norādot uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
10.4 pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo  pabalsta saņemšanas periodu, ko veido vecāku pabalsts un katram vecākam pienākošā divus kalendāra mēnešus ilgā vecāku pabalsta nenododamā daļa, uz vienu no šādiem laikposmiem:
1) uz 18 mēnešiem, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet divus kalendāra mēnešus ilgo vienam vecākam pienākošos nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam;
2) uz 12 mēnešiem, no kuriem 8 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet divus kalendāra mēnešus ilgo vienam vecākam pienākošos nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam.”;

papildināt pantu ar 4.1 un 4.2 daļu šādā redakcijā:
„(41) Ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, šā panta ceturtās daļas pirmajā un otrajā punktā minētais periods tiek samazināts par maternitātes pabalsta izmaksas periodu.
(42) Izvēloties šā panta ceturtajā daļā noteikto kopējo pabalsta periodu, ņem vērā šādus nosacījumus:
1) katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus (8 nedēļas) ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu no šā panta ceturtajā daļā minētā perioda, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Minētais laika periods var sakrist abiem vecākiem. Šādā gadījumā abi vecāki saņem vecāku pabalstu vienlaicīgi;
2) ja bērnam nav noteikta paternitāte, otrs vecāks ir miris, otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības,  vecākam, kurš bērnu audzina un kopj, ir tiesības izmantot otram vecākam domāto nenododamo pabalsta daļu divus kalendāros mēnešus (8 nedēļas) līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ja šī pabalsta daļa nav jau piešķirta citai personai un izmantota;
3) šīs daļas 1. punktā minētie nosacījumi piemērojami arī vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina;
4) šīs daļas 1.,  2. un 3. punktā minētajām personām vecāku pabalsta nenododamās daļas laikā ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.”
Priekšlikums
Lūdzam likumprojekta 3. pantā izvairīties no divu kalendāro mēnešu skaidrošanas, proti, ka tie ietver sevī 8 nedēļas, ņemot vērā, ka šāds skaidrojums var radīt maldīgu priekšstatu par kalendārā mēneša izpratni cituviet likumprojektā (un likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"), kur pie termina "kalendārais mēnesis" attiecīgs skaidrojums nav sniegts. Alternatīvi lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts (grozījumi)
10.4 pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo  pabalsta saņemšanas periodu, ko veido vecāku pabalsts un katram vecākam pienākošā divus kalendāra mēnešus ilgā vecāku pabalsta nenododamā daļa, uz vienu no šādiem laikposmiem:
1) uz 18 mēnešiem, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet divus kalendāra mēnešus ilgo vienam vecākam pienākošos nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam;
2) uz 12 mēnešiem, no kuriem 8 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet divus kalendāra mēnešus ilgo vienam vecākam pienākošos nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam.”;

papildināt pantu ar 4.1 un 4.2 daļu šādā redakcijā:
„(41) Ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, šā panta ceturtās daļas pirmajā un otrajā punktā minētais periods tiek samazināts par maternitātes pabalsta izmaksas periodu.
(42) Izvēloties šā panta ceturtajā daļā noteikto kopējo pabalsta periodu, ņem vērā šādus nosacījumus:
1) katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus (8 nedēļas) ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu no šā panta ceturtajā daļā minētā perioda, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Minētais laika periods var sakrist abiem vecākiem. Šādā gadījumā abi vecāki saņem vecāku pabalstu vienlaicīgi;
2) ja bērnam nav noteikta paternitāte, otrs vecāks ir miris, otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības,  vecākam, kurš bērnu audzina un kopj, ir tiesības izmantot otram vecākam domāto nenododamo pabalsta daļu divus kalendāros mēnešus (8 nedēļas) līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ja šī pabalsta daļa nav jau piešķirta citai personai un izmantota;
3) šīs daļas 1. punktā minētie nosacījumi piemērojami arī vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina;
4) šīs daļas 1.,  2. un 3. punktā minētajām personām vecāku pabalsta nenododamās daļas laikā ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.”
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka likumprojekta 3. pantā izteiktā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta ievaddaļa paredz norādi uz laikposmiem, lūdzam cituviet likumprojektā atsaucēs uz 10.4 panta tālākajiem apakšpunktiem konsekventi norādīt uz laikposmiem, bet nevis periodiem (sk., piemēram, bet ne tikai, likumprojekta 3. pantā ietverto likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta 4.1 daļu, kur ietverta atsauce uz periodiem), tādējādi nodrošinot vienveidīgu attiecīgo likumprojekta normu izteiksmi.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Likumprojekta anotācijā šobrīd ir ietverts skaidrojums saistībā ar likumprojekta 3. pantā ietvertā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta 4.2 daļu, sniedzot piemērus, ja vecāki izvēlas vecāku pabalstu saņemt 18 mēnešus. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka no likumprojekta anotācijas nav skaidrs, kādēļ vairākos gadījumos, ja ņem vērā vecāku pabalsta nenododamās pabalsta daļas (katram vecākam divi mēneši), atlikušais kopējais periods abiem vecākiem ir norādīts 12, nevis 14 mēneši (18-2-2=14). Norādām, ka tikai vienā piemērā (t.i., ja abi vecāki izvēlas sadalīt vecāku pabalsta periodu līdzvērtīgi) ir sniegts skaidrojums, kādēļ kopējais periods uz abiem vecākiem ir 16, nevis 18 mēneši, proti, tiek atskatīts nost maternitātes periods. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta anotāciju, skaidrojot katrā piemērā, kādēļ kopējais periods uz abiem vecākiem ir 16, nevis 18 mēneši, ko paredz likumprojekts.
Piedāvātā redakcija
-