Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir iepazinusies ar  precizēto Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (turpmāk tekstā TPTP), uztur iepriekšējos saskaņošanas posmos izteiktos iebildumus un sniedz šādus iebildumus un komentārus.
LDDK iebilst pret plāna tālāko virzību, jo precizētais Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns neatspoguļo šodienas realitāti, proti, Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību un nepieciešamību izstrādāt vietējo energoresursu izmantošanas īstermiņa un vidēja termiņa plānu.
1        LDDK konceptuāli iebilst pret Rīkojuma projekta Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu 4,punktu, kas uzdod Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz līdz 2030. gada 31. decembrim pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā.
LDDK norāda, ka EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1056 2. pantā nenosaka aizliegumu vai kādu citu negatīvu darbību veikšanu, atbilstoši regulas 2. pantam. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punkta otro daļu Taisnīgas pārkārtošanās fonds palīdz sasniegt vienoto konkrēto mērķi: sniegt reģioniem un cilvēkiem iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vidiskajām sekām, ko rada pārkārtošanās uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu. Atbilstoši Regulas (ES) 2021/1056 1. pantam klimata mērķu sasniegšana jāveic sasaistē ar plānošanas dokumentiem EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1999, kurš nosaka dalībvalstīm veidot plānošanas dokumentus. Latvijas gadījumā – Nacionālo Klimata un enerģētikas plānu, kurš nosaka pasākumus klimata mērķu sasniegšanā. Norādām, ka šajā plānošanas dokumentā šāds aizliegums nav paredzēts.
2        LDDK iebilst pret TPTP sadaļas tekstu Ekonomikas zaļā pārkārtošanās: “Kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana ir būtiska arī enerģētiskās krīzes kontekstā, kas sākās 2021. gada nogalē, jo kūdra kā vietējais dabas resurss ir lētāks energoresurss pret izmantotajiem fosilajiem resursiem. Dabas gāzes cenu pieaugums rada riskus kūdras plašākai izmantošanai siltumapgādē (skat. 8.piel.).” ir pretrunā ar Nacionālo un klimata enerģētikas plāna sadaļu 2.2. Dekarbonizācija, kas paredz to, ka: “SEG emisiju samazināšanos sektorā visvairāk ietekmē fosilā kurināmā aizvietošana ar biomasu centralizētā siltumapgādē, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu (galvenokārt dzīvojamo un publisko ēku renovācija) īstenošana mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā. Šie minētie energoefektivitātes pasākumi kopējās SEG emisijas mājsaimniecībās, komerciālā un sabiedriskā sektorā uz 2030.gadu var samazinās par 135 kt CO2 ekv, salīdzinot ar 2017.gadu. Pāreja no fosilā kurināmā uz biomasas izmantošanu enerģijas pārveidošanas sektorā, galvenokārt centralizētās siltumapgādes sistēmā, samazinās emisijas par apmēram 80 kt CO2 ekv. uz 2030.gadu, salīdzinot ar 2017.gadu.”
Ņemot vērā dabasgāzes importa struktūru, šāds apgalvojums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Saeimas un Valdības apņemšanos atteikties no dabasgāzes importa no Krievijas Federācijas, pēc tās agresijas Ukrainā, atbilstoši Latvijas preventīvās rīcības plānam dabasgāzei, saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šobrīd Latvijā ir iestājies krīzes scenārijs S.01 Pilnīga piegāžu apstāšanās no Krievijas (ģeopolitiskā krīze). Atbilstoši preventīvajiem pasākumiem valsts mērogā, riska novērtējuma galvenajos scenārijos, ietvertā risku mazināšana/novēršana paredz tajā skaitā kurināmā dažādošanu (punkts 5.4.): “Saskaņā ar MK noteikumu Nr.312 23.punktu lietotājs dabasgāzes apgādes pārtraukuma laikā izmanto citu kurināmo, ja atbilstoši tehnoloģiskajam procesam gazificētajā objektā izvietotajām iekārtām ir nepieciešama nepārtraukta kurināmā piegāde.”. Norādām, ka citu kurināmo vidū, nepieciešamības gadījumā, var tikt izmantota arī enerģētiskā kūdra.
3        LDDK vērš uzmanību, ka TPTP nav precīzi noteikta enerģētiskās kūdras definīcija, bet no teksta noprotams, ka par enerģētisko kūdru tiek uzskatīta kūdra vēsturiskajās kūdras ieguves platībās. 
TPTP tekstā norādīts, ka kūdras resursi Latvijā nav precīzi noteikti, taču AS “Latvijas valsts mežu” (LVM) aptuvenās aplēses liecina, ka tie ir ap 11,3 mljrd. m³ jeb 1,7 mljrd. t, no kuriem 1,1 mljrd. t ir enerģētiskā kūdra. LVM iebilst šādam pieņēmumam, jo saskaņā ar Latvijas Kūdras asociācijas (turpmāk – LKA) datiem, kūdru, ko izmanto enerģētikā, periodiski iegūst 2 829 ha platībā un enerģētiskās kūdras īpatsvars Latvijā sastāda tikai 2%. Nav pamata uzskatīt, ka visa vēsturiskajās kūdras ieguves vietās esošā kūdra ir enerģētiskā kūdra, to ir iespējams iegūt un izmantot citiem mērķiem. Par enerģētisko kūdru var uzskatīt tikai to, ko iegūst un tālākajā procesā faktiski arī izmanto kurināmā ražošanai. Šādu ticamu un pamatotu datu TPTP nav. Līdz ar to visi secinājumi un aprēķini, kas TPTP izdarīti, balstoties uz pieņēmumu, ka visa vēsturiskajās kūdras ieguves vietās esošā kūdra ir enerģētiskā kūdra, ir nepamatoti un no plāna izņemami.  Piemēram, TPTP 14. lpp. norādīts, ka vērtējot NEKP mērķus SEG emisiju samazināšanas kontekstā ar kūdras nozares attīstības plānos noteikto, nepieciešams pakāpeniski pārtraukt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģijas ražošanai līdz 2030. gadam. Iebilstam pret to, ka TPTP tiek iekļauti apgalvojumi, kas norāda uz nepieciešamību pārtraukt kūdras ieguvi, jo kūdras ieguvei nav tieša sasaiste ar tās izmantošanu enerģētikā. Anotācijā, savukārt, norādīts, ka informatīvais ziņojums tika izskatīts Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra sēdē (2021-TA-2073; protokols Nr.61, 46.§), atbalstot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu Latvijai 183 942 547 EUR apmērā, nosakot par šī plāna pasākumu īstenošanu atbildīgās nozaru ministrijas un to uzdevumus, kā arī nosakot Ekonomikas ministrijai un VARAM pienākumu līdz 2023.gada 1 jūlijam izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz līdz 2030.gadam pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā. No anotācijā minētā nav pamata izdarīt secinājumu, ka nepieciešams pārtraukt kūdras ieguvi.
LVM redz nepieciešamību, lai rekultivētu vēsturiskās kūdras ieguves vietas, tajās sākotnēji jāpabeidz kūdras ieguvi, jo bez ieguves procesa apmežošanu, kā rekultivācijas veidu, nebūs iespējams realizēt. Nav pamata uzskatīt, ka šī iegūtā kūdra tiks izmantota enerģētikā, to iespējams izmantot arī citiem mērķiem, kas nav saistīti ar enerģētiku. LDDK aicina ietvert plānā dārzkopībā izmantojamās kūdras ieguvi un ražošanu.
4        LDDK vērš uzmanību, ka TPTP 16. pielikumā tabulā uzskaitītas vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kurās nepieciešams veikt rekultivāciju kopā 20 139 ha. Savukārt, Latvijas kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēs 2020.-2030. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) iekļauts rezultatīvais rādītājs degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kam izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai 26 232 ha. Norādām, ka uzskaitītie apjomi nesakrīt un no TPTP teksta nav saprotams, kā noteikts rekultivējamo platību apjoms. TPTP finansējuma pielikumā iekļauts plānotais iznākuma rādītājs atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā 12 000 ha platībā uz 2024.gadu.
TPTP 20.lpp minēts, ka programmas raksturīgākais iznākuma vai rezultātu rādītājs ir 13 500 ha, skaitīta rekultivētā un atjaunotā platība. Ņemot vērā LVM apsaimniekošanā esošās vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kam nepieciešama rekultivācija, lai sasniegtu TPTP mērķus, nepieciešams skaidri norādīt, kas ir plānotais finansējuma saņēmējs un to sarakstā iekļaut ZM un LVM. LVM nav saprotams, kā ir plānots sasniegt TPTP mērķus attiecībā uz vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju bez tiešas ZM un LVM iesaistes.
5        LDDK iebilst pret tiesību akta projekta "Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) šādiem punktiem:
5.1 Anotācijas punkts 1.3.: nav izvērtēti alternatīvie risinājumi un nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem; LDDK norāda, ka TPTP (28. lpp; 8. pielikums) norādītajā salīdzinājumā siltumenerģijas ražošanai Latvijā ar dabasgāzi, kūdras izmantošana enerģētikā uzrāda daudz augstāku izmaksu efektivitāti, kaut arī dabasgāzes izmantošana enerģētikā rada par 41% zemākas emisijas, salīdzinājumā ar cieto kurināmo*, tās izmantošanas apjoms tautsaimniecībā ir aptuveni 12 TWh/gadā, savukārt kūdras izmantošana Latvijā enerģētikā, pamatojoties uz Nacionālo inventarizācijas ziņojumu, veido tikai 72 TJ, kas ir 20 000 Mwh/gadā.
Šajā aspektā, ar lielāku kopējo ietekmi uz dekarbonizāciju enerģētikas sektorā, daudz būtiskāka būtu pakāpeniska atteikšanās no dabasgāzes izmantošanas.
5.2  Anotācijas punkts 1.4.: nav izvērtējumu vai pētījumu, kas pamatotu Tiesību akta nepieciešamību un punkts 1.5.: nav pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums: LDDK norāda, ka to nepieciešams papildināt, izvērtējot visu ZIZIMM sektoru, ņemot vērā Nacionālo inventarizācijas ziņojumu uzskaites nenoteiktības, lai iegūtu maksimāli objektīvus un pēcpārbaudē verificējamus rezultātus.
5.3 Anotācijas 2. sadaļā: Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu. Tiesību akta ietekme ir tieša, gan uz mazaizsargātām sabiedrības grupām un var veicināt enerģētikskās nabadzības un vispārīgās nabadzības riska pieaugumu. Lūdzam veikt aktuālu ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās izmaiņas un to ietekmi uz enerogoresursu un pārtikas pieejamību.
5.4 Anotācijas 3. sadaļā: Tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Tiesību akta ietekme ir tieša, jo kūdras ieguve notiek tieši reģionos un darbaspēka nodokļi nonāk pašvaldību budžetos. Norādām, ka Anotācijā nav norādīta ietekme uz budžetu gan tiešā finansējuma pārdale (skatīt TPTP 2. pielikumu), gan netiešā ietekme uz darba vietu skaita samazināšanos. Arī nodokļu ieņēmumu samazināšanās, ņemot vērā plānoto atteikšanos no enerģētiskās kūdras ieguves.
LDDK norāda, ka nepieciešams papildināt Anotāciju un TPTP ar skaidru atsauci, par to, ka netiks ierobežota kūdras ieguve dārzkopības un pārtikas nodrošināšanas vajadzībām, pamatojoties uz Eiropas Komisijas COM (2022) 133 final Paziņojums no Eiropas Komisijas Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionālajai komitejai (COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN COUNCIL, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS): Pārtikas drošības aizsardzības un noturības stiprināšanai pārtikas ražošanas un piegādes ķēdēs, kas nosaka, ka atbalstāmas ir visas darbības, kas samazina atkarību no ķīmiskā mēslojuma importa. Atbalstāmas darbības ir oglekļsaistīgai lauksaimniecībai, tajā skaitā paludikultūru audzēšanai kūdrājos, atbilstoši projektam: “Carbon capturing by Baltic peatland farmers”. Kā prioritāte jāizvirza sociālā aizsardzība ar pārtikas ražošanu saistītajās būtiskajās sistēmās un pakalpojumos.
LDDK iebilst pret TPTP (27. lpp.) 5. pielikumu par emisiju sadalījumu Latvijā pa nozarēm un noteikto samazinājumu mitrājiem: Samazināt emisijas līdz 1 332,72 kt CO2 ekv., un rosinām to svītrot, ņemot vērā augstāk minētos punktus. Šāda ierobežojuma noteikšana skartu visu kūdras ieguves sektoru, ne tikai enerģētiskās kūdras ieguvi. Vērā jāņem no rekultivācijas pasākumiem iegūtais kvantitatīvais CO2 emisiju samazinājums, nevis jānosaka augšējā robežvērtība nozarei.
6. LDDK uztur spēkā iepriekš pausto ierosinājumu Par izglītības jomu

Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās – Izglītības iestāžu reģionālais pārklājums var nodrošināt plānotajiem reģionu ekonomikas diversifikācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošanu ar prasmju un kvalifikāciju iegūšanu īsā cikla (6 mēneši līdz 2 gadi) izglītības programmās, t.sk. īstenojot DVB mācības, pēc kurām ir reģionu uzņēmēju pieprasījums. Atkārtoti aicinām papildināt, ka mācības īstenot ne tikai īsajās programmās, bet arī 4 gadīgajās programmās. Pamatojam, ka šobrīd pēc SAM 8.5.1. datiem, DVB mācības pārsvarā īsteno 4 gadīgajās programmās – 3. un 4. kursā, tas nozīmē, ka atbilstoši TPTP uzstādījumam un sasniedzamajiem rezultātiem  - tieši 4.gadīgo programmu finansiāla atbalstīšana no TPTP 3. un 4.kursa audzēkņiem, īstenošana līdzīgi kā SAM 8.5.1. dos reālu pienesum tautsaimniecības cilvēkresursu uzlabošanā. 
IZM skaidrojums ka, ņemot vērā TPF investīcijām noteiktos iznākuma rādītājus un programmu īstenošanas laika ilgumu, kā investīciju prioritāte TPF plāna ietvaros ir noteiktas īsās profesionālās vidējās izglītības programmas (1-2 gadi) un pieaugušo izglītības programmas, tai skaitā, profesionālās tālākizglītības programmas, kas ļauj apmēram viena gada laikā iegūt jaunu kvalifikāciju, kas operatīvi un reāli dod pienesumu tautsaimniecības cilvēkresursu uzlabošanai, nav vienīgais veids, kā efektīvi uzlabot cilvēkresursu jautājumu. LDDK piedāvā kompleksu risinājumu, līdzfinansējot gan 1 – 2 gadīgās programmas, gan īstenojot DVB mācības 3. un 4.kursu audzēkņiem profesionālajās izglītības iestādēs. Laika izteiksmē un sasniedzamajos rādītājos nav atšķirības.

Ņemot vērā, augšminētos iebildumus, LDDK nesaskaņo precizēto Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu.


 

-

LDDK konceptuāli iebilst pret Rīkojuma projekta Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu 4,punktu, kas uzdod Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz līdz 2030. gada 31. decembrim pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā.
LDDK norāda, ka EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1056 2. pantā nenosaka aizliegumu vai kādu citu negatīvu darbību veikšanu, atbilstoši regulas 2. pantam. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punkta otro daļu Taisnīgas pārkārtošanās fonds palīdz sasniegt vienoto konkrēto mērķi: sniegt reģioniem un cilvēkiem iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vidiskajām sekām, ko rada pārkārtošanās uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu. Atbilstoši Regulas (ES) 2021/1056 1. pantam klimata mērķu sasniegšana jāveic sasaistē ar plānošanas dokumentiem EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1999, kurš nosaka dalībvalstīm veidot plānošanas dokumentus. Latvijas gadījumā – Nacionālo Klimata un enerģētikas plānu, kurš nosaka pasākumus klimata mērķu sasniegšanā. Norādām, ka šajā plānošanas dokumentā šāds aizliegums nav paredzēts.
 

-

LDDK iebilst pret TPTP sadaļas tekstu Ekonomikas zaļā pārkārtošanās: “Kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana ir būtiska arī enerģētiskās krīzes kontekstā, kas sākās 2021. gada nogalē, jo kūdra kā vietējais dabas resurss ir lētāks energoresurss pret izmantotajiem fosilajiem resursiem. Dabas gāzes cenu pieaugums rada riskus kūdras plašākai izmantošanai siltumapgādē (skat. 8.piel.).” ir pretrunā ar Nacionālo un klimata enerģētikas plāna sadaļu 2.2. Dekarbonizācija, kas paredz to, ka: “SEG emisiju samazināšanos sektorā visvairāk ietekmē fosilā kurināmā aizvietošana ar biomasu centralizētā siltumapgādē, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu (galvenokārt dzīvojamo un publisko ēku renovācija) īstenošana mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā. Šie minētie energoefektivitātes pasākumi kopējās SEG emisijas mājsaimniecībās, komerciālā un sabiedriskā sektorā uz 2030.gadu var samazinās par 135 kt CO2 ekv, salīdzinot ar 2017.gadu. Pāreja no fosilā kurināmā uz biomasas izmantošanu enerģijas pārveidošanas sektorā, galvenokārt centralizētās siltumapgādes sistēmā, samazinās emisijas par apmēram 80 kt CO2 ekv. uz 2030.gadu, salīdzinot ar 2017.gadu.”
Ņemot vērā dabasgāzes importa struktūru, šāds apgalvojums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Saeimas un Valdības apņemšanos atteikties no dabasgāzes importa no Krievijas Federācijas, pēc tās agresijas Ukrainā, atbilstoši Latvijas preventīvās rīcības plānam dabasgāzei, saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šobrīd Latvijā ir iestājies krīzes scenārijs S.01 Pilnīga piegāžu apstāšanās no Krievijas (ģeopolitiskā krīze). Atbilstoši preventīvajiem pasākumiem valsts mērogā, riska novērtējuma galvenajos scenārijos, ietvertā risku mazināšana/novēršana paredz tajā skaitā kurināmā dažādošanu (punkts 5.4.): “Saskaņā ar MK noteikumu Nr.312 23.punktu lietotājs dabasgāzes apgādes pārtraukuma laikā izmanto citu kurināmo, ja atbilstoši tehnoloģiskajam procesam gazificētajā objektā izvietotajām iekārtām ir nepieciešama nepārtraukta kurināmā piegāde.”. Norādām, ka citu kurināmo vidū, nepieciešamības gadījumā, var tikt izmantota arī enerģētiskā kūdra.
LDDK vērš uzmanību, ka TPTP nav precīzi noteikta enerģētiskās kūdras definīcija, bet no teksta noprotams, ka par enerģētisko kūdru tiek uzskatīta kūdra vēsturiskajās kūdras ieguves platībās. 
TPTP tekstā norādīts, ka kūdras resursi Latvijā nav precīzi noteikti, taču AS “Latvijas valsts mežu” (LVM) aptuvenās aplēses liecina, ka tie ir ap 11,3 mljrd. m³ jeb 1,7 mljrd. t, no kuriem 1,1 mljrd. t ir enerģētiskā kūdra. LVM iebilst šādam pieņēmumam, jo saskaņā ar Latvijas Kūdras asociācijas (turpmāk – LKA) datiem, kūdru, ko izmanto enerģētikā, periodiski iegūst 2 829 ha platībā un enerģētiskās kūdras īpatsvars Latvijā sastāda tikai 2%. Nav pamata uzskatīt, ka visa vēsturiskajās kūdras ieguves vietās esošā kūdra ir enerģētiskā kūdra, to ir iespējams iegūt un izmantot citiem mērķiem. Par enerģētisko kūdru var uzskatīt tikai to, ko iegūst un tālākajā procesā faktiski arī izmanto kurināmā ražošanai. Šādu ticamu un pamatotu datu TPTP nav. Līdz ar to visi secinājumi un aprēķini, kas TPTP izdarīti, balstoties uz pieņēmumu, ka visa vēsturiskajās kūdras ieguves vietās esošā kūdra ir enerģētiskā kūdra, ir nepamatoti un no plāna izņemami.  Piemēram, TPTP 14. lpp. norādīts, ka vērtējot NEKP mērķus SEG emisiju samazināšanas kontekstā ar kūdras nozares attīstības plānos noteikto, nepieciešams pakāpeniski pārtraukt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģijas ražošanai līdz 2030. gadam. Iebilstam pret to, ka TPTP tiek iekļauti apgalvojumi, kas norāda uz nepieciešamību pārtraukt kūdras ieguvi, jo kūdras ieguvei nav tieša sasaiste ar tās izmantošanu enerģētikā. Anotācijā, savukārt, norādīts, ka informatīvais ziņojums tika izskatīts Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra sēdē (2021-TA-2073; protokols Nr.61, 46.§), atbalstot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu Latvijai 183 942 547 EUR apmērā, nosakot par šī plāna pasākumu īstenošanu atbildīgās nozaru ministrijas un to uzdevumus, kā arī nosakot Ekonomikas ministrijai un VARAM pienākumu līdz 2023.gada 1 jūlijam izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz līdz 2030.gadam pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā. No anotācijā minētā nav pamata izdarīt secinājumu, ka nepieciešams pārtraukt kūdras ieguvi.
LVM redz nepieciešamību, lai rekultivētu vēsturiskās kūdras ieguves vietas, tajās sākotnēji jāpabeidz kūdras ieguvi, jo bez ieguves procesa apmežošanu, kā rekultivācijas veidu, nebūs iespējams realizēt. Nav pamata uzskatīt, ka šī iegūtā kūdra tiks izmantota enerģētikā, to iespējams izmantot arī citiem mērķiem, kas nav saistīti ar enerģētiku. LDDK aicina ietvert plānā dārzkopībā izmantojamās kūdras ieguvi un ražošanu.
 LDDK vērš uzmanību, ka TPTP 16. pielikumā tabulā uzskaitītas vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kurās nepieciešams veikt rekultivāciju kopā 20 139 ha. Savukārt, Latvijas kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēs 2020.-2030. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) iekļauts rezultatīvais rādītājs degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kam izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai 26 232 ha. Norādām, ka uzskaitītie apjomi nesakrīt un no TPTP teksta nav saprotams, kā noteikts rekultivējamo platību apjoms. TPTP finansējuma pielikumā iekļauts plānotais iznākuma rādītājs atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā 12 000 ha platībā uz 2024.gadu.
TPTP 20.lpp minēts, ka programmas raksturīgākais iznākuma vai rezultātu rādītājs ir 13 500 ha, skaitīta rekultivētā un atjaunotā platība. Ņemot vērā LVM apsaimniekošanā esošās vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kam nepieciešama rekultivācija, lai sasniegtu TPTP mērķus, nepieciešams skaidri norādīt, kas ir plānotais finansējuma saņēmējs un to sarakstā iekļaut ZM un LVM. LVM nav saprotams, kā ir plānots sasniegt TPTP mērķus attiecībā uz vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju bez tiešas ZM un LVM iesaistes.

LDDK iebilst pret TPTP (27. lpp.) 5. pielikumu par emisiju sadalījumu Latvijā pa nozarēm un noteikto samazinājumu mitrājiem: Samazināt emisijas līdz 1 332,72 kt CO2 ekv., un rosinām to svītrot, ņemot vērā augstāk minētos punktus. Šāda ierobežojuma noteikšana skartu visu kūdras ieguves sektoru, ne tikai enerģētiskās kūdras ieguvi. Vērā jāņem no rekultivācijas pasākumiem iegūtais kvantitatīvais CO2 emisiju samazinājums, nevis jānosaka augšējā robežvērtība nozarei.

LDDK uztur spēkā iepriekš pausto ierosinājumu Par izglītības jomu

Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās – Izglītības iestāžu reģionālais pārklājums var nodrošināt plānotajiem reģionu ekonomikas diversifikācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošanu ar prasmju un kvalifikāciju iegūšanu īsā cikla (6 mēneši līdz 2 gadi) izglītības programmās, t.sk. īstenojot DVB mācības, pēc kurām ir reģionu uzņēmēju pieprasījums. Atkārtoti aicinām papildināt, ka mācības īstenot ne tikai īsajās programmās, bet arī 4 gadīgajās programmās. Pamatojam, ka šobrīd pēc SAM 8.5.1. datiem, DVB mācības pārsvarā īsteno 4 gadīgajās programmās – 3. un 4. kursā, tas nozīmē, ka atbilstoši TPTP uzstādījumam un sasniedzamajiem rezultātiem  - tieši 4.gadīgo programmu finansiāla atbalstīšana no TPTP 3. un 4.kursa audzēkņiem, īstenošana līdzīgi kā SAM 8.5.1. dos reālu pienesum tautsaimniecības cilvēkresursu uzlabošanā. 

IZM skaidrojums ka, ņemot vērā TPF investīcijām noteiktos iznākuma rādītājus un programmu īstenošanas laika ilgumu, kā investīciju prioritāte TPF plāna ietvaros ir noteiktas īsās profesionālās vidējās izglītības programmas (1-2 gadi) un pieaugušo izglītības programmas, tai skaitā, profesionālās tālākizglītības programmas, kas ļauj apmēram viena gada laikā iegūt jaunu kvalifikāciju, kas operatīvi un reāli dod pienesumu tautsaimniecības cilvēkresursu uzlabošanai, nav vienīgais veids, kā efektīvi uzlabot cilvēkresursu jautājumu. LDDK piedāvā kompleksu risinājumu, līdzfinansējot gan 1 – 2 gadīgās programmas, gan īstenojot DVB mācības 3. un 4.kursu audzēkņiem profesionālajās izglītības iestādēs. Laika izteiksmē un sasniedzamajos rādītājos nav atšķirības.


 

-

LDDK iebilst pret plāna tālāko virzību, jo precizētais Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns neatspoguļo šodienas realitāti, proti, Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību un nepieciešamību izstrādāt vietējo energoresursu izmantošanas īstermiņa un vidēja termiņa plānu.
 

-

Anotācijas punkts 1.3.: nav izvērtēti alternatīvie risinājumi un nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem; LDDK norāda, ka TPTP (28. lpp; 8. pielikums) norādītajā salīdzinājumā siltumenerģijas ražošanai Latvijā ar dabasgāzi, kūdras izmantošana enerģētikā uzrāda daudz augstāku izmaksu efektivitāti, kaut arī dabasgāzes izmantošana enerģētikā rada par 41% zemākas emisijas, salīdzinājumā ar cieto kurināmo*, tās izmantošanas apjoms tautsaimniecībā ir aptuveni 12 TWh/gadā, savukārt kūdras izmantošana Latvijā enerģētikā, pamatojoties uz Nacionālo inventarizācijas ziņojumu, veido tikai 72 TJ, kas ir 20 000 Mwh/gadā.
Šajā aspektā, ar lielāku kopējo ietekmi uz dekarbonizāciju enerģētikas sektorā, daudz būtiskāka būtu pakāpeniska atteikšanās no dabasgāzes izmantošanas.
 

-

Anotācijas punkts 1.4.: nav izvērtējumu vai pētījumu, kas pamatotu Tiesību akta nepieciešamību un punkts 1.5.: nav pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums: LDDK norāda, ka to nepieciešams papildināt, izvērtējot visu ZIZIMM sektoru, ņemot vērā Nacionālo inventarizācijas ziņojumu uzskaites nenoteiktības, lai iegūtu maksimāli objektīvus un pēcpārbaudē verificējamus rezultātus.
 

-

Anotācijas 2. sadaļā: Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu. Tiesību akta ietekme ir tieša, gan uz mazaizsargātām sabiedrības grupām un var veicināt enerģētikskās nabadzības un vispārīgās nabadzības riska pieaugumu. Lūdzam veikt aktuālu ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās izmaiņas un to ietekmi uz enerogoresursu un pārtikas pieejamību.
5.4 Anotācijas 3. sadaļā: Tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Tiesību akta ietekme ir tieša, jo kūdras ieguve notiek tieši reģionos un darbaspēka nodokļi nonāk pašvaldību budžetos. Norādām, ka Anotācijā nav norādīta ietekme uz budžetu gan tiešā finansējuma pārdale (skatīt TPTP 2. pielikumu), gan netiešā ietekme uz darba vietu skaita samazināšanos. Arī nodokļu ieņēmumu samazināšanās, ņemot vērā plānoto atteikšanos no enerģētiskās kūdras ieguves.
LDDK norāda, ka nepieciešams papildināt Anotāciju un TPTP ar skaidru atsauci, par to, ka netiks ierobežota kūdras ieguve dārzkopības un pārtikas nodrošināšanas vajadzībām, pamatojoties uz Eiropas Komisijas COM (2022) 133 final Paziņojums no Eiropas Komisijas Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionālajai komitejai (COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN COUNCIL, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS): Pārtikas drošības aizsardzības un noturības stiprināšanai pārtikas ražošanas un piegādes ķēdēs, kas nosaka, ka atbalstāmas ir visas darbības, kas samazina atkarību no ķīmiskā mēslojuma importa. Atbalstāmas darbības ir oglekļsaistīgai lauksaimniecībai, tajā skaitā paludikultūru audzēšanai kūdrājos, atbilstoši projektam: “Carbon capturing by Baltic peatland farmers”. Kā prioritāte jāizvirza sociālā aizsardzība ar pārtikas ražošanu saistītajās būtiskajās sistēmās un pakalpojumos.
 

-