Atzinums

Uzsveram, ka cirsmas izstrādes tehnoloģiskā karte ir specifisks mežsaimniecības nozares dokuments un ne visa tajā iekļautā informācija pēc būtības tiek atspoguļota nodarbināto instruktāžās. Turklāt instruktāžas netiek paredzēts aktualizēt pēc katras cirsmas, kur apstākļi var būt mainīgi. Attiecīgi lūdzam precizēt pamatojumu grozījumiem 28. punktā un 74. punktā, jo tie nav tiešā veidā saistāmi ar MK noteikumu Nr. 749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" prasībām. 

 

-

Kopumā atbalstām noteikumu prasību aktualizēšanu atbilstoši tehnoloģiskajam progresam un neiebilstam pret to, ka noteikumu 17.punktā tiek svītrota prasība parakstīt tehnoloģisko karti, tomēr nav korekti anotācijā to pamatot ar prasībām instruktāžai, kas izriet no MK noteikumu Nr. 749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" 29.punkta. Šajā normā ir noteikts, ka ziņas par nodarbināto ievadapmācību un instruktāžu darba vietā darba devējs reģistrē attiecīgos dokumentos, kuri satur šo noteikumu 3. un 4.pielikumā minēto informāciju, tomēr tehnoloģiskā karte pēc būtības nav uzskatāma par instruktāžu un no šī regulējuma neizriet nepieciešamība parakstīt tehnoloģiskajā kartē ietverto informāciju. Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot, kādā veidā kontrolējošās institūcijas (Valsts darba inspekcija) nepieciešamības gadījumā, piemēram, izmeklējot nelaimes gadījumu darbā, varēs iepazīties ar tehnoloģisko karti un tajā iekļauto informāciju. 

-

Pašreizējais pamatojums attiecībā uz noteikumu 2. un 3. punkta svītrošanu anotācijā par to, ka MK noteikumi Nr. 749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" noteic apmācības kārtību darbam ar motorzāģi, krūmgriezi un citiem instrumentiem, nav korekts, jo tik specifiskas prasības šajos noteikumos netiek noteiktas. Iesakām precizēt anotāciju, skaidrojot, ka vispārīgās prasības nodarbināto apmācībai noteiktas MK noteikumos Nr. 749 un šīs prasības ir attiecināmas arī uz darbu mežsaimniecības nozarē, tajā skaitā strādājot ar motorzāģi, krūmgriezi, u.c. instrumentiem. Turklāt būtu jāpiemin arī Ministru kabineta 2002.gada 9.decembra noteikumu Nr. 526 “Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu” 89. punkts, kas nosaka, ka darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina nodarbināto apmācību un instruēšanu jautājumos, kas saistīti ar darba aprīkojuma lietošanu (arī informēšanu par jebkuru risku, kas saistīts ar darba aprīkojuma lietošanu).
 

-

Noteikumu 2. un 3. punkta par nepieciešamo kvalifikāciju un apmācību svītrošanai anotācijā kā viens no pamatojumiem ir minēts tas, ka apmācības kārtību darbam ar motorzāģi, krūmgriezi un citiem instrumentiem darba aizsardzībā noteic Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr. 749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos", tādējādi 2. un 3. punkta svītrošana nesamazinās ne kvalifikācijas prasības, ne darba drošības prasības mežsaimniecības darbos, bet novērsīs vienu un to pašu kvalifikācijas prasību dublēšanu vairākos normatīvajos aktos.
Jāatzīmē, ka MK noteikumi Nr. 749 nosaka vispārīgas prasības nodarbināto apmācības kārtībai darba aizsardzības jautājumos, kas vienlīdz attiecināmi uz visu nozaru nodarbinātajiem un visa veida darbiem. Tā kā darba aizsardzības prasības mežsaimniecības darbiem tiek regulētas atsevišķos noteikumos un šī nozare no darba aizsardzības viedokļa uzskatāma par bīstamu ar tai raksturīgiem riska faktoriem un notikušo nelaimes gadījumu skaitu, uzskatām, ka šajos noteikumos būtu saglabājamas specifiskas prasības apmācībai vai arī iekļaujama atsauce uz darba aizsardzības normatīvajiem aktiem par apmācību, līdzīgi kā tas ir noteikts arī citu nozaru specifiskajos normatīvajos aktos - MK 2006. gada 21. februāra noteikumos Nr. 150 "Darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē" un MK 2003. gada 25. februāra noteikumos Nr.92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus". 
 

Darba devējs nodrošina mežsaimniecības darbos nodarbināto apmācību darba aizsardzības jautājumos atbilstoši normatīvajos aktos par apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos noteiktajām prasībām. 

Vēršam uzmanību uz to, ka ar grozījumiem tiek būtiski samazināts cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes saturs, tajā skaitā svītrojot prasības norādīt tehnoloģiskos un organizatoriskos norādījumus, kas ir būtiski saistīti ar darba aizsardzības nodrošināšanu, tādējādi lūdzam saglabāt šīs prasības vai arī anotācijā paskaidrot, kā šādi grozījumi nemazinās darba aizsardzības līmeni, kas ir uzsvērts anotācijā pie noteikumu grozījumu mērķa.

-

Ar grozījumiem noteikumu 15. punktā tiek noteikts, ka gadījumā, ja cirsmas tehnoloģiskajā kartē nepieciešams raksturot darbu shematisko attēlojumu, var izmantot 3. pielikumā noteiktos apzīmējumus. No šī regulējuma izriet, ka šo apzīmējumu izmantošana nav obligāta un var izmantot arī citus, tomēr anotācijā minēts, ka lietderīgi lietot vienotus apzīmējumus. Ierosinām noteikt, ka gadījumā, ja darbu shematisko attēlojums tiek raksturots, tiek lietoti 3.pielikumā noteiktie apzīmējumi, vienlaikus attiecīgi precizējot anotāciju.

-

MK 2002. gada 3. septembra noteikumi 400 "Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā" nosaka vispārīgās prasības zīmēm, tomēr netiek noteikts, kādu tieši zīmi lieto mežsaimniecības darbos. Tā kā noteikumu projektā paredzēts svītrot drošības zīmi, uzskatām, ka lai samazinātu pārpratumus, ir nepieciešams saglabāt atsauci uz noteikumiem Nr. 400 kā tas ir esošajā redakcijā, paredzot, ka zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbināto un citu personu drošība un veselība (turpmāk – bīstamā zona), apzīmē ar atbilstošām drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. 
Vienlaikus nav skaidrs formulējums “Drošības zīmes izvieto ne tuvāk kā bīstamās zonas attālumā no cirsmas vai krautuves malas”, jo īpaši ņemot vērā, ka 21. punktā ir noteiktas prasības bīstamās zonas rādiusam no bīstamā objekta. Attiecīgi nav saprotams, vai zīmes izvietojamas šo rādiusu attālumā vai arī kādā noteiktā attālumā no cirsmas vai krautuves malas. 

-

Iesakām visā anotācijas tekstā vārdus “darba drošība” aizstāt ar vārdiem “darba aizsardzība” atbilstoši Darba aizsardzības likumā lietotajai terminoloģijai, kas nozīmē nodarbināto drošību un veselību darbā.

-

Precizētais 1. pielikuma nosaukums "Minimāli lietojamie individuālie aizsardzības līdzekļi mežsaimniecībā" mūsu ieskatā ir neskaidrs un var radīt pārpratumus. Iesakām saglabāt esošo nosaukumu "Individuālie aizsardzības līdzekļi mežsaimniecībā" un noteikumu 5.1. apakšpunktu papildināt ar tekstu, ka darba devējs nodrošina arī ar citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ja tie  ir nepieciešami nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai.

-