Atzinums

Ekonomikas ministrija iebilst pret Satiksmes ministrijas piedāvāto likumprojekta 3.panta pirmās daļas redakciju. Būvniecības ieceres īstenošana var radīt būtisku indivīda tiesisko interešu aizskārumu, kā arī var skart sabiedrības kopējās intereses un sabiedrības drošību. Normatīvais regulējums būvniecības jomā ir veidots tā, lai būvniecības procesa ietvaros tikti mazināts sabiedrības interešu apdraudējuma risks, samērojot nekustamā īpašnieka (būvniecības ierosinātāja) intereses un sabiedrības intereses kopumā. Sabiedrības interešu izvērtējums primāri notiek būvatļaujas izsniegšanas procesā, proti, izsniedzot būvatļauju būvvalde pārliecinās par plānotās ieceres pieļaujamību no vietējas pašvaldības teritorijas plānojuma viedokļa. Taču sabiedrības interešu aizsardzībai liela nozīme ir arī būvprojektēšanas procesā, kur projektējot plānoto būvi, tiek ņemtas vērā citos normatīvajos aktos paredzētās prasības, piemēram, vides aizsardzības jomā, ugunsdrošības jomā, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas un aizsardzības jomā,  kā arī sabiedrības funkcionēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanas vajadzības. Tieši tāpēc būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas būvatļaujā iekļauj projektēšanas nosacījumus, t.i. prasības būvprojekta risinājumu saskaņošanai ar atbildīgām institūcijām un inženiertīklu turētājiem. 
Satiksmes ministrijas piedāvātais regulējums paredz tiesības uzsākt būvdarbus arī gadījumā, ja nav, piemēram, nodrošināta elektronisko sakaru tīklu, gāzes vadu, elektrības tīklu drošība un darbības nepārtrauktība. Tas savukārt var novest pie katastrofālām sekām, piemēram, elektronisko sakaru tīklu bojājuma gadījumā lidosta Rīga var nespēt pilnvērtīgi funkcionēt. Ekonomikas ministrija ierosina paredzēt regulējumu, kas ļautu pēc iespējas īsākos termiņos atrisināt strīdu starp būvniecības ierosinātāju un tehnisko noteikumu izdevēju, piemēram, ka gala lēmumu pieņem attiecīgā inženiertīkla turētāja kapitāldaļu turētājs (ja inženiertīkla turētājs ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība) vai ministrija, kas ir atbildīga par politikas veidošanu inženiertīkla turētāja darbības jomā (ja inženiertīkla turētājs ir privātpersonai piederošā kapitālsabiedrība). 
 

-

Ekonomikas ministrija norāda, ka piedāvātā redakcija nav skaidra. Ja būvniecības ieceres īstenošana tiešā veidā skar jau izbūvēto inženiertīklus, piemēram, plānotais dzelzceļš rādīs tām nepieļaujamu vibrāciju, apdraudot inženiertīklu drošību un padarot tos bīstamus, inženiertīklu turētājam ir tiesības pieprasīt (izvirzīt prasības) risinājumu būvprojektēšanas ietvaros, proti, projektējot Rail Baltic dzelzceļa būves, ir jāveic visi nepieciešami pasākumi, lai netiktu aizskartas citi inženiertīkli, tai skatā paredzot to pārcelšanu. Vēršam Jūsu uzmanību, ka inženiertīkli, kas tiesiski ir izbūvēti un ekspluatēti iepriekš, pārbūves vai aizsardzības pasākumu veikšanas, kas rodas Rail Baltic būvniecības ieceres īstenošanas dēļ, uzdošana inženiertīklu turētājam, rada tam nepamatotu slogu nav samērīga un, iespējams, neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām. 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta ceturto daļu normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Taču tas nenozīmē, ka likumdevējs var neierobežoti izmantot šajā likumā paredzēto tiesību. Jāņem vērā, ka viens no būtiskākajiem tiesiskās valsts principiem ir tiesiskās drošības princips, kas sevī ietver tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās noteiktības principu un balstās apsvērumā, ka ikvienam iedzīvotājam, it īpaši tiesību normu adresātiem, uz kuriem attiecas konkrētās subjektīvās tiesības, pastāv interese un arī cerības, ka netiks mainītas tiesību normas, kas nosaka tiem paredzētos tiesiskos labumus, un tādējādi netiks pasliktināts to tiesiskais stāvoklis. Tiesiskās paļāvības princips attiecas uz likumdevēja ierobežojumiem ietekmēt iepriekš izveidojušās tiesiskās attiecības bez pietiekama pamatojuma (nesamērīgi).  Satversmes tiesa, situācijās, kad pastāv strīdi par tiesību normu saistošā spēka attiecināšanu uz jau izveidotām tiesiskajām attiecībām, ir uzsvērusi nepieciešamību Satversmes tiesa ir atzinusi tiesību normas piemērošanā ņemt vērā tiesiskās paļāvības principu. Kā norādījusi Satversmes tiesa, „atbilstoši tiesiskās paļāvības principam valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem un jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar konkrētu tiesību normu”. Savukārt tiesiskās paļāvības „principa galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās” (Satversmes tiesas 2013.gada 12.jūnija spriedums lietā Nr. 2012-21-02 https://www.vestnesis.lv/op/2013/114.19). 
Attiecīgi tiesību normas atpakaļejošs spēks ir pieļaujams tikai gadījumā, ja tas ir nepieciešams būtiski sabiedrības interešu aizsardzībai un to nav iespējams panākt ar citiem līdzekļiem. 
 

-