Atzinums

Precizētais noteikumu projekts vairs nesatur normas, kas noteica EMCS, DNS, ES DSS, MAIS un PDB auditācijas pierakstu glabāšanas termiņus un auditācijas pierakstu izmantošanu VID funkciju izpildei. Vienlaikus anotācijas 1.3. apakšpunktā ir noteikts, ka noteikumu projektā tostarp tiek noteikti EMCS, DNS, ES DSS, MAIS un PDB apstrādājamo fizisko personu datu veidi un apjoms, EMCS, DNS, ES DSS, MAIS un PDB auditācijas pierakstu glabāšanas termiņš un to izsniegšanas kārtība. EMCS, MAIS, DNS un PDB auditācijas pieraksti tiek glabāti 72 mēnešus, un tie tiek izmantoti sistēmas uzturēšanai un VID funkciju izpildei, turklāt ES DSS auditācijas pierakstus glabā 36 mēnešus. Proti, minētie dokumenti attiecībā uz auditācijas pierakstu glabāšanu un izmantošanu satur pretrunīgu informāciju.
Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrajā daļā noteikts, ka, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi. Noteikumu projekta iepriekšējā redakcija paredzēja norādīto sistēmu glabāšanas termiņus noteikt garākus par vienu gadu. Līdz ar to, precizētais noteikumu projekts rada neskaidrības saistībā ar auditācijas pierakstu glabāšanas termiņiem un to atbilstību augstāk minētajai likuma normai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projektu un tā anotāciju, lai novērstu pretrunas šajos dokumentos, kā arī anotācijā skaidrot jautājumu par EMCS, DNS, ES DSS, MAIS un PDB auditācijas pierakstu glabāšanas termiņiem un to izsniegšanas kārtību.
 

-

Noteikumu projekta 13.26. apakšpunkts paredz, ka šo noteikumu  11. punktā paredzētās informācijas apstrādei par fizisko personu DNS iekļauj informāciju par invaliditāti un citiem atvieglojumiem. Savukārt anotācijas 1.13. apakšpunktā skaidrots, ka DNS uzkrāj informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumiem Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, par personas invaliditāti, atvieglojumiem, apgādājamiem un apgādniekiem.
Vēršam uzmanību, ka augstāk minētajos noteikumos nav norādīts, ka ziņojumā un sliekšņa deklarācijā iekļaujama informācija par personas invaliditāti un atvieglojumiem.
Dati par invaliditāti ir īpašu kategoriju personas dati, kas bauda lielāku personas datu apstrādes aizsardzību. Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 1. punktu īpašu kategoriju personas datu apstrāde ir aizliegta, ja vien nav piemērojams kāds no šīs regulas 9. panta 2.punktā minētajiem pamatojumiem.  
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 13.26. apakšpunktu, vai arī anotācijā precizēt ietverto šīs normas iekļaušanas pamatojumu. 

-

Noteikumu projekta 13.27. apakšpunkts paredz, ka šo noteikumu  11. punktā paredzētās informācijas apstrādei par fizisko personu DNS iekļauj informāciju par apgādājamiem un apgādniekiem. Savukārt anotācijas 1.13. apakšpunktā skaidrots, ka DNS uzkrāj informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumiem Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, par personas invaliditāti, atvieglojumiem, apgādājamiem un apgādniekiem.
Vēršam uzmanību, ka augstāk minētajos noteikumos nav norādīts, ka ziņojumā un sliekšņa deklarācijā iekļaujama informācija par apgādājamiem un apgādniekiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 13.27. apakšpunktu, vai arī anotācijā precizēt ietverto šīs normas iekļaušanas pamatojumu. 

-

Noteikumu projekta 18. punkts nosaka, ka DNS iekļauto informāciju glabā Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu un funkciju izpildei 180 mēnešus no brīža, kad informācija iekļauta DNS, izņemot:1) kad normatīvajos aktos noteikts cits informācijas glabāšanas termiņš; 2) ja nodokļu administrēšanas uzdevumu un funkciju izpildei nepieciešams ilgāks termiņš nodokļu administrēšanas vai tiesvedības procesu pabeigšanai – informāciju glabā 12 mēnešus pēc procesa pabeigšanas vai tiesas nolēmuma izpildes; 3) termiņā, kas nepieciešams sociālo pakalpojumu sniegšanai.
Vienlaikus anotācijas 1.3. apakšpunktā norādīts, ka nodokļu administrācijai nepieciešamo datu analīze savu funkciju un uzdevumu izpildei neaprobežojas ar piecu gadu periodu, lai kvalitatīvi izpildītu datu pārzinim uzlikto funkciju, nodokļu administrēšanas nodrošināšanu. Nodokļu izvērtēšanas un datu atbilstības riska profils ir jāveido par ilgāku periodu kā pēdējie pieci gadi, jo par pēdējiem pieciem gadiem nav iespējams precīzi noteikt pareizus aprēķinus. Datu pārzinim nav iespējams noteikt precīzu termiņu, kas būtu nepieciešams datu analīzei, tādējādi 180 mēnešu termiņš datu analīzei būtu saprātīgs termiņš, lai nodokļu administrācija varētu novērtēt šo funkciju izpildei nepieciešamo datu analīzi un pareizi aprēķināt nodokļu maksājumus nodokļu maksātājiem vai pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma veiktu aprēķinus par valsts budžetam nodarīto kaitējumu nodokļu ieņēmumu jomā. Proti, ir sniegts vērtējums par to, ka termiņu ir nepieciešams noteikt garāku par pieciem gadiem, bet kāpēc atbilstošs termiņš ir 180 mēneši jeb 15 gadi pastāvot vairākiem izņēmumu gadījumiem, kas pieļauj citu glabāšanas termiņu, nav pietiekami pamatots.
Līdz ar to, pamatojoties uz Datu regulas 5. panta 1. punkta  a) un e) apakšpunktā noteikt godprātības, pārredzamības un glabāšanas ierobežojuma principu, lūdzam atkārtoti izvērtēt normā noteikto informācijas glabāšanas termiņu un  precizēt informācijas glabāšanas termiņa pamatojumu anotācijā.


 

-

Noteikumu projekta 33.punkts nosaka, ka MAIS iekļauto informāciju glabā 180 mēnešus no brīža, kad informācija iekļauta MAIS, izņemot šādus gadījumus: 1) kad normatīvajos aktos noteikts cits informācijas glabāšanas termiņš; 2) ja nodokļu administrēšanas vai tiesvedības procesu pabeigšanai nepieciešams ilgāks termiņš – informāciju glabā 12 mēnešus pēc attiecīgā procesa pabeigšanas vai tiesas nolēmuma izpildes; 3) nepieciešams sociālo pakalpojumu sniegšanai.
Vienlaikus anotācijas 1.3. apakšpunktā  faktiski ir sniegts vērtējums attiecībā uz 120 mēnešu, nevis 180 mēnešu termiņa pamatotību un rodas jautājums, kāpēc ir nepieciešams noteikt šādu termiņu, ja ir paredzēti vairāki izņēmuma gadījumi, kuriem iestājoties ir piemērojams cits informācijas glabāšanas termiņš. Proti, no anotācijā ietvertās informācijas viennozīmīgi nav saprotams pamatojums, kāpēc ir nepieciešams glabāt informāciju 15 vai iepriekš norādītos 12 gadus, ja uz informāciju neattiecās izņēmumi,  un izdarīt secinājumus par glabāšanas termiņa atbilstību glabāšanas ierobežojuma principam.
Līdz ar to, pamatojoties uz Datu regulas 5. panta 1. punkta  a) un e) apakšpunktā noteikt godprātības, pārredzamības un glabāšanas ierobežojuma principu, lūdzam atkārtoti izvērtēt normā noteikto informācijas glabāšanas termiņu un  precizēt informācijas glabāšanas termiņa pamatojumu anotācijā.

-