Atzinums

Likumprojekta "Grozījums Invaliditātes likumā" (turpmāk – projekts) paredz, ka Valsts komisijas amatpersonai būs tiesības pagarināt noteikto invaliditātes, prognozējamās invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams viena mēneša laikā izdot administratīvo aktu par jauna invaliditātes, prognozējamās invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņa noteikšanu. Vienlaikus noteikts, ka šādā gadījumā tiks pagarināts arī personas iesnieguma par jauna termiņa noteikšanu izskatīšanas termiņš uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Administratīvā procesa likuma 64. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot viena mēneša termiņu administratīvā akta izdošanai, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Projektā arī tiek paredzēts, ka termiņš tiks pagarināts, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteikto viena mēneša termiņu administratīvā akta izdošanai. Ņemot vērā, ka viena mēneša termiņš administratīvā akta izdošanai var izrādīties par īsu, lai iestāde objektīvās izmeklēšanas ietvaros iegūtu visu nepieciešamo informāciju (arī papildu informāciju no paša iesniedzēja) un pieņemtu objektīvu lēmumu, likums pieļauj termiņa pagarināšanu. Termiņš var tikt pagarināts, piemēram, lai uzklausītu trešās personas. Tomēr iestādei, pagarinot termiņu, ir jābūt pamatotam iemeslam to darīt. Kā norādījis Senāts, termiņa pagarinājums pieļaujams vienīgi nolūkā, lai iestādei būtu iespēja noskaidrot visus lietā nepieciešamos apstākļus objektīva lēmuma pieņemšanai (sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J. Briedes zin. red. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 611.-612. lpp.). No minētā izriet, ka objektīvs termiņa pagarinājuma iemesls ir lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas ieguve. Savukārt no projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izriet, ka projekts ir izstrādāts tāpēc, ka Valsts komisijas amatpersona liela skaita iesniegumu dēļ nevar paspēt pieņemt lēmumu Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā. Iesniedzēja tiesības uz administratīvā akta izdošanu saprātīgā termiņā nevar tikt ierobežotas tāpēc, ka iestādes kapacitātes trūkumu dēļ tā nespēj izskatīt visus iesniegtos iesniegumus likumā noteiktajā termiņā. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā projektā paredzētais regulējums, ja tāds tiek noteikts, ir nosakāms tikai kā pagaidu regulējums, dodot laiku Labklājības ministrijai nodrošināt pastāvīgu situācijas risinājumu, galvenokārt risinot Valsts komisijas amatpersonu kapacitātes jautājumus. Tādējādi lūdzam projektā ietverto regulējumu noteikt kā pārejas regulējumu (skat., piemēram, Personu apliecinošu dokumentu likuma pārejas noteikumu 9. punktu), vienlaikus uzliekot par pienākumu Labklājības ministrijai pārejas regulējuma darbības laikā, piemēram, līdz 2023. gada 31. decembrim, risināt Valsts komisijas amatpersonu kapacitātes jautājumus, nepieciešamības gadījumā sagatavojot arī attiecīgus normatīvo aktu grozījumus.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka projektā ietvertais regulējums būs piemērojams tikai attiecībā uz tām personām, kuru noteiktās invaliditātes, prognozējamās invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņš uz jaunā termiņa noteikšanas iesnieguma iesniegšanas brīdi vēl nav beidzies. Proti, to nevarēs piemērot attiecībā uz tām personām, kurām iepriekš noteiktais termiņš jau ir beidzies, taču lēmums par jaunā invaliditātes, prognozējamās invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņa noteikšanu vēl nav pieņemts.
Vienlaikus informējam, ka, paredzot, ka Valsts komisijas amatpersonai pirms lēmuma pieņemšanas par jauna invaliditātes, prognozējamās invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņa noteikšanas, ir jāpagarina iepriekš noteiktais invaliditātes, prognozējamās invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņš, tiks palielināts Valsts komisijas amatpersonas administratīvais slogs, jo tā vietā, lai izdotu administratīvo aktu par jauna termiņa noteikšanu, būs jāizdod administratīvais akts par iepriekšējā termiņa pagarināšanu un lēmums par jaunā termiņa noteikšanas administratīvā akta izdošanas termiņa pagarinājumu, pamatojot šāda lēmuma pieņemšanas nepieciešamību. Abi minētie lēmumi Valsts komisijas amatpersonai būs jāpieņem viena mēneša laikā no iesnieguma par jauna termiņa noteikšanu saņemšanas brīža, tādējādi būs jāveic noteiktas darbības visās ar iesniegumu ierosinātajās administratīvajās lietās. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā vārdi "uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem" nozīmē, ka jebkurā gadījumā ir jāizdara apsvērumi, tieši cik ilgs laiks lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams (sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J. Briedes zin. red. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 613. lpp.). Minētais attiecināms arī uz projektā ietvertajiem vārdiem "uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem". Tādējādi, ievērojot iepriekš minēto, Tieslietu ministrija kritiski vērtē projektā ietvertā regulējuma efektivitāti mērķa sasniegšanai.
 

-