Atzinums

Papildināt likumprojektu ar grozījumu arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta 3² daļā, izsakot tās pirmo teikumu piedāvātajā vai līdzīgā redakcijā, tādējādi papildinot gadījumu uzskaitījumu, kuros nekustamā īpašuma atsavināšanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja un lēmumu par tā atsavināšanu var pieņem attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs, un papildus bezmantinieku vai bezīpašnieka mantai ietverot arī konfiscētos nekustamā īpašumus.
 

2. Izteikt 5.panta 3² daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama konfiscēta nekustamā īpašuma pārdošanai kā arī tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu un attiecībā uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas, kā arī nav saņemts publiskas personas institūcijas pieteikums par nepieciešamību saglabāt to publiskas personas īpašumā.” 

Papildināt anotāciju ar skaidrojumu par  Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta 3² daļas grozījumiem.

Pašreizējā situācija:
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta 3² daļā uzskaitīti gadījumi, kuros nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka mantu un attiecībā uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas, kā arī nav saņemts publiskas personas institūcijas pieteikums par nepieciešamību saglabāt to publiskas personas īpašumā, nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja, un lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem institūcija, kuras valdījumā tas nodots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.

Problēmas apraksts:
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka  atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets. Papildus Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta 3² uzskaitītajiem gadījumiem, kad Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama bezīpašnieka un bezmantinieku mantai, attiecībā uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas, pastāv arī cits valstij piekritīgās mantas rašanās pamats, proti, nekustamā īpašuma konfiskācija valsts labā.
Attiecībā uz konfiscētajiem nekustamajiem īpašumiem ir izdalāms regulējums noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijai un legāli iegūtas mantas konfiskācijai (konfiskācija kā papildsods vai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis).
Kriminālprocesa likuma 634.¹ panta pirmajā daļā noteikts, ka zvērināti tiesu izpildītāji izpilda nolēmumus par mantas konfiskāciju kā papildsodu, kā arī juridiskajai personai piemērotiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem — mantas konfiskāciju vai naudas piedziņu.
Kriminālprocesa likuma 634.¹ panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka nolēmums par mantas konfiskāciju kā papildsodu vai kā piespiedu ietekmēšanas līdzekli, kā arī nolēmums par cietušā labā piedzenamo kaitējuma kompensāciju vai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu izpildāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt, Kriminālprocesa likuma 634.1 panta divpadsmitajā daļā noteikts, ka nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildāms Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā vai normatīvajos aktos, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgo mantu, noteiktajā kārtībā. Nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņu vai par trešās personas mantas konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, izpildāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma III nodaļā noteikta noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas izpildes kārtība, tostarp 37.panta vienpadsmitajā daļā noteiktas nenotikušas izsoles sekas, proti, ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, nav iemaksājis nodrošinājumu vai šā panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā nav iemaksājis no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs lemj par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles vai nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam.
Papildus minētajam, Kriminālprocesa likuma 634.¹ panta piektajā daļas 3.punktā ir  noteikts, ka izpildu dokumentu daļā par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, ja lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pieņemts šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā un kriminālprocesā cietušais nav pieteicis kaitējuma kompensāciju vai vienīgais cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteicējs ir valsts.
Civilprocesa likuma 618.¹ pants nosaka nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildes kārtību, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tostarp likuma panta trešajā daļā noteikts, ja izsole pasludināta par nenotikušu, tiesības paturēt nekustamo īpašumu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā ir pēdējam pārsolītajam solītājam, parādnieka kopīpašniekam un kreditoram izpildu lietā par piedziņu no personas, kuras nekustamais īpašums tiek konfiscēts. Ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu, ar kuru nodod nekustamo īpašumu tā rīcībā.
Visos augstāk uzskatītajos gadījumos konfiscētie nekustamie īpašumi nonāk Valsts ieņēmuma dienesta rīcībā, un tālākās darbības ar tiem jānodrošina tāpat kā ar citu valstij piekritīgu mantu Ministru kabineta noteikumu Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” noteiktajā kārtībā, proti, saskaņā ar minēto noteikumu 32.punktu jānodod šajā punktā uzskaitīto institūciju pārvaldīšanai, privatizācijai, atsavināšanai u.c. atbilstoši īpašuma veidam.
Lai lēmumu pieņemšanas procesu par publiskas personas mantas pārdošanu padarītu efektīvāku un mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī mazinātu administratīvo slogu un izmaksas, sagatavojot attiecīgu tiesību akta projektu par pārdošanu, ar grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. novembrī, tika papildināts minētā likuma 5. pants, paredzot izņēmuma gadījumus, kad nekustamā īpašuma pārdošanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja un lēmumu par minēto valsts nekustamo īpašumu pārdošanu pieņem attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta 3.² daļa noteic, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu un attiecībā uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas, kā arī nav saņemts publiskas personas institūcijas pieteikums par nepieciešamību saglabāt to publiskas personas īpašumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem institūcija, kuras valdījumā tas nodots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.
Ņemot vērā to, ka papildus bezmantinieka un bezīpašnieka mantai pastāv arī konfiscētie nekustamie īpašumi, kuri nonāk konfiskācijas rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, un kuru atsavināšana šobrīd ir veicama Publiskas personas mantas likuma 5.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā ar Ministru kabineta atļauju, Publiskas personas mantas likuma mērķis lēmumu pieņemšanas procesu par publiskas personas mantas pārdošanu padarītu efektīvāku ir šobrīd sasniegts tikai daļēji un būtu jāizskata iespēja papildināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta 3.² daļu ar atļauju atsavināt konfiscēto mantu identiski bezmantinieka un bezīpašnieka mantai, uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas.

Risinājuma apraksts:
Lai lēmumu pieņemšanas procesu par publiskas personas mantas pārdošanu padarītu efektīvāku un mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī mazinātu administratīvo slogu un izmaksas sagatavojot attiecīgu tiesību akta projektu par pārdošanu, veicami grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot, ka konfiscēta nekustamā īpašuma pārdošanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja un lēmumu par minēto valsts nekustamo īpašumu pārdošanu var pieņemt attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs.