Atzinums

Biedrība Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (turpmāk – biedrība) pozitīvi vērtē Ministru kabineta vēstules projektu un tā pielikumu "Informatīvais ziņojums Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karte". Tomēr biedrības ieskatā būtu veicami atsevišķi, bet ūdenssaimniecības nozarei un sabiedrībai ļoti svarīgi papildinājumi.

Lūdzam izvērtēt vēstules pielikumā "Informatīvais ziņojums Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karte" iekļautās rīcības un uzdevumus un papildināt to sarakstu.

1.2.1. uzdevums
Šobrīd Latvijā nav vienotas datu bāzes par ūdeņu apsaimniekošanu, līdz ar to ūdenssaimniecības uzņēmumi atskaites par darbībām ar ūdeņiem (ieguve, sagatavošana, savākšana, attīrīšana, novadīšana) centralizētās ūdenssaimniecības sistēmās sniedz dažādās datu bāzēs (TULPE, 2-ūdens, u.c.), ko uztur dažādas organizācijas (Valsts Vides dienests, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Veselības inspekcija, u.c.) līdz ar to dati ir ļoti sadrumstaloti un nepārskatāmi, tie netiek analizēti ārpus konkrētās datu bāzes tvēruma. Tādējādi nav iespējams gūt visaptverošu un patiesu esošās situācijas novērtējumu. 

Līdz ar to aicinām izskatīt iespēju papildināt 1.2.1. uzdevumus ar 1.2.1.11. uzdevumu “Izveidot vienotu un integrētu ūdeņu apsaimniekošanas monitoringa sistēmu ar vienotu datu ievades un analīzes platformu par ūdens ieguvi, apsaimniekošanu un novadīšanu centralizētu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai”.
Atbildīgais par rīcības ieviešanu ir KEM, un vēlamais ieviešanas termiņš 2027.gads.


1.2.1. uzdevums
Šobrīd Latvijā faktiski netiek kontrolēta pazemes ūdens resursu ieguve un izmantošana, jo dabā pastāv ļoti daudz urbumu, kas vai nu nav apsaimniekoti, vai nav reģistrēti, vai par tiem nav pieejama informācija un kuri var radīt būtiskus riskus citiem ūdens lietotājiem, tajā skaitā sabiedrisko pakalpojumu ietvarā. Nekavējoties valstiskā mērogā ir jāveic dabā esošo urbumu pārbaudes un atbilstoši risku mazināšanas pasākumi, lai mazinātu ar pazemes ūdens resursu ūdens lietošanu saistītos riskus.

Līdz ar to aicinām izskatīt iespēju papildināt 1.2.1. uzdevumus ar 1.2.1.12. uzdevumu “Izstrādāt un īstenot pazemes ūdeņu piesārņojumu riska mazināšanas un urbumu uzraudzības un kontroles pasākumu plānu.”
Atbildīgais par rīcības ieviešanu ir LVĢMC, KEM, un vēlamais ieviešanas termiņš 2028.gads.

Kā arī biedrība vēlas vērst uzmanību un atsevišķām nepilnībām izstrādātajā pielikumā:
1) Politikas rezultāta 7.3. rezultatīvais rādītājs 7.3.2. Ūdens atkārtota izmantošana uzņēmumu atgriezeniskajās sistēmās – biedrības ieskatā Latvijas apstākļos nav produktīvi, racionāli un tehniski un ekonomiski pamatoti atkārtoti izmantot centralizētās ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmās lietoto ūdeni. Līdz ar to vēršam uzmanību uz to, ka sasniedzamais rezultāts būtu racionāls tikai ražošanas vai citos komerciāla rakstura uzņēmumos, nevis sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos. Turklāt, uzstādītā mērķa vērtība >20 milj.m3/gadā ir ļoti ambicioza un salīdzināma ar aptuveni 33% Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās attīrīto notekūdeņu apjomu.
2) Uzdevuma 2.3.1.3. būtība ir samazināt ūdens patēriņu centralizētās ūdensapgādes sistēmās, kas pēc būtības ir loģisks mērķis, tomēr, tā sasniegšanas gadījumā, ir jārēķinās ar atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa pieaugumu – katra m3 ūdens sagatavošana, padošana, savākšana un attīrīšana izmaksās dārgāk, jo infrastruktūras pamata apjoms nemainīsies, kā arī būs jāveic papildu ekspluatācijas un preventīvie pasākumi dzeramā ūdens kvalitātes uzturēšanai ūdensapgādes sistēmās.

Biedrība pauž gatavību aktīvi līdzdarboties gan šobrīd izstrādātās Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa kartes ieviešanā, gan turpmākā tās attīstībā un pilnveidē.
 

-