Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija uzskata, ka informatīvā ziņojuma pielikums "Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģija" ir jāizstrādā un jāapstiprina kā politikas plānošanas dokuments, piemēram, plāns.
Ņemot vērā, ka minēto valsts politikas regulējumu prasa izstrādāt tieši piemērojams Eiropas Savienības tiesību akts - Regulas 2023/1804 14.pants, tad uz šādu politikas plānošanas dokumentu būtu attiecināms Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 6.punkts, un stratēģiju varētu izstrādāt Regulas 2023/1804 noteiktajā formātā un noteiktā laika aptvērumā, kas pārsniedz plānam noteikto laika aptvērumu.
Klimata un enerģētikas ministrija uzskata, ka stratēģija ir svarīgs valsts politikas regulējums, un tam ir jābūt politikas plānošanas dokumenta spēkam.
Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrija uzskata, ka informatīvajā ziņojumā ir skaidri jānosaka, ka stratēģija tiek izstrādāta kā Latvijas politikas plānošanas dokuments - plāns, un ka informatīvā ziņojuma pielikumā tas tiek iekļauts kā politikas plānošanas dokumenta projekts tā iesniegšanai Eiropas Komisijā, un ka politikas plānošanas dokuments tiks aktualizēts pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju saņemšanas un iestrādes un pēc sabiedrības un starpministriju saskaņošnaas procesa pabeigšanas.

-

Iepazīstoties ar informatīvā ziņojuma dokumentu "Informatīvais ziņojums “Par Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģiju”, rosinām veikt redakcionālus precizējumus ziņojuma 4.lappuses sekojošajā teikumā: "Jāņem vērā, ka pašreizējā uzlādes infrastruktūras paplašināšana varētu ietekmēt pieprasījumu pēc elektroenerģijas." 
Pamatojums: pievēršam uzmanību, ka infrastruktūras paplašināšanai ir tikai netieša ietekme uz kopējo elektroenerģijas pieprasījuma apjomu, jo galvenais pieprasījumu ietekmējošais faktors saistībā ar elektromobilitāti ir faktiskais elektromobiļu skaits un to lietošanas intensitāti, savukārt infrastruktūras paplašināšanas ietekme uz pieprasījumu ir saistāma tikai ar elektromobiliļu iespējamo popularitātes pieaugumu transporta lietotāju vidū. Tāpat arī atzīmējams, ka ar transportlīdzekļu elektrifikāciju saistītais elektroenerģijas pieprasījums nav uzskatāms Latvijas elektroenerģijas tirgum kritiski nozīmīgu apjomu - balstoties uz pieņēmumu, ka ar elektromobiļiem tiek aizstāts viss vieglā transporta autoparks un kopējais elektromobiļu apjoms sasniedz aptuveni 1 miljonu vienību, to nobraukums saglabājas vidēji 13 000 km gadā, bet vidējais elektroenerģijas patēriņš uz 100 km sasniedz ap 20 kWh, kopējais elektroenerģijas pieprasījums elektromobiļu patēriņam ir aplēšamas aptuveni 2,6 TWh apjomā. Ņemot vērā esošo Latvijas elektroenerģijas lietotāju patēriņu aptuveni 7,2 TWh apjomu gadā, kā arī faktu, ka vēl 1990. gadā Latvijas kopējais patēriņš bija aptuveni 10 TWh gadā, ir secināms, ka arī pilnīgas pasažieru transporta elektrifikācijas gadījumā sagaidāmais kopējais elektroenerģijas patēriņš valstī joprojām būs zemāks, nekā vēsturiski reģistrētais maksimālais apjoms, un attiecīgi fiziski patērētās elektroenerģijas apjoms nav uzskatāms par nozīmīgu izaicinājumu energoapgādei. Vienlaikus ir būtiski ņemt vērā, ka straujas uzlādes infrastruktūras attīstības gadījumā tehnoloģiski izaicinājumi var veidoties saistībā ar elektrouzlādes pakalpojuma patērēto elektroenerģijas vienlaicīgās jaudas pieprasījumu. 

"Jāņem vērā, ka pašreizējā uzlādes infrastruktūras paplašināšana varētu ietekmēt pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tomēr prognozējamais elektromobilitātes enerģijas pieprasījums kopumā nav uzskatāms par kritiski nozīmīgu izaicinājumu, jo arī scenārijā, kas paredz pilnīgi Latvijas pasažieru transporta elektrifikāciju, kopējais Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma apjoms ir lēšams mazāks, nekā vēsturiski fiskētais elektroenerģijas patēriņš.  Savukārt par nosacīti nozīmīgāku tehnoloģisku izaicinājumu ir uzskatāms elektromobilitātes uzlādes pakalpojuma radītais pieprasījums pēc lietotāju vienlaicīgi patērētās elektroenerģijas jaudas, kura apjoms būs būtiski atkarīgs no ātrās, vidēji ātrās vai lēnās elektrouzlādes infrastruktūras proporcijām elektroapgādes sistēmā." 

Iepazīstoties ar dokumenta "Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģija" nodaļu "Plānotie vai pieņemtie pasākumi, kas vajadzīgi lai nodrošinātu, ka uzlādes punktu ierīkošana un ekspluatācija, arī divvirzienu uzlādes punktu ģeogrāfiskais sadalījums, veicina energosistēmas elastību un atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvara palielināšanos elektrosistēmā" (34. lpp), Klimata un enerģētikas ministrija izsaka priekšlikumu veikt precizējošas  izmaiņas sekojošajā nodaļas teikumā: "V2G ir viens no risinājumiem, kas var tikt izmantots energosistēmas elastības paaugstināšanai, gadījumā elektroenerģijas sistēmai un elektroenerģijas tirgum šāda
funkcionalitāte būtu nepieciešama." 
Pamatojums: Dokumenta turpinājumā, nākamajā teikumā ir pamatoti norādīts, ka elektroenerģijas apgādes un saistīto pakalpojumu pieprasījums veidojas tirgus un konkurences apstākļos, tāpēc no redakcionālā viedokļa atzinumā minēto teikumu būtu ierosināmas precizēt, pievēršot uzmanību, ka minēto pakalpojumu attīstības priekšnosacījums ir pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem. 

V2G ir viens no risinājumiem, kas var tikt izmantots energosistēmas elastības paaugstināšanai, gadījumā ja elektroenerģijas sistēmai un elektroenerģijas tirgum šāda funkcionalitāte būtu nepieciešama.

Iepazīstoties ar dokumenta "Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģija" nodaļu "Plānotie vai pieņemtie pasākumi, kas vajadzīgi lai nodrošinātu, ka uzlādes punktu ierīkošana un ekspluatācija, arī divvirzienu uzlādes punktu ģeogrāfiskais sadalījums, veicina energosistēmas elastību un atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvara palielināšanos elektrosistēmā" (34. lpp), Klimata un enerģētikas ministrija izsaka priekšlikumu veikt precizējošas  izmaiņas sekojošajā nodaļas teikumā:  "Papildus tam šādu tehnoloģiju īpašnieki var samazināt savas energoapgādes pakalpojumu izmaksas – V2G pakalpojumi piedāvā lētākas, videi nekaitīgākas elektroenerģijas patēriņu, kā arī mazāku maksu par pakalpojumiem elektrotīklā", ierosinot veikt grozījumus redakcijā, kura pievienota atzinumam. Pamatojot ierosinājumu, Klimata un enerģētikas ministrija norāda, ka ņemot vērā energoapgādes tirgus īpatnības un tam raksturīgās cenu svārstību, par pilnībā pamatotu nevar uzskatīt viedokli, ka mikroģenerācijas iekārtu un akumulācijas iekārtu, tai skaitā V2G iekārtu lietošana ir visos gadījumos uzskatāma par lētāko elektroenerģijas apgādi, jo elektroenerģijas faktiskās ražošanas izmaksas (ieskaitot uz tām attiecināmās kapitāla izmaksas) mirkoģenerācijas iekārtā var būt augstākas, nekā iespējamās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas. Vienlaikus Klimata un enerģētikas ministrija pievērš uzmanību, ka par būtisku ekonomisku priekšrocību minēto tehnoloģisko risinājumu lietošanai no lietotāja viedokļa var uzskatīt arī ar to saistīto izmaksu prognozējamību un ilgtermiņa stabilitāti. Ministrija arī, balstoties uz spēkā esošo elektroenerģijas tarifu struktūru, pievērš uzmanību faktam, ka mikroģenerācijas iekārtu un V2G vai citu akumulācijas iekārtu ietekme uz lietotāja gala izmaksām ir būtiski atkarīga no lietotāja uzvedības, un minēto tehnoloģisko iekārtu iegāde izmantošana pati par sevi nevar tikt uzskatīta par priekšnosacījumu lietotāja izmaksu samazinājumam par elektroenerģijas tīkla pakalpojumiem. 

"Papildus tam šādu tehnoloģiju īpašnieki var samazināt savas energoapgādes pakalpojumu izmaksas – V2G pakalpojumi piedāvā ekonomiski konkurētspējīgas un no izmaksu viedokļa ilgtspējīgas, videi nekaitīgākas elektroenerģijas patēriņu, kā arī iespēju samazināt elektrotīkla pakalpojumu izmantošanas apjomu, šādi samazinot lietotāju izmaksas par pakalpojumiem elektrotīklā".

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka biometānam, kas tiek ievadīts dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmā, ir jāatbilst tām pašām kvalitātes prasībām, kādas ir noteiktas dabasgāzei. Klimata un enerģētikas ministrija aicina precizēt minēto apgalvojumu, ievērojot, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumiem Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā" dabasgāzes apgādes sistēmā ievadamajā biometānā atšķirībā no dabasgāzes nav pieļaujama etāna, propāna, butāna un augstāku ogļūdeņražu klātbūtne.

-

Lūdzam precizēt 11.lpp. otro rindkopu, papildinot to ar atsauci uz konkrētiem NEKP2030 pasākumiem metāna, tostarp biometāna, izmantošanas veicināšanai transportā. Lai neradītu maldīgu priekšstatu par NEKP2030 iekļautajiem pasākumiem, lūdzam šajā rindkopā izmantot terminu metāns, kas aptver gan dabasgāzi, gan biometānu.

Līdz šim nav īstenotas atbalsta programmas dabasgāzes transportlīdzekļu iegādei, taču NEKP2030 ir iekļauti pasākumi metāna transportlīdzekļu iegādes veicināšanas programmu īstenošanai (NEKP2030 3.1.1.6. un 3.1.1.17. pasākums). Vienlaikus, ņemot vērā grūti dekarbonizējamo kravas transportlīdzekļu segmentu un nepieciešamību nodrošināt pietiekamu apjomu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu kā kritisko infrastruktūru, būtu apsverama kravas transportlīdzekļu vai sabiedriskā transporta transportlīdzekļu pārbūves iespēja no dīzeļdegvielas uz metāna izmantošanu (NEKP2030 3.1.1.6. un 3.1.1.17. pasākums), kā arī iespēja veicināt metāna izmantošanu jūras transportā (NEKP2030 3.1.1.18. pasākums).

Lūgums precizēt regulas numuru informatīvā ziņojuma 12. lappusē uz "Regulas 2023/2405" (ReFuelEU Aviation) un pievienot zemsvītras atsauci.

-

Lūgums prcizēt informatīvā ziņojuma 6. lappuses attēla numuru un attiecīgi aktualizēt attēlu numerāciju visā dokumentā.

-

Lūgums precizēt informatīvā ziņojuma 3.lpp 1.rinkdopas tekstu "2023.gada 13.septembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk – Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula vai Regula, vai AFIR).", ņemot vērā, ka regulas datums ir 2023.gada 13.septembris (publikācijas datums), bet atbilstoši regulas 26.pantam tā stājās spēkā 20 dienā pēc publicēšanas, kas nozīmē, ka tā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra Regula (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES, kas stājās spēkā 2023.gada 3.oktobrī.

-

Lūgums 31.lpp precizēt redakciju "Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi tiesību akta projektu ““Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums” iekļaujot korektu Ministru kabineta noteikumu nosaukumu.

Minisru kabineta 2024.gada 5.novembra noteikumi Nr.701 "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums" paredz ...

Lūgums precizēt stratēģijas 29.lpp 1.rindkopu ("Klimata un enerģētikas ministrija starpministriju saskaņošanā ir nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts ETL un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums” (23-TA-1486). Noteikumu projekts paredz sniegt atbalstu granta veidā pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, pašvaldību kapitālsabiedrībām, valsts tiešās pārvaldes iestādēm un komersantiem ETL iegādei, kā arī ETL uzlādes infrastruktūras un atjaunīgo energoresursu iekārtu ieviešanai Latvijā."), ņemot vērā, ka attiecīgais Ministru kabineta noteikumu projekts ir jau apstiprināts - https://likumi.lv/ta/id/356200-modernizacijas-fonda-finanseto-projektu-atklata-konkursa-energoefektivitates-paaugstinasana-transporta-sektoraatbalsts-elektromobilu-un-to-uzlades-infrastrukturas-ieviesanainolikums.

-