Projekta ID
26-TA-898Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
17.06.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
3) ģimenes loceklis – patvēruma meklētāja laulātais vai reģistrēts partneris, patvēruma meklētāja vai patvēruma meklētāja un viņa laulātā nepilngadīgais bērns vai pilngadīgs apgādājams bērns, kas nav stājies laulībā saskaņā ar Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos noteikto un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā neatkarīgi no tā vai viņš ir dzimis laulībā vai ārpus laulības vai arī ir adoptēts, kā arī tēvs, māte vai cits pieaugušais, tostarp pilngadīgs brālis vai māsa, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir atbildīgs par patvēruma meklētāju, bēgli vai alternatīvo statusu ieguvušo personu, ja minētais patvēruma meklētājs, bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona ir nepilngadīgs un nav stājies laulībā saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālajos aktos noteikto, ar nosacījumu, ka šāda ģimene pastāvējusi pirms ierašanās valsts teritorijā un atrodas Latvijas Republikas teritorijā patvēruma procedūras laikā. Termins atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 9.punktā un regulas 2024/1351 2.panta 8.punktā lietotajam terminam;
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka ģimenes locekļa definīcija aptver patvēruma meklētāja laulāto vai reģistrētu partneri, kā arī patvēruma meklētāja vai patvēruma meklētāja un viņa laulātā bērnu, taču neparedz skaidru regulējumu attiecībā uz reģistrētā partnera bērnu. Proti, likumprojekta redakcijā minēts "patvēruma meklētāja vai patvēruma meklētāja un viņa laulātā bērns", kas neaptver reģistrēta partnera bērnu. Līdz ar to lūdzam precizēt definīciju, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulās ietvertajai ģimenes locekļa definīcijai un bērna tiesību aizsardzības principam, nepārprotami ietverot arī reģistrētā partnera bērnu, kurš ir ģimenes sastāvā un atrodas viņa aprūpē vai apgādībā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
(4) Patvēruma jomā it īpaši piemēro bērna tiesību aizsardzības principu un ģimenes atkalapvienošanās principu. Izvērtējot bērna labākās intereses, ņem vērā ģimenes atkalapvienošanās iespēju, nepilngadīgās personas labklājību un sociālo attīstību, īpaši tās izcelsmi un vajadzību pēc aprūpes stabilitātes un nepārtrauktības, aizsardzības un drošības apsvērumus, jo īpaši, ja pastāv risks, ka nepilngadīgā persona ir cietusi vardarbībā vai ekspluatācijā, tostarp cilvēktirdzniecībā, kā arī nepilngadīgās personas uzskatus atbilstoši tā vecumam un briedumam.
Iebildums
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta 2.1 daļā ir ietverti vispārēji un horizontāli piemērojami kritēriji, kas jāņem vērā, nosakot bērna labākās intereses, tostarp, piemēram, bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības, bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi, viņa viedokļa noskaidrošanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli formulēt, identitātes saglabāšanu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta otrajā daļā noteikto šī norma jāpiemēro visām institūcijām un visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu. Tādējādi lūdzam precizēt tiesību normu, veidojot atsauci uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, ka, nosakot bērna labākās intereses, piemēro Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta 2.1 daļā noteiktos kritērijus, kā arī ņem vērā patvēruma procedūras specifiskos apstākļus.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
(5) Regulas Nr.2024/1348 43.panta 4.punktā minēto uzraudzību īsteno tiesībsargs atbilstoši regulas Nr.2024/1356 10.pantā noteiktajiem kritērijiem. Īstenojot uzraudzību, tiek ņemti vērā standarti, vadlīnijas un citi materiāli, kas izstrādāti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 15.decembra Regulas (ES) 2021/2303 par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.439/2010 13.pantam.
Iebildums
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 59. punktu, lūdzam izslēgt atsauci uz standartiem, vadlīnijām un citiem materiāliem. Aicinām tā vietā paredzēt, ka nolūkā īstenot uzraudzību tiesībsargs sadarbojas ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru saskaņā ar attiecīgo regulas vienību un likumprojekta anotācijā sniegt atbilstošu informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts
(4) Lai nodrošinātu patvēruma meklētāju uzskaiti un patvēruma procedūras virzību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) uztur Patvēruma meklētāju reģistru. Pārvalde un Valsts robežsardze iekļauj un aktualizē informāciju Patvēruma meklētāju reģistrā. Patvēruma meklētāju reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un izmantošanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.
Iebildums
Lūdzam likuma līmenī noteikt Patvēruma meklētāju reģistra personas datu apstrādes nolūku, tajā apstrādājamo personas datu kategorijas un kādu kategoriju datu subjektu dati tiks tajā apstrādāti. Norādām, ka gadījumā, ja personas datu apstrādē plānots izmantot kādus tehniskos līdzekļus, piemēram, datu apstrādi veiks informācijas sistēmā, šādu līdzekļu izmantošana ir uzskatāma par īpaši dziļu iejaukšanos personas pamattiesībās. Tādējādi šādā gadījumā apstrādes nosacījumi, vismaz personas datu apstrādes nolūks, apstrādājamo datu kategorijas un kādu kategoriju datu subjektu dati tiks apstrādāti, ir nosakāmi likumā. Minētais pamatojams ar apstākli, ka tikai likumdevējs ir tiesīgs izvērtēt iejaukšanās personas pamattiesībās nepieciešamību, kādā apjomā tās tiks ierobežotas un uz ko šis ierobežojums attieksies, savukārt Ministru kabineta līmenī būtu iespējams lemt par mazāk būtiskiem datu apstrādes nosacījumiem, kā, piemēram, konkrētiem datu veidiem, datu glabāšanas termiņiem.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts
(5) Informācijas apmaiņu ar Eurodac centrālo datubāzi saskaņā ar regulas Nr.2024/1358 nosacījumiem nodrošina ar Ārzemnieku biometrijas datu informācijas sistēmu.
Iebildums
Lūdzam likuma līmenī noteikt Ārzemnieku biometrijas datu informācijas sistēmas personas datu apstrādes nolūku, tajā apstrādājamo personas datu kategorijas un kādu kategoriju datu subjektu dati tiks tajā apstrādāti. Norādām, ka gadījumā, ja personas datu apstrādē plānots izmantot kādus tehniskos līdzekļus, piemēram, datu apstrādi veiks informācijas sistēmā, šādu līdzekļu izmantošana ir uzskatāma par īpaši dziļu iejaukšanos personas pamattiesībās. Tādējādi šādā gadījumā apstrādes nosacījumi, vismaz personas datu apstrādes nolūks, apstrādājamo datu kategorijas un kādu kategoriju datu subjektu dati tiks apstrādāti, ir nosakāmi likumā. Minētais pamatojams ar apstākli, ka tikai likumdevējs ir tiesīgs izvērtēt iejaukšanās personas pamattiesībās nepieciešamību, kādā apjomā tās tiks ierobežotas un uz ko šis ierobežojums attieksies, savukārt Ministru kabineta līmenī būtu iespējams lemt par mazāk būtiskiem datu apstrādes nosacījumiem, kā, piemēram, konkrētiem datu veidiem, datu glabāšanas termiņiem.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts
(7) Tiesu administrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc patvēruma meklētāja pieprasījuma, ja tam nav pietiekamu līdzekļu, lai pieaicinātu personu juridiskās palīdzības saņemšanai, nodrošina valsts nodrošināto juridisko palīdzību pārsūdzības procedūrās saistībā ar šā likuma 14.panta divpadsmitajā un septiņpadsmitajā, 18.panta septītajā un astotajā daļā, 19.panta pirmajā, otrajā un septītajā daļā, 24.panta trešajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 34.panta otrajā daļā (izņemot saistībā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 5.punktā minēto lēmumu saistībā ar regulas Nr.2024/1348 40.pantu), trešajā, piektajā un septītajā daļā, 61.panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai faktisko rīcību, kā arī šā likuma 40.panta trešajā un piektajā daļā minēto lūgumu sagatavošanas un iesniegšanas gadījumos atbilstoši regulas Nr.2024/1348 17., 18. un 19.pantā un regulas Nr.2024/1351 43.panta 4.punktā noteiktajam.
Iebildums
1. Svītrot 18. panta septīto un astoto daļu, tās aizstājot ar 18. panta otro daļu.
2. „Vienlaikus aicinām lietot pilno terminoloģiju attiecībā uz „valsts nodrošināto juridisko palīdzību”, jo likumprojektā tiek lietots arī vispārīgs termins „juridiskā palīdzība”. Ņemot vērā, ka personai ir tiesības saņemt juridisko palīdzību arī privātā kārtā, vienojoties ar juridiskās palīdzības sniedzēju, būtu nepieciešams skaidri nošķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību no privātā kārtā sniegtas juridiskās palīdzības.
Piemēram, 5. panta astotajā daļā formulējums „juridiskās palīdzības sniegšanas” būtu precizējams, izsakot to šādā redakcijā: „Juridisko konsultāciju un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas laikā saziņu ar patvēruma meklētāju nodrošina Tiesu administrācija.”
2. „Vienlaikus aicinām lietot pilno terminoloģiju attiecībā uz „valsts nodrošināto juridisko palīdzību”, jo likumprojektā tiek lietots arī vispārīgs termins „juridiskā palīdzība”. Ņemot vērā, ka personai ir tiesības saņemt juridisko palīdzību arī privātā kārtā, vienojoties ar juridiskās palīdzības sniedzēju, būtu nepieciešams skaidri nošķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību no privātā kārtā sniegtas juridiskās palīdzības.
Piemēram, 5. panta astotajā daļā formulējums „juridiskās palīdzības sniegšanas” būtu precizējams, izsakot to šādā redakcijā: „Juridisko konsultāciju un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas laikā saziņu ar patvēruma meklētāju nodrošina Tiesu administrācija.”
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts
(8) Juridisko konsultāciju un juridiskās palīdzības sniegšanas laikā saziņu ar patvēruma meklētāju nodrošina Tiesu administrācija.
Iebildums
Izsakām iebildumu, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanas posmā saziņu ar patvēruma meklētāju (tulka pakalpojumu) organizētu, nodrošinātu Tiesu administrācija, jo:
1. saskaņā ar šī brīža spēkā esošo regulējumu šis jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē, kurai attiecīgi ir pieejami nepieciešamie resursi un šim procesam piešķirtie budžeta līdzekļi;
2. raugoties no tulkošanas un saziņas ar patvēruma meklētāju organizēšanas perspektīvas, jau no procedūras sākuma posma tulka pakalpojumu šobrīd nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde gan procedūras uzsākšanas brīdī, gan juridiskās palīdzības sniegšanas posmā. Likumprojektā paredzēts atteikties no līdzšinējās pieejas, ka saziņu starp juridiskās palīdzības sniedzēju un patvēruma meklētāju pārsūdzības procedūrā nodrošina Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, ņemot vērā institūciju kompetenču sadalījumu, norādām, ka nebūtu lietderīgi šo funkciju sadalīt starp vairākām iestādēm, jo tas radītu procesu sadrumstalotību un kavētu tulka pakalpojuma savlaicīgu nodrošināšanu. Tāpat katrai iestādei būtu jānodrošina publiskā iepirkuma veikšana tulkošanas pakalpojumiem, tādējādi dublējot veicamās darbības;
3. tāpat jāņem vērā, ka katrai iestādei var būt atšķirīgi tulkošanas pakalpojumu sniedzēji, līdz ar to arī dažādi tulki. Tas var radīt situācijas, kur viena un tā pati informācija tiek iztulkota atšķirīgi, atkarībā no tulka pieejas un interpretācijas. Šāda tulkošanas nepārtrauktības trūkuma dēļ var rasties neskaidrības vai pat kļūdas patvēruma procedūrā, kas var ietekmēt tās norisi un rezultātu. Tāpēc ir būtiski nodrošināt vienotu un konsekventu tulkošanas pieeju visā procesā;
4. ir būtiski nodrošināt vienotu un konsekventu tulkošanas pieeju visā procesā. Vēršama uzmanība, ka šī kompetence Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir kopš valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ieviešanas patvēruma lietās, darbojās iepriekš spēkā esošā 2009.gada Patvēruma likuma spēkā esamības laikā un šā brīža spēkā esošā 2015.gada Patvēruma likuma darbības laikā. Likumprojekta anotācijā nav identificēti līdzekļi, ko Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde izlieto tulkošanas pakalpojuma nodrošināšanai un, kādi līdzekļi būtu pārdalāmi Tieslietu ministrijai. Ja tiek pieņemts lēmums par kompetenču sadalījumu, papildus risināms papildus budžeta līdzekļu piešķiršanas jautājums, gan Tiesu administrācijas kapacitātes resursu jautājums šī procesa nodrošināšanai;
2. Tiesu administrācija ir veikusi papildu nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķinu, lai nodrošinātu likumprojektā paredzēto, proti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu administratīvajās procedūrās un pārsūdzības procesā. Minēto normu ieviešanai juridisko konsultāciju sniegšanai administratīvajā procedūrā nepieciešami 107 000 euro. Tomēr šajā aprēķinā nav iekļauti tulkošanas pakalpojumi juridiskās palīdzības nodrošināšanas procesā. Tiesu administrācija ir nosūtījusi Tieslietu ministrijai priekšlikumus juridisko konsultāciju organizēšanai.
1. saskaņā ar šī brīža spēkā esošo regulējumu šis jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē, kurai attiecīgi ir pieejami nepieciešamie resursi un šim procesam piešķirtie budžeta līdzekļi;
2. raugoties no tulkošanas un saziņas ar patvēruma meklētāju organizēšanas perspektīvas, jau no procedūras sākuma posma tulka pakalpojumu šobrīd nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde gan procedūras uzsākšanas brīdī, gan juridiskās palīdzības sniegšanas posmā. Likumprojektā paredzēts atteikties no līdzšinējās pieejas, ka saziņu starp juridiskās palīdzības sniedzēju un patvēruma meklētāju pārsūdzības procedūrā nodrošina Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, ņemot vērā institūciju kompetenču sadalījumu, norādām, ka nebūtu lietderīgi šo funkciju sadalīt starp vairākām iestādēm, jo tas radītu procesu sadrumstalotību un kavētu tulka pakalpojuma savlaicīgu nodrošināšanu. Tāpat katrai iestādei būtu jānodrošina publiskā iepirkuma veikšana tulkošanas pakalpojumiem, tādējādi dublējot veicamās darbības;
3. tāpat jāņem vērā, ka katrai iestādei var būt atšķirīgi tulkošanas pakalpojumu sniedzēji, līdz ar to arī dažādi tulki. Tas var radīt situācijas, kur viena un tā pati informācija tiek iztulkota atšķirīgi, atkarībā no tulka pieejas un interpretācijas. Šāda tulkošanas nepārtrauktības trūkuma dēļ var rasties neskaidrības vai pat kļūdas patvēruma procedūrā, kas var ietekmēt tās norisi un rezultātu. Tāpēc ir būtiski nodrošināt vienotu un konsekventu tulkošanas pieeju visā procesā;
4. ir būtiski nodrošināt vienotu un konsekventu tulkošanas pieeju visā procesā. Vēršama uzmanība, ka šī kompetence Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir kopš valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ieviešanas patvēruma lietās, darbojās iepriekš spēkā esošā 2009.gada Patvēruma likuma spēkā esamības laikā un šā brīža spēkā esošā 2015.gada Patvēruma likuma darbības laikā. Likumprojekta anotācijā nav identificēti līdzekļi, ko Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde izlieto tulkošanas pakalpojuma nodrošināšanai un, kādi līdzekļi būtu pārdalāmi Tieslietu ministrijai. Ja tiek pieņemts lēmums par kompetenču sadalījumu, papildus risināms papildus budžeta līdzekļu piešķiršanas jautājums, gan Tiesu administrācijas kapacitātes resursu jautājums šī procesa nodrošināšanai;
2. Tiesu administrācija ir veikusi papildu nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķinu, lai nodrošinātu likumprojektā paredzēto, proti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu administratīvajās procedūrās un pārsūdzības procesā. Minēto normu ieviešanai juridisko konsultāciju sniegšanai administratīvajā procedūrā nepieciešami 107 000 euro. Tomēr šajā aprēķinā nav iekļauti tulkošanas pakalpojumi juridiskās palīdzības nodrošināšanas procesā. Tiesu administrācija ir nosūtījusi Tieslietu ministrijai priekšlikumus juridisko konsultāciju organizēšanai.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts
(8) Juridisko konsultāciju un juridiskās palīdzības sniegšanas laikā saziņu ar patvēruma meklētāju nodrošina Tiesu administrācija.
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka ir nepieciešams rast ekonomiski un administratīvi efektīvāku risinājumu saziņas ar patvēruma meklētāju tulkošanas nodrošināšanai. Tieslietu ministrijas ieskatā, gadījumos, kad tas objektīvi ir iespējams, būtu nodrošināma vienota pieeja tulkošanas pakalpojumu organizēšanai, kas sekmētu administratīvo resursu un valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu. Bez objektīva pamatojuma sadrumstalots tulkošanas organizēšanas modelis var radīt papildu slogu valsts budžetam, kā arī kavēt patvēruma meklētāju tiesību efektīvu nodrošināšanu. Ievērojot minēto, tulkošanas pakalpojumu nodrošināšanā būtu jāņem vērā personas atrašanās vieta laikā, kad tā īsteno savas tiesības. Piemēram, ja persona atrodas izmitināšanas centrā vai aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, būtu izmantojams attiecīgās institūcijas nodrošinātais tulks.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts
6) sabiedrības veselības interesēs veikt veselības pārbaudi;
Iebildums
Ņemot vērā, ka no šī pienākumu izriet arī patvēruma meklētāja veselības datu apstrāde, kas ir saprotama kā īpašu kategoriju personas datu apstrāde, lūdzam anotācijā to pamatot, norādot par šādas personas datu apstrādes samērīgumu un atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) 9.panta 2.punktam.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Likumprojekts
(2) Ja Pārvalde konstatē, ka patvēruma meklētāja, kas ir izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas ļauj viņam nodrošināt viņa un viņa ģimenes locekļu veselības stāvoklim un vajadzībām atbilstošus sadzīves apstākļus, un uzturēšanos patvēruma procedūras laikā, viņam vairs nav tiesību uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ja Pārvalde konstatē, ka laika periodā, kad patvēruma meklētājās ir bijis izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, patvēruma meklētāja rīcībā ir bijuši finanšu līdzekļi, kas ļauj viņam nodrošināt viņa un viņa ģimenes locekļu veselības stāvoklim un vajadzībām atbilstošus sadzīves apstākļus un uzturēšanos patvēruma procedūras laikā, patvēruma meklētājam ir pienākums atmaksāt Pārvaldei radušos izdevumus, kas ir saistīti ar patvēruma meklētāja izmitināšanu.
Iebildums
Lūdzam izvērtēt un papildināt ar korespondējošajai direktīvas vienībai atbilstošu regulējumu par samērīguma principa ievērošanu, pieteikuma iesniedzēja individuālo apstākļu izvērtēšanu un nepieciešamību ievērot viņa cieņu vai neaizskaramību, tostarp pieteikuma iesniedzēja īpašās uzņemšanas vajadzības. Līdzīgi lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 18. panta piekto daļu. Apzināmies, ka samērīguma princips ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai attiecīga norāde iekļauta likumprojektā, tostarp pat gadījumos, ja atbilstoši likumam obligāti jāpieņem noteikts lēmums, tomēr tiesiskās noteiktības nolūkā, jo īpaši ņemot vērā, ka konkrētais regulējums attiecas uz izdevumu atlīdzināšanu, minētā norāde varētu būtu nepieciešama. Alternatīvi norādei uz samērīguma principu būtu pieļaujams, piemēram, noteikt, ka Pārvalde var prasīt patvēruma meklētājam atmaksāt radušos izdevumus, no kā faktiski arī izrietētu Pārvaldes pienākums katrā gadījumā izdarīt lietderības apsvērumus (un piemērot samērīguma principa šo apsvērumu ietvaros).
Skaidrojam, ka vienīgi netipiskos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas. Tomēr šādai atkāpei ir jābūt pamatotai ar īpašiem, uzrādāmiem un pārliecinošiem argumentiem. Savukārt no direktīvas pirmšķietami izriet, ka attiecīgie apstākļi vērtējami katrā gadījumā.
Skaidrojam, ka vienīgi netipiskos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas. Tomēr šādai atkāpei ir jābūt pamatotai ar īpašiem, uzrādāmiem un pārliecinošiem argumentiem. Savukārt no direktīvas pirmšķietami izriet, ka attiecīgie apstākļi vērtējami katrā gadījumā.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Likumprojekts
(6) Patvēruma meklētāja saziņu ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju nodrošina Tiesu administrācija.
Iebildums
Izsakām iebildumu, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanas posmā saziņu ar patvēruma meklētāju (tulka pakalpojumu) organizētu, nodrošinātu Tiesu administrācija, jo:
1. saskaņā ar šī brīža spēkā esošo regulējumu šis jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē, kurai attiecīgi ir pieejami nepieciešamie resursi un šim procesam piešķirtie budžeta līdzekļi;
2. raugoties no tulkošanas un saziņas ar patvēruma meklētāju organizēšanas perspektīvas, jau no procedūras sākuma posma tulka pakalpojumu šobrīd nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde gan procedūras uzsākšanas brīdī, gan juridiskās palīdzības sniegšanas posmā. Likumprojektā paredzēts atteikties no līdzšinējās pieejas, ka saziņu starp juridiskās palīdzības sniedzēju un patvēruma meklētāju pārsūdzības procedūrā nodrošina Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, ņemot vērā institūciju kompetenču sadalījumu, norādām, ka nebūtu lietderīgi šo funkciju sadalīt starp vairākām iestādēm, jo tas radītu procesu sadrumstalotību un kavētu tulka pakalpojuma savlaicīgu nodrošināšanu. Tāpat katrai iestādei būtu jānodrošina publiskā iepirkuma veikšana tulkošanas pakalpojumiem, tādējādi dublējot veicamās darbības;
3. tāpat jāņem vērā, ka katrai iestādei var būt atšķirīgi tulkošanas pakalpojumu sniedzēji, līdz ar to arī dažādi tulki. Tas var radīt situācijas, kur viena un tā pati informācija tiek iztulkota atšķirīgi, atkarībā no tulka pieejas un interpretācijas. Šāda tulkošanas nepārtrauktības trūkuma dēļ var rasties neskaidrības vai pat kļūdas patvēruma procedūrā, kas var ietekmēt tās norisi un rezultātu. Tāpēc ir būtiski nodrošināt vienotu un konsekventu tulkošanas pieeju visā procesā;
4. ir būtiski nodrošināt vienotu un konsekventu tulkošanas pieeju visā procesā. Vēršama uzmanība, ka šī kompetence Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir kopš valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ieviešanas patvēruma lietās, darbojās iepriekš spēkā esošā 2009.gada Patvēruma likuma spēkā esamības laikā un šā brīža spēkā esošā 2015.gada Patvēruma likuma darbības laikā. Likumprojekta anotācijā nav identificēti līdzekļi, ko Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde izlieto tulkošanas pakalpojuma nodrošināšanai un, kādi līdzekļi būtu pārdalāmi Tieslietu ministrijai. Ja tiek pieņemts lēmums par kompetenču sadalījumu, papildus risināms papildus budžeta līdzekļu piešķiršanas jautājums, gan Tiesu administrācijas kapacitātes resursu jautājums šī procesa nodrošināšanai;
2. Tiesu administrācija ir veikusi papildu nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķinu, lai nodrošinātu likumprojektā paredzēto, proti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu administratīvajās procedūrās un pārsūdzības procesā. Minēto normu ieviešanai juridisko konsultāciju sniegšanai administratīvajā procedūrā nepieciešami 107 000 euro. Tomēr šajā aprēķinā nav iekļauti tulkošanas pakalpojumi juridiskās palīdzības nodrošināšanas procesā. Tiesu administrācija ir nosūtījusi Tieslietu ministrijai priekšlikumus juridisko konsultāciju organizēšanai.
1. saskaņā ar šī brīža spēkā esošo regulējumu šis jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē, kurai attiecīgi ir pieejami nepieciešamie resursi un šim procesam piešķirtie budžeta līdzekļi;
2. raugoties no tulkošanas un saziņas ar patvēruma meklētāju organizēšanas perspektīvas, jau no procedūras sākuma posma tulka pakalpojumu šobrīd nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde gan procedūras uzsākšanas brīdī, gan juridiskās palīdzības sniegšanas posmā. Likumprojektā paredzēts atteikties no līdzšinējās pieejas, ka saziņu starp juridiskās palīdzības sniedzēju un patvēruma meklētāju pārsūdzības procedūrā nodrošina Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, ņemot vērā institūciju kompetenču sadalījumu, norādām, ka nebūtu lietderīgi šo funkciju sadalīt starp vairākām iestādēm, jo tas radītu procesu sadrumstalotību un kavētu tulka pakalpojuma savlaicīgu nodrošināšanu. Tāpat katrai iestādei būtu jānodrošina publiskā iepirkuma veikšana tulkošanas pakalpojumiem, tādējādi dublējot veicamās darbības;
3. tāpat jāņem vērā, ka katrai iestādei var būt atšķirīgi tulkošanas pakalpojumu sniedzēji, līdz ar to arī dažādi tulki. Tas var radīt situācijas, kur viena un tā pati informācija tiek iztulkota atšķirīgi, atkarībā no tulka pieejas un interpretācijas. Šāda tulkošanas nepārtrauktības trūkuma dēļ var rasties neskaidrības vai pat kļūdas patvēruma procedūrā, kas var ietekmēt tās norisi un rezultātu. Tāpēc ir būtiski nodrošināt vienotu un konsekventu tulkošanas pieeju visā procesā;
4. ir būtiski nodrošināt vienotu un konsekventu tulkošanas pieeju visā procesā. Vēršama uzmanība, ka šī kompetence Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir kopš valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ieviešanas patvēruma lietās, darbojās iepriekš spēkā esošā 2009.gada Patvēruma likuma spēkā esamības laikā un šā brīža spēkā esošā 2015.gada Patvēruma likuma darbības laikā. Likumprojekta anotācijā nav identificēti līdzekļi, ko Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde izlieto tulkošanas pakalpojuma nodrošināšanai un, kādi līdzekļi būtu pārdalāmi Tieslietu ministrijai. Ja tiek pieņemts lēmums par kompetenču sadalījumu, papildus risināms papildus budžeta līdzekļu piešķiršanas jautājums, gan Tiesu administrācijas kapacitātes resursu jautājums šī procesa nodrošināšanai;
2. Tiesu administrācija ir veikusi papildu nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķinu, lai nodrošinātu likumprojektā paredzēto, proti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu administratīvajās procedūrās un pārsūdzības procesā. Minēto normu ieviešanai juridisko konsultāciju sniegšanai administratīvajā procedūrā nepieciešami 107 000 euro. Tomēr šajā aprēķinā nav iekļauti tulkošanas pakalpojumi juridiskās palīdzības nodrošināšanas procesā. Tiesu administrācija ir nosūtījusi Tieslietu ministrijai priekšlikumus juridisko konsultāciju organizēšanai.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Likumprojekts
(1) Ievērojot regulas Nr.2024/1359 4.pantā minēto Padomes īstenošanas lēmumu, kas pieļauj atkāpes un ievieš solidaritātes pasākumus:
Iebildums
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem. Ja lēmumu adresāts ir dalībvalstis un ir nepieciešams to normas padarīt saistošas privātpersonām, tad lēmumi ir jāpārņem valsts tiesību sistēmā tāpat kā direktīvas. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un, ja attiecīgais lēmums ir saistošs vienīgi dalībvalstij - izslēgt vai precizēt (piemēram, ja nepieciešams vienīgi saņemt lēmumu, lai veiktu pasākumus, kas izriet no Eiropas Savienības regulas vai likumprojekta, bet ne piemērot lēmumā iekļautās normas attiecībā uz privātpersonām, tad atsauci likumprojektā varētu arī attiecīgi redakcionāli precizēt) atsauci uz Padomes īstenošanas lēmumu.
Papildus lūdzam izslēgt norādi "kas pieļauj atkāpes un ievieš solidaritātes pasākumus", jo minētā lēmuma saturs nepārprotami izriet no atsauces uz regulu.
Papildus lūdzam izslēgt norādi "kas pieļauj atkāpes un ievieš solidaritātes pasākumus", jo minētā lēmuma saturs nepārprotami izriet no atsauces uz regulu.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Likumprojekts
Iekšlietu ministrija vai tās pilnvarota iestāde pilda regulas Nr.2024/1347 37.pantā, regulas Nr.2024/1348 71.panta 1.punktā, regulas Nr.2024/1350 10.panta 1.punktā minētā kontaktpunkta funkcijas.
Iebildums
Lūdzam izvērtēt un izslēgt vārdus "vai tās pilnvarota iestāde", ņemot vērā, ka kontaktpunktu pienākumu izpilde atbilstoši regulām faktiski tieši skar arī privātpersonas, piemēram, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir tiesības saņemt informāciju no kontaktpunkta, tādēļ attiecīgajai iestādei būtu jābūt noteiktai ārējā normatīvajā aktā.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Iebildums
Lūdzam pilnveidot sniegto informāciju par direktīvas prasību pārņemšanu:
1) anotācijā skaidrots, ka direktīvas 3. panta 2. punktu nav nepieciešams pārņemt, jo norma nosaka, attiecībā uz ko direktīva netiek piemērota. Saistībā ar minēto aicinām izvērtēt nepieciešamību, piemēram, papildināt likumprojektu ar atbilstošu likuma darbības jomas ierobežojumu vai skaidrot anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams;
2) aicinām skaidrot apsvērumus direktīvas 7.panta 2., 4. (šī punkta gadījumā - kādēļ nosacījums attiecas vienīgi uz dienasnaudu, bet ne citiem materiālajiem uzņemšanas apstākļiem), 5. punktā u.c. paredzētās rīcības brīvības izmantošanai;
3) saistībā ar 8. panta 5. punkta otro daļu aicinām skaidrot, kādēļ likumprojektā nav jāparedz sodi par ģeogrāfiskā apgabala atstāšanu bez atļaujas, jo direktīva paredz, ka dalībvalsts piemēro tikai tādus sodus, kas paredzēti šajā direktīvā;
4) saistībā ar direktīvas 13. panta 2. punkta sestajā daļā paredzēto regulējumu aicinām izvērtēt, vai nebūtu jāparedz izņēmums "izņemot gadījumus, kad ļoti īsā aizturēšanas perioda dēļ izglītības nodrošināšana viņiem sniegtu ierobežotus ieguvumus", vai skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams. Lūdzam arī norādi "Iekšlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas plāniem attīstīt mājokļu infrastruktūru tieši patvēruma meklētāju izmitināšanas vajadzībām" aizstāt ar konkrētu informāciju par to, vai attiecīgās direktīvas 20. panta 1. punkta "c" apakšpunkts tiek pārņemts. Norādām, ka informācijas trūkums, kas risināms iestāžu sadarbības ietvaros nav pamatojums direktīvas normu nepārņemšanai. Papildus lūdzam precizēt norādes, ka 20. panta 1. punkta "a" un "c" apakšpunkts paredz rīcības brīvību, jo faktiski direktīvas norma paredz vairākus veidus, kā sasniegt tās mērķi, tādēļ anotācijā jāpamato izvēlēto veidu;
5) lūdzam skaidrot, ar kurām likumprojekta normām pārņemts direktīvas 16. panta 1. punktā un 22. panta 2. punktā ietvertais regulējums attiecībā uz nepilngadīgo pieteikuma iesniedzēju bērniem, nepieciešamības gadījumā papildinot likumprojektu;
6) lūdzam skaidrot, uz kāda pamata (piemēram, likumprojekta konkrētas normas pamata) izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem paredzēts pilnībā pārņemt direktīvas 20. panta 10. punkta otrās daļas regulējumu, kā arī - kā pārņemts direktīvas 17. panta 3. punkta "c" apakšpunkts un 24. panta pirmā daļa;
7) lūdzam salāgot informāciju par direktīvas 21. panta 3. punkta un 21. panta 2. punkta "a", "b" un "f" apakšpunkta pārņemšanu. Proti, ja neviens no minētajiem trīs apakšpunktiem netiek pārņemts, tad nav jāpārņem arī 21. panta 3. punkts, kurš attiecas uz šajos apakšpunktos norādītajiem gadījumiem;
8) lūdzam skaidrot, kā tieši 11.panta 5.punkta otrā daļa pārņemta likumprojekta 27., 28., 29. pantā, ņemot vērā, ka minētās normas neparedz atbilstošu pārskatīšanu.
Kā arī aicinām skaidrot, kā pārņemtas pārējās trīs likumprojekta informatīvajā atsaucē minētās direktīvas.
1) anotācijā skaidrots, ka direktīvas 3. panta 2. punktu nav nepieciešams pārņemt, jo norma nosaka, attiecībā uz ko direktīva netiek piemērota. Saistībā ar minēto aicinām izvērtēt nepieciešamību, piemēram, papildināt likumprojektu ar atbilstošu likuma darbības jomas ierobežojumu vai skaidrot anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams;
2) aicinām skaidrot apsvērumus direktīvas 7.panta 2., 4. (šī punkta gadījumā - kādēļ nosacījums attiecas vienīgi uz dienasnaudu, bet ne citiem materiālajiem uzņemšanas apstākļiem), 5. punktā u.c. paredzētās rīcības brīvības izmantošanai;
3) saistībā ar 8. panta 5. punkta otro daļu aicinām skaidrot, kādēļ likumprojektā nav jāparedz sodi par ģeogrāfiskā apgabala atstāšanu bez atļaujas, jo direktīva paredz, ka dalībvalsts piemēro tikai tādus sodus, kas paredzēti šajā direktīvā;
4) saistībā ar direktīvas 13. panta 2. punkta sestajā daļā paredzēto regulējumu aicinām izvērtēt, vai nebūtu jāparedz izņēmums "izņemot gadījumus, kad ļoti īsā aizturēšanas perioda dēļ izglītības nodrošināšana viņiem sniegtu ierobežotus ieguvumus", vai skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams. Lūdzam arī norādi "Iekšlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas plāniem attīstīt mājokļu infrastruktūru tieši patvēruma meklētāju izmitināšanas vajadzībām" aizstāt ar konkrētu informāciju par to, vai attiecīgās direktīvas 20. panta 1. punkta "c" apakšpunkts tiek pārņemts. Norādām, ka informācijas trūkums, kas risināms iestāžu sadarbības ietvaros nav pamatojums direktīvas normu nepārņemšanai. Papildus lūdzam precizēt norādes, ka 20. panta 1. punkta "a" un "c" apakšpunkts paredz rīcības brīvību, jo faktiski direktīvas norma paredz vairākus veidus, kā sasniegt tās mērķi, tādēļ anotācijā jāpamato izvēlēto veidu;
5) lūdzam skaidrot, ar kurām likumprojekta normām pārņemts direktīvas 16. panta 1. punktā un 22. panta 2. punktā ietvertais regulējums attiecībā uz nepilngadīgo pieteikuma iesniedzēju bērniem, nepieciešamības gadījumā papildinot likumprojektu;
6) lūdzam skaidrot, uz kāda pamata (piemēram, likumprojekta konkrētas normas pamata) izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem paredzēts pilnībā pārņemt direktīvas 20. panta 10. punkta otrās daļas regulējumu, kā arī - kā pārņemts direktīvas 17. panta 3. punkta "c" apakšpunkts un 24. panta pirmā daļa;
7) lūdzam salāgot informāciju par direktīvas 21. panta 3. punkta un 21. panta 2. punkta "a", "b" un "f" apakšpunkta pārņemšanu. Proti, ja neviens no minētajiem trīs apakšpunktiem netiek pārņemts, tad nav jāpārņem arī 21. panta 3. punkts, kurš attiecas uz šajos apakšpunktos norādītajiem gadījumiem;
8) lūdzam skaidrot, kā tieši 11.panta 5.punkta otrā daļa pārņemta likumprojekta 27., 28., 29. pantā, ņemot vērā, ka minētās normas neparedz atbilstošu pārskatīšanu.
Kā arī aicinām skaidrot, kā pārņemtas pārējās trīs likumprojekta informatīvajā atsaucē minētās direktīvas.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Iebildums
Lūdzam papildināt ar informāciju arī par:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1347 par standartiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanu par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienotu statusu bēgļiem vai personām, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, un piešķirtās aizsardzības saturu, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES (turpmāk - regula Nr. 2024/1347), 29. panta 2. punkta otrajā daļā, 33. panta 1. punkta otrajā daļā, 35. panta 3. punktā ietvertās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu likumprojektā. Kā arī lūdzam skaidrot minētās regulas 33. panta 4. punkta ieviešanu;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1348, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES (turpmāk - regula Nr. 2024/1348), 15. panta 3. un 4. punktā, 19. panta 4. un 5. punktā, 23. panta 7. punktā ietvertās rīcības brīvības izmantošanu likumprojektā;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1350, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmu un groza Regulu (ES) 2021/1147, 9. panta 15. punktā un 10. panta 1. punktā ietvertās rīcības brīvības neizmantošanu likumprojektā;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1359, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā un groza Regulu (ES) 2021/1147, 11. panta 10. punkta otrajā daļā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu likumprojekta 64. panta septītajā daļā. Aicinām arī minētajā likumprojekta vienībā atsaukties uz norādīto regulas vienību, kas paredz normas piemērošanas nosacījumu, ka piekļuve tādējādi netiek pārmērīgi ierobežota vai padarīta par neiespējamu;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1358 par biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1351 un (ES) 2024/1350 un Padomes Direktīvu 2001/55/EK un lai identificētu trešās valsts valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuri uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013, 5., 6. un 59. panta ieviešanu likumprojektā;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1351 par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr. 604/2013, 5.-7., 43., 52., 72. un 74.panta ieviešanu, kā arī 21. panta 1. un 4. punktā, 22. panta 7. punktā, 44. panta 2. punktā, 53. pantā ietvertās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu.
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1347 par standartiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanu par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienotu statusu bēgļiem vai personām, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, un piešķirtās aizsardzības saturu, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES (turpmāk - regula Nr. 2024/1347), 29. panta 2. punkta otrajā daļā, 33. panta 1. punkta otrajā daļā, 35. panta 3. punktā ietvertās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu likumprojektā. Kā arī lūdzam skaidrot minētās regulas 33. panta 4. punkta ieviešanu;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1348, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES (turpmāk - regula Nr. 2024/1348), 15. panta 3. un 4. punktā, 19. panta 4. un 5. punktā, 23. panta 7. punktā ietvertās rīcības brīvības izmantošanu likumprojektā;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1350, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmu un groza Regulu (ES) 2021/1147, 9. panta 15. punktā un 10. panta 1. punktā ietvertās rīcības brīvības neizmantošanu likumprojektā;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1359, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā un groza Regulu (ES) 2021/1147, 11. panta 10. punkta otrajā daļā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu likumprojekta 64. panta septītajā daļā. Aicinām arī minētajā likumprojekta vienībā atsaukties uz norādīto regulas vienību, kas paredz normas piemērošanas nosacījumu, ka piekļuve tādējādi netiek pārmērīgi ierobežota vai padarīta par neiespējamu;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1358 par biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1351 un (ES) 2024/1350 un Padomes Direktīvu 2001/55/EK un lai identificētu trešās valsts valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuri uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013, 5., 6. un 59. panta ieviešanu likumprojektā;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulas (ES) 2024/1351 par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr. 604/2013, 5.-7., 43., 52., 72. un 74.panta ieviešanu, kā arī 21. panta 1. un 4. punktā, 22. panta 7. punktā, 44. panta 2. punktā, 53. pantā ietvertās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Iebildums
Lūdzam veikt likumprojekta ietekmes izvērtējumu uz datu aizsardzību un papildināt anotācijas 8.1.13. apakšsadaļu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par likumprojektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī – vai personu dati tiks glabāti un kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā. Ietekmes novērtējuma veikšanā un anotācijas aizpildīšanā aicinām izmantot Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijas sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (54.-55.lpp.).
Piedāvātā redakcija
-
17.
Anotācija (ex-ante)
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Iebildums
Lūdzam atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.25. apakšpunktā noteiktajam papildināt anotācijas 8.1.16. apakšsadaļu, izvērtējot likumprojekta ietekmi uz bērnu tiesībām un pamatojot izraudzītā risinājuma atbilstību bērnu labākajām interesēm.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Likumprojekts
(24) Šajā likumā lietotais termins "patvēruma pieprasīšana" ir pasākumu kopums, kas ietver vienlaicīgu patvēruma meklētāja vēlmes par bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas izteikšanu un iesnieguma iesniegšanu, kā arī tā reģistrēšanu, ko veic Valsts robežsardze, un tas atbilst regulas Nr.2024/1348 28.panta 7.punktā noteiktajam. Valsts robežsardze neveic iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu reģistrāciju, ja, ievērojot regulas Nr.2024/1351 17.pantu, vēlmes paušanas laikā vai uzreiz pēc tam ir konstatējams, ka personai Latvijas Republika nav pirmā ieceļošanas valsts vai citā dalībvalstī personai ir derīgs uzturēšanās dokuments vai derīga vīza.
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām terminu skaidro, minot tajā vienīgi izteiktā jēdziena būtiskās pazīmes, savukārt konkrētais tiesiskais regulējums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu reģistrāciju ir ietverams likumprojekta pamattekstā, tādēļ lūdzam izslēgt likumprojekta 1. panta 24. daļas otro teikumu, ietverot to likumprojekta pamattekstā.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Likumprojekts
(5) Lai konstatētu iespējamo apdraudējumu dalībvalstu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, Valsts robežsardze nekavējoties pēc patvēruma pieprasīšanas nosūta informāciju par patvēruma meklētāju Valsts drošības dienestam un Valsts policijai atzinuma sniegšanai par iepriekšminēto apstākļu esamību. Valsts drošības dienests un Valsts policija sniedz atzinumu Valsts robežsardzei un Pārvaldei 15 darbdienu laikā.
Priekšlikums
Aicinām norādīt atskaites punktu 15 darbdienu termiņa aprēķināšanai, proti, no informācijas nosūtīšanas vai saņemšanas dienas, tādējādi nodrošinot attiecīgās normas nepārprotamu izteiksmi.
Piedāvātā redakcija
-
20.
Likumprojekts
(5) Lai konstatētu iespējamo apdraudējumu dalībvalstu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, Valsts robežsardze nekavējoties pēc patvēruma pieprasīšanas nosūta informāciju par patvēruma meklētāju Valsts drošības dienestam un Valsts policijai atzinuma sniegšanai par iepriekšminēto apstākļu esamību. Valsts drošības dienests un Valsts policija sniedz atzinumu Valsts robežsardzei un Pārvaldei 15 darbdienu laikā.
Priekšlikums
Lūdzam anotācijā sniegt plašāku skaidrojumu, kas pamatotu nepieciešamību pieprasīt informāciju par katru patvēruma meklētāju, vai tas nerada apdraudējumu dalībvalstu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, kā arī par to, kā šī informācija pēc tam tiks izmantota. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši regulas Nr.2024/1348 10.panta 4. punkta "c" apakšpunktam var tikt piemērots izņēmums no patvēruma meklētāja tiesībām, ja tas apdraud sabiedrisko kārtību vai valsts drošību. Ņemot vērā minēto, ir papildus skaidrojams, kādēļ atzinums ir pieprasāms nevis par Latvijas, bet par dalībvalstu drošības vai sabiedriskās kārtības iespējamu apdraudējumu. Ņemot vērā, ka šāda pasākuma veikšana - tiesību ierobežošana, ir attiecīgās dalībvalsts rīcības brīvība, attiecīgi dalībvalsts arī izvēlas, vai par katru patvēruma meklētāju tā vēlas pieprasīt noteiktu informāciju atzinuma veidā, kas būtu par pamatu tiesību ierobežojuma piemērošanai, ir pamatojama arī šāda patvēruma meklētāju datu apstrādes nepieciešamība.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Likumprojekts
(3) Nepilngadīga patvēruma meklētāja vecuma starpdisciplināru novērtēšanas kārtību un iesaistīto institūciju pienākumus nosaka Ministru kabinets.
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt likumprojektu kopumā par nepieciešamību papildināt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt arī apstrādājamos personas datu veidus un personas datu apstrādes kārtību. Paskaidrojam, ka personas datu apstrāde ir uzskatāma par personas pamattiesību aizskārumu. Judikatūrā ir norādīts, ka tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu). Tādēļ, ja Ministru kabineta noteikumos tiek plānots noteikt personas datu apstrādi, šāds Ministru kabineta pilnvarojums ir pamatojams ar skaidri izteiktu likumdevēja gribu.
Piedāvātā redakcija
-
22.
Likumprojekts
(1) Lai nodrošinātu, ka patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētājs spēj izmantot šajā likumā un citos normatīvajos aktos viņam noteiktās tiesības un pildīt viņam paredzētos pienākumus, Valsts robežsardze patvēruma pieprasīšanas brīdī informē viņu atbilstoši regulas Nr.2024/1348 8.panta 2.punktā, regulas Nr. 2024/1351 19.panta 1.punktā un regulas Nr.2024/1358 42.pantā noteiktajam:
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka attiecīgās regulas 19. panta 1. punktā ietvertā informācija pirmšķietami ir plašāka saturā par likumprojekta 8. panta pirmajā daļā minēto, lūdzam izvērtēt un, piem., papildināt ar vārdu "tostarp" pirms vārda "noteiktajam".
Piedāvātā redakcija
-
23.
Likumprojekts
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju patvēruma meklētājam sniedz rakstiski atbilstoši šā likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajam un attiecīgi, ievērojot regulas Nr.2024/1351 20.pantu. Ja patvēruma meklētājam ir traucējumi, kas ierobežo tā spēju saprast šā panta pirmajā daļā minēto informāciju rakstveidā, Valsts robežsardze to sniedz mutiski vai attiecīgajā gadījumā vizuālā veidā, izmantojot video materiālus vai piktogrammas, pielāgojot tās patvēruma meklētāja vajadzībām. Patvēruma meklētājs, tai skaitā nepilngadīgā persona bez pavadības vai viņa pārstāvis, ar savu parakstu apstiprina to, ka šajā daļā sniegtā informācija viņam ir saprotama.
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt, vai attiecīgie traucējumi patvēruma meklētājam var būt vienīgais apstāklis, kādēļ informāciju var būt nepieciešams sniegt mutiski vai attiecīgajā gadījumā vizuālā veidā (korespondējošajā direktīvas vienībā norādīts "nepieciešamības gadījumā"), un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu vai sniegt likumprojekta anotācijā attiecīgu skaidrojumu.
Piedāvātā redakcija
-
24.
Likumprojekts
(12) Ja patvēruma meklētājs pārkāpj izmitināšanas centra iekšējos noteikumus, un lai nepieļautu viņa iespējami agresīvu uzvedību pret pārējiem centrā izmitinātajiem patvēruma meklētājiem, ar patvēruma meklētāju izmitināšanas centra priekšnieka lēmumu patvēruma meklētāju var pārvietot uz telpām ar samazinātu ērtību līmeni.
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka korespondējošajā direktīvas vienībā paredzēts nosacījums: "ir nopietni vai atkārtoti pārkāpis izmitināšanas centra noteikumus vai tajā uzvedies vardarbīgi vai izteicis draudus", tādēļ aicinām izvērtēt, vai likumprojektā konkrētais nosacījums nav pārāk vispārīgs, tostarp aicinām izvērtēt, vai:
1) jebkura iekšējo noteikumu pārkāpuma gadījumā var iestāties attiecīgās sekas;
2) vai norāde uz iespējami agresīvu uzvedību pati par sevi ir pietiekams pamatojums ierobežojumam, ņemot vērā, ka direktīvā norādīts uz vardarbīgu uzvedību vai draudu izteikšanu.
Līdzīgi aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 32. panta ceturtās daļas 10. punktā ietverto regulējumu.
1) jebkura iekšējo noteikumu pārkāpuma gadījumā var iestāties attiecīgās sekas;
2) vai norāde uz iespējami agresīvu uzvedību pati par sevi ir pietiekams pamatojums ierobežojumam, ņemot vērā, ka direktīvā norādīts uz vardarbīgu uzvedību vai draudu izteikšanu.
Līdzīgi aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 32. panta ceturtās daļas 10. punktā ietverto regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
25.
Likumprojekts
1) tā patvēruma meklētāja, kuram piemērots pārvietošanās brīvības ierobežojums – izvietošana konkrētā vietā –, vārdu (vārdus), uzvārdu, dzimšanas datumu (personas kodu) un valstspiederību;
Priekšlikums
Lūdzam precizēt likumprojektu, norādot, vai tiks apstrādāts patvēruma meklētāja dzimšanas datums vai personas kods, vai gan dzimšanas datums, gan personas kods. Norādām, ka no likumprojekta redakcijas nav saprotams, kādi tieši dati ir obligāti norādāmi.
Piedāvātā redakcija
-
26.
Likumprojekts
(2) Nepieciešamību piemērot ierobežojošo pasākumu izvērtē, ņemot vērā patvēruma meklētāja individuālo situāciju un apstākļus, kā arī jebkuras redzamas pazīmes, izteikumus vai uzturēšanos, kas liecina, ka patvēruma meklētājam ir īpašās uzņemšanas vajadzības. Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto ierobežojošo pasākumu var piemērot, ja nav iespējams efektīvi piemērot citu mazāk ierobežojošu pasākumu.
Priekšlikums
Aicinām tehniski precizēt, vārdu "uzturēšanos", aizstājot ar vārdu "izturēšanos".
Piedāvātā redakcija
-
27.
Likumprojekts
1) tā patvēruma meklētāja, kuram piemērots ar aizturēšanu nesaistīts ierobežojošais pasākums, vārdu (vārdus), uzvārdu, dzimšanas datumu (personas kodu) un valstspiederību;
Priekšlikums
Lūdzam precizēt likumprojektu, norādot, vai tiks apstrādāts patvēruma meklētāja dzimšanas datums vai personas kods, vai gan dzimšanas datums, gan personas kods. Norādām, ka no likumprojekta redakcijas nav saprotams, kādi tieši dati ir obligāti norādāmi.
Piedāvātā redakcija
-
28.
Likumprojekts
(4) Persona, kas iemaksājusi drošības naudu, iesniedz Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotai amatpersonai maksājuma apliecinošu dokumentu un rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi. Paziņojumā norāda personas, kas piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru. Iesniegtos dokumentus pievieno patvēruma meklētāja lietai.
Priekšlikums
Tieslietu ministrija neapšauba, ka likumprojektā minētā informācija ir nepieciešama attiecīgu funkciju veikšanai, taču, lai būtu izprotams attiecīgās informācijas (tostarp personas datu) apstrādes tiesiskais pamats, aicinām to detalizētāk aprakstīt likumprojekta anotācijā, norādot, kādam mērķim nepieciešams apstrādāt attiecīgos personas datus. Papildus vēršam uzmanību, ka no likumprojekta nav saprotams, kāda tieši informācija ir norādāma par personu, kas piešķīrusi līdzekļus drošības naudas iemaksai, piemēram, vai tiek plānots norādīt šo personu identificējošo informāciju vai arī citu informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
29.
Likumprojekts
(8) Valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu lietās pilnvaroti pārstāvji ir tiesīgi sazināties ar Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā ievietoto patvēruma meklētāju, kā arī apmeklēt Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centru, lai pārliecinātos, kā tās izmanto patvēruma meklētāju izmitināšanas nodrošināšanai, novērtētu patvēruma meklētāju izmitināšanas un uzturēšanās apstākļus, kā arī lai sniegtu patvēruma meklētājiem attiecīgās institūcijas kompetencei atbilstošas juridiska vai cita veida konsultācijas.
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt, vai konkrētais regulējums nav papildināms ar attiecīgi tiesībsarga un tā biroja pārstāvjiem tiesībām, kā cituviet likumprojektā, nepieciešamības gadījumā papildinot normu.
Piedāvātā redakcija
-
30.
Likumprojekts
5) ievērojot regulas Nr.2024/1348 40. vai 41.pantu;
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka attiecīgās regulas 40. pantā minēti vairāki lēmuma veidi, tādēļ aicinām izvērtēt un cituviet likumprojektā, atsaucoties uz likumprojekta 34. panta otrās daļas 5. punktu, konkretizēt lēmumu vai atsaukties uz lēmumiem (daudzskaitlī).
Piedāvātā redakcija
-
31.
Likumprojekts
(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētais patvēruma meklētājs vēlas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību pārsūdzības procedūrās saistībā ar šā likuma 34.panta otrajā daļā (izņemot saistībā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 5.punktā minēto lēmumu saistībā ar regulas Nr.2024/1348 40.pantu), trešajā, piektajā un septītajā daļā minēto lēmumu vai arī lai sagatavotu un iesniegtu šā likuma 40.panta trešajā un piektajā daļā minēto lūgumu, viņš iesniegumu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieprasījumu iesniedz Valsts robežsardzei. Valsts robežsardze nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad saņemts patvēruma meklētāja iesniegums valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības saņemšanai, uzaicina valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju no saraksta, ko sagatavojusi iestāde, kas atbildīga par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanu.
Priekšlikums
Aicinām likumprojektā norādi "izņemot saistībā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 5.punktā minēto lēmumu saistībā ar regulas Nr.2024/1348 40.pantu" redakcionāli precizēt, piem., "izņemot saskaņā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 5.punktu pieņemto lēmumu atbilstoši regulas Nr.2024/1348 40.pantam", līdzīgi, kā tas formulēts cituviet likumprojektā.
Piedāvātā redakcija
-
32.
Likumprojekts
(3) Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem atbilstoši regulas Nr.2024/1347 II un III nodaļā noteiktajam, ievērojot regulas Nr.2024/1347 14.panta 2.punktu un regulas Nr.2024/1348 7.pantu.
Priekšlikums
Aicinām redakcionāli precizēt atsauci uz "regulas Nr.2024/1347 14.panta 2.punktu". Norādām, ka minētais punkts paredz atsevišķu gadījumu, kādā atbildīgā iestāde var izlemt nepiešķirt bēgļa statusu, ja vēl nav pieņemts lēmums par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, bet ne horizontālu nosacījumu, kas jāievēro visos gadījumos, kā normā minētais "regulas Nr.2024/1348 7.pants".
Piedāvātā redakcija
(3) Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem saskaņā ar regulas Nr.2024/1347 II un III nodaļu, kā arī 14.panta 2.punktu, ievērojot regulas Nr.2024/1348 7.pantu.
33.
Likumprojekts
(1) Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu un uz kuru neattiecas regulas Nr.2024/1347 17.panta 1. un 2.punkta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts reālam riskam ciest būtisku kaitējumu, kas definēts regulas Nr.2024/1347 15.pantā, un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt un atsaukties uz regulas Nr. 2024/1347 3. panta 6. punktā minēto, iespēju robežās izvairoties no regulas pārrakstīšanas. Kā arī lūdzam skaidrot minētās regulas vienības ieviešanu likumprojekta anotācijā.
Vēršam uzmanību,ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā.
Vēršam uzmanību,ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā.
Piedāvātā redakcija
-
34.
Likumprojekts
(8) Ja persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, vēlas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, lai pārsūdzētu Pārvaldes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu, tā iesniedz Tiesu administrācijai iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un iesniegumu par saviem ienākumiem. Iesnieguma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu, pievienojot pārsūdzības lēmuma kopiju un iesnieguma par bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas ienākumiem veidlapas paraugu nosaka Ministru kabinets.
Priekšlikums
Aicinām tehniski precizēt un norādi "pievienojot pārsūdzības lēmuma kopiju" ietvert regulējuma pirmajā, nevis otrajā teikumā.
Piedāvātā redakcija
-
35.
Likumprojekts
Personai, kurai atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss, izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā no brīža, kad šā likuma 47.panta otrajā daļā minētais lēmums ir kļuvis nepārsūdzams vai ir stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas nolēmums par šo lēmumu, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Regulas Nr.2024/1348 3.punkta "e" apakšpunktā minētajā gadījumā izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā pēc šā likuma 47.panta sestajā daļā minētā tiesas lēmuma spēkā stāšanās.
Priekšlikums
Lūdzam tehniski precizēt, norādot pantu attiecīgajam regulas 3.punkta "e" apakšpunktam.
Piedāvātā redakcija
-
36.
Likumprojekts
1) persona ir izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci;
Priekšlikums
Aicinām norādīt, kas saprotami ar starptautiskajiem dokumentiem, piemēram, norādot konkrētus starptautiskos līgumus un likumprojekta anotācijā sniedzot attiecīgu skaidrojumu.
Piedāvātā redakcija
-
37.
Likumprojekts
Saeima, pamatojoties uz Ministru kabineta sniegto informāciju, lemj par ikgadējā solidaritātes rezerves saturu solidaritātes mehānisma ietvaros, ievērojot regulā Nr.2024/1351 noteikto.
Priekšlikums
Ja iespējams, lūdzam ietvert atsauci uz konkrētu regulas vienību vai vienībām, tādējādi atvieglojot normas piemērošanu. Papildus lūdzam konkrētā regulējuma piemērošanu detalizētāk atspoguļot likumprojekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
38.
Likumprojekts
(3) Ministru kabinets, lemjot par šā panta otrajā daļā noteikto, izvērtē informāciju, kas minēta regulas Nr.2024/1349 6.panta 1.punktā, regulas Nr.2024/1351 59.panta 2.punktā vai regulas Nr.2024/1359 2.panta 2.punktā, 3.panta 5.punktā un 18.pantā.
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka attiecīgās regulas 18. pantā nav norādīta informācija, bet gan finansējuma piešķiršanas nosacījumi, lūdzam precizēt atsauci, konkrētāk norādot, kas jāizvērtē Ministru kabinetam. Līdzīgi lūdzam precizēt atsauci uz 6. panta 1. punktu, ņemot vērā, ka tajā minēta, nevis informācija, bet noteiktu atkāpju saturs un tvērums.
Piedāvātā redakcija
-
39.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Priekšlikums
Anotācijā minēts, ka "12.panta 1.punktā un 13.panta 10., 11. punktā paredzētā rīcības brīvība tiks izmantota, lai nodrošinātu patvēruma procedūras efektivitāti, t.sk. administratīvo un finanšu līdzekļu lietderīgu izmantošanu, likumprojekta 33.panta otrajā daļā paredzot, ka interviju par iesnieguma pieņemamību var veikt vienlaicīgi ar interviju par būtību, ietverot nosacījumus, kad intervijas var neveikt, kā arī paredzot iespēju intervijas veikt videokonferences veidā." Vēršam uzmanību, ka minētajā likumprojekta vienībā nav paredzēts šāds regulējums. Norādām, ka šajā un citos gadījumos (piem., "26. panta 2.punktā izmantota paredzētā rīcības brīvība, jo skrīnings un patvēruma pieprasīšana var notikt vienlaicīgi vai secīgi, viena procedūra pēc otras. Minētais ietekmē uzņemšanas vietas informēšanu"), ja konkrētā regulas vienībā ir ietverta rīcības brīvība, nevis, piemēram, atbildīgās iestādes pilnvaru saturs un tvērums, tad ne vienmēr ir pietiekami likumprojektā izdarīt vispārīgu atsauci uz attiecīgo regulas vienību, jo īpaši, ja šī regulas vienība satur arī citas prasības, kas rīcības brīvību neparedz. Konkrētajā gadījumā, ja 12. panta 1. punktā paredzēta rīcības brīvība, tad likumprojektā tiesiskās noteiktības nolūkā būtu jāparedz, ka interviju par iesnieguma pieņemamību var veikt vienlaicīgi ar interviju par būtību saskaņā ar attiecīgo regulas vienību.
Papildus lūdzam izvērtēt, vai tiešām regulas paredz rīcības brīvību gadījumos, kas skar privātpersonu procesuālās tiesības un pienākumus, piemēram, regulas Nr. 2024/1348 41.panta 4. punkts, kas paredz iestādes pilnvaras patvēruma meklētājam dot iespēju pamatot vai labot trūkumus vai darbības saistībā ar savu rīcību patvēruma procedūras laikā, nepieciešamības gadījumā precizējot anotācijā ietverto informāciju.
Kā arī aicinām pārskatīt arī cituviet izdarītās atsauces uz rīcības brīvību, piem., "53.panta 4.punktā paredzētā rīcība brīvība, ka interviju ar patvēruma meklētāju atkārtota iesnieguma gadījumā var neveikt, ja rakstveida iesniegums nesatur jaunus elementus, tiks izmantota, likumprojekta 36.panta otrajā daļā nosakot, ka lēmums atkārtota iesnieguma gadījumā tiek pieņemts ievērojot regulas 55.panta nosacījumus.", ņemot vērā, ka minētajā regulā nav attiecīgas normas (rīcības brīvības).
Papildus lūdzam izvērtēt, vai tiešām regulas paredz rīcības brīvību gadījumos, kas skar privātpersonu procesuālās tiesības un pienākumus, piemēram, regulas Nr. 2024/1348 41.panta 4. punkts, kas paredz iestādes pilnvaras patvēruma meklētājam dot iespēju pamatot vai labot trūkumus vai darbības saistībā ar savu rīcību patvēruma procedūras laikā, nepieciešamības gadījumā precizējot anotācijā ietverto informāciju.
Kā arī aicinām pārskatīt arī cituviet izdarītās atsauces uz rīcības brīvību, piem., "53.panta 4.punktā paredzētā rīcība brīvība, ka interviju ar patvēruma meklētāju atkārtota iesnieguma gadījumā var neveikt, ja rakstveida iesniegums nesatur jaunus elementus, tiks izmantota, likumprojekta 36.panta otrajā daļā nosakot, ka lēmums atkārtota iesnieguma gadījumā tiek pieņemts ievērojot regulas 55.panta nosacījumus.", ņemot vērā, ka minētajā regulā nav attiecīgas normas (rīcības brīvības).
Piedāvātā redakcija
-
40.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Priekšlikums
Lūdzam anotācijā norādīt, vai attiecībā uz plānoto personas datu apstrādi, tajā skaitā īpašo kategoriju personas datu (veselības dati, biometriskie dati utt.) apstrādi, ir veikts novērtējums par ietekmi uz personas datu aizsardzību (turpmāk - NIDA), kā arī lūdzam anotācijā norādīt Datu regulas 35. panta 7. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktos norādīto informāciju no NIDA.
Skaidrojam, ka no Datu regulas 35. panta 1., 3. un 4. punkta izriet prasība pārzinim veikt NIDA par personas datu apstrādi. Savukārt Datu regulas 35. panta 7. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktos minētās informācijas no NIDA norādīšana anotācijā nodrošinās risku minimizēšanu, ko varētu radīt šāda personas datu apstrāde.
Skaidrojam, ka no Datu regulas 35. panta 1., 3. un 4. punkta izriet prasība pārzinim veikt NIDA par personas datu apstrādi. Savukārt Datu regulas 35. panta 7. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktos minētās informācijas no NIDA norādīšana anotācijā nodrošinās risku minimizēšanu, ko varētu radīt šāda personas datu apstrāde.
Piedāvātā redakcija
-