Atzinums

Lai arī Likumprojekts risina vairākus svarīgus ar atkritumu apriti saistītus jautājumus, tomēr mūsu ieskatā attiecībā uz izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu tas ir nepilnīgs un Ministrija tā izstrādē nav ņēmusi vērā būtiskus atkritumu apsaimniekošanas tirgus dalībnieku un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgo valsts iestāžu priekšlikumus.

Grigeo jau 2021. gada 15. jūnijā Ministrijai nosūtītajā vēstulē (lūdzu, skat. pielikumā) izklāstīja savus apsvērumus par to:
- ka, atbilstoši pastāvošajai tirgus un tā uzraugošo iestāžu praksei, no tirdzniecības uzņēmumiem savāktais izlietotais iepakojums (turpmāk – Izlietotais iepakojums) netiek uzskatīts un arī turpmāk nebūtu uzskatāms par sadzīves atkritumiem, un
- ka Ministrijas tobrīd īstenotā kampaņa ar mērķi grozīt minēto praksi, paplašinot termina “sadzīves atkritumu” tvērumu un ietverot tajā Izlietoto iepakojumu, ir nepamatota un neatbilst ne par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgo Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu izpratnei, ne Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Grigeo ir informēts, ka ar iebildumiem pret Ministrijas uzsākto kampaņu pagājušajā gadā vērsās arī daudzi citi Izlietotā iepakojuma apritē iesaistīti uzņēmumi, un tādējādi faktiski ir konstatējama neatbilstība starp Ministrijas un liela skaita tirgus dalībnieku viedokļiem.

Arī Likumprojekta izstrādes gaitā liels skaits Izlietotā iepakojuma apritē iesaistīto pušu, sākot ar vadošajiem tirdzniecības uzņēmumiem kā SIA “Rimi Latvia” un SIA “Maxima Latvia” un beidzot ar atkritumu nozari kontrolējošo valsts iestādi Vides valsts dienestu, vērsās Ministrijā ar priekšlikumiem augstākminētā jautājuma skaidrai atrisināšanai Atkritumu apsaimniekošanas likumā, tomēr Ministrija šos priekšlikumus nav ņēmusi vērā. Šāda rīcība liek domāt, ka Ministrija arī turpmāk plāno turpināt uzstāt uz līdzšinējās prakses maiņu un Izlietotā iepakojuma ietveršanu “sadzīves atkritumu” jēdzienā.

Informējam, ka šāda Ministrijas rīcība pārkāptu tiesiskās paļāvības principu, jo pēc vienpersoniskas Ministrijas iniciatīvas un bez atbilstošiem normatīvo aktu grozījumiem tiktu fundamentāli mainīts nozares regulējums. Papildus, - kā jau to esam detalizēti izklāstījuši savā 15.06.2021. vēstulē Ministrijai, - šāda Ministrijas rīcība:
būtu tieši pretēja 2018.gada 30.maija Direktīvas 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98/ES par atkritumiem (turpmāk – Direktīva) 10.apsvērumā ietvertajam noteikumam, ka “dalībvalstīm ir jānodrošina, ka atkritumi no liela apjoma tirdzniecības un rūpniecības, kas nav līdzīgi mājsaimniecību atkritumiem, netiek uzskatīti par sadzīves atkritumiem”;
neatbilstu Direktīvas 10. apsvērumā papildus noteiktajam, ka ’sadzīves atkritumu’ definīcija ir “neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora, un tāpēc tajā ir iekļauti mājsaimniecību atkritumi un citas izcelsmes atkritumi, kurus apsaimnieko pašvaldības vai to pārstāvji vai tieši privātie operatori”, jo tās rezultātā Izlietotais iepakojums faktiski tiktu izņemts no privātā sektora apgrozības un pārlikts uz publisko sektoru, kur ar to būtu tiesības darboties tikai pašvaldību izvēlētajiem ilgtermiņa sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem;
darbotos pretēji atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu mērķim veicināt atkritumu dalītu savākšanu un pārstrādi, jo ar šādu rīcību tiktu likvidēta konkurence izlietotā iepakojuma apsaimniekotāju vidū, tādējādi atņemot stimulu tirdzniecības uzņēmumiem nodrošināt maksimālu izlietotā iepakojuma šķirošanu un nodošanu.
Papildus augstākminētajam, Ministrijas ierosinātā ‘sadzīves atkritumu’ definīcijas paplašinātā interpretācija pēc būtības liegtu Grigeo turpināt savu darbību Izlietotā iepakojuma tirgū Latvijas Republikā, jo šis tirgus tiktu nodots ekskluzīvi sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem. Tādējādi Grigeo un daudziem citiem specializētajiem nozares uzņēmumiem tiktu radīti būtiski zaudējumi, jo savu uzņēmējdarbību un tajā veiktās investīcijas nāktos likvidēt. Šāda Grigeo kā ārvalstu investora izspiešana no Latvijas tirgus būtu uzskatāma arī par ES līgumu pārkāpšanu un pretēju ES vienotā tirgus principiem.

Balstoties uz augstākminēto, Grigeo piekrīt sekojošam Valsts vides dienesta izteiktajam priekšlikumam un lūdz Ministriju vēlreiz to izskatīt un iestrādāt Likumprojektā atbilstoši Likumprojekta anotācijā norādītajam:
“18.pantu papildināt ar izņēmumu, ka sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu tā radītājs var nodot paša izvēlētam atkritumu apsaimniekotājam. Šis iepakojums nav pielīdzināms mājsaimniecības atkritumiem ne pēc saviem izmēriem, ne kvalitātes. Lielos loģistikas centros un noliktavās, VVD ieskaitā, radītais iepakojums ir uzskatāms par ražošanas atkritumiem.”
 

-