Atzinums

Projekta ID
23-TA-2087
Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
19.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
1.panta 4.punktā tiek skaidrots "sankciju subjekts" un ar grozījumiem paredzēts izslēgt šo tiesību normu. No anotācijas nav izprotams, kādēļ šāds grozījums nepieciešams, bet bez šī termina skaidrojuma var būt apgrūtināta pareiza likuma piemērošana. Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kādēļ šāds grozījums tiek veikts, vai pārskatīt likumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk - likums) 1.panta 4.punktā noteikts termina "sankciju subjekts" skaidrojums. Ar likumprojekta 1.pantā ietverto grozījumu paredzēts izslēgt likuma 1.panta 4.punktu. Likumprojekta sākotnējas ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) nav paskaidrots minētā grozījuma mērķis un nepieciešamība. Vienlaikus likumā (5.,7., 8.,9.,10.pants u.c.)  joprojām lietos termins "sankciju subjekts". Tiesiskās noteiktības nodrošināšanai, lūdzam precizēt likumprojekta 1.pantā ietverto grozījumu, neietverot tajā grozījumu par likuma 1.panta 4.punkta izslēgšanu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam anotācijā izvērstāk skaidrot ikvienas personas pienākumu informēt FID par sankciju izpildi. Pirmkārt, nav viennozīmīgi saprotams "sankciju izpildes" tvērums. Otrkārt, anotācijā lietots atšķirīgs termins, proti, "sankciju piemērošana". Savukārt grozījums būtiski palielina par informēšanu atbildīgo personu  loku, lietojot plašu terminu "ikvienai personai".  Tā kā nav skaidrs "sankciju izpildes" tvērums, tad nav saprotams, par kādām konkrētām darbībām un kuriem subjektiem iestāsies  pienākums ziņot FID. Piemēram, šī likuma 11.1. pants, kas paredz izslēgt no iepirkuma pretendentus, kuriem uzliktās sankcijas kavēs līguma izpildi. Nav izprotams, vai šī darbiba ari būtu paziņojama kā daļa no sanciju izpildes.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likuma 13.panta 4.2 daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests kā kompetentā institūcija uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi attiecībā uz tādām personām, kuras tas uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.
Likumprojekta 9.pantā ietvertajā grozījumā 13.panta 4.2 daļā paredzēts izslēgt minētās daļas 1.punktu, taču likuma 13.panta 4.2 daļā nav punktu. Lūdzam precizēt grozījumu 13.panta 4.2 daļā.
Ievērojot, ka faktiski atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai VID kompetencei VID uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi ne tikai attiecībā uz VID uzraudzībā esošajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, bet arī attiecībā uz citiem nodokļu maksātajiem, tostarp muitas klientiem, Likuma 13.panta 4.2 daļas redakcija ir papildus precizējama arī attiecībā uz VID uzraugāmo subjektu loku un, iespējams, arī uzraudzības jomām. 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijas 1.3.apakšpunkta “Risinājuma apraksta” sadaļā “Uzraudzības institūcijas” paskaidrots, ka "13.panta 4.2 daļā tiek papildināta Valsts ieņēmumu dienesta kā uzraudzības institūcijas kompetence, vicot muitas kontroles funkcijas un pieņemot lēmumus, kas attiecas uz sankciju piemērošanu preču apritē."
Lūdzam labot pareizrakstības kļūdas anotācijā, un ievērojot, ka likumprojektā nav ietverts anotācijā minētais grozījums par likuma 13.panta 4.2 daļas papildināšanu, lūdzam saskaņot anotāciju ar likumprojekta regulējumu.
 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācija) 1.3.apakšpunkta “Risinājuma apraksta” sadaļā “Sankciju ieviešana, noteikšana, izpilde” trešajā rindkopā norādīts, ka "ar likuma grozījumiem tiek dzēsti minētie 13. panta ceturtās daļas punkti, tādēļ deleģējums tiek piešķirts Ministru kabinetam un tiks iekļauts Ministru kabineta noteikumos par “Sankciju izpildes kārtību”". Tā pat arī anotācijas 1.3.apakšpunkta “Risinājuma apraksta” sadaļā “Uzraudzības institūcijas” paskaidrots, ka "tiek dzēsta līdzšinējā FID kompetence (13. panta 4.1 daļa). Ņemot vērā izmaiņas likuma 4. pantā, nosakot tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus kā vienu no nacionālo sankciju veidiem un konstatējot, ka Latvijā nav noteikti šāda veida ierobežojumi, trešā daļa, kas paredz Ekonomikas ministriju kā kompetento institūciju, tiek dzēsta. 13. panta ceturtajā daļā tiek dzēsta Latvijas bankas kompetence pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem un veikt resursu iesaldēšanu, kā arī deleģējums noteikt kritēriju par ES/NATO dalībvalstu sankciju piemērošanu un izpildes prasībām."  Vārds "dzēsts" (attiecīgajā locījumā) tiek lietots arī citviet anotācijā.
Ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 83.punkta prasības, lūdzam precizēt anotāciju un aizstāt visā anotācijas tekstā vārdu “dzēsti” ar vārdu “izslēgti”.
 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Aicinām papildināt likumu ar 11.4 pantu, kurā noteikt, ka 11.2 un 11.3 pantu izpildei nepieciešamās pārbaudes var neveikt, ja abas līguma, darījuma puses ir Latvijas valsts publisko tiesību subjekti vai to kapitālsabiedrībām, kurās kapitāldaļas ir tikai publisko tiesību subjektiem.

Uz likuma pamata izdotie MK noteikumi attiecas tikai uz ierobežotu personu loku, tāpēc šāds izņēmums nav virzāms šo MK noteikumu grozījumos, bet veidot atsevišķus MK noteikumus visām citām valsts pārvaldes iestādēm, tikai šāda izņēmuma dēļ, nav lietderīgi. 
Kā rāda prakse, tad par sankciju noteikšanu pret Latvijas publiskajām personām un to kapitālsabiedrībām, iestādes uzzina nevis no veiktajām pārbaudēm, bet gan no masu medijiem vai attiecīgo iestāžu publicitātes un ir uzskatāmi par izņēmuma precedentiem, kuri tiek risināti citādā veidā. Šāda norma ļautu būtiski samazināt veikto pārbaužu apjomu un administratīvo slogu iestādēm (piemēram, CFLA, Valsts kase), kas strādā galvenokārt ar šāda veida klientiem, nepaaugstinot riskus. Vēršam uzmanību, ka piedāvātais risinājums neatceļ 11.2 un 11.3 pantos noteiktos ierobežojumus.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūgums svītrot lieku pieturzīmi pirms pēdējā teikuma
Piedāvātā redakcija
-
9.
Anotācija (ex-ante)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Priekšlikums
Ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra prot. Nr. 47 43. § “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam"” 2. punktu Iekšlietu ministrijai ir atbalstīts finansējums prioritārajam pasākumam 14_06_P “Par Eiropas Savienības tiesību aktos atļautajiem izņēmumiem sankciju piemērošanā un Latvijas kompetentajām iestādēm šo izņēmumu piemērošanā” pilnā apmērā, kāds arī ir norādīts likumprojekta anotācijā, un tas ir iekļauts likumprojektā “"Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"”, līdz ar to lūdzam likumprojekta anotācijas 3. sadaļā pie “Cita informācija” norādīt iepriekš minēto informāciju, vienlaikus precizējot anotācijas 1.2. sadaļas otrajā rindkopā norādīto.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
No anotācijas par Likumprojekta 10. panta 1.daļu izriet, ka tiks paredzēti izņēmuma gadījumi ārkārtas situācijās jūrā vai aviācijā, piemēram, nepieciešamību kuģim ienākt ostā vai lidmašīnai nolaisties Latvijas teritorijā. Lēmumus par šāda veida izņēmumiem jāpieņem nekavējoties, tāpēc kompetence saglabājas civilās aviācijas aģentūrai par aviācijas jomu un ostas kapteinim par ārkārtas situācijām aviācijas jomā.
Ierosinām izvērtēt un precizēt, ja nepieciešams, formulējumu, kas attiecas uz ostas kapteiņa kompetenci pieņemt lēmumu aviācijas jomā, ņemot vērā, ka ostas kapteinis saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 33. pantu, organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos, un viņa kompetence neskar aviācijas jomu.
 
Piedāvātā redakcija
-
11.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas "Problēmas apraksts" pirmajā rindkopā norādīts: "Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk - Sankciju likums).." Turpmāk minētais likuma nosaukuma saīsinājums "Sankciju likums" tiek lietots anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas "Risinājuma apraksts" pirmajā rindkopā. Savukārt, šīs sadaļas otrajā rindkopā ir pieņemts vēl viens likuma nosaukuma saīsinājums un norādīts, ka : "[.. tādēļ turpmāk Sankciju likumā (turpmāk – likums)..]". Lūdzam pārskatīt anotācijā lietotos Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma saīsinājumus un lietot vieno no anotācijā pieņemtajiem minētā likuma saīsinājumiem.
 
Piedāvātā redakcija
-
12.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Lūgums anotācijas 3. sadaļas 5.1. apakšpunktā norādīt finansējumu tādā apmērā, kāds ir norādīts 5. punktā.
 
Piedāvātā redakcija
-
13.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Lūdzam precizēt anotācijas 3. sadaļas 7. punktā sniegto informāciju par amata vietām, norādot, ka šīs amata vietas tiks nodrošinātas, samazinot budžeta apakšprogrammā 06.01.00 “Valsts policija” plānoto amata vietu skaitu, ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrijas iesniegtajā 2024. gada budžeta paskaidrojumā ir norādīts, ka Finanšu izlūkošanas dienestam nepieciešamās amata vietas ir pārdalītas no Valsts policijai plānotajām amata vietām.
Piedāvātā redakcija
-