Atzinums

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aicina papildināt informatīvo ziņojumu ar turpmāk norādīto informāciju.

“Vērtējot esošo situāciju un lemjot par iespējamajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ir būtiski ņemt vērā turpmāk norādītos apstākļus un riskus:
1. Maksas televīzijas pakalpojums un bezmaksas televīzijas pakalpojums zemes apraidē ir cieši saistīti gan no infrastruktūras izmantojamības, gan izmaksu viedokļa. Ja neviens pakalpojumu sniedzējs nenodrošinātu maksas televīzijas pakalpojumu maksas zemes apraidē, tad būtiski palielinātos bezmaksas zemes apraides televīzijas pakalpojuma izmaksas. Arī mainoties maksas zemes televīzijas pakalpojumu sniegšanas kārtībai un/vai pakalpojumu sniedzējam, pastāv risks, ka būtiski varētu sadārdzināties bezmaksas zemes televīzijas pakalpojuma izmaksas.
2. Bezmaksas zemes apraide ir sociāls pakalpojums un nodrošina informācijas pieejamību visā Latvijā, tajā skaitā arī pierobežā un personām ar zemākiem ienākumiem, kā arī daļā Latvijas, kur zemes apraide ir vienīgā iespēja skatīties televīziju, jo nav pieejami interneta un citu televīzijas programmu izplatītāju pakalpojumi, kā tas ir secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2024. gadā veiktajā Pētījumā par bezmaksas zemes apraidi Latvijā (pieejams: https://www.neplp.lv/lv/petijumi).
3. Bezmaksas zemes apraide ir būtiska informācijas nodrošināšanai un sabiedrības apziņošanai ārkārtas un krīzes situācijās, jo nodrošina visplašāko pārklājumu Latvijas teritorijai, saskaņā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” datiem  – 99,8% Latvijas teritorijas, sasniedzot 99,76% Latvijas iedzīvotāju.
4. Bezmaksas zemes apraides platforma ir būtisks atbalsts lielai daļai no Latvijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo nodrošina iespēju saņemt VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” programmu “LTV1” un “LTV7” programmu un citu bezmaksas zemes apraidē esošo televīzijas programmu signālu “no gaisa”, lai pēc tam minētās programmas retranslētu saviem klientiem, tādējādi nodrošinot EPLL 19. pantā noteikto prasību par obligātu programmu retranslāciju (must carry principa) izpildi. Liedzot šāda veida signāla iegūšanas iespēju, pastāv risks, ka daļa no Latvijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem, galvenokārt reģionos, pārstātu darboties, jo tiem nebūtu tehnisku iespēju nodrošināt EPLL prasību izpildi, tādējādi arī daļai sabiedrības turpmāk nebūtu iespēju saņemt to sniegtos televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus.
5. Neraugoties uz to, ka maksas  televīzijas pakalpojumu sniegšanas kārtībā varētu tikt veiktas izmaiņas, arī pēc 2026. gada 31. decembra būtu saglabājama bezmaksas zemes apraide Latvijā, vienlaikus ņemot vērā, ka patlaban nav iespējama pilnīga pāreja uz internetā balstītām apraides tehnoloģijām, vienlaikus nepasliktinot esošo situāciju gan no tehnoloģiskā, gan izmaksu viedokļa attiecībā uz bezmaksas zemes platformas nodrošināšanu un pieejamību Latvijas sabiedrībai, ņemot vērā, ka bezmaksas televīzijas pakalpojuma saņemšana ir būtiska sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām, sniedz atbalstu maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanā, kā arī ir kritiski svarīga informācijas pieejamības nodrošināšanai ārkārtas apstākļos.
6. Lai nodrošinātu bezmaksas zemes apraides televīzijas programmu pieejamību no 2027. gada 1. janvāra, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei vēlākais 2026. gada septembrī ir jāizsludina konkurss par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā periodam no 2027. gada 1. janvāra, pirms tam paredzot saprātīgu termiņu konkursa dokumentācijas saskaņošanai ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.”

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aicina papildināt informatīvo ziņojumu ar turpmāk norādīto informāciju.

“Vērtējot esošo situāciju un lemjot par iespējamajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ir būtiski ņemt vērā turpmāk norādītos apstākļus un riskus:
1. Maksas televīzijas pakalpojums un bezmaksas televīzijas pakalpojums zemes apraidē ir cieši saistīti gan no infrastruktūras izmantojamības, gan izmaksu viedokļa. Ja neviens pakalpojumu sniedzējs nenodrošinātu maksas televīzijas pakalpojumu maksas zemes apraidē, tad būtiski palielinātos bezmaksas zemes apraides televīzijas pakalpojuma izmaksas. Arī mainoties maksas zemes televīzijas pakalpojumu sniegšanas kārtībai un/vai pakalpojumu sniedzējam, pastāv risks, ka būtiski varētu sadārdzināties bezmaksas zemes televīzijas pakalpojuma izmaksas.
2. Bezmaksas zemes apraide ir sociāls pakalpojums un nodrošina informācijas pieejamību visā Latvijā, tajā skaitā arī pierobežā un personām ar zemākiem ienākumiem, kā arī daļā Latvijas, kur zemes apraide ir vienīgā iespēja skatīties televīziju, jo nav pieejami interneta un citu televīzijas programmu izplatītāju pakalpojumi, kā tas ir secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2024. gadā veiktajā Pētījumā par bezmaksas zemes apraidi Latvijā (pieejams: https://www.neplp.lv/lv/petijumi).
3. Bezmaksas zemes apraide ir būtiska informācijas nodrošināšanai un sabiedrības apziņošanai ārkārtas un krīzes situācijās, jo nodrošina visplašāko pārklājumu Latvijas teritorijai, saskaņā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” datiem  – 99,8% Latvijas teritorijas, sasniedzot 99,76% Latvijas iedzīvotāju.
4. Bezmaksas zemes apraides platforma ir būtisks atbalsts lielai daļai no Latvijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo nodrošina iespēju saņemt VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” programmu “LTV1” un “LTV7” programmu un citu bezmaksas zemes apraidē esošo televīzijas programmu signālu “no gaisa”, lai pēc tam minētās programmas retranslētu saviem klientiem, tādējādi nodrošinot EPLL 19. pantā noteikto prasību par obligātu programmu retranslāciju (must carry principa) izpildi. Liedzot šāda veida signāla iegūšanas iespēju, pastāv risks, ka daļa no Latvijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem, galvenokārt reģionos, pārstātu darboties, jo tiem nebūtu tehnisku iespēju nodrošināt EPLL prasību izpildi, tādējādi arī daļai sabiedrības turpmāk nebūtu iespēju saņemt to sniegtos televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus.
5. Neraugoties uz to, ka maksas  televīzijas pakalpojumu sniegšanas kārtībā varētu tikt veiktas izmaiņas, arī pēc 2026. gada 31. decembra būtu saglabājama bezmaksas zemes apraide Latvijā, vienlaikus ņemot vērā, ka patlaban nav iespējama pilnīga pāreja uz internetā balstītām apraides tehnoloģijām, vienlaikus nepasliktinot esošo situāciju gan no tehnoloģiskā, gan izmaksu viedokļa attiecībā uz bezmaksas zemes platformas nodrošināšanu un pieejamību Latvijas sabiedrībai, ņemot vērā, ka bezmaksas televīzijas pakalpojuma saņemšana ir būtiska sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām, sniedz atbalstu maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanā, kā arī ir kritiski svarīga informācijas pieejamības nodrošināšanai ārkārtas apstākļos.
6. Lai nodrošinātu bezmaksas zemes apraides televīzijas programmu pieejamību no 2027. gada 1. janvāra, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei vēlākais 2026. gada septembrī ir jāizsludina konkurss par komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībām izplatīt televīzijas programmas zemes apraidē ciparu formātā neaizsargāta jeb nekodēta pakalpojuma veidā (bez maksas) visā Latvijas teritorijā periodam no 2027. gada 1. janvāra, pirms tam paredzot saprātīgu termiņu konkursa dokumentācijas saskaņošanai ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.”