Projekta ID
25-TA-539Atzinuma sniedzējs
Valsts kanceleja
Atzinums iesniegts
29.05.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Iebilstam pret piedāvāto redakciju protokollēmuma 2.punktam. Informatīvā ziņojuma projekta turpmākās rīcības plānā iekļautais 5.pasākums (Pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest inovatīvu rīku bērnu agrīnās attīstības risku un speciālo vajadzību identifikācijai – Bērnu agrīnas attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK), ar to aizstājot esošo metodisko instrumentu speciālo vajadzību noteikšanai) tiek īstenots Valsts kancelejas pārziņā esošā ES fondu 4.3.6.7.pasākuma 1.kārtas ietvaros, pamatojoties uz 2021. gada 29. jūnijā MK uzdevumu Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju izstrādāt bērnu vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem vienotu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplektu izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomās, ietverot arī speciālo vajadzību novērtēšanas instrumentu izglītojamiem pirms obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanas (prot. 50, § 36. 2. punkts). Vienotā bērnu agrīnās attīstības skrīninga izstrādi un pilotēšanu 1-6 gadu veciem bērniem laika periodā līdz 2024. gada februārim veica plaša psiholoģijas, medicīnas un pedagoģijas zinātņu jomas pārstāvoša zinātnieku un praktiķu grupa no LU, RSU, BKUS un Liepājas universitātes prof. Malgožatas Raščevskas vadībā. Izstrādātais instruments domāts kognitīvo spēju, valodas un runas, adaptīvās uzvedības, komunikācijas prasmju, uzvedības un emocionālās jomas, kā arī lasīšanas, rakstīšanas un matemātikas sākotnējo prasmju ātrai, ticamai un valīdai novērtēšanai. Metodoloģija paredz, ka bērna attīstības novērtēšanā piedalās vismaz viens no bērna vecākiem, pirmsskolas pedagogs, bērna ģimenes ārsts, un, sasniedzot trīs gadu vecumu, arī pats bērns, izpildot spēju un prasmju testu. Dažādu iesaistīto pušu redzējums par bērnu ļaus ģimenes ārstam profilaktiskās apskates ietvaros labāk pamanīt iespējamās grūtības bērna attīstībā, lai sekojoši pieņemtu lēmumu par bērnam nepieciešamiem papildus izmeklējumiem vai atbalsta pakalpojumiem. Tāpat tas ļaus izglītības iestādēm mērķtiecīgāk plānot bērnam nepieciešamo atbalstu izglītības ieguves procesā. Lai ieviestu BAASIK praksē, šobrīd tiek veikta instrumenta digitalizācija, piesaistot ES fondu 4.3.6.8.projekta līdzekļus. Taču, ņemot vērā, ka līdz ar BAASIK ieviešanu pagarināsies pie ģimenes ārsta veiktās profilaktiskās apskates ilgums un bērna spēju un prasmju testa veikšanas posmā izglītības iestādēs būs nepieciešams piesaistīt speciālistu, kurš palīdzēs bērnam testa veikšanā, ir nepieciešms papildus finansējums no valsts budžeta līdzekļiem, kas nodrošinās strukturālās reformas īstenošanas pabeigšanu, sinerģiju un ilgstpēju ieguldījumiem no ES fondu līdzekļiem. Informācija par papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu izglītības jomai un ģimenes ārstu praksēm IZM ir nosūtīta un zināma.
Vēršam uzmanību, ka bērnu agrīnās attīstības skrīninga ieviešana ir paredzēta vairākos attīstības plānošanas dokumentos, tostarp Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2020.-2027.gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2020.-2027.gadam, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam. Lai sekmētu sabiedrības uzticēšanos attīstības plānošanas sistēmai valstī, lēmumam par finanšu resursu piešķiršanu vai nepiešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem ir jābūt pieņemtam politiskā debatē, taču uzstādījums par tikai tādu pasākumu apzināšanu un fiksēšanu, kam papildus finansējums nav nepieciešams, padara politisko debati pēc būtības neiespējamu.
Vēršam uzmanību, ka bērnu agrīnās attīstības skrīninga ieviešana ir paredzēta vairākos attīstības plānošanas dokumentos, tostarp Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2020.-2027.gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2020.-2027.gadam, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam. Lai sekmētu sabiedrības uzticēšanos attīstības plānošanas sistēmai valstī, lēmumam par finanšu resursu piešķiršanu vai nepiešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem ir jābūt pieņemtam politiskā debatē, taču uzstādījums par tikai tādu pasākumu apzināšanu un fiksēšanu, kam papildus finansējums nav nepieciešams, padara politisko debati pēc būtības neiespējamu.
Piedāvātā redakcija
-
