Projekta ID
23-TA-1622Atzinuma sniedzējs
"SUVERĒNĀ VARA"
Atzinums iesniegts
07.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Latvija brīvprātīgi, bez starptautisku saistību uzņemšanās, kā tas pienākas suverēnai valstij, katru gadu turpina pilnveidot nacionālo likumdošanu cīņā ar vardarbību. Lai izprastu vardarbības cēloņus Latvijas sabiedrībā un lai efektīvi novērstu vardarbību visos līmeņos un izpausmēs, Latvijas atbildīgām iestādēm un politiķiem nav nepieciešami ārvalstu kontrolieri. Tam ir nepieciešama politiskā griba un vienošanās. Vardarbības izskaušana ir daudzlīmeņu pasākumu kopums, smags darbs, kas jāuzņemas visu iestāžu vadītājiem, kuri ir atbildīgi par sabiedrības drošību un izglītību. Tā nav ideoloģiska cīņa ar bilžu grāmatām bērnu dārzos, par ko to mēģina pārvērst daži “starptautiskie eksperti”. Lai saprastu, kas gaida Latviju pēc pievienošanās šai konvencijai, pietiek iepazīties ar Polijas novērtējumu no starptautisko ekspertu GREVIO puses (https://rm.coe.int/grevio-baseline-report-on-poland/1680a3d20b). Polijas valdībai, atbildot uz GREVIO vērtējumu, bija jātaisnojas par sievietes nepareizu attēlošanu bērnu grāmatās, par LGBT nosodošām uzlīmēm ielās un par NVO neielaišanu skolās. (https://rm.coe.int/grevio-inf-2021-10-eng-final-comments-gov-poland/1680a3d208)
Konvencijas saturā ir ideoloģiskie uzdevumi veikt sabiedrības apziņas transformāciju, pamatojoties uz ideju par to, ka “vardarbība pret sievietēm ir strukturāla un ka tā liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu” (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 25.pants) Konvencijas ietekme sniedzas daudz tālāk par pieļaujamo tvērumu situācijas risinājumam. Ideoloģiskā cīņa pret Konvencijas autoru ieskatā pastāvošiem vardarbības cēloņiem, uzspiež vīrietim a priori varmākas lomu (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 88.pants) un mudina dalībvalstis veikt pasākumus, “lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem”( Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, 12.pants,). Latvijā, atšķirībā no dažās islāma valstīs pastāvošo sievietes nevienlīdzīgo tiesisko stāvokli un beidzot ar sievieti kropļojošiem rituāliem, nav tādu reliģisku vai kultūrvēsturisku tradīciju, kuras būtu jāizskauž ar konvencijas palīdzību.
Neskatoties uz to, ka Latvija ir piekritusi parakstīt Konvenciju ar īpašu atrunu un gatavojas ratificēt Konvenciju ar deklarāciju par LR Satversmē paredzētām vērtībām, būtu svarīgi informēt sabiedrību, ka saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, pievienotā atruna ir spēkā tikai 5 gadus, pēc kuriem atrunas darbības termiņš ir jāpagarina, iesniedzot motivējošu ziņojumu Konvencijas izpildi nodrošinošās GREVIO ekspertu grupai izvērtēšanai (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 79.pants).
Šāds mehānisms tika izvēlēts ar nolūku pakāpeniski atteikties no jebkurām atrunām pie Konvencijas, kas ir norādīts Konvencijas paskaidrojošā ziņojumā: “Tāpēc projekta autori uzskatīja par pareizu paredzēt iespēju periodiski pārskatīt atrunas, lai mudinātu Konvencijas dalībvalstis tās atsaukt vai norādīt to turpināšanās pamatojumu”( Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 348.pants.). Nav izslēgts, ka vērtējot dalībvalstu atrunas, GREVIO varētu celt par tām iebildumus un rosināt dalībvalstis atrunas atcelt vai veikt attiecīgas izmaiņas nacionālā likumdošanā, tostarp tādas, kas skar LR Satversmes 110.pantā un LR Civillikumā noteiktās normas par laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti. Nav pamata apgalvot, ka jelkādas atrunas Latvijas vērtību sistēmu var pasargāt no svešas ietekmes.
Konvencija satur veselu virkni ideoloģisku virzienu un Latvijas Republikas tiesību sistēmai svešādu terminu (kā piemēram dzimte, kā sociāli konstruēta loma Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 3.pants), kuras ir pretrunā ne tikai Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām vērtībām, bet arī – veselajam saprātam. Ratificējot Konvenciju, Latvija pakļauj riskam savu suverenitāti, savas vērtības un vecāku tiesības audzināt bērnu saskaņā ar savu pārliecību, kā to paredz starptautiskie cilvēktiesību dokumenti.
Aicinām nevirzīt šo likumprojektu un atteikties no Konvencijas ratificēšanas, bet risināt vardarbības problēmas nacionālā līmenī, veltot visu laiku un enerģiju konkrētu uzdevumu risināšanai, nevis Konvencijas atskaišu un paskaidrojumu sastādīšanai.
Konvencijas saturā ir ideoloģiskie uzdevumi veikt sabiedrības apziņas transformāciju, pamatojoties uz ideju par to, ka “vardarbība pret sievietēm ir strukturāla un ka tā liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu” (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 25.pants) Konvencijas ietekme sniedzas daudz tālāk par pieļaujamo tvērumu situācijas risinājumam. Ideoloģiskā cīņa pret Konvencijas autoru ieskatā pastāvošiem vardarbības cēloņiem, uzspiež vīrietim a priori varmākas lomu (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 88.pants) un mudina dalībvalstis veikt pasākumus, “lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem”( Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, 12.pants,). Latvijā, atšķirībā no dažās islāma valstīs pastāvošo sievietes nevienlīdzīgo tiesisko stāvokli un beidzot ar sievieti kropļojošiem rituāliem, nav tādu reliģisku vai kultūrvēsturisku tradīciju, kuras būtu jāizskauž ar konvencijas palīdzību.
Neskatoties uz to, ka Latvija ir piekritusi parakstīt Konvenciju ar īpašu atrunu un gatavojas ratificēt Konvenciju ar deklarāciju par LR Satversmē paredzētām vērtībām, būtu svarīgi informēt sabiedrību, ka saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, pievienotā atruna ir spēkā tikai 5 gadus, pēc kuriem atrunas darbības termiņš ir jāpagarina, iesniedzot motivējošu ziņojumu Konvencijas izpildi nodrošinošās GREVIO ekspertu grupai izvērtēšanai (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 79.pants).
Šāds mehānisms tika izvēlēts ar nolūku pakāpeniski atteikties no jebkurām atrunām pie Konvencijas, kas ir norādīts Konvencijas paskaidrojošā ziņojumā: “Tāpēc projekta autori uzskatīja par pareizu paredzēt iespēju periodiski pārskatīt atrunas, lai mudinātu Konvencijas dalībvalstis tās atsaukt vai norādīt to turpināšanās pamatojumu”( Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 348.pants.). Nav izslēgts, ka vērtējot dalībvalstu atrunas, GREVIO varētu celt par tām iebildumus un rosināt dalībvalstis atrunas atcelt vai veikt attiecīgas izmaiņas nacionālā likumdošanā, tostarp tādas, kas skar LR Satversmes 110.pantā un LR Civillikumā noteiktās normas par laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti. Nav pamata apgalvot, ka jelkādas atrunas Latvijas vērtību sistēmu var pasargāt no svešas ietekmes.
Konvencija satur veselu virkni ideoloģisku virzienu un Latvijas Republikas tiesību sistēmai svešādu terminu (kā piemēram dzimte, kā sociāli konstruēta loma Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 3.pants), kuras ir pretrunā ne tikai Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām vērtībām, bet arī – veselajam saprātam. Ratificējot Konvenciju, Latvija pakļauj riskam savu suverenitāti, savas vērtības un vecāku tiesības audzināt bērnu saskaņā ar savu pārliecību, kā to paredz starptautiskie cilvēktiesību dokumenti.
Aicinām nevirzīt šo likumprojektu un atteikties no Konvencijas ratificēšanas, bet risināt vardarbības problēmas nacionālā līmenī, veltot visu laiku un enerģiju konkrētu uzdevumu risināšanai, nevis Konvencijas atskaišu un paskaidrojumu sastādīšanai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Starptautiskā līguma projekts latviešu valodā
Iebildums
Latvija brīvprātīgi, bez starptautisku saistību uzņemšanās, kā tas pienākas suverēnai valstij, katru gadu turpina pilnveidot nacionālo likumdošanu cīņā ar vardarbību. Lai izprastu vardarbības cēloņus Latvijas sabiedrībā un lai efektīvi novērstu vardarbību visos līmeņos un izpausmēs, Latvijas atbildīgām iestādēm un politiķiem nav nepieciešami ārvalstu kontrolieri. Tam ir nepieciešama politiskā griba un vienošanās. Vardarbības izskaušana ir daudzlīmeņu pasākumu kopums, smags darbs, kas jāuzņemas visu iestāžu vadītājiem, kuri ir atbildīgi par sabiedrības drošību un izglītību. Tā nav ideoloģiska cīņa ar bilžu grāmatām bērnu dārzos, par ko to mēģina pārvērst daži “starptautiskie eksperti”. Lai saprastu, kas gaida Latviju pēc pievienošanās šai konvencijai, pietiek iepazīties ar Polijas novērtējumu no starptautisko ekspertu GREVIO puses (https://rm.coe.int/grevio-baseline-report-on-poland/1680a3d20b). Polijas valdībai, atbildot uz GREVIO vērtējumu, bija jātaisnojas par sievietes nepareizu attēlošanu bērnu grāmatās, par LGBT nosodošām uzlīmēm ielās un par NVO neielaišanu skolās. (https://rm.coe.int/grevio-inf-2021-10-eng-final-comments-gov-poland/1680a3d208)
Konvencijas saturā ir ideoloģiskie uzdevumi veikt sabiedrības apziņas transformāciju, pamatojoties uz ideju par to, ka “vardarbība pret sievietēm ir strukturāla un ka tā liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu” (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 25.pants) Konvencijas ietekme sniedzas daudz tālāk par pieļaujamo tvērumu situācijas risinājumam. Ideoloģiskā cīņa pret Konvencijas autoru ieskatā pastāvošiem vardarbības cēloņiem, uzspiež vīrietim a priori varmākas lomu (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 88.pants) un mudina dalībvalstis veikt pasākumus, “lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem”( Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, 12.pants,). Latvijā, atšķirībā no dažās islāma valstīs pastāvošo sievietes nevienlīdzīgo tiesisko stāvokli un beidzot ar sievieti kropļojošiem rituāliem, nav tādu reliģisku vai kultūrvēsturisku tradīciju, kuras būtu jāizskauž ar konvencijas palīdzību.
Neskatoties uz to, ka Latvija ir piekritusi parakstīt Konvenciju ar īpašu atrunu un gatavojas ratificēt Konvenciju ar deklarāciju par LR Satversmē paredzētām vērtībām, būtu svarīgi informēt sabiedrību, ka saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, pievienotā atruna ir spēkā tikai 5 gadus, pēc kuriem atrunas darbības termiņš ir jāpagarina, iesniedzot motivējošu ziņojumu Konvencijas izpildi nodrošinošās GREVIO ekspertu grupai izvērtēšanai (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 79.pants).
Šāds mehānisms tika izvēlēts ar nolūku pakāpeniski atteikties no jebkurām atrunām pie Konvencijas, kas ir norādīts Konvencijas paskaidrojošā ziņojumā: “Tāpēc projekta autori uzskatīja par pareizu paredzēt iespēju periodiski pārskatīt atrunas, lai mudinātu Konvencijas dalībvalstis tās atsaukt vai norādīt to turpināšanās pamatojumu”( Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 348.pants.). Nav izslēgts, ka vērtējot dalībvalstu atrunas, GREVIO varētu celt par tām iebildumus un rosināt dalībvalstis atrunas atcelt vai veikt attiecīgas izmaiņas nacionālā likumdošanā, tostarp tādas, kas skar LR Satversmes 110.pantā un LR Civillikumā noteiktās normas par laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti. Nav pamata apgalvot, ka jelkādas atrunas Latvijas vērtību sistēmu var pasargāt no svešas ietekmes.
Konvencija satur veselu virkni ideoloģisku virzienu un Latvijas Republikas tiesību sistēmai svešādu terminu (kā piemēram dzimte, kā sociāli konstruēta loma Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 3.pants), kuras ir pretrunā ne tikai Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām vērtībām, bet arī – veselajam saprātam. Ratificējot Konvenciju, Latvija pakļauj riskam savu suverenitāti, savas vērtības un vecāku tiesības audzināt bērnu saskaņā ar savu pārliecību, kā to paredz starptautiskie cilvēktiesību dokumenti.
Aicinām nevirzīt šo likumprojektu un atteikties no Konvencijas ratificēšanas, bet risināt vardarbības problēmas nacionālā līmenī, veltot visu laiku un enerģiju konkrētu uzdevumu risināšanai, nevis Konvencijas atskaišu un paskaidrojumu sastādīšanai.
Konvencijas saturā ir ideoloģiskie uzdevumi veikt sabiedrības apziņas transformāciju, pamatojoties uz ideju par to, ka “vardarbība pret sievietēm ir strukturāla un ka tā liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu” (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 25.pants) Konvencijas ietekme sniedzas daudz tālāk par pieļaujamo tvērumu situācijas risinājumam. Ideoloģiskā cīņa pret Konvencijas autoru ieskatā pastāvošiem vardarbības cēloņiem, uzspiež vīrietim a priori varmākas lomu (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 88.pants) un mudina dalībvalstis veikt pasākumus, “lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem”( Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, 12.pants,). Latvijā, atšķirībā no dažās islāma valstīs pastāvošo sievietes nevienlīdzīgo tiesisko stāvokli un beidzot ar sievieti kropļojošiem rituāliem, nav tādu reliģisku vai kultūrvēsturisku tradīciju, kuras būtu jāizskauž ar konvencijas palīdzību.
Neskatoties uz to, ka Latvija ir piekritusi parakstīt Konvenciju ar īpašu atrunu un gatavojas ratificēt Konvenciju ar deklarāciju par LR Satversmē paredzētām vērtībām, būtu svarīgi informēt sabiedrību, ka saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, pievienotā atruna ir spēkā tikai 5 gadus, pēc kuriem atrunas darbības termiņš ir jāpagarina, iesniedzot motivējošu ziņojumu Konvencijas izpildi nodrošinošās GREVIO ekspertu grupai izvērtēšanai (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 79.pants).
Šāds mehānisms tika izvēlēts ar nolūku pakāpeniski atteikties no jebkurām atrunām pie Konvencijas, kas ir norādīts Konvencijas paskaidrojošā ziņojumā: “Tāpēc projekta autori uzskatīja par pareizu paredzēt iespēju periodiski pārskatīt atrunas, lai mudinātu Konvencijas dalībvalstis tās atsaukt vai norādīt to turpināšanās pamatojumu”( Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Paskaidrojošais ziņojums 348.pants.). Nav izslēgts, ka vērtējot dalībvalstu atrunas, GREVIO varētu celt par tām iebildumus un rosināt dalībvalstis atrunas atcelt vai veikt attiecīgas izmaiņas nacionālā likumdošanā, tostarp tādas, kas skar LR Satversmes 110.pantā un LR Civillikumā noteiktās normas par laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti. Nav pamata apgalvot, ka jelkādas atrunas Latvijas vērtību sistēmu var pasargāt no svešas ietekmes.
Konvencija satur veselu virkni ideoloģisku virzienu un Latvijas Republikas tiesību sistēmai svešādu terminu (kā piemēram dzimte, kā sociāli konstruēta loma Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 3.pants), kuras ir pretrunā ne tikai Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām vērtībām, bet arī – veselajam saprātam. Ratificējot Konvenciju, Latvija pakļauj riskam savu suverenitāti, savas vērtības un vecāku tiesības audzināt bērnu saskaņā ar savu pārliecību, kā to paredz starptautiskie cilvēktiesību dokumenti.
Aicinām nevirzīt šo likumprojektu un atteikties no Konvencijas ratificēšanas, bet risināt vardarbības problēmas nacionālā līmenī, veltot visu laiku un enerģiju konkrētu uzdevumu risināšanai, nevis Konvencijas atskaišu un paskaidrojumu sastādīšanai.
Piedāvātā redakcija
-