Atzinums

Veselības ministrijas atbildē uz biedrības "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk - LĢĀA) iebildumiem par Ministru kabineta noteikumu projektu nav atrodams pamatojums LĢĀA sniegto iebildumu un priekšlikumu noraidīšanai. Redzams, ka Veselības ministrija kļūdaini norāda, ka "jaunas institūcijas izveide būtu finansiāli ietilpīgāka kā statusa piešķiršana un jau esošas institūcijas pielāgošana metodiskās vadības institūcijai noteikto pienākumu veikšanai". Veselības ministrija nav publicējusi pamatojumu un aprēķinus, kas apstiprinātu Veselības ministrijas apgalvojumu, ka "jaunas institūcijas izveide būtu finansiāli ietilpīgāka". Veselības ministrija kļūdaini un tiesiski nepamatoti norāda, ka Ministru kabineta noteikumu projekts paredz esošas institūcijas pielāgošanu metodiskās vadības institūcijas pienākumu veikšanai. Publicētais noteikumu projekts neparedz kādas jau esošas publisko tiesību institūcijas pielāgošanu jaunu publisko tiesību funkciju - metodiskās vadības un ārstniecības kvalitātes auditu - veikšanai. Tiesiski nav iespējams esošas ārstniecības iestādes kā privāto tiesību juridiskas personas  vai vienu universitāti, kas ir autonoma publisko tiesību persona, pielāgot jeb pārveidot par kādu valsts pārvaldes uzdevumu izpildinstitūciju.

Publicētais tiesību aktu projekts paredz publiskas varas ar plašu tiesību apjomu deleģēšanu privātpersonām un vienai autonomai publisko tiesību personai - universitātei. Veselības ministrija nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pantā un publisko tiesību principos noteiktos priekšnoteikumus valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai, proti, nav pamatojusi kā tieši un ar aprēķiniem nav pierādījusi, ka viena privātpersona vai viena publiska persona - universitāte - Ministru kabineta noteikumu projektā paredzētos uzdevumus spēs veikt efektīvāk. Veselības ministrija nav ievērojusi, ka Ministru kabineta noteikumos paredzēts deleģēt tādas funkcijas, kas var aizskart Satversmē garantēto cilvēktiesību īstenošanu un uzraudzību. Šādu funkciju deleģēšanu privātpersonām nepieļauj Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta normas. Kā jau iepriekš LĢĀA ir norādījusi, Ministru kabineta noteikumu projekta normās paredzētais deleģējuma ietvars un apmērs paredz deleģēt vienai privātpersonai valsts varas funkcijas attiecībā pret daudzskaitlīgām, vairāk kā 1200, citām privāto tiesību fiziskām un juridiskām personām - ģimenes ārstiem un ģimenes medicīnas ārstniecības iestādēm. Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka privātpersonai tiks deleģētas tādas valsts varas tiesības, kas var aizskart pacientu cilvēktiesību īstenošanu un uzraudzību. Tāpēc secināms, ka Ministru kabineta noteikumu projekts nav atbilstošs Satversmē un Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem principiem un normām.

Redzams, ka Veselības ministrija nav izpratusi LĢĀA priekšlikuma būtību. LĢĀA nav ieteikusi veidot jaunu valsts iestādi! LĢĀA iesaka izveidot ekspertu padomi (vai komiteju) ģimenes medicīnā kā atsevišķu valsts pārvaldes orgānu, kas darbojas kādas jau pastāvošas Veselības ministrijas iestādes administratīvā ietvarā. Šīs neatkarīgas ekspertu padomes izveides principus, kompetenci, tiesības un pienākumus ir jānosaka ar tiesību aktiem, kā arī jāparedz, kā administratīvi padomes darbību nodrošina valsts iestāde. Veselības ministrijas negatīvais ieskats par LĢĀA priekšlikumu nav samērojams ar LĢĀA sniegtajiem argumentiem par koleģiālas metodiskās vadības institūcijas priekšrocībām pēc būtības, kas ir augstākas un svarīgākas par piesauktajām, bet neaprēķinātajām izmaksām. LĢĀA priekšlikums novērstu paredzamos būtiskos trūkumus un riskus, kuri pastāvētu tad, ja metodiskās vadības institūcijas tiesības deleģētu vienai privāto tiesību juridiskai personai. Veselības ministrijas piedāvātās izmaksas ir pietiekami augstas, lai finansētu profesionālu un neatkarīgu ģimenes medicīnas metodiskās vadības padomi, kā arī segtu padomes administrācijas izdevumus, kurus veiktu kāda no Veselības ministrijas iestādēm.

LĢĀA turpina uzturēt iepriekš sniegtos iebildumus un priekšlikumus. LĢĀA strikti iebilst pret tiesisku privilēģiju nodrošināšanu, publiskas varas un valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ģimenes medicīnas jomā vienai ārstniecības iestādei vai vienai augstskolai. LĢĀA aicina svītrot noteikumu projekta 3.punkta normas un izstrādāt jaunu priekšlikumu koleģiālas metodiskās vadības institūcijas regulējumam ģimenes medicīnas jomā.

LĢĀA pārstāv 80% Latvijas ģimenes ārstu, kas sniedz valsts apmaksātu primāro veselības aprūpi. Paredzams, ka izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts esošajā redakcijā negatīvi ietekmēs vairāk kā 980 LĢĀA biedru - ģimenes ārstu - darbu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Paredzams, ka tālākā esošā projekta virzība neefektīvi tērēs veselības aprūpei piešķirtos valsts budžeta līdzekļus. Tāpēc LĢĀA aicina Ministru kabinetu nevirzīt tālāk Veselības ministrijas izstrādāto projektu, bet uzdot pienākumu Veselības ministrijai to pārstrādāt tā, lai izveidotu neatkarīgu un efektīvu metodiskās vadības institūciju.

LĢĀA aicina Veselības ministriju un Ministru kabinetu nodrošināt, ka visos gadījumos, kad TAP portālā tiek izsludināta atkārtota tiesību aktu projektu saskaņošana, par to tiek paziņots personām, kas iepriekš ir snieguši atzinumus, iebildumus un priekšlikumus. LĢĀA vērš Ministru kabineta uzmanību uz labas pārvaldības principa neievērošanu Ministru kabineta noteikumu projekta par metodiskās vadības institūciju darbību apspriešanā/saskaņošanā, proti, Veselības ministrija ne reizi nav informējusi LĢĀA par to, ka tā atkārtoti izsludina Ministru kabineta noteikumu projekta saskaņošanu.

 

-