Projekta ID
25-TA-1058Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
20.06.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 1. nodaļā bez detalizētas analīzes veikšanas tiek secināts, ka krātuves izveidošana Latvijā CO2 uzglabāšanai ir tehniski un ekonomiski optimālākais risinājums un, pamatojoties uz to noteiktas veicamās aktivitātes un sasniedzamie mērķi. Lai tiku īstenots pamatots un piemērotākais CO₂ uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas risinājums Latvijā, informatīvā ziņojuma 1.6. apakšnodaļā minētajā 3. uzdevumā būtu jāparedz CO2 uzglabāšanas iespēju izpēte un CO2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas nodrošināšanas risinājumu analīze, un, pamatojoties uz analīzes rezultātiem, nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrāde. Atbilstoši precizējumi būtu veicami visā informatīvā ziņojuma 1. nodaļā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 1.5. apakšnodaļā norādīti uzdevumi, 1.6. apakšnodaļā aktivitātes un 1.7. apakšnodaļā panākumu faktori ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstībai. Informatīvo ziņojumu nepieciešams papildināt, norādot subjektus, kam uzdevumi jāpilda, jāveic aktivitātes vai jānodrošina, ka panākumu faktori tiek ievēroti. Tas pats attiecas uz informatīvā ziņojuma 2.5, 2.6. un 2.7. apakšnodaļām, kurās būtu jānorāda kam jāpilda uzdevumi, jāveic aktivitātes vai jānodrošina, ka panākumu faktori tiek ievēroti attiecībā uz rūpniecības zaļināšanu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
28,lpp. 2.4. sadaļā mērķis "Palielināt AER īpatsvaru" būtu jānosaka atbilstoši Atjaunīgās enerģijas direktīvai (ES) 2023/2413 - kopā ar rūpniecības neenerģetiskajām vajadzībām un IKT sektoru,
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvajā ziņojumā nekorekti atspoguļoti energobilances dati (kļūdaini izslēgti atsevišķi sektori vai enerģijas veidi, pielietota nekorekta metodoloģija, vai arī tā netiek skaidrota). Lūdzam precizēt 22,-24. lpp. izmantotos datus. Detalizēti komentāri ziņojuma sagatavotājam tiks nosūtīti ārpus TAP.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā tiek vērtēta ne tikai ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības, bet arī rūpniecības sektora zaļināšanas risinājumu, rosinām precizēt informatīvā ziņojuma virsrakstu, lai tas pilnībā atspoguļotu tā saturu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
KEM lūdz izvērtēt iespēju precizēt ziņojuma 27. lappusē iekļautās nodaļas "2.3. Riski" sekojošo teikumu: "Nesaskaņota vai nepietiekami elastīga valsts politika (piemēram, balansēšanas izmaksu sadale, tīkla tarifu šķērssubsīdijas) var radīt nevienlīdzīgus
konkurences apstākļus un bremzēt investīcijas AER un energoefektivitātē." Saistībā ar identificēto risku, pievēršam uzmanību, ka Latvijas normatīvais regulējums nosaka ierobežojumu šķērsubsīdiju piemērošanai elektroenerģijas nozare, un arī faktiskā elektroenerģijas tarifu struktūras analīze norāda uz to, ka pieņēmums par iespējamajām šķērsubsīdijām tarifos starp dažādām tīkla lietotāju grupām nekādā veidā neapstiprinās attiecībā uz tarifiem patēriņam, un ir nepietiekami pamatots attiecībā uz sadalījumu starp tarifiem elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas patērētājiem.
konkurences apstākļus un bremzēt investīcijas AER un energoefektivitātē." Saistībā ar identificēto risku, pievēršam uzmanību, ka Latvijas normatīvais regulējums nosaka ierobežojumu šķērsubsīdiju piemērošanai elektroenerģijas nozare, un arī faktiskā elektroenerģijas tarifu struktūras analīze norāda uz to, ka pieņēmums par iespējamajām šķērsubsīdijām tarifos starp dažādām tīkla lietotāju grupām nekādā veidā neapstiprinās attiecībā uz tarifiem patēriņam, un ir nepietiekami pamatots attiecībā uz sadalījumu starp tarifiem elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas patērētājiem.
Piedāvātā redakcija
Aicinām IZ minētā teikuma redakcijā apsvērt iespēju veikt sekojošus precizējumus: "Nesaskaņota vai nepietiekami elastīga valsts politika (piemēram, politika kura neveicina intensīvu un saimnieciski pamatotu tīkla pieslēguma izmantojumu, un nespēja pietiekami strauji reaģēt uz strukturālām pārmaiņām elektroenerģijas tirgū un veikt nepieciešamas korekcijas tarifu vai iekasēto maksu apjomā) var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un bremzēt investīcijas AER un energoefektivitātē."
7.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
KEM lūdz izvērtēt iespēju precizēt ziņojuma 27. lappusē iekļautās nodaļas "2.3.Riski" sekojošo teikumu: "Esošā nodokļu un tarifu politika (piemēram, elektroenerģijas nodoklis un tīkla tarifu struktūra) var kavēt elektrifikāciju un konkurētspēju salīdzinājumā ar
reģioniem ārpus ES, piemēram, ASV, kur elektroenerģijas cenas ir zemākas." Saistībā ar identificēto risku, pievēršam uzmanību, ka elektroenerģijas nodokļa apjoms un likme ir vērtējama kā ļoti zema, un lielākajā daļā veido mazāk, nekā 1% no elektroenerģijas gala rēķina, tāpēc uzskatām, ka pieņēmums par elektroenerģijas nodokļa ietekmi uz elektroenerģijas izmaksu konkurētspēju ir nepietiekami pamatots un var tikt vērtēt kā pretrunā esošos ar faktisko elektroenerģijas izmaksu struktūru.
Vērtējot Latvijā vērojamo elektroenerģijas sistēmas tarifu strukūru, uzsveram, ka gan pārvades, gan sadales tarifu strukūra kopumā ir patēriņu veicinoša, proti, pateicoties izmaksas atspoguļojošai fiksētajai komponentei, palielinot elektroenerģijas patēriņu vienas enerģijas vienības izmaksas lietotājiem samazinās. Vienlaikus jāpievērš uzmanība, ka esošā tarifu struktūra var būt nelabvēlīgāka lietotājiem, kuriem saimnieciskajā darbībā ir nepieciešamas lielas elektroenerģijas pieslēguma jaudas, bet kuru pielietojums ir nevienmērīgs vai izteikti mainīgs, un ir saistīts ar mazu enerģijas patēriņu.
reģioniem ārpus ES, piemēram, ASV, kur elektroenerģijas cenas ir zemākas." Saistībā ar identificēto risku, pievēršam uzmanību, ka elektroenerģijas nodokļa apjoms un likme ir vērtējama kā ļoti zema, un lielākajā daļā veido mazāk, nekā 1% no elektroenerģijas gala rēķina, tāpēc uzskatām, ka pieņēmums par elektroenerģijas nodokļa ietekmi uz elektroenerģijas izmaksu konkurētspēju ir nepietiekami pamatots un var tikt vērtēt kā pretrunā esošos ar faktisko elektroenerģijas izmaksu struktūru.
Vērtējot Latvijā vērojamo elektroenerģijas sistēmas tarifu strukūru, uzsveram, ka gan pārvades, gan sadales tarifu strukūra kopumā ir patēriņu veicinoša, proti, pateicoties izmaksas atspoguļojošai fiksētajai komponentei, palielinot elektroenerģijas patēriņu vienas enerģijas vienības izmaksas lietotājiem samazinās. Vienlaikus jāpievērš uzmanība, ka esošā tarifu struktūra var būt nelabvēlīgāka lietotājiem, kuriem saimnieciskajā darbībā ir nepieciešamas lielas elektroenerģijas pieslēguma jaudas, bet kuru pielietojums ir nevienmērīgs vai izteikti mainīgs, un ir saistīts ar mazu enerģijas patēriņu.
Piedāvātā redakcija
Aicinām apsvērt iespēju atteikties no identificētā riska, kas skar elektroenerģijas nodokļa piemērošanu, un apsvērt iespēju precizēt identificētā riska aprakstu saistībā ar tīkla pakalpojumu struktūru, pievēršot uzmanību tam, ka esošā tarifu struktūra var samazināt ekonomisko konkurētspēju tam elektroenerģijas lietotāju un ražotāju lokam, kuri elektroenerģijas pieslēguma jaudas izmanto neregulāri un ar zemu noslodzi.
8.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka atlikumsiltums netiek klasificēts ka AER, taču ja tas nāk no CSA, tad to var ieskaitīt rūpniecības AER apakšmērķī. Pie tam, tad AER mērķi rūpniecībā palielina par pusi no ieskaitītā atlikumsiltuma apjoma.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka atjaunīgās enerģijas mērķis rūpniecībai, kas izriet no Atjaunīgās enerģijas direktīvas (ES) 2023/2413, attiecas gan uz rūpniecībā enerģijas patēriņam izmantotajiem resursiem, gan uz energoresursiem, kas rūpniecībā tiek izmantoti neenerģētiskām vajadzībām. Tāpat direktīvas kontekstā rūpniecībā tiek ieskaitīts arī IKT sektors, kas nav ieskaitīts rūpniecības statistikā Eurostat. Tāpēc IZ apkopotā statistika par AER īpatsvaru rūpniecībā nav atbilstoša šī mērķa tvērumam un rada maldinošu iespaidu.Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt datus, vai arī ielikt atrunu, ka iekļautie dati neatspoguļo virzību uz šo mērķi.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūdzam papildināt 5.lpp. politikas plānošanas dokumentu uzskaitījumu ar NEKP.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Ziņojumā daudz redakcionālu neprecizitāšu. Tehniskos komentētārus ziņojuma sagatavotājam nosūtīsim ārpus TAP. Lūdzam ņemt vērā šos precizējumus.
Piedāvātā redakcija
-
