Atzinums

PAR INFORMATĪVO ZIŅOJUMU “KODOLENERĢĒTIKAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ” (Projekta ID 23-TA-3327)

Atzinīgi ir vērtējams, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi un nodevusi apspriešanai informatīvo ziņojumu “KODOLENERĢĒTIKAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ” (turpmāk – Ziņojums), kas iezīmē Latvijas pozīciju attiecībā uz kodolenerģētikas attīstību, kurai ir acīmredzami būtiska nozīme turpmākās enerģētikas politikas veidošanā.
Taču veidojot iespējamo kodolenerģētikas attīstības ietvaru, ir būtiski vispirms izstrādāt kopējo Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai paredzamā kodolenerģijas izmantošana būtu, ja ne sinerģētiska, tad vismaz salāgota ar pārējām enerģētikas jomām, piemēram: siltumenerģētiku, turpmāko dabasgāzes un tās infrastruktūras izmantošanu, “ūdeņraža ekonomikas” attīstību, u.c.

Diemžēl Ziņojumā tas nav aplūkots un analizēts.

Latvijai, pirmkārt, būtu jābūt savai enerģētikas stratēģijai, kas nosaka tās mērķus enerģētikā vadoties no Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības interesēm un reālajām iespējam - nav pietiekoši un pareizi veidot savu enerģētikas politiku (dotajā gadījumā – nosakot iespējamo kodolenerģētikas attīstības ietvaru) vadoties tikai no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ietvara, kas ir veidots, lai izpildītu ES uzliktos klimata neitralitātes mērķus, un ir kā instruments, nevis Latvijas, bet ES stratēģisko mērķu īstenošanai, kuri ne vienmēr atbildīs Latvijas interesēm un iespējām.

Tādēļ ļoti kritiski ir vērtējams tas, ka ziņojumā tiek izmantotas elektroenerģijas ilgtermiņa patēriņa prognozes tikai tuvākajiem desmit gadiem, kuras paredz tikai 9% pieaugumu, jo tiek balstītas uz AST pieņēmumiem par patēriņa “bāzes scenāriju”, nevis izmantojot patēriņa prognozes kodolenerģētikas projekta realizācijai atbilstošam laika periodam – vismaz līdz 2040.gadam, un balstot tās uz Latvijas enerģētikas (un tautsaimniecības attīstības) stratēģijai atbilstošo mērķu sasniegšanai nepieciešamo patēriņu.

Ir pamatoti uzskatīt, ka šādā gadījumā prognozētais patēriņš būtu būtiski lielāks -  ne tikai tāpēc, ka veicama “zaļā pāreja” un elektrifikācija, bet arī tāpēc, ka valsts attīstība ir nesaraujami saistīta par pieaugošu enerģijas patēriņu, jo sevišķi ņemot vērā sagaidāmo IT nozares attīstību, tautsaimniecības digitalizāciju, kas saistīta ar būtisku elektroenerģijas patēriņu (datu centri, infrastruktūras nodrošināšana mākslīgā intelekta risinājumiem, u.c.). Līdz ar to būs lielāka arī nepieciešamība pēc atbilstošu ģenerējošo jaudu nodrošinājuma - ja vien netiek paredzēta Latvijas ilgtermiņa attīstības stagnācija.

Kā jau tas minēts Ziņojumā – piedāvātie tehniskie risinājumi elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu nodrošināšanai nākotnē ir savstarpēji kombinējami, tāpēc izvēloties iespējamo risinājumu  nav pareizi lietot uzstādījumu, ka tie būtu savstarpēji izslēdzoši – izvēloties attīstīt kodolenerģijas nozari, nenozīmē atteikties no pārējiem ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošināšanai nākotnē. Turklāt tie var būt arī savstarpēji papildinoši, kā piemēram kodolenerģijas un ūdeņraža izmantošana, vai P2X  tehnoloģiju kombinācijas.

Ziņojumā, kā ieteicamais darbības virziens kodolenerģētikas projektu realizācijai tiek piedāvāts īstenot sadarbību ar Igauniju, taču no Ziņojuma nav saprotams, kāds būtu šīs sadarbības formāts un vēlamais rezultāts.

Plašāks Ziņojuma konteksts rada pamatotu iespaidu, ka tiek piedāvāts veidot ar Igauniju tādu sadarbības formātu, kura rezultātā Latvija nemaz nemēģina īstenot atomelektrostacijas projektu savas elektroenerģijas sistēmas ietvaros, bet piedalās Igaunijas īstenotā projektā – necenšoties attīstīt Latvijā nepieciešamās kompetences, nepiesaistot Latvijai iespējamās investīcijas, zināšanas un tehnoloģiskās iespējas. 

Šādā gadījumā, protams, projekta realizācija Latvijai ir ērtāk un vienkāršāk īstenojama, bet arī galvenā pievienotā vērtība tad paliek ārpus Latvijas, kā arī  Latvija nespēs sev nogarantēt, ka “X-stundā”  tai būs pieejamas citā valsts teritorijā uzstādītās jaudas.
Kritiski vērtējams būtu Ziņojumā paustais apgalvojums, ka izmantotās kodoldegvielas ilgtermiņa glabāšana Latvijas iežos nav iespējama. Iespējams, šāds apgalvojums ir ticis balstīts uz novecojušiem faktiem, kad šādas glabātuves tika veidotas, tikai cietās klinšakmens struktūrās. Mūsdienu pētījumi apstiprina māla slāņu piemērotību izmantotās kodoldegvielas ilgtermiņa glabāšanai (piemēram: https://www.sckcen.be/en/expertises/nuclear-lifecycle/geological-disposal-clay ), norādot uz to salīdzinošajām priekšrocībām – mikroplaisu veidošanās risks, kas pastāv glabātuvēm cietajos iežos.

Pamatoti būtu veikt ģeoloģiskos pētījumus, lai izdarītu secinājumus par Latvijas iežu piemērotību izmantotās kodoldegvielas ilgtermiņa glabāšanai.

Turklāt, ņemot vērā kodolenerģētikas attīstību – modulārās tehnoloģijas un izlietotās kodoldegvielas izmantošanas iespējas nākotnē, ir pamatoti sagaidāms, ka esošais regulējums, kas ierobežo izlietotās kodoldegvielas pārvietošanu, tiks mainīts, lai efektīvāk varētu izmantot kodolenerģētikā radītās iespējas.

Ņemot vērā, ka uz doto brīdi nav reāli eksistējošu un ekspluatācijā nodotu modulāro reaktoru(SMR), ziņojumā sniegtais dažādo tehnoloģiju izmaksu salīdzinājums ir vērtējams kā visnotaļ spekulatīvs. Jo sevišķi ņemot vērā, ka vairākas ziņojumā izmantotās parametru vērtības, kuras ietekmē LCOE, ir noteiktas neatbilstošas Latvijas apstākļiem, vai arī fiksētas pie ļoti specifiskiem nosacījumiem - piemēram: saules parku noslodze – 20%, Daugavas HES – 50%, vai gāzes cena un CO2 kvotu izmaksas – 474 eiro/kw(?!).  

Nav pamatoti visiem tehnoloģiskajiem risinājumiem piemērot vienādotu diskonta likmi – piemēram, saules parkiem un SMR realitātē tā būtiski atšķirsies.  Izvēlētā diskonta likme, kas tiek piemērota projekta finansējumam, nozīmīgi ietekmē LCOE - jo augstāka tā tiek noteikta, jo salīdzinoši neizdevīgāki kļūst risinājumi ar lielu sākotnējo ieguldījumu un garu atmaksāšanās laiku. Šāda pieeja ir izmantota Ziņojumā, un tas nedod iespēju daudzmaz objektīvi salīdzināt dažādos tehnoloģiskos risinājumus.

Salīdzinot dažādos tehnoloģiskos risinājumus svarīgs ir arī ģenerējošo jaudu pieejamības un prognozējamības faktors, kas Ziņojumā analizēts ļoti formāli, bet kontekstā ar nepieciešamo kopējo energosistēmas drošumu – nav apskatīts nemaz.

Priekšlikumi:
Turpmākos piedāvātajos soļos noteikti būtu ietverami pasākumi, kuri paredz:
1.         Pirmkārt, Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādi, kas nosaka sasniedzamos mērķus enerģētikā vadoties no Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības interesēm un reālajām iespējam.
2.         Ziņojumu par veicamajiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai Latvija varētu izveidot nepieciešamās kompetences kodolenerģijas izmantošanai savā teritorijā un būtu spējīga izmantot savlaicīgi kodolenerģijas industrijas radītās iespējas, ņemot vērā sagaidāmos šo tehnoloģiju attīstības tempus un nākotnes potenciālu.
3.         Izvērtējumu par Latvijas tautsaimniecības iespējām piedalīties piegādes ķēdēs SMR vai mazās kodolstacijas projekta īstenošanā un veicamajiem pasākumiem, lai spētu sekmīgāk šo līdzdalību īstenot.
4.         Tādas sadarbības īstenošana ar Igauniju, kas nodrošina iespēju realizēt SMR vai mazās kodolstacijas projektu arī Latvijas energosistēmas ietvaros, ne tikai iespēju piedalīties Igaunijas īstenotā projektā.
5.         Sagatavot elektroenerģijas pieprasījuma un patēriņa prognozes Baltijas reģionam, iekļaujot tajā visu to energosistēmu prognozes, kam ir vai varētu būt būtiska ietekme uz Latvijas energosistēmas darbību (piemēram: Somija, Zviedrija, Polija, u.c.) vismaz līdz 2040. gadam (vēlams – 2050.gadam), ņemot vērā dažādus iespējamos attīstības scenārijus - arī situāciju, kad Baltijas reģionam ir jādarbojas “enerģētiskās salas” režīmā.
 

papildināt tālākos veicamos soļus, par kuru izpildi būtu sniedzams ziņojums MK

Turpmākos piedāvātajos soļos noteikti būtu ietverami pasākumi, kuri paredz:

1.         Pirmkārt, Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādi, kas nosaka sasniedzamos mērķus enerģētikā vadoties no Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības interesēm un reālajām iespējam.
2.         Ziņojumu par veicamajiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai Latvija varētu izveidot nepieciešamās kompetences kodolenerģijas izmantošanai savā teritorijā un būtu spējīga izmantot savlaicīgi kodolenerģijas industrijas radītās iespējas, ņemot vērā sagaidāmos šo tehnoloģiju attīstības tempus un nākotnes potenciālu.
3.         Izvērtējumu par Latvijas tautsaimniecības iespējām piedalīties piegādes ķēdēs SMR vai mazās kodolstacijas projekta īstenošanā un veicamajiem pasākumiem, lai spētu sekmīgāk šo līdzdalību īstenot.
4.         Tādas sadarbības īstenošana ar Igauniju, kas nodrošina iespēju realizēt SMR vai mazās kodolstacijas projektu arī Latvijas energosistēmas ietvaros, ne tikai iespēju piedalīties Igaunijas īstenotā projektā.
5.         Sagatavot elektroenerģijas pieprasījuma un patēriņa prognozes Baltijas reģionam, iekļaujot tajā visu to energosistēmu prognozes, kam ir vai varētu būt būtiska ietekme uz Latvijas energosistēmas darbību (piemēram: Somija, Zviedrija, Polija, u.c.) vismaz līdz 2040. gadam (vēlams – 2050.gadam), ņemot vērā dažādus iespējamos attīstības scenārijus - arī situāciju, kad Baltijas reģionam ir jādarbojas “enerģētiskās salas” režīmā.