Atzinums

Par informatīvo ziņojumu

Latvijas Dabas fonds ir iepazinies ar Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu (Tiesību akta projekta Nr. 25-TA-1548) un atbalsta jaunu Natura 2000 teritoriju veidošanu ES nozīmes biotopu koncentrācijas vietās valsts meža zemē, kā arī atbalsta ziņojumā un protokollēmuma projektā iekļauto, ka par jaunajām teritorijām dokumenti būtu jāsagatavo un tālāk jāvirza Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un tās padotības institūcijai Dabas aizsardzības pārvaldei. Vienlaikus izsakām konkrētus iebildumus:

1. “Esošās situācijas raksturojumā” informatīvais ziņojums atsaucas uz Rīkojuma Nr. 42 anotācijā ietverto, ka : “Valsts mežu apsaimniekošanā ir ņemta vērā nepieciešamība aizsargāt ES nozīmes biotopus un to labvēlīga aizsardzības stāvokļa veicināšanai [LVM] meža apsaimniekošanas plāns paredz [..] brīvprātīgu aizsardzību [..] vismaz 55 000 hektāru platībā”.  Saskaņā ar ziņojumā minēto, jaunu Natura 2000 teritoriju veidošanai iekļauti ES nozīmes biotopi 52 323 ha platībā.  Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar ES vadlīnijām, biotopu platības nesamazināšanās ir viens no labvēlīga aizsardzības stāvokļa kritērijiem.  Līdz ar to, lai apgalvotu, ka “Latvijā kopumā meža zemē pašlaik jau ir nodrošināts ES vadlīnijās noteiktais biotopu aizsardzības mērogs”, lūdzam ZM papildināt informatīvo ziņojumu ar aktuālo informāciju  par ES nozīmes biotopu sastopamību LVM apsaimniekotajos mežos un tiem noteikto apsaimniekošanas mērķi, norādot konkrētas platības, kā arī papildināt datos balstīto pamatojumu ar īsu skaidrojumu par iepriekšējos gados publiskajā informācijā nākušajiem gadījumiem, kuros LVM teritorijās ES nozīmes biotopi tomēr ir bijuši izcirsti.

2. Lūdzam veikt labojumus 1. tabulā, jo rindā “Meža biotopi, visi” – norādītās platības nesakrīt ar atsevišķi uzskaitīto prioritāro meža biotopu platību summu. Turklāt, lai sasniegtu ES vadlīnijās minēto 60 % īpatsvaru, tabulā norādīto prioritāro biotopu kopējā platība sasniedz 47 587 ha, savukārt saskaņā ar ziņojuma 3. nodaļu “priekšlikumā iekļauti ES nozīmes biotopi 52 323 ha platībā, to skaitā prioritārie biotopi 39 273 ha platībā”. Lai sniegtu skaidru priekštatu gan par ES nozīmes biotopu pašreizējo, gan sagaidāmo sastopamību Natura 2000 teritorijās, ierosinām tabulā norādīt aktuālās biotopu platības Natura 2000 teritorijās un esošajās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kurām tiks noteikts Natura 2000 statuss, kā arī papildināt tabulu ar jaunu kolonnu, norādot arī šī ziņojuma priekšlikumos ietvertās konkrēto biotopu platības.

3. Informatīvā ziņojuma 2. sadaļā (“Priekšlikums jaunu īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanai”) nav saprotams kritērijs platības soļiem, pēc kura klasificēts skaita iedalījums (40–60–100–100 ha). Ja šādai soļa izvēlei nav pamatojuma, vēlams būtu teritoriju skaitu iedalīt vienlīdzīgi, piemēram, ar 50 vai 100 ha soli. Lai adekvātāk atspoguļotu šādu informāciju būtu ieteicams norādīt arī minimālās un maksimālās vērtības, piemēram, atspoguļojot šo informāciju izkliedes diagrammā. Tāpat vēršam uzmanību, ka, ja vidējā platības vērtība ir 36 ha, daudzas no teritorijām ir krietni mazākas. Šādas teritorijas cieš no lielas sadrumstalotības, nesavienojamības un ievainojamības pret ārējiem stresoriem, līdz ar to dabas vērtības noteiktos gadījumos šajās teritorijās ir vieglāk pazaudēt. Jau iepriekš ZM un nozares pārstāvji šo īpatnību ir skaidrojuši ar neefektīvu dabas aizsardzību, nepietiekami novērtējot patiesos cēloņus – teritoriju sadrumstalotību un ievainojamību.

4. Informatīvā ziņojuma sadaļa par ekonomisko ietekmi ir nepilnīga. Minēts, ka LVM ir aplēsusi, ka “priekšlikumā iekļauto potenciālo Natura 2000 teritoriju prognozētie neiegūtie tīrie ienākumi pirmajā piecgadē būs 506,5 milj. eiro, t.i., 101,3 milj. eiro gadā”. Lūgums precizēt aplēses, izdalot pa ienākumu kategorijām un pa gadiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības "Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030" paredz vismaz 10 % stingri aizsargājamo un 30 % kopējo aizsardzībā esošo teritoriju, ko Latvija pašlaik vēl nav sasniegusi. Ziņojuma priekšlikumos ir ietverta tikai daļa no LVM apsaimniekotajās platībās ārpus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un mikroliegumiem esošajiem ES nozīmes biotopiem, kā arī var būt kritiski savarīgi nodrošināt apdraudētas sugas atradni arī privātajos mežos. Līdz ar to nav pamata pārskatīt mikroliegumu izveides nosacījumus, “lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos to meža platību īpatsvars, kurās ir saimnieciskās darbības aprobežojumi aprobežojumi, nepārsniegtu Eiropas Savienības "Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030" mērķu sasniegšanai paredzēto 10  procentu stingri aizsargājamo un 30  procentu kopējo aizsardzībā esošo platību slieksni.”, ko lūdzam svītrot no ziņojuma.
Lūdzam ņemt vērā, ka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu veidošanā ekoloģiskie aspekti un sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšana ir ne mazāk svarīgi kā ekonomiskā ietekme.

5. Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā nav skaidrots, ko nozīmē “dinamiskā dabas aizsardzības sistēma”, līdz ar to nav pamata uzlikt par pienākumu VARAM un ZM izstrādāt normatīvu grozījumus šādas sistēmas ieviešanai. Pirms paredzēt “dinamiskās dabas aizsardzības sistēmas” iestrādāšanu normatīvos, visām pusēm nepieciešams vienoties par kopīgu izpratni, ko šāda sistēma nozīmētu un kā tā darbotos, ņemot vērā gan ES prasības pēc bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un atjaunošanas, to skaitā Dabas atjaunošanas regulu, gan Latvijas nacionālās vajadzības kvalitatīvas vides un dabas vērtību saglabāšanā. Turklāt jāņem vērā, ka dabas vērtību, tostarp biotopu, aizsardzība pēc tās būtības nav dinamiska un ir lielā mērā balstīta uz dabas netraucētu attīstību savā laikā un nosacītā telpā, un  šobrīd ilgtspējīga resursu pārvaldība un dabas vērtību saglabāšana ir (un tiek) stipri vājināta. Lūdzam attiecīgi precizēt ziņojuma 4. sadaļu un protokollēmumā iekļaujamos uzdevumus.

6.  Informatīvajā ziņojumā priekšlikums “Zemkopības ministrijai uzdots nodrošināt, lai Valsts meža dienests līdz protokollēmuma 4. punkta izpildei nenosaka jaunus mikroliegumus, izņemot īpaši aizsargājamām putnu un dzīvnieku sugām” ir klajā pretrunā ar Sugu un biotupu aizsardzības likuma 8. pantā noteikto, ka “īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai to dzīvotnēs var noteikt mikroliegumus atbilstoši mikroliegumu izveidošanas kārtībai” un Ministru kabineta Noteikumiem par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, kur noteikta mikroliegumu pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība. ZM vēlme ierobežot Valsts meža dienesta darbu pretēji normatīvos noteiktajam neatbilst demokrātiskas likumdošanas principiem, kur būtu jāapstiprina izmaiņas normatīvos, ja tādas nepieciešamas. Turklāt informatīvajā ziņojumā nav analizēta ne stastistika par izveidotajiem mikroliegumiem, ne situācija ar sugu un biotopu, kuriem tie izveidoti, aizsardzības stāvokli, ne arī ar mikroliegumu izveidošanu saistītas problēmas. Attiecīgi nepieciešams svītrot informatīvā ziņojuma pēdējo rindkopu.

7. Informatīvajam ziņojumam ir pievienota kartoshēma ar šajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu telpisko izvietojumu Latvijas teritorijā, taču šādā mērogā nav iespējams identificēt konkrētas vietas un sabiedrībai nebija iespējams iepazīties ar priekšlikumu saturu pēc būtības. Tā kā priekšlikumi ietver tikai daļu no LVM apsaimniekotajā teritorijā sastopamajiem pašlaik juridiski neaizsargātajiem biotopiem, tad, virzot grozījumus normatīvos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju noteikšanai, iespējama iesniegto priekšlikumu precizēšana. Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 4. sadaļas otro rindkopu ar teikumu: “Teritoriju izveides procesā iespējama ieteikto teritoriju robežu precizēšana.”

Par protokollēmuma projektu

1. Tākā informatīvais ziņojums neraksturo “dinamisko dabas aizsardzību” un neietver nekādas norādes, kādi grozījumi būtu jāizdara sugu un biotopu aizsardzības jomas normatīvos, piedāvātajā redakcijā nav atbalstāms protokollēmuma projekta 4. punkts. To nepieciešams svītrot vai izteikt šādā redakcijā: “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavot informatīvo ziņojumu par dinamiskās dabas aizsardzības sistēmas ieviešanas pamatprincipiem, ietverot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos par sugu un biotopu aizsardzību, un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram tos noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā līdz 2027. gada 30. jūnijam."

2. Protokollēmuma projekta 5. punkts ir pretrunā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikto, ka “īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai to dzīvotnēs var noteikt mikroliegumus atbilstoši mikroliegumu izveidošanas kārtībai” un nepamatoti ierobežo iespējas juridiski korekti nodrošināt aizsargājamu dabas vērtību saglabāšanu. Attiecīgi protokollēmuma projekta 5. punkts ir svītrojams.
 

-