Atzinums

Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka "nebūtu atbalstāms, ka tiek piešķirts papildatvaļinājums pēc [..] ilgstošas attaisnotas prombūtnes".

Darba likuma 149.panta sestajā daļā ir noteikts pamatprincips, ka pēc ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma darbiniekam ir tiesības uz tādiem darba apstākļu un nodarbinātības noteikumu uzlabojumiem, uz kuriem viņam būtu tiesības, ja viņš nebūtu bijis atvaļinājumā. Šis noteikums attiecas arī uz Darba likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157.pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Līdzīgi arī Darba likuma 152.pantā ir noteikts, ka Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:
1) pārejošas darbnespējas laiku;
2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
3) īslaicīgas prombūtnes laiku;
4) darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā;
5) Darba likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma laiku.

Ja darbiniece ir ilgstoši veikusi darba pienākumus (piem., 10 mēnešus) un dodas grūtniecības - dzemdību atvaļinājumos, var izveidoties situācija, ka ikgadējais vērtējums netiek veiks viņas prombūtnes dēļ. Savukārt, ja tiesības uz papildatvaļinājumu izrietēs tikai no ikgadējās vērtēšanas, tad var izveidoties situācija, ka darbiniece faktiski zaudē papilatvaļinājumu savas attaisnotas prombūtnes dēļ. LBAS ieskatā šāda situācija nav taisnīga.

Lūdzam sniegt skaidrojumu vai piedāvātā redakcija neierobežos personu, kuras atrodas ilgstošā prombūtnē - jo īpaši grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā - tiesības saņemt papildatvaļinājumu. 

Gadījumā, ja piedāvātā redakcija paredz šādu tiesību ierobežojumu, tad aicinām normu precizēt, konsultējoties arī ar Tiesībsarga biroju.

-