Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – Rīcības plāns). LTRK ieskatā rīcības plāns ir apjomīgi uzlabots, taču tagad tas pārlieku balstās uz pasākumiem, kas tiktu realizēti neatkarīgi no konkrētā rīcības plāna esamības, bet jo vairāk satraucoši - darbības paredzētas stipri novēloti vai šo darbību rezultāti būs relatīvi nelieli. Lai novērstu patiesos cēloņus reģiona nabadzībai, emigrācijai, sliktai pakalpojumu pieejamībai, rīcības plānu ir nepieciešams papildināt ar vēl mērķētākiem atbalsta instrumentiem. Rīcības plānam ir jākalpo kā atbildei uz šodienas Austrumu pierobežas eksistenciālajiem jautājumiem un izaicinājumiem

Par sasniedzamajiem mērķiem
Sadaļā mērķi, rezultāti un rādītāji (19.lpp) ir norādītas: jaunas darba vietas, piesaistīts finansējums un iedzīvotāju skaita samazināšana no 2 uz 1.5% gadā. LTRK nevar atbalstīt "jaunas darba vietas" par pašmērķi, jo ir vajadzīgs kopējais ekonomikas pieaugums, bet jaunas darba vietas varētu nozīmēt citu darba vietu slēgšanu. LTRK ieskatā, rīcības plānā iestrādātajiem mērķiem jābūt gan IKP uz iedzīvotāju un tā pieaugums, salīdzinot ar Latviju, gan ir jāpievieno privātuzņēmumu šķērsgriezums - privātuzņēmumu apgrozījums, privātuzņēmumos nodarbināto skaits un apgrozījums  uz vienu nodarbināto. Publiskā sektora darba vietu pieaugums ir atbalstāms, un tomēr, lai atgrieztu veselīgu uzņēmējdarbības proporciju, būtu jāfokusējas uz privātās uzņēmējdarbības attīstīšanu, nospraužot mērķus gan nodarbināto skaitam privātuzņēmumos, gan privātuzņēmumu apgrozījumam uz vienu nodarbināto. 

Par prioritātēm
Lai precīzāk apzinātos Rīcības plāna ietekmi uz augstākminētajiem mērķiem, aicinām sagrupēt darbības pēc to nozīmības:
1) darbības, kuru rezultāti būs būtiski un kurus var īstenot 2025-2026. gadā t.i. rezultāti sagaidāmi Rīcības plāna ieviešanas laikā;
2) darbības, kuru rezultāti būs būtiski un, kurus var īstenot sākot ar 2027. gadu, t.i. rezultāti sagaidāmi pēc Rīcības plāna darbību noslēgšanas;
3) 2025. gadā viegli ieviešamus pasākumus, bet ar nebūtiskiem rezultātiem.
Diemžēl, LTRK ieskatā rīcības plānā ir pārāk maz tādu piedāvājumu, kas sniegtu būtiskus un pietiekami ātrus rezultātus.

Liela daļa, jo īpaši Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās. Rīcības plānā ietvertās programmas, nav atšķirīgas no jau esošajām nacionālā līmeņa programmām. LTRK aicina uzlabot esošās programmas, lai tās tiešām būtu saistītas ar šo rīcības plānu un palīdzētu sasniegt tā mērķi pēc būtības. Piemēram, vēl vairāk var izmantot speciālus reģiona atbalsta koeficientus. Pretējā gadījumā tādas programmas, ja nav specifiski virzītas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei, nevar tikt uzskatītas par plāna sastāvdaļu un tās ir jāliek kā informatīvais pielikums.  

Speciālo ekonomisko zonu regulējumam ir jābūt starp steidzamajiem
LTRK ieskatā, ja tiešām ir mērķis veicināt Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko attīstību, tad ir būtiski jāuzlabo gan Latgales speciālās ekonomiskās zonas, gan Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas piedāvājums un iespējas. Šī darbība plāna pamatdaļā nav iekļauta, tā ir minēta 3. pielikumā kā nesaskaņota, ar termiņu līdz 2026. izstrādāt jaunu regulējumu, tādejādi atliekot jautājumu vismaz par 2 gadiem. LTRK jau iepriekš ir norādījusi, ka LSEZ un RSEZ regulējums ir atslēgas jautājums, kas var kļūt par Latgales ekonomiskās aktivitātes dzinuli. Taču regulējumam ir jābūt izstrādātam un pieņemtam ne vairāk kā viena gada laikā un tam jāietver drosmīgi soļi, tai skaitā samazinātas IIN likmes un elektrotarifi.
Turklāt LTRK ieskatā ir nepieciešams Rīcības plānu precizēt, lai arī paredzētu, ka arī Rēzeknē tiek paredzēta industriālā parka izbūve. LTRK ieskatā ir nepieciešams noteikt valsts vai vietējās nozīmes stratēģiskā objekta statusu Rēzeknes industriālā parka perspektīvajai teritorijai, nodrošinot atbalstu ceļu, dzelzceļa un inženiertīklu  infrastruktūras izbūvei;. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai un Rēzeknes novada pašvaldībai ir jāspēj vienoties par vienota ietvara konceptu saistībā ar Rēzeknes industriālā parka robežām.

Cilvēkresursu sadaļā joprojām nav sniegts motivējošs mehānisms, kas piesaistītu studēt tieši Latgales skolās un universitātēs, kā arī palikt strādāt Latgales uzņēmumos.

LTRK ir izstrādājusi priekšlikumus, kurus aicinām izskatīt un rast iespēju tos iekļaut rīcības plānā. Ņemot vērā, ka TAP sistēmā nav iespējams pievienot pielikumu, LTRK tos nosūtīs atsevišķi.
 

-